Briseles ielas pildīja ne tikai zemnieki, kuru peļņa līdz ar saldās nozares reformu varētu būtiski mazināties, bet arī laucinieku līdzpaņemtie traktori. Ziņu aģentūru dati ir atšķirīgi. Dažas vēstī, ka Briseles ielās protestējuši pieci tūkstoši zemnieku, citas – ka vairāk nekā septiņi tūkstoši.
Zemnieki Briselē bija pulcējušies tālab, ka 18.jūlijā notika kārtējā ES lauksaimniecības ministru sanāksme. Viens no sēdē izskatāmajiem jautājumiem bija saistīts ar cukura nozares reformu. Protesta akciju laikā lauksaimnieki pauduši sapratni, ka cukura tirgus jāreformē, bet norādījuši, ka cenu samazinājums par 40 procentiem ir pārāk krass.
“Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi būtiski reformēt Eiropas cukura nozari. Piedāvāts baltā cukura iepirkuma cenu samazināt par 39 procentiem. Lai EK piedāvājums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijai. Šis nav pirmais mēģinājums reformēt cukura nozari. EK iepriekš piedāvātajām reformām dalībvalstis nepiekrita. Zinātāji teic, ka šis Komisijas piedāvājums salīdzinājumā ar iepriekšējo ir drastiskāks, jo atbalsta apjomu paredzēts samazināt vēl vairāk. Tomēr no reformas izvairīties neizdosies. Tas satracinājis daudzus Eiropas zemniekus, kuru ienākumi saistīti ar cukurbiešu audzēšanu. Apmierinātas nav arī cukurfabrikas, jo tiek lēsts, ka reforma nozīmē daudzu fabriku bankrotu.

Pagaidām bez būtiskiem lēmumiem

Pirmdien notikušajā sanāksmē nekādi būtiski lēmumi netika pieņemti, “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Zemkopības ministrijā. Šoreiz visas valstis izteikušas savu viedokli. Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā skaidro, ka valstu viedokļi ir ļoti dažādi. Visām valstīm ir iebildumi pret gaidāmo reformu. Latvijas pozīcija ir līdzīga kā Lietuvai un Polijai, tāpēc šīs valstis, visticamāk, būs Latvijas sabiedrotās cukura nozares reformas jautājumos.
Latvija ierosina daudz pakāpeniskāk realizēt cukura cenu samazinājumu, turklāt darīt to nevis divos gados, kā noteikts reformas projektā, bet gan ilgstošākā laika periodā. Tāpat nepieciešams konkretizēt, kā īsti paredzētās kompensācijas nonāks tieši pie cukurbiešu audzētājiem, nevis pie lauksaimniecības zemju apstrādātājiem kopumā. Latvijai nav pieņemama arī cukura A un B kvotu apvienošana, jo tā automātiski nozīmē jauno valstu nevienlīdzīgu pozīciju Eiropas cukura tirgū.

ES – cukura tirgus siltumnīca

Cukura nozare ir viena no regulētākajām, ja ne visvairāk regulētā lauksaimniecības jomā. Pienācis brīdis, kad esošā sistēma pašreizējā formā vairs nevar pastāvēt. Viens no iemesliem – ES realizētā cukura sektora politika ir pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatprincipiem. Cukura cena pasaules tirgū būtiski atšķiras no ES esošās. Striktās regulācijas dēļ Eiropā cukura cena ir ļoti augsta. Bet striktā regulācija ir pretrunā ar brīviem tirgus principiem.
Pēdējais piliens, kas lika izšķirties par ES cukura nozares reformēšanu, bija sprieduma pasludināšana strīdā starp ES un Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tā kā lēmums ES bija nelabvēlīgs, tas jārespektē, un tāpēc ar reformu palīdzību šī nozare jāsakārto.
Panākt vienošanos par veicamo reformu būs sarežģīti. Cukurbiešu audzētājiem un ražotājiem negribas atteikties no privileģētās situācijas salīdzinājumā ar pasaules tirgu. Turklāt cukura nozares reforma var nest zaudējumus valstu tautsaimniecībai un arī kuplināt bezdarbnieku rindas.
Cukurbietes audzē aptuveni 325 tūkstoši Eiropas lauksaimnieku. Visvairāk cukurbiešu tiek izaudzēts Francijā, Vācijā un Polijā.