Attīstās Rīgas sabiedriskais transports

Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, visvairāk izmanto pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus. To liecina “TNS Latvia” pētījums: 80 procenti Latvijas iedzīvotāju 2004.gadā ir izmantojuši vietējo pilsētas transportu.

Viņus sabiedriskā transporta sniegtie pakalpojumi pietiekami apmierina, lai retāk izmantotu savu personīgo autotransportu vai pārāk nebēdātu, ja tāda nav.
Par sabiedrisko transportu atbildīgajām institūcijām vēl ir diezgan daudz veicamā, lai apmierināto pasažieru skaits palielinātos.

Pirms simt gadiem un tagad

Rīgas sabiedrisko transportu iedzīvotāji izmanto jau vairāk nekā simt gadu, kad 1882.gadā tika izbūvētas pirmās zirgu tramvaja līnijas. Pēc 19 gadiem, 1901.gadā, tika atklātas elektriskā tramvaja līnijas, un pēc tam – 1938.gadā – rīdziniekiem tika piedāvāti autobusu, bet 1947.gadā arī trolejbusu sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Pašlaik Rīgā ir 10 tramvaju maršruti, to kopējais līniju garums ir 123 kilometri, pa sliedēm kursē 173 tramvaji, gadā pārvadājot 76 miljonus pasažieru. Trolejbusu maršruti ir 23, un to līniju kopējais garums ir 217,7 kilometri. 266 trolejbusi gadā pārvadā 92 miljonus pasažieru. To pašu darbu veic apmēram 500 autobusu.

Ērtāka un drošāka braukšana

Pēdējos gados sabiedrisko transportu skārušas vairākas pārmaiņas. Ielās gandrīz vairs nav veco, dzelteno ikarusu – to vietā pasažierus pārvadā jauni un ērti autobusi, kuros zemo grīdu dēļ vieglāk iekļūt gan cilvēkiem ar apgrūtinātu pārvietošanos, gan ratiņkrēslos esošajiem, kā arī pasažieriem ar bērnu ratiņiem.
Tāpat pa Rīgu brauc arvien vairāk jaunu trolejbusu. Jūnija beigās galvaspilsētai no Ungārijas kompānijas “Ganz Transelektro Traction Electrics” piegādāti 25 jauni trolejbusi jeb ceturtā daļa no kopējā skaita, ko plānots nodot ekspluatācijā četru gadu laikā. No tiem 20 jau kursē 22. un 15. trolejbusa maršrutā, taču nākamie 25 tiks piegādāti šoruden.
SIA “Rīgas satiksme” pārstāvis sabiedrisko attiecību jautājumos Gunārs Klēģeris atzina, ka galvaspilsētas trolejbusu sastāvs esot visai vecs, tāpēc vairāki vecie trolejbusi tiks nomainīti, nevis tikai aizstāti.
Jaunie pasažieru pārvadātāji aprīkoti ar vairākām modernām ierīcēm, kas paaugstinās braucēju drošību un ērtību. Trolejbusos ir gan kondicionētājs mikroklimata uzturēšanai, gan strāvas noplūdes mērītājs, kas atslēdz visus augstsprieguma patērētājus, ja trolejbusa korpusam radies bīstams spriegums. Ja spriegums pārsniedzis 50 voltus, trolejbusa tālāka braukšana nav iespējama.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai zinātu, kā nokļūt iecerētajā vietā

Tuvākajā laikā plānots sabiedriskā transporta lietotājus nodrošināt arī ar informāciju par viņu atrašanās un vēlamā galapunkta vietu. Pasažierus iecerēts informēt ar sabiedriskā transporta shēmu izvietošanu pieturvietās. Stiklotās nojumes pieder privātfirmām, tāpēc shēmu izvietošana būs atkarīga no šo firmu piekrišanas. Pilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta daļas vadītājs Daniels Liepiņš pavēstīja, ka abām firmām jau izsūtīta vēstule ar lūgumu šo atļauju dot, un pagaidām viena no tām piekrīt. D.Liepiņš cer no otras firmas atbildi saņemt līdz mēneša beigām.
Ja viss izdosies, kā iecerēts, transporta līdzekļu maršrutu shēmas tiks izvietotas uz nojumju aizmugurējās sienas mazā paneļa. Tās būšot krāsainas, pārskatāmas un skaidrojošas.
Shēmas būs labs palīgs ne tikai rīdziniekiem, bet arī pilsētas viesiem.

Rīgā ātrgaitas tramvajs

Sākta 6. maršruta tramvaja sliežu ceļa un elektroapgādes sistēmas sagatavošana, lai to pārbūvētu par ātrgaitas tramvaju. Ja viss ritēs pēc plāna, ātrgaitas tramvajs Rīgas ielās varētu sākt kursēt jau 2007.gada beigās vai 2008.gada sākumā. 6. tramvaja maršruts izvēlēts tādēļ, ka tas ir viens no noslogotākajiem un arī tāpēc, ka šādā veidā varētu atvieglot satiksmi Brīvības ielā.
Lai ieceri īstenotu, “Rīgas satiksme” plānojusi ņemt 50 miljonu eiru kredītu (35,14 miljonu latu), tas nepieciešams, lai pārbūvētu tramvaja līniju un iegādātos 20 zemās grīdas tramvajus. G.Klēģeris norādīja, ka šie tramvaji būs pilnīgi aprīkoti, lai tajos varētu iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.
Zemās grīdas tramvaju tehniskie parametri būšot teju vai pilnīgi. Arī ātruma ziņā tie, protams, apsteigs vecos sastāvus. Pašlaik 6. maršruta tramvajs no viena galapunkta līdz otram brauc ar vidējo ātrumu 17 kilometri stundā, savukārt iecerēts, ka jaunie tramvaji pārvietosies ar vidējo ātrumu 21 kilometrs stundā.
Pagaidām vēl nav zināms, kas būs tramvaju izgatavotājvalsts. Iepirkuma procedūras sākšana atkarīga no tā, cik drīz tiks parakstīts atbilstošs līgums starp Rīgas domi un “Rīgas satiksmi”.
G.Klēģeris atzina, ka pagaidām nav plāna par ātrgaitas tramvaju ieviešanu citos maršrutos, jo vispirms jāredz, vai pirmais mēģinājums attaisnos cerības. Savukārt, lūkojoties tālākā nākotnē, iespējams, ka Rīgu papildinās vēl kāds tramvaja maršruts. Tuvāko gadu Rīgas attīstības plānā iekļauta iecere izveidot jaunu tramvaja līniju uz Pļavniekiem un Purvciemu, tomēr G.Klēgeris norādīja, ka tās vēl esot ļoti tālas vīzijas un ka pašlaik prioritāte ir jau esošo līniju uzlabošana, uzturēšana un modernizēšana.

Braukšanas maksa pagaidām nemainīga

Sakarā ar degvielas cenas celšanos iedzīvotājiem ir bažas, ka varētu tikt paaugstināta braukšanas maksa arī sabiedriskajā transportā. SIA “Rīgas satiksme” sabiedrisko attiecību konsultante Inga Blumfelde zināja teikt, ka šā gada laikā biļešu cenas vēl nepaaugstināšoties, jo Rīgas domes dotācija uzņēmumam esot pietiekama. Tas, kā biļešu cenas varētu mainīties, būs zināms pēc tam, kad tiks apstiprināts nākamā gada pašvaldības budžets un naudas daudzums, ar kādu pašvaldība varēs dotēt sabiedrisko transportu.

Kate Rūķēna