• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2005. gada 7. jūlija informācija Nr. 41/1012-5255 "Par nolīguma protokolu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.07.2005., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112876

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Austrijas vēstnieka iepazīšanās vizīti

Vēl šajā numurā

20.07.2005., Nr. 113

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Numurs: 41/1012-5255

Pieņemts: 07.07.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1012-5255

Rīgā 2005.gada 7.jūlijā

Par nolīguma protokolu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 30.04.2004.) Statuss: nolīguma pagaidu piemērošana kopš 2004.gada 1.maija.

Pielikumā:

1. Protokols, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos ES.

2. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

 

PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KAZAHSTĀNAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un KAZAHSTĀNAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), un kas parakstīts Briselē, 1995. gada 23. janvārī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienotos dokumentus.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Kazahstānas Republika šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti.

7. pants

Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un kazahu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

 

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses,

un Kazahstānas Republika,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ saiknes, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Kazahstānas Republika vēlas šīs saiknes stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas Kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Līgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989.gada 18.decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kazahstānas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kuras ir partnerības pamats,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas Drošības un sadarbības konferencē,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kazahstānas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju Noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992.gada EDSK Helsinku dokumentā — “Pārmaiņu pārbaudījumi”,

APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Kazahstānas Republikas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai,

PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijai ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku,

UZSKATOT, ka Partnerības un sadarbības Līguma pilnīga īstenošana būs atkarīga gan no Kazahstānas Republikas politisko, ekonomisko un juridisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, tā arī no sadarbībai vajadzīgo faktoru ieviešanas, gan arī veicinās visu iepriekšminēto, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm jomās, uz kurām attiecas šis Līgums, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starp­tautiskiem jautājumiem, kuri interesē visas Puses,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attīstīt ekonomisko sadarbību un pēc vajadzības sniegt tehnisku palīdzību,

ŅEMOT VĒRĀ ekonomisko un sociālo nevienādību starp Kopienu un Kazahstānas Republiku,

ATZĪSTOT, ka viens no galvenajiem šā Līguma mērķiem ir veicināt šo nevienādību novēršanu, Kopienai palīdzot Kazahstānas ekonomikas attīstībai un pārstrukturēšanai,

PATUROT PRĀTĀ šā Līguma nozīmi pakāpeniskajā attiecību atjaunošanā starp Kazahstānas Republiku un plašāku sadarbības telpu Eiropā un blakus esošajos reģionos, un Kazahstānas pakāpenisku iekļaušanu atklātā starptautiskajā sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, kas balstās uz principiem, kas ietverti Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT),

APZINOTIES nepieciešamību uzlabot apstākļus, kuri ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, kā arī nosacījumus tādās jomās kā sabiedrību dibināšana, darba­spēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība, kā arī apzinoties to, ka ir vēlama virzība uz to, lai Puses viena otras sabiedrībām piešķirtu valsts režīmu,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakaros starp Pusēm, un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

VĒLOTIES izveidot īpaši ciešu sadarbību enerģētikas un civilās kodoldrošības jomā,

PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību kosmosa izpētes jomā, lai to darbības šajā jomā padarītu komplementāras,

VĒLOTIES izveidot sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

ir noslēgušas šo līgumu.

1.pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir:

— nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties ciešiem politiskajiem sakariem,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotus ekonomikas sakarus starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu ekonomikas attīstību,

— nodrošināt pamatu tiesiskai, ekonomiskai, sociālai, finansiālai, civilai un tehnoloģiju un kultūras sadarbībai,

— atbalstīt Kazahstānas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku.

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2.pants

Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ieskaitot tos, kas formulēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatus Pušu iekšpolitikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Līguma būtisks elements.

3.pants

Puses uzskata, ka bijušās Padomju Savienības reģiona turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairšanas (še turpmāk — “neatkarīgās valstis”), saglabātu un attīstītu sadarbību savā starpā saskaņā ar Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām, un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinātu šo procesu.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

4 pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, kuru tās paredz attīstīt un pastiprināt. Ar to pavada un nostiprina Kopienas un Kazahstānas Republikas attiecību atjaunošanu, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek minētajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs:

— nostiprinās Kazahstānas Republikas saiknes ar Kopienu un tās dalībvalstīm, un tādējādi ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā. Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības,

— radīs augošu konverģenci attiecībā uz savstarpēji saistošiem starptautiskajiem jautājumiem, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti.

5.pants

Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomes ietvaros, kas izveidota saskaņā ar 76.pantu, kā arī citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās.

6.pants

Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu:

— regulāras tikšanās vecāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas pārstāvjiem, no otras puses,

— pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, kā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur,

— citādi līdzekļi, tostarp iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstību.

7.pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 81.pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

8.pants

1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās:

— muitas nodokļi un tarifi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, tostarp šo nodokļu un tarifu iekasēšanas veids,

— noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu,

— nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm,

— maksāšanas veidi un šādu maksājumu veikšana,

— noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku radīt muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas savienības vai zonas izveidošanu;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas atsevišķām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskajiem līgumiem par labu jaun­attīstības valstīm.

c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

3. Pārejas periodā, kurš beidzas datumā, kad Kazahstānas Republika pievienojas VVTT, vai 1998.gada 31.decembrī — atkarībā no tā, kas notiek ātrāk — 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Kazahstānas Republika piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sairšanas.

9.pants

1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums.

Šajā sakarā katra Puse nodrošina to preču neierobežotu tranzītu pāri savai teritorijai vai caur to, kuru izcelsme ir citas Puses muitas teritorijā vai kuras paredzētas citas Puses muitas teritorijai.

2. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4.un 5.punktā aprakstītos noteikumus.

3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus, kas attiecas uz atsevišķām nozarēm, tādām kā transports, vai uz produktiem, par kuriem Puses vienojušās.

10.pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no savstarpēji saistošām starptautiskajām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, katra Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kuras ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas jebkurā citā šai Pusei saistošā starptautiskajā konvencijā par šo jautājumu. Ņem vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgā Puse ir pieņēmusi saistības, kas izriet no šādas konvencijas.

11.pants

1. Kazahstānas Republikas izcelsmes preces ieved Kopienā bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 13., 16.un 17.panta noteikumus, kā arī Spānijas un Portugāles Pievienošanās Eiropas Kopienai akta 77., 81., 244., 249.un 280.panta noteikumus.

2. Kopienas izcelsmes preces ieved Kazahstānas Republikā bez jebkādiem daudzuma ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, neskarot šā Līguma 13., 16.un 17.panta noteikumus.

12.pants

Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām.

13.pants

1. Ja kādu produktu ieved vienas Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Kazahstānas Republika, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem.

2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai pēc iespējas drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Kazahstānas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā paredzēts IXsadaļā.

3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apspriedes, var brīvi ierobežot attiecīgo produktu importu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā apjomā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms apspriedēm, ar nosacījumu, ka pēc šādas darbības tūlīt notiks apspriešanās.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai.

6. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VIpantu, Līgumu par VVTT VIpanta īstenošanu, Līgumu par VVTT VI, XVIun XXIIIpanta interpretāciju un piemērošanu vai attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem.

14.pants

Puses apņemas apsvērt noteikumu par preču savstarpējo tirdzniecību turpmāku attīstību un to izmaiņas šajā Līgumā, ņemot vērā situāciju, kas rodas sakarā ar Kazahstānas Republikas pievienošanos VVTT. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu turpmāko attīstību, ko varētu īstenot, ja to pieņem, atbilstīgi Līgumam starp Pusēm un saskaņā ar attiecīgām procedūrām.

15.pants

Līgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzītpreču aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

16.pants

Šī sadaļa neattiecas uz to tekstilizstrādājumu tirdzniecību, uz ko attiecas kombinētās nomenklatūras 50.līdz 63.nodaļa. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu Līgumu, kas parafēts 1993.gada 15.oktobrī un ko provizoriski piemēro no 1993.gada 1.janvāra.

17.pants

1. To produktu tirdzniecība, uz ko attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, ir noteikta šīs sadaļas noteikumos, izņemot 11.pantu, un Līguma noteikumos par kvantitatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz EOTK tērauda ražojumu tirdzniecību — pēc tā stāšanās spēkā.

2. Izveido kontaktgrupu ogļu un tērauda jautājumos, kuru veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas pārstāvji, no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses.

18.pants

Uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas īpaša Līguma noteikumi, ko noslēgs starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Kazahstānas Republiku.

IV sadaļa

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

19.pants

1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts Kazahstānas Republikas pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinājumā ar dalībvalsts pilsoņiem.

2. Atbilstoši Kazahstānas Republikā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kazahstānas Republika cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Kazahstānas Republikas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinājumā ar Kazahstānas Republikas pilsoņiem.

20.pants

Sadarbības padome izskata, kādas kopīgas pūles var veltīt nelegālās imigrācijas kontrolei, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi.

21.pants

Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā.

22.pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus 19., 20.un 21.panta īstenošanai.

II nodaļa

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ

UZ SABIEDRĪBU DIBINĀŠANU

UN DARBĪBU

23.pants

1. a)Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Kazahstānas sabiedrību dibināšanai to teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts sabiedrībām, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem.

b)Neierobežojot II pielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kazahstānas meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai Kopienas sabiedrībai.

c)Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kazahstānas sabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts sabiedrību filiālēm.

2. Neierobežojot 34.un 85.panta noteikumus, Kazahstānas Republika saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem savā teritorijā piešķir Kopienas sabiedrībām un to filiālēm attiecībā uz to dibināšanu un darbību, kā noteikts 25.pantā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Kazahstānas Republikas sabiedrībām un to filiālēm vai jebkuras trešās valsts sabiedrībām un to filiālēm, atkarībā no tā, kāds režīms ir labāks.

24.pants

1. Noteikumi 23.pantā neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu.

2. Attiecībā uz darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, ieskaitot kombinēto satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse tomēr pieļauj otras Puses sabiedrību komerciālo klātbūtni tās teritorijā kā meitasuzņēmumiem vai filiālēm, saskaņā ar ne mazāk labvēlīgiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kā tie, kuri piešķirti Puses pašas sabiedrībām vai jebkuras trešās valsts sabiedrības meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kādi nosacījumi ir labāki.

Šādas darbības ietver, bet ne tikai:

a)jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešu saskari ar pircējiem, no kotēšanas līdz rēķina piesūtīšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai tie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdevējs izveidojis pastāvīgu tirdzniecības sadarbību;

b) jebkura transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai pircēju vārdā (un atkalpārdošanu saviem pircējiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu;

c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu, kas saistīti ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu;

d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem);

e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ieskaitot līdzdalību sabiedrības kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai, gadījumā ar ārvalstu darbiniekiem — saskaņā ar attiecīgiem šā Līguma noteikumiem);

f) rīkošanos sabiedrību vārdā, organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs.

25. pants

Šajā Līgumā:

a) “Kopienas sabiedrība” vai attiecīgi “Kazahstānas Republikas sabiedrība” ir sabiedrība, kas uzveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Kazahstānas Republikas normatīvajiem aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Kazahstānas Republikas teritorijā. Ja sabiedrība ir nodibināta, attiecīgi, saskaņā ar kādas dalībvalsts vai Kazahstānas Republikas tiesību aktiem, sabiedrību tomēr uzskata par, attiecīgi, Kopienas vai Kazahstānas Republikas sabiedrību tikai tad, ja tās darbībām ir īsta un pastāvīga saik­ne ar kādas dalībvalsts vai Kazahstānas Republikas tautsaimniecību;

b) sabiedrības “meitasuzņēmums” ir sabiedrība, kuru efektīvi kontrolē pirmā sabiedrība;

c)sabiedrības “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātessabiedrības atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātessabiedrību, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātessabiedrību, bet gan tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā;

d) “dibināšana” ir a)apakšpunktā minēto Kopienas vai Kazahstānas sabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, dibinot meitasuzņēmumus un filiāles, attiecīgi, Kazahstānas Republikā vai Kopienā;

e)“darbība” ir saimniecisko darbību veikšana;

f) “saimnieciskās darbības” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības.

g) Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ieskaitot kombinēto satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, šīs nodaļas un IIInodaļas noteikumus izmanto arī, attiecīgi, ārpus Kopienas vai Kazahstānas Republikas nodibinātie dalībvalstu vai Kazahstānas Republikas pilsoņi, kā arī, attiecīgi, ārpus Kopienas vai Kazahstānas Republikas nodibinātās kuģošanas sabiedrības, kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai Kazahstānas Republikas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti, attiecīgi, šajā dalībvalstī vai Kazahstānas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

26. pants

1. Neatkarīgi no citiem šā Līguma noteikumiem, Pusi nedrīkst traucēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un to personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Līguma noteikumiem, tos nevar izmantot kā līdzekli, lai izvairītos no Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

2. Neko šajā Līgumā nedrīkst iztulkot kā prasību jebkurai Pusei atklāt tādu informāciju, kas attiecas uz individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu tādu konfidenciālu informāciju vai komercno­slēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

27. pants

Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu to, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

28. pants

1. Neatkarīgi no šīs sadaļas Inodaļas noteikumiem, Kopienas sabiedrībai vai Kazahstānas Republikas sabiedrībai, kas dibināta, attiecīgi, Kazahstānas Republikas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar sabiedrības reģistrācijas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības, attiecīgi, Kazahstānas Republikas vai Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir, attiecīgi, dalībvalstu vai Kazahstānas Republikas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadošie darbinieki, kā noteikts šā panta 2.punktā, un ja viņus vienīgi nodarbina sabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības laikposmu.

2. Iepriekš minēto sabiedrību, še turpmāk — “organizāciju”, vadošais personāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c)punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas:

a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, kuras pamatā pārvalda uzņēmuma vadību un kuras galvenokārt vispārēji uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma departamentu vai nodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas kādas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā.

29. pants

1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas dara otras Puses sabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā tie, kas ir spēka dienā pirms šā Līguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 37.panta noteikumus: gadījumus, uz ko attiecas 37.pants, reglamentē tikai ar tā noteikumiem, izņemot jebkādus citus.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ievērojot 43.panta noteikumus, Kazahstānas Republikas valdība informē Kopienu par saviem nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus, kas var padarīt nosacījumus par Kopienas sabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Kazahstānas Republikā stingrākus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Kazahstānas Republiku paziņot šādu tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt apspriedes par minētajiem projektiem.

4. Ja Kazahstānas Republikā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt stingrākus nosacījumus par Kazahstānas Republikā nodibināto Kopienas sabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbību nekā tie, kas ir spēkā šā Līguma parakstīšanas dienā, šādi tiesību akti vai noteikumi trīs gadu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā neattiecas uz tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau ir nodibināti Kazahstānas Republikā attiecīgā akta stāšanās spēkā laikā.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA starp Kopienu un Kazahstānas Republiku

30. pants

1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Kazahstānas Republikas sabiedrībām, kas nodibinātas citā Pusē, nekā tās personas Puse, kam pakalpojumi paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1.punkta īstenošanai.

31. pants

Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt tirgus orientētu pakalpojumu nozari Kazahstānas Republikā.

32. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem:

a) iepriekšminētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā Līguma Līgumslēdzējai Pusei. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savas saistības ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1.punkta principus, Puses:

a) no šā Līguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo Līgumu kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas noteikumus turpmākajos divpusējos Līgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses laineru kuģniecības sabiedrībām citādi nebūtu iespējams efektīvi uzturēt satiksmi kravas pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliedz kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos nolīgumos attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību;

d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu radīt ierobežojošu vai diskriminējošu ietekmi uz starptautiskā jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Katra Puse kuģiem, ko vada otras Puses pilsoņi vai sabiedrības, cita starpā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas kuģiem, attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas atvieglojumiem, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3. Kopienas pilsoņi un sabiedrības, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras un upes transporta pakalpojumus Kazahstānas Republikas iekšējos ūdensceļos, un otrādi.

33.pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām, uz nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu jomā un, vajadzības gadījumā, gaisa transporta jomā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā var attiecināt īpašus Līgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

34.pants

1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2. Tos nepiemēro attiecībā uz darbībām, kuras jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

35.pants

Attiecībā uz šo sadaļu nekas šajā Līgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas ir paredzētas jebkurai Pusei saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 34.pantu.

36.pants

Šā Līguma II, IIIun IVnodaļas noteikumi attiecas arī uz tām sabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kazahstānas Republikas un Kopienas sabiedrībām.

37.pants

Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei saskaņā ar šo Līgumu attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz ko attiecas VVPT, sākot ar vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko šī pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

38.pants

Šā Līguma II, IIIun IVnodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Kazahstānas Republika ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās atbilstoši ekonomiskās integrācijas Līgumiem saskaņā ar VVPT Vpanta principiem.

39.pants

1. Vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz Līgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu režīmiem.

2. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas Pusēm liegtu pieņemt vai īstenot jebkādus tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar noteikumiem Līgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējā nodokļu likumdošanā.

3. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas liegtu dalībvalstīm vai Kazahstānas Republikai, piemērojot attiecīgos savas nodokļu likumdošanas noteikumus, noteikt atšķirības starp tiem nodokļu maksātājiem, kuri neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu pastāvīgo dzīvesvietu.

40.pants

Neierobežojot 28.panta noteikumus, nekādu II, III un IV nodaļas noteikumu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības:

— attiecīgi, dalībvalstu vai Kazahstānas Republikas piederīgajiem ieceļot vai uzturēties, attiecīgi, Kazahstānas Republikas vai Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā sabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai ņēmējam,

— Kazahstānas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Kazahstānas Republikas pilsoņus,

— Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kazahstānā nodarbināt vai likt nodarbināt Kazahstānas Republikas teritorijā Kopienas pilsoņus,

— Kazahstānas sabiedrībām vai Kazahstānas sabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt Kazahstānas personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas sabiedrībām vai Kopienas sabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kazahstānā nodarbināt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

V nodaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

41.pants

1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Kazahstānas Republikas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kas veikta saskaņā ar šā Līguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IInodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju.

3. Neierobežojot 2.vai 5.punktu, no šā Līguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ārvalstu valūtas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Kazahstānas Republikas rezidentiem, un nepadara esošos noteikumus stingrākus.

4. Puses apspriežas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti 2.punktā, starp Kopienu un Kazahstānas Republiku, lai veicinātu šā Līguma mērķus.

5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Kazahstānas Republikas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Starptautiskā valūtas fonda (SVF) statūtu VIIIpanta nozīmē, ārkārtējos apstākļos Kazahstānas Republika var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu, tādā mērā, kādā šie ierobežojumi ir uzlikti Kazahstānas Republikai attiecībā uz šādu kredītu piešķiršanu un ir atļauti saskaņā ar Kazahstānas Republikas statusu atbilstoši SVF. Šos ierobežojumus Kazahstānas Republika piemēro nediskriminējošā veidā. Tos piemēro tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu šim Līgumam. Kazahstānas Republika tūlīt paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

6. Neierobežojot 1.un 2.punktu, ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Kazahstānas Republiku izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Kazahstānas Republikā, attiecīgi, Kopiena un Kazahstānas Republika var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Kazahstānas Republiku uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami.

VI nodaļa

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA

42.pants

1. Saskaņā ar šā panta un III pielikuma noteikumiem Kazahstānas Republika turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā, tā nodrošinātu tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, tostarp efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

2. Līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā Kazahstānas Republika pievienojas daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas III pielikuma 1.punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

V sadaļa

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

43.pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Kazahstānas Republiku un Kopienu ir esošo un turpmāko Kazahstānas Republikas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Kazahstānas Republika cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības; uzņēmējdarbības tiesības; banku tiesības; uzņēmumu pārskati un nodokļi; intelektuālais īpašums; darbinieku aizsardzība darba vietā; finanšu pakalpojumi; konkurences tiesības, tostarp jebkuri ar to saistīti jautājumi un prakse, kas skar tirdzniecību; valsts iepirkums; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; vide; patērētāju aizsardzība; netiešie nodokļi; tehniskie noteikumi un standarti; kodoltiesības un noteikumi kodoljomā, transports.

3. Kopiena nodrošina Kazahstānas Republiku ar tehnisko palīdzību šo pasākumu īstenošanai, kura cita starpā var iekļaut:

— ekspertu apmaiņu,

— laicīgu informācijas sniegšanu, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšanu,

— mācības,

— atbalstu Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

4. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, ka gadījumos, kad ir traucēta tirdzniecība starp pusēm, tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti.

VI sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

44.pants

1. Kopiena un Kazahstānas Republika izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Kazahstānas Republikas ekonomiskās reformas un ekonomikas atjaunošanas procesu un Kazahstānas Republikas noturīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saiknes, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt ekonomiskās un sociālās reformas, un Kazahstānas Republikas ekonomiskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā ilgtspējības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietvers vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ieskaitot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku un civilās kodolnozares drošību, transportu, tūrismu, vides aizsardzību un reģionālo sadarbību.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp NVS valstīm, lai veicinātu šā reģiona saskaņotu attīstību.

5. Attiecīgā gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību ekonomiskai sadarbībai un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Līgumā, ņemot vērā to attiecīgo Padomes regulu Kopienā, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Kazahstānas Republikai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

45 pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis ir īpaši veicināt:

— uzņēmējdarbības saikņu attīstību starp abu Pušu komersantiem,

— Kopienas dalību Kazahstānas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību,

— pārvaldības uzlabošanu,

— rūpniecības ražojumu kvalitātes uzlabošanu,

— efektīvas ražošanas un pārstrādes jaudas attīstību izejvielu nozarē,

— attiecīgu komercnoteikumu un komercprakses izstrādāšanu, ieskaitot produktu tirdzniecību,

— vides aizsardzību,

— aizsardzības nozares pārveidošanu.

2. Šā panta noteikumi neskar uzņēmumiem piemērojamo Kopienas konkurences noteikumu izpildi.

46.pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetences, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla pārvedumiem un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— attiecīgā gadījumā, noslēgt Līgumus starp dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— attiecīgā gadījumā, noslēgt Līgumus starp dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu,

— radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Kazahstānas ekonomikā,

— izveidot stabilas un atbilstošas komerctiesības un uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības izstādes, citas izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

47.pants

Valsts iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurējošai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot uzaicinājumus uz konkursu.

48.pants

Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtajiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Nepieciešamas darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Kazahstānas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. šajā nolūkā tās cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri:

— veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās,

— veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā.

49.pants

Kalnrūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību kalnrūpniecības un izejvielu jomā.

2. Sadarbība jo īpaši tiek vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par kalnrūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām,

— sadarbības tiesiskā regulējuma izveide,

— tirdzniecības jautājumi,

— tiesību aktu vides jomā pieņemšana un īstenošana,

— mācības,

— drošība kalnrūpniecībā.

50.pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju labumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstošu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā attiecas uz:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— mācību un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas abās pusēs nodarbojas ar PTA.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai mācībām, to īsteno saskaņā ar 51.panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties cita veida zinātnes un tehnoloģijas sadarbībā.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masu iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā.

3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem Līgumiem, kurus izstrādā un slēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kuros cita starpā nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

51.pants

Izglītība un mācības

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Kazahstānas Republikā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām:

— Kazahstānas Republikas augstākās izglītības un mācību sistēmu atjaunināšana, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu,

— sabiedriskā un privātā sektora vadošā personāla un valsts civildienesta ierēdņu mācības prioritārajās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība izglītības iestāžu starpā un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgajās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma mācības,

— žurnālistu mācības,

— instruktoru mācības.

3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un mācību jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām; tad, attiecīgā gadījumā, izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Kazahstānas Republikas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

52.pants

Lauksaimniecība, un agrārās un pārtikas rūpniecības nozare

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Kazahstānas Republikas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Kazahstānas produktu vietējā un ārvalstu tirgus attīstība tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī agrārās un pārtikas rūpniecības nozares attīstību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Kazahstānas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas.

53.pants

Enerģētika

1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, ņemot vērā pakāpenisku Eiropas enerģijas tirgu integrāciju.

2. Sadarbība cita starpā attiecas uz šādām jomām:

— enerģijas ražošanas, apgādes un patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi,

— energoapgādes kvalitātes un drošības uzlabošana, ieskaitot apgādes diversifikāciju ekonomiskā un videi draudzīgā veidā,

— enerģētikas politikas formulēšana,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai,

— institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešana, kas nepieciešami, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšana,

— enerģētikas nozares infrastruktūras modernizācija,

— energotehnoloģiju uzlabošana energoapgādē un tiešā patēriņā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem,

— vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē,

— drošība energoapgādē, enerģijas transportēšanā un enerģijas un energomateriālu tranzītā.

54.pants

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu, Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir vides apstākļu pasliktināšanās apkarošana, un jo īpaši:

— efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— gaisa un ūdens vietēja, reģionāla un pārrobežu piesārņojuma apkarošana,

— ekoloģiskā sanācija,

— noturīga, efektīva un ekoloģiski efektīva enerģijas ražošana un izmantošana,

— rūpniecisko iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana,

— zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņas,

— izglītība un izpratnes veidošana par vidi,

— Espoo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgus pētniecības pasākumus,

— tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem,

— sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūras struktūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, kā arī ņemot vērā noturīgas attīstības sasniegšanu,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

55.pants

Transports

Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību transporta jomā.

Šīs sadarbības mērķis citu starpā ir Kazahstānas Republikas sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā.

Sadarbība cita starpā ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko vispārējas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekšminētajiem transporta veidiem,

— vairākveidu transporta veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— tiesiskā pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ieskaitot transporta nozares privatizāciju.

56.pants

Kosmoss

Ievērojot attiecīgo Kopienas, tās dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras kompetenci, Puses, attiecīgā gadījumā, veicina ilgtermiņa sadarbību civilās kosmosa izpētes, attīstības un komerciālas izmantošanas jomās. Puses veltīs īpašu uzmanību iniciatīvām, kas pilnīgi izmanto to attiecīgo kosmosa darbību papildināmību.

57.pants

Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikāciju un pas­ta pakalpojumu nozarē,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā,

— sakaru tīklu pārvaldība un to “optimizācija”,

— pienācīgs regulatīvs pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— mācības telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā darbībai tirgus apstākļos.

58.pants

Finanšu pakalpojumi

Īpašs sadarbības mērķis ir atvieglot Kazahstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniska palīdzība tiek vērsta uz:

— banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Kazahstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Kazahstānas Republikā, un pieredzes apmaiņu un personāla apmācību fiskālos jautājumos,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas cita starpā radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas sabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Kazahstānas Republikā, kā arī eksporta kredīta apdrošināšanas attīstību.

šī sadarbība jo īpaši veicinās Kazahstānas Republikas un dalībvalstu attiecību attīstību finanšu pakalpojumu nozarē.

59.pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgiem nodarījumiem vispār un jo īpaši no noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskajos forumos šajā jomā, ieskaitot finanšu darbības uzdevumu grupu naudas atmazgāšanas jautājumos (FATF).

60.pants

Reģionālā attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemierīcības jomā.

2. šajā sakarā tās veicina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām varas iestādēm par reģionālo politiku un zemierīcības politiku, un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina attiecīgo reģionu tiešu saskari ar sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku citā starpā apmainīties ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

61.pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību, Puses attīsta savstarpēju sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādnieku drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska darbības nozarēm,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai apkarotu arodslimības un citas ar darbu saistītas kaites,

— smaga negadījuma briesmu novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanas saistībā ar darba vidi un strādnieku veselību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību, sadarbība jo īpaši ietver tehnisku palīdzību:

— darba tirgus optimizācijai,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizācijai,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanai un vadībai,

— vietējās nodarbinātības veicināšanai,

— informācijas apmaiņai par elastīgas nodarbinātības programmām, ieskaitot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas cita starpā ietver sadarbību Kazahstānas Republikas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir attīstīt Kazahstānas Republikā tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai, un tās ietver visus sociālās aizsardzības virzienus.

62.pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta savstarpēju sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinātības (know-how) tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti,

— sadarbību starp valsts tūrisma struktūrām,

— apmācību tūrisma attīstībai.

63pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to asociācijas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību Kopienā un Kazahstānas Republikā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

— mazo un vidējo uzņēmumu tiesiskā regulējuma pilnveidošana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, sakari, palīdzība mazo un vidējo uzņēmumu fonda izveidē),

— tehnoloģisko parku izveide.

64.pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu attīstību, ieskaitot informācijas nesējus, un veicina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir nodrošināt plašu sabiedrību ar pamatinformāciju par Kopienu un Kazahstānas Republiku, ieskaitot, ja iespējams, piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

65.pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāks ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu atbilstību. Šī sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu par likumdošanu un institucionālo reformu; pastāvīgu savstarpējas informācijas sistēmu izveidošanu par bīstamiem ražojumiem; patērētājiem sniedzamās informācijas uzlabošanu, jo īpaši par cenām, piedāvāto produktu un pakalpojumu īpašībām; apmaiņas pilnveidošanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem; patērētāju aizsardzības politikas atbilstības palielināšanu; un semināru un mācību organizēšanu.

66.pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Kazahstānas Republikas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņu,

— darba metožu uzlabošanu,

— kombinētās nomenklatūras un vienotā administratīvā dokumenta ieviešanu,

— Kopienas un Kazahstānas Republikas tranzīta sistēmu savstarpēju savienošanu,

— pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalstu modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un mācību organizēšanu.

Vajadzības gadījumā sniedz tehnisku palīdzību.

3. Neierobežojot turpmāku sadarbību, kas paredzēta šajā Līgumā un jo īpaši 69.pantā, savstarpēju palīdzību muitas jautājumos starp Pušu administratīvajām iestādēm sniedz atbilstoši šim Līgumam pievienotā protokola noteikumiem.

67.pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīvas statistikas sistēmas attīstība, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas nepieciešama, lai atbalstītu un pārraudzītu ekonomikas reformas procesu Kazahstānas Republikā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Kazahstānas Republikā.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Kazahstānas statistikas sistēmas pielāgošana starptautiskajām metodēm, standartiem un klasifikācijai,

— apmaiņa ar statistikas informāciju,

— nepieciešamās makroekonomiskās un mikroekonomiskās statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu ekonomikas reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Kazahstānas Republikai.

68.pants

Ekonomika

Puses veicina ekonomikas reformas procesu un ekonomikas politikas koordinēšanu, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni un ekonomikas politikas izstrādi un īstenošanu tirgus ekonomikā. Šajā nolūkā Puses apmainās ar informāciju par makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Kazahstānas Republikai ekonomikas reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai veicinātu sadarbību starp ekonomistiem, paātrinot zinātības (know-how) apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas izstrādāšanu un nodrošinot to pētījumu plašu izplatīšanu, kas saistīti ar šo politiku.

69.pants

Narkotikas

Atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai apkarotu narkotiku un psihotropo vielu nelegālu ražošanu, piegādi un tirdzniecību, ieskaitot prekursoru plūsmas novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpējo apspriešanos un ciešu koordināciju starp Pusēm saistībā ar mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītajās jomās.

70.pants

Sadarbība noziedzīgo nodarījumu novēršanā

Puses izveido sadarbību, kuras mērķis ir novērst tādus noziedzīgus nodarījumus kā:

— fizisku personu, kas ir to pilsoņi, nelegālo imigrācija un nelikumīga uzturēšanās to attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi,

— noziedzīgi nodarījumi ekonomikas jomā, ieskaitot korupciju,

— noziedzīgi nodarījumi ar dažādām precēm, ieskaitot rūpnieciskos atkritumus,

— viltošana,

— narkotiku, psihotropu vielu un ieroču nelikumīga tirdzniecība.

Sadarbība iepriekšminētajās jomās balstīsies un savstarpējo apspriešanos un ciešu mijiedarbību, kā arī nodrošinās tehnisku un administratīvu palīdzību, ieskaitot:

— valsts tiesību aktu projektu izstrādāšana noziedzīgu nodarījumu novēršanas jomā,

— informācijas centru izveidošana,

— to iestāžu efektivitātes paaugstināšana, kas nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu,

— darbinieku apmācība un pētniecības infrastruktūru attīstība,

— tādu savstarpēji pieņemamu pasākumu izstrāde, kuru mērķis ir novērst noziedzīgus nodarījumus.

VII sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

71.pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt sadarbību kultūras jomā. Attiecīgā gadījumā sadarbības priekšmets var būt Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmas, un var attīstīt turpmākas darbības, kas interesē abas Puses.

VIII sadaļa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

72.pants

Lai sasniegtu šā Līguma mērķus un atbilstoši 73., 74. un 75.pantam Kazahstānas Republika saņem pagaidu finansiālo palīdzību no Kopienas kā tehnisku palīdzību dotāciju veidā, lai paātrinātu Kazahstānas Republikas ekonomikas pārveidi.

73.pants

Finansiālo palīdzību īsteno programmas Tacis struktūrā, kas paredzēts Kopienas attiecīgajā Padomes regulā.

74.pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kurā atspoguļo paredzētās prioritātes, par kurām abām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Kazahstānas Republikas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformas virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

75.pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisku palīdzību sniedz ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starp­tautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

IX sadaļa

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76.pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas pārrauga šā Līguma īstenošanu. Tā sanāk ministru līmenī vienu reizi gadā. Tā izskata visus būtiskus jautājumus, kas rodas šā Līguma struktūrā, un visus citus divpusējus vai starptautiskus jautājumus, kuri interesē abas Puses, lai sasniegtu šā Līguma mērķus. Sadarbības padome, abām Pusēm vienojoties, var sniegt arī attiecīgus ieteikumus.

77.pants

1. Sadarbības padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome nosaka savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Kazahstānas Republikas valdības loceklis.

78.pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, ko veido Eiropas Savienības Padomes locekļu un Eiropas Kopienu Komisijas locekļu pārstāvji, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Kazahstānas Republikas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kuros ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu, un nosaka, kā Komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkuras tās savas pilnvaras Sadarbības komitejai, kuras nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

79.pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādas citas īpašas komitejas vai struktūras izveidi, kas tai var palīdzēt tās pienākumu īstenošanā, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

80.pants

Izskatot jebkuru jautājumu šā Līguma struktūrā saistībā ar noteikumu, kurā ir atsauce uz kādu VVTTpantu, Sadarbības padome cik iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT pantam parasti piešķir VVTT Līgumslēdzējas puses.

81.pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tas ir forums, kurā sanāk un apmainās ar viedokļiem Kazahstānas Republikas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

82.pants

1. Parlamentāro sadarbības komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Kazahstānas Republikas parlamenta locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja nosaka savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada, attiecīgi, Eiropas Parlamenta loceklis un Kazahstānas parlamenta loceklis, saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka tās reglamentā.

83.pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Līguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kura tad sniedz Komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

84.pants

1. Saskaņā ar šo Līgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Ievērojot savas attiecīgās pilnvaras un kompetences, Puses:

— sekmē šķīrējtiesas ieviešanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālajos un sadarbības darījumos, ko veic Kopienas un Kazahstānas Republikas komersanti,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka trešais prezidējošais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks to komersantiem izvēlēties, savstarpēji vienojoties, tiesību aktus, kuri attiecas uz to līgumiem,

— sekmē izmantot šķīrējtiesas noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesas centru valstī, kas parakstījusi 1958.gada 10.jūnijā Ņujorkā noslēgto Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu.

85.pants

Nekas šajā Līgumā neliedz jebkurai Pusei veikt jebkādus pasākumus, ko/kas:

a) tā uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu tādu datu izpaušanu, kas ir pretrunā ar tās drošības pamatinteresēm;

c) attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem nepieciešamu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi netraucē konkurences nosacījumus attiecībā uz produktiem, kas nav konkrēti paredzēti militārām vajadzībām;

c) tā uzskata par būtiskiem tās drošībai - nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt likumību un kārtību; kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus; vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) tā uzskata par nepieciešamiem, lai respektētu starptautiskās pienākumus un saistības divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontrolē.

86.pants

1. Jomās, uz ko attiecas šis Līgums, un neierobežojot nekādus īpašus noteikumus tajā,

— pasākumos, ko Kazahstānas Republika piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst radīt nekāda veida diskrimināciju starp tās dalībvalstīm, to valsts piederīgajiem, to sabiedrībām vai uzņēmumiem,

— pasākumos, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Kazahstānas Republiku, nedrīkst radīt nekāda veida diskrimināciju starp Kazahstānas valsts piederīgajiem, vai to sabiedrībām, vai uzņēmumiem.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu noteikumus tiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

87.pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Līguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar šā panta 2.punktu, jebkura Puse var informēt otru Pusi par samierinātāja iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs samierinātājs divu mēnešu laikā. Attiecībā uz šīs procedūras piemērošanu, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo samierinātāju.

Samierinātāji pieņem ieteikumus ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

88.pants

Puses vienojas tūlīt konsultēties, izmantojot piemērotus kanālus, pēc jebkuras Puses lūguma, lai apspriestu jebkuru jautājumu par šā Līguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem attiecīgiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 13., 87. un 93.pantu.

89.pants

Saskaņā ar šo Līgumu Kazahstānas Republikai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nav labvēlīgāks kā tas, ko dalībvalstis piešķir cita citai.

90.pants

Šajā Līgumā “Puses” ir Kazahstānas Republika, no vienas puses, un Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no otras puses.

91.pants

Ciktāl uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, attiecas Enerģētikas hartas Līgums un tā protokoli, attiecībā uz šādiem jautājumiem piemēro Enerģētikas hartas Līgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piemērošana ir tajos paredzēta.

92.pants

šis Līgums sākumposmā ir noslēgts uz 10gadiem, pēc kuriem Līgumu automātiski pārjauno gadu pēc gada, ja neviena no Pusēm sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Līguma denonsēšanu.

93.pants

1. Puses veic visus nepieciešamus vispārīgus vai īpašus pasākumus, lai izpildītu to saistības saskaņā ar Līgumu. Puses nodrošina Līgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādas saistības saskaņā ar šo Līgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Līguma darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem tūlīt paziņo Sadarbības padomei.

94.pants

Līguma I, IIun IIIpielikums kopā ar Protokolu ir šā Līguma neatņemama sastāvdaļa.

95.pants

Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas tiesības indivīdiem un komersantiem saskaņā ar šo Līgumu, šis Līgums neskar tiesības, kuras tiem piešķir spēkā esošie Līgumi, kas ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republikai, no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot tās dalībvalstu saistības, kas izriet no šā Līguma jomās, kuras ir to kompetencē.

96.pants

Šo Līgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajos līgumos, un, no otras puses, Kazahstānas Republikas teritorijā.

97.pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Līguma depozitārs.

98.pants

Šā Līguma oriģinālu, kura teksts angļu, dāņu, franču, holandiešu, grieķu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu, zviedru un kazahu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

99.pants

Šo Līgumu Puses apstiprinās ar to pašu procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, ka ir pabeigtas pirmajā daļā minētās procedūras.

Šis Līgums, tam stājoties spēkā un ciktāl tas attiecas uz Kopienas un Kazahstānas Republikas attiecībām, aizstāj 1989.gada 18.decembrī Briselē noslēgto Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un ekonomisko un komerciālo sadarbību.

100.pants

Gadījumā, ja 1994.gadā, līdz to procedūru pabeigšanai, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā, īsteno atsevišķu šā Līguma daļu noteikumus, izmantojot Pagaidu Līgumu starp Kopienu un Kazahstānas Republiku, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Līguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu Līgums.

Hecho en Bruselas, el veintitrés de enero de mil novecientos noventa y cinco.

Udfęrdiget i Bruxelles, den treogtyvende januar nitten hundrede og femoghalvfems.

Geschehen zu Brüssel am dreiundzwanzigsten Januar neunzehnhundertfünfundneunzig.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Ιανουαρίου χίλια εννιακόσια ενενήντα πέντε.

Done at Brussels, on the twenty-third day of January in the year one thousand nine hundred and ninety-five.

Fait ą Bruxelles, le vingt-trois janvier mil neuf cent quatre-vingt-quinze.

Fatto a Bruxelles, addģ ventitré gennaio millenovecentonovantacinque.

Gedaan te Brussel, de drieėntwintigste januari negentienhonderd vijfennegentig.

Feito em Bruxelas, em vinte e trźs de Janeiro de mil novecentos e noventa e cinco.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä tammikuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäviisi.

Som skedde i Bryssel den tjugotredje januari år ettusenniohundranittiofem.

Бір мын, тогыз жуз токсан бeciншi жыщын кaнтар эйынын, жиырма yшiншi куні Броссeлъ юлєсында жасалган.

[Briselē, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit piektā gada divdesmit trešajā janvārī.]

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk Belgiė

Für das Königreich Belgien

01.JPG (5365 bytes)

På Kongeriget Danmarks vegne

02.JPG (4333 bytes)

Für die Bundesrepublik Deutschland

03.JPG (3613 bytes)

Για την Ελληνιχή Δημοχςατία

04.JPG (5199 bytes)

Por el Reino de Espańa

05.JPG (3397 bytes)

Pour la République française

06.JPG (3820 bytes)

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

07.JPG (2205 bytes)

Per la Repubblica italiana

08.JPG (5180 bytes)

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

09.JPG (2385 bytes)

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

10.JPG (3693 bytes)

Für die Republik Österreich

11.JPG (4839 bytes)

Pela República Portuguesa

12.JPG (4721 bytes)

Suomen tasavallan puolesta

13.JPG (4497 bytes)

För Konungariket Sverige

14.JPG (4367 bytes)

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

15.JPG (5960 bytes)

Por las Comunidades Europeas

For De Europęiske Fęllesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Για την Ευςωπαϊχές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunitą europee

Voor de Europese Gemeenschappen

Pelas Comunidades Europeias

Euroopan yhteisöjen puolesta

På Europeiska gemenskapernas vägnar

[Eiropas Kopienu vārdā]

16.JPG (9835 bytes)

Казакстан Республикасынын атынан

17.JPG (6195 bytes)

Pievienoto dokumentu saraksts

Ipielikums

Indikatīvs priekšrocību saraksts, ko Kazahstānas Republika piešķir
neatkarīgajām valstīm saskaņā ar 8.panta 3.punktu.

IIpielikums

Kopienas atrunas saskaņā ar 23.panta 1.punkta b)apakšpunktu.

IIIpielikums

Konvencijas par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma
tiesībām, kas minētas 42.pantā.

Protokols par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

I pielikums

Indikatīvs PRIEKŠROCĪBU SARAKSTS, ko Kazahstānas republika piešķir
neatkarīgajām VALSTĪM SASKAŅĀ AR 8.panta 3.punktu

1. Armēnija, Baltkrievija, Igaunija, Gruzija, Lietuva, Moldova, Ukraina, Turkmenistāna, Krievija:

Nepiemēro ievedmuitas nodokļus.

Nepiemēro izvedmuitas nodokļus attiecībā uz precēm, kas piegādātas saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem par norēķiniem tādos apjomos, kas paredzēti šajos līgumos.

Eksportam un importam nepiemēro PVN. Eksportam nepiemēro akcīzes nodokli.

Visas neatkarīgās valstis:

Eksporta kvotas produktu piegādei saskaņā ar ikgadējiem starpvalstu tirdzniecības un sadarbības līgumiem tiek atklātas ar tādiem pašiem noteikumiem kādus piemēro piegādēm valsts vajadzībām.

2. Armēnija, Baltkrievija, Igaunija, Gruzija, Lietuva, Moldova, Ukraina, Turkmenistāna:

Maksājumus var izdarīt rubļos.

Krievija:

Maksājumus var izdarīt rubļos vai tenge.

Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša nekomerciāluo darbību sistēma, ieskaitot maksājumus, kas izriet no šīm darbībām.

3. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša kārtējo maksājumu sistēma.

4. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša cenu sistēma tirdzniecībā ar dažām izejvielām un pusfabrikātiem.

5. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaši tranzīta nosacījumi.

6. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaši muitas procedūru nosacījumi.

II pielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 23.PANTA 1.punkta b)apakšpunktu

Kalnrūpniecība

Dažās dalībvalstīs tām sabiedrībām, kuras nekontrolē Eiropas Kopiena, var būt nepieciešama koncesija kalnrūpniecības tiesībām un tiesībām iegūt izrakteņus.

Zveja

Pieeja tādiem bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas Kopienas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kā arī to izmantošana, ir tikai tiem zvejas kuģiem, kas peld ar kādas Kopienas dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts citādi.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs uz nekustamā īpašuma iegādi, ko izdara sabiedrības, kas nav EK sabiedrības, attiecas ierobežojumi.

Audiovizuālie pakalpojumi, ieskaitot radio

Valsts režīmu attiecībā uz ražošanu un izplatīšanu, ieskaitot radioapraidi un citus sabiedriskas apraides veidus, var rezervēt tiem audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Telekomunikāciju pakalpojumi, ieskaitot mobilos un satelītu pakalpojumus

Rezervētie pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežota pieeja tirgum attiecībā uz papildu pakalpojumiem un infrastruktūrām.

Profesionālie pakalpojumi

Pakalpojumi ir rezervēti fiziskām personām, kas ir dalībvalstu pilsoņi. Ar zināmiem nosacījumiem minētās personas var veidot sabiedrības.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīms neattiecas uz tām sabiedrībām, kuras nekontrolē Eiropas Kopiena un kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Sabiedrības, kuras nekontrolē Eiropas Kopiena, var iegūt vīna dārzus, par to paziņojot vai, ja vajadzīgs, saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežojumi ārvalstu dalībai izdevniecībās un raidsabiedrībās.

III pielikums

KONVENCIJAS par INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ
UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA tiesībām, KAS MINĒTAS 42.PANTĀ

1. Līguma 42.panta 2.punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961.),

— Protokols, kas attiecas uz Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (Madride, 1989.),

— Nicas Līgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977.gadā, grozīts 1979.gadā),

— Budapeštas Līgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977.gadā, grozīts 1980.gadā),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.).

2. Sadarbības padome var ieteikt minēto 42.panta 2.punktu attiecināt uz citām daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses lūguma rīko steidzamas apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada Stokholmas redakcijā ar 1979.gada grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967.gada Stokholmas redakcijā ar 1979.gada grozījumiem),

— Līgums par sadarbību patentu jomā (pieņemts Vašingtonā 1970.gadā, grozīts 1979.un 1984.gadā).

4. No šā Līguma stāšanās spēkā dienas Kazahstānas Republika attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību piešķir Kopienas sabiedrībām un pilsoņiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķīrusi jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Šā pielikuma 4.punkta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Kazahstānas Republika piešķīrusi jebkurai trešai valstij uz savstarpēja labuma pamata, un uz priekšrocībām, ko Kazahstānas Republika piešķīrusi kādai citai valstij no bijušās PSRS.

PROTOKOLS

par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1.pants

Definīcijas

Šajā protokolā

a) “tiesību akti muitas jomā” ir noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un ar ko reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ieskaitot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās Puses;

b) “muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Pušu teritorijā, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām;

c) “iesniedzēja iestāde” ir kompetentā administratīva iestāde, kuru šim mērķim iecēlusi Puse un kura lūdz palīdzību muitas jautājumos;

d) “lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā administratīva iestāde, kuru šim mērķim iecēlusi Puse un kura saņem lūgumu palīdzēt muitas jautājumos;

e) “pārkāpums” ir jebkurš tiesību aktu muitas jomā pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2.pants

Darbības joma

1. Puses savu kompetenču ietvaros palīdz cita citai nodrošināt tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā protokolā, tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.

2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas jautājumos attiecas uz visām Pušu administratīvām iestādēm, kuru kompetencē ir šā protokola piemērošana. Tā neierobežo noteikumus, ar kuriem reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neietver informāciju, kas iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmantotas pēc tiesu iestādes lūguma, ja vien šī iestāde nav tam piekritusi.

3.pants

Palīdzības sniegšana pēc lūguma

1. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, sniedz tai visu attiecīgo informāciju, lai tā varētu nodrošināt tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, ieskaitot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šādiem tiesību aktiem.

2. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, to informē par to, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, attiecīgā gadījumā norādot šīm precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas tiesību aktus muitas jomā;

b) vietām, kur ir savākti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tās plāno izmantot kā krājumus darbībām, kuras ir pretrunā otras Puses tiesību aktiem muitas jomā;

c) novērotai preču pārvietošanai, kas varētu izraisīt tiesību aktu muitas jomā būtisku pārkāpšanu;

c) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti tiesību aktu muitas jomā pārkāpšanai.

4.pants

Spontāna palīdzība

Puses saskaņā ar saviem tiesību aktiem, noteikumiem un citiem juridiskiem aktiem sniedz cita citai palīdzību, nesaņemot iepriekšēju lūgumu, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai tiesību aktu muitas jomā piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju par:

— darbībām, kas bija pretrunā, ir vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem, un kuras varētu interesēt citas Puses,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto šādu darbību veikšanā,

— precēm, par kurām zināms, ka tās ir saistītas ar tiesību aktu muitas jomā būtiskiem pārkāpumiem.

5.pants

Piegāde/ Paziņošana

Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai

— nosūtītu visus dokumentus,

— paziņotu par visiem lēmumiem,

kuri ietilpst šā protokola darbības jomā, tam adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. šādā gadījumā piemēro 6.panta 3.punktu.

6.pants

Palīdzības lūgumu forma un saturs

1. Lūgumi atbilstoši šim protokolam tiek sagatavoti rakstveidā. Lūgumam pievieno dokumentus, kas ir nepieciešami šādu lūgumu izpildei. Ja tas ir nepieciešams situācijas steidzamības dēļ, var pieņemt arī mutiskus lūgumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Atbilstoši šā panta 1.punktam iesniegtajos lūgumos ir šāda informācija:

a) iesniedzēja iestāde, kas lūdz palīdzību;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) lūguma mērķis un cēlonis;

d) attiecīgie tiesību akti, noteikumi un citi juridiski elementi;

e) cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veikto izmeklēšanu, izņemot 5.pantā minētos gadījumus.

3. Lūgumus iesniedz lūguma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst formālām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; tomēr var norīkot drošības pasākumus.

7.pants

Lūgumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde vai, ja tā pati nevar rīkoties, tad tā administratīvā struktūrvienība, kurai šī iestāde ir adresējusi lūgumu, darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās tā, kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Puses citu varas iestāžu lūguma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu.

2. Palīdzības lūgumus izpilda saskaņā ar lūguma saņēmējas Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem instrumentiem.

3. Puses attiecīgi pilnvarotās amatpersonas, ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar pēdējās noteiktajiem nosacījumiem, var iegūt no lūguma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem lūguma saņēmēja iestāde ir atbildīga, informāciju, kura attiecas uz tiesību aktu muitas jomā pārkāpšanu, kas ir nepieciešama iesniedzējai iestādei šā protokola vajadzībām.

4. Jebkuras Puses amatpersonas, ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar pēdējās noteiktajiem nosacījumiem, var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic pēdējās Puses teritorijā.

8.pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Lūguma saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu u. tml. veidā.

2. Šā panta 1.punktā paredzētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9.pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:

a) varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses; vai

b) būtu saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav noteikumi par muitas nodokļiem; vai

c) pārkāptu rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

2. Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā lūgumā tā vērš uzmanību uz minēto faktu. Tad lūguma saņēmēja iestāde nolemj, kā atbildēt uz šādu lūgumu.

3. Ja palīdzību aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10.pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta atbilstoši šim protokolam, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, ko nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar attiecīgajiem datu saņēmējas Puses tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Personu atklājošus datus nenosūta, ja ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka datu nosūtīšana vai nosūtīto datu izmantošana varētu būt pretrunā kādas Puses tiesību pamatprincipiem, un jo īpaši, ja attiecīgā persona varētu ciest no nesamērīgi augstiem traucējumiem. Datu saņēmēja Puse, pēc datu sniedzējas Puses lūguma, to informē par sniegtās informācijas izmantošanu un gūtajiem rezultātiem.

3. Personu identificējošus datus drīkst nosūtīt tikai muitas iestādēm un, ja nepieciešama kriminālvajāšana, valsts prokuratūras un tiesu iestādēm. Citas personas vai varas iestādes var iegūt šādu informāciju tikai, ja iepriekš ir saņemta atļauja no datu sniedzējas iestādes.

4. Datu sniedzēja Puse pārbauda nosūtāmās informācijas pareizību. Ja konstatē, ka sniegtā informācija bija nepareiza vai ir svītrojama, par to nekavējoties paziņo datu saņēmējai Pusei. Datu saņēmējas Puses pienākums ir izdarīt attiecīgos labojumus vai svītrot attiecīgos datus.

5. Neskarot gadījumus, kad dominē sabiedrības intereses, attiecīgā persona pēc lūguma var iegūt informāciju par datu uzglabāšanu un uzglabāšanas mērķi.

11.pants

Informācijas izmantošana

1. Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola vajadzībām, un katra Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar šo datu sniedzējas administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, un ir pakļauta jebkuriem šīs iestādes noteiktajiem ierobežojumiem.

2. šā panta 1.punkts nekavē informācijas izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā, kas uzsākta vēlāk par tiesību aktu muitas jomā neievērošanu.

3. Puses drīkst izmantot atbilstoši šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus kā pierādījumu savos protokolos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā un izmeklēšanā.

12.pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās lūguma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem un ir otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt nepieciešamas attiecīgajā tiesvedībā. Uzaicinājumā uz tiesu konkrēti jānorāda, par kādiem jautājumiem un atbilstīgi kādam tās amatam vai kvalifikācijai šo amatpersonu iztaujās.

13.pants

Ar palīdzību saistītie izdevumi

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, attiecīgā gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14.pants

Īstenošana

1. Šā protokola pārvaldību uztic Kazahstānas Republikas centrālajai muitas iestādei, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajam dienestam un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem tā piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem un metodēm, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, vajadzētu izdarīt šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē cita citu par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

15.pants

Papildināmība

1. Šis protokols papildina un netraucē piemērot jebkādus tos nolīgumus par savstarpēju palīdzību, ko noslēgušas vai var noslēgt atsevišķas vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un Kazahstānas Republika. Tas arī neliedz plašāku savstarpēju palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

2. Neskarot 11.pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, ar kuriem reglamentē iegūtās informācijas par muitas jautājumiem paziņošanu starp Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kas varētu interesēt Kopienu.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENAS dibināšanas līguma un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

Kazahstānas Republikas pilnvarotās personas,

no otras puses,

tiekoties tūkstoš deviņsimt deviņdesmit piektā gada divdesmit trešajā janvārī Briselē, lai parakstītu Partnerības un sadarbības Līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses, še turpmāk — “Līgums”, ir pieņēmušas šādus tekstus:

Līgumu ar pielikumiem un šādu protokolu —

Protokols par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Kazahstānas Republikas pilnvarotās personas ir pieņēmušas Kopīgo deklarāciju tekstus, kas ir minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīga deklarācija par Līguma 13.pantu

Kopīga deklarācija par Līguma 23.pantu

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrolēt” Līguma 25.panta b)punktā un 36.pantā

Kopīga deklarācija par Līguma 42.pantu

Kopīga deklarācija par Līguma 93.pantu

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Kazahstānas Republikas pilnvarotās personas tālāk ir ņēmušas vērā Francijas valdības deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Francijas valdības deklarācija par tās aizjūras zemēm un teritorijām.

Hecho en Bruselas, el veintitrés de enero de mil novecientos noventa y cinco.

Udfęrdiget i Bruxelles, den treogtyvende januar nitten hundrede og femoghalvfems.

Geschehen zu Brüssel am dreiund­zwanzigsten Januar neunzehnhundertfünfundneunzig.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Ιανουαρίου χίλια εννιακόσια ενενήντα πέντε.

Done at Brussels, on the twenty-third day of January in the year one thousand nine hundred and ninety-five.

[Briselē, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit piektā gada divdesmit trešajā janvārī.]

Fait ą Bruxelles, le vingt-trois janvier mil neuf cent quatre-vingt-quinze.

Fatto a Bruxelles, addģ ventitré gennaio millenovecentonovantacinque.

Gedaan te Brussel, de drieėntwintigste januari negentienhonderd vijfennegentig.

Feito em Bruxelas, em vinte e trźs de Janeiro de mil novecentos e noventa e cinco.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä tammikuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäviisi.

Som skedde i Bryssel den tjugotredje januari år ettusenniohundranittiofem.

Бір мын, тогыз жуз токсан бeciншi жыщын кaнтар эйынын, жиырма yшiншi куні Броссeлъ юлєсында жасалган.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

01.JPG (6505 bytes)

På Kongeriget Danmarks vegne

02.JPG (5161 bytes)

Für die Bundesrepublik Deutschland

03.JPG (3441 bytes)

Για την Ελληνιχή Δημοχςατία

04.JPG (4730 bytes)

Por el Reino de España

05.JPG (3465 bytes)

Pour la République française

06.JPG (3842 bytes)

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

07.JPG (2063 bytes)

Per la Repubblica italiana

08.JPG (4340 bytes)

Pour le Grand-Duche de Luxembourg

09.JPG (2064 bytes)

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

10.JPG (3266 bytes)

Für die Republik Österreich

11.JPG (3892 bytes)

Pela República Portuguesa

12.JPG (4923 bytes)

Suomen tasavallan puolesta

13.JPG (3440 bytes)

För Konungariket Sverige

14.JPG (5092 bytes)

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

15.JPG (4358 bytes)

Por las Comunidades Europeas

For De Europęiske Fęllesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Για την Ευςωπαϊχές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunitą europee

Voor de Europese Gemeenschappen

Pelas Comunidades Europeias

Euroopan yhteisöjen puolesta

På Europeiska gemenskapernas vägnar

[Eiropas Kopienu vārdā]

16.JPG (7788 bytes)

Казакстан Республикасынын атынан

17.JPG (3729 bytes)

Kopīgā deklarācija par 13.pantu

Kopiena un Kazahstānas Republika paziņo, ka drošības klauzulas teksts nepiešķir tiesības uz VVTT drošu režīmu.

Kopīgā deklarācija par 23.pantu

Neierobežojot 37.un 40.panta noteikumus, Puses vienojas, ka vārdi “saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem”, kas minēti 23.panta 1.un 2.punktā, nozīmē to, ka katra Puse var reglamentēt sabiedrību dibināšanu un darbību tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šie noteikumi attiecībā uz otras Puses sabiedrību dibināšanu un darbību nerada nekādas jaunas atrunas, kas rada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas sabiedrībām vai jebkuras trešās valsts sabiedrībām vai sabiedrību filiālēm vai meitasuzņēmumiem.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrolēt” 25.panta b)punktā un 36.pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Sabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita sabiedrība, un tādējādi par šīs citas sabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai sabiedrībai tieši vai netieši ir balsstiesību vairākums vai

— citai sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūras, vadības struktūras vai uzraudzības struktūras locekļu, un tā vienlaikus ir meitasuzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2.punkta kritēriji ir neizsmeļoši.

Kopīgā deklarācija par 42.pantu

Puses vienojas, ka Līguma vajadzībām — intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības, kas saistītas ar patentiem, dizainparaugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ieskaitot cilmes vietas nosau­kumus, preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfiju, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un neizpaužamas tehnoloģiskās informācijas aizsardzību 10.bis pantā.

Kopīgā deklarācija par 93.pantu

Puses vienojas, ka pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas vajadzībām termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kas iekļauts Līguma 93.pantā, nozīmē gadījumus, kad viena no Pusēm būtiski pārkāpj Līgumu. Būtisks Līguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās no Līguma, kas nav sankcionēta ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem,

vai

b) Līguma 2.pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

Francijas valdības deklarācija

Francijas Republika atzīmē, ka Partnerības un sadarbības Līgums ar Kazahstānas Republiku neattiecas uz tām aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

REGISTER: 11406000

DOCNUM: 21999A0728(02)

PUBREF: Official Journal L 196, 28/07/1999 p. 0003 - 0045

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!