• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No alfas līdz omegai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.2000., Nr. 341/343 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11298

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Piedzērušais prezidents gribējis sākt atomkaru"

Vēl šajā numurā

29.09.2000., Nr. 341/343

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No alfas līdz omegai

Pasaules presē

— 2000.09.

Krievija sēž uz diētas

Paredzams, ka gaļas patēriņš vienam Krievijas iedzīvotājam 2000.gadā nokritīsies līdz 41 kilogramam. Pirms desmit gadiem šis skaitlis bija 68 kg. Šajos gados lopu skaits valstī samazinājies par pusi. Šo tendenci ietekmējis enerģijas un kombinētās lopbarības cenu pieaugums, tādēļ kolhoziem, sovhoziem un fermeriem lopus audzēt vairs nav izdevīgi. Ražotājus neviens neatbalsta, dotācijas no federālā budžeta gaļas ražotājiem nav paredzētas.

 

Stratēģiskās rezerves vēl nav apēstas

1990.–1993. gadā Krievijas valsts labības rezerves bija 22,6 miljoni tonnu (tas ir mazliet vairāk, nekā nepieciešams viena gada iztikai). Valsts ar katru gadu iepērk mazāk un mazāk labības. Un iedzīvotāji pamazām tērē valsts rezerves. Pašlaik valsts iepērk vairs tikai 12,4 procentus izaudzētās labības, bet rezervē ir vairs tikai 2,7 miljoni tonnu. Ar to lielajam kaimiņam pietiek tikai pusotram mēnesim.

Kolumbu var gāzt no pjedestāla

1993. gadā Meksikā tika uzieta bārdaina vīrieša melna terakotas galva, kas nav līdzīga nevienam pirmskolumba civilizācijas mākslas darbu paraugam. Ar termoluminiscences metodi, kas ļauj ar lielu precizitāti noteikt izcelsmes laiku, zinātnieki konstatēja, ka terakota apdedzināta apmēram pirms 1800 gadiem. Mākslas eksperti savukārt pārliecinoši paziņoja, ka atrastā galva ir seno romiešu darinājums un tas attiecināms apmēram uz mūsu ēras 2. gadsimtu. Arheologi apstiprinājuši, ka galva zemē nokļuvusi agrāk, nekā spāņi parādījušies Amerikā, tātad tie to nav ieveduši. Tādējādi pastāv iespēja, ka jau senās Romas jūrasbraucēji ir nodibinājuši kontaktus ar Jauno Pasauli.

 

Neticami — mūmija ar datoru galvā

Vācu arheoloģijas profesors Francis Veinrihs šo atklājumu izdarījis Ēģiptes svētvietā Ramahotepā. Saskaņā ar viņa teikto mūmija ir gandrīz pilnīgi sadalījusies, taču dators tās tukšajā galvaskausā ir vesels. Ārēji tas ir līdzīgs mūsdienu mikroprocesoriem, taču daudzas tā daļas ir izgatavotas no organiska materiāla. Kā liecina eksperti, tas bijis nevis implantēts smadzenēs, bet gan it kā to sastāvdaļa. Zinātnieki no visas pasaules tagad dodas uz Kairas apkaimi, lai palūkotos uz šo brīnumu, kas skaidri liecina, ka senlaikos uz Zemes ieradušies atnācēji no kosmosa. Daudzi ir pārliecināti, ka šī ierīce nav nekas cits kā vien "uzvedības noteicējs". Tas ticis ievietots senā cilvēka smadzenēs, lai kontrolētu viņa domas un ķermeni. Saskaņā ar citu versiju tā ir medicīniska ierīce, ar kuras palīdzību atnācēji centušies glābt nedziedināmi slimu cilvēku.

 

Krievi brīnumiem netic

Saskaņā ar Sabiedriskās domas fonda datiem 61 procents Krievijas iedzīvotāju netic "ekonomiskā brīnuma" iespējai savā zemē. Vislielākie skeptiķi bijuši cilvēki ar augstāko izglītību (69%) un KFKP līdera Genādija Zjuganova piekritēji (70%). Tajā pa šālaikā 23% krievzemiešu tic, ka ekonomiskais izrāviens ir iespējams un gaidāms pavisam drīz. Galvenokārt tie ir par 35 gadiem jaunāki cilvēki (31%) un Vladimira Putina atbalstītāji (29%).

 

Savs sniega cilvēks arī Austrālijai

Stāsta, ka tās austrumu piekrastē dzīvo noslēpumainas cilvēkveidīgas būtnes, vietējie iedzīvotāji tās sauc par jovi, un dažkārt tās uzbrūk cilvēkiem. Austrālietis Dins Harisons visu savu brīvo laiku veltī jovi meklējumiem. Viņš apgalvo, ka ir to daudzkārt redzējis un reiz pat bijis spiests bēgt no saniknotās būtnes, Springvudas — kalnu ciemats rietumos no Sidnejas — iedzīvotāji apgalvo, ka redzējuši, kā jovi naktīs klejo pa viņu lauciņiem. Harisons stāsta, ka jovi dažkārt zogot izžauto veļu, visbiežāk bērnu apģērbu. Reiz noslēpumaino būtni ieraudzījuši atspiedušos pret mājas sienu un klausoties bērnu raudās. Tas sācis izdot žēlas skaņas un glaudījis sienu. Harisons organizē 12 cilvēku lielu ekspedīciju, kas drīzumā dosies uz grūti pieejamiem kalnu rajoniem. Viņi ņems līdzi videokameras, sensorus un citu tehniku, lai fiksētu noslēpumaino radījumu. Iepriekšējā ekspedīcija diemžēl nebija tik pamatīgi apgādāta, un tās dalībnieki vienīgi varēja pastāstīt, ka redzējuši veselu jovi ģimeni — tēviņu, mātīti un mazuli.

 

Vai Šekspīrs bijis itālietis?

Kas īstenībā bijis dižais dramaturgs (un vai vispār viņš ir bijis), par to līdz pat šim laikam strīdas daudzi pētnieki, un tas interesē arī miljoniem viņa cienītāju visā pasaulē. Lūk, vēl viena versija. Šekspīra pētnieki jau sen lauza galvu, cenzdamies uzminēt, kāpēc Šekspīrs tik daudz zinājis par Itāliju un kāpēc tik daudzām savām lugām (15 no 37) par darbības vietu izvēlējies šo zemi. Kāds Sicīlijas profesors nesen paziņojis, ka ir atradis atbildi: Šekspīrs bijis nevis anglis, bet gan itālietis. Literatūras pasniedzējs Martino Luvara apgalvo, ka Šekspīrs dzimis 1564.gadā Mesīnā un viņa īstais vārds esot Mikelandželo Florio Krolansa, tulkojumā — "Šķēpa vicinātājs", angļu valodā — Shakespeare . Mikelandželo vecāki — doktors Džovanni Florio un aristokrāte Giljelma Krollalandza — bijuši kalvīnisti un, inkvizīcijas vajāti, bijuši spiesti bēgt no Mesīnas. Ģimene apmetusies Trevizo, kas atrodas Venēcijas tuvumā, un nopirkusi Venēcijas tirgoņa Otello māju, kas, kā vēstī vietējā leģenda, greizsirdībā bijis nogalinājis savu nevainīgo sievu. Mikelandželo, kā apgalvo profesors, mācījies Venēcijā, Padujā un Mantujā, ceļojis uz Dāniju, Grieķiju, Spāniju un Austriju. Draudzējies ar Džordano Bruno, kam bija cieši sakari ar grāfu Pembroku un grāfu Sauthemptonu. 1588.gadā 24 gadu vecumā, izmantodams viņu aizbildniecību, ieradies Anglijā. Viņa mātei Stratfordā bijis angļu brālēns, pie kura jauneklis apmeties. Ģimenes Stratfordas atzaram jau bijis uzvārds Šekspīrs. Angļu brālēnam bijis dēls Viljams, kas miris agrā jaunībā, un Mikelandželo, raksta profesors Luvara, pieņēmis viņa vārdu un kļuvis par Viljamu Šekspīru.

 

Naudiņa jāpārbauda ar Geigera skaitītāju

Krievijas laikraksts "Rostovskij kurjer" ziņo, ka Rostovas pie Donas galvenajā kases norēķinu centrā ienācis liels daudzums radioaktīvu naudas zīmju. Tās var negatīvi ietekmēt rostoviešu veselību. Īpaši bīstami uzlādētie rubļi ir tiem vīriešiem, kuri naudu mēdz glabāt bikšu kabatās.

 

Di Kaprio kaprizējas

Šķiet 25 gadus vecais kinopublikas miljonu elks miljonārs Leonardo di Kapri vairs nekad netēlos romantisku varoni. Pa šāsavas slavas zenītā viņš paziņojis, ka vairāk nepiedalīsies komercfilmās. Viņš vairs negribot būt zvaigzne. Un nevarot. Viņam ir smaga depresija, ko pavada bulīmija — nopietna psihiska slimība, kad cilvēks bez apstājas ēd.

Kirgīzija kļūst divvalodīga

Šīs zemes parlaments pieņēmis lēmumu piešķirt valstī krievu valodai oficiālu statusu. Pieņemts arī lēmums atteikties no Kirgizstānas nosaukuma un atkal saukties par Kirgīziju.

 

Ļvovā moskāļus nemīl

Ļvovas rusofobija kļuvusi par leģendu ne tikai Ukrainā vien, grāmatu galdos iegādājamās Simona Petļuras grāmatas "Krievu uts un kā ar to cīnīties" nosaukums jau vien ir ko vērts. Ļvovas muzikālais radio ikrīta raidījums sāk ar frāzi "Ukraina, mosties, moskālis jau stundu ir nomodā!"

 

Elektroniskās siekstas

Jaunais nosacītā soda veids Vācijā tiek piemērots vienīgi ar sodītā piekrišanu, lai kontrolētu viņa mājas arestu. Pie sodītā kājas piestiprina miniatūru raidītāju, kurā pārraida signālus uz īpašu policijas datoru tajā gadījumā, kad "iezīmētais" atstājis viņa dzīvoklī uzstādītā telefona aparāta sakaru zonu. Jaunās "elektroniskās siekstas" ļauj vācu justīcijas orgāniem atslogot cietumus un atvieglo soda izciešanu.

 

Marianna pārmetusies pie Džona Bula

2000.gadā Francijas pilsētu mēri vienbalsīgi izvēlējās par valsts nacionālā simbola jaunāko prototipu Letīciju Kastu. Franču patriotisma vilnis noplaka tikpat strauji, kā bija cēlies. No nežēlīgajiem valsts nodokļiem (66% nopelnītā) bēgdama, nacionālā varone pārmetās pāri Lamanšam un apmetās uz dzīvi Londonā, kur no viņas prasa tikai 40% ienākumu. Likums — kur man labi, tur man tēvija — attiecināms arī uz nacionālajiem simboliem.

 

Jaunas tēvzemes meklējumos

Saskaņā ar Kirievijas Federālā migrācijas dienesta (FMD) datiem 1999.gadā darbā ārzemēs legāli iekārtojušies 32 717 krievzemiešu. Visvairāk krievu maizi pelna Kiprā — 7 tūkstoši cilvēku. Stipri atpaliek Lielbritānija ar 2653 cilvēkiem. Vācijā strādā 2503 krievu un viņu līdzpilsoņu, Grieķijā — 2373, Singapūrā — 1833, Maltā — 1814. Menas sala devusi darbu 1618 Krievijas pilsoņiem, Libērija — 1395, Lihtenšteina — 1153. ASV ar sviedriem vaigā pūlas tikai 1127. Tie ir oficiālie dati. Lai iztēlotos reālo ainu, katrs no šiem skaitļiem ir jāpareizina ar 300.

Nelegāļi, kuri uz ārzemēm izbrauc ar tūristu vīzām, bieži vien kļūst par beztiesīgiem vergiem, prostitūtām vai vienkārši klaidoņiem. Ja viņi sāk prasīt kādas tiesības, viņus nodod imigrācijas dienestam. Visvairāk krievu nelegāli uzturas Portugālē, Spānijā, Francijā, Čehijā un Itālijā.

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!