
“Džezā esmu neatkarīgs no sabiedrības spiediena, tajā mana personība var uzplaukt kā zieds caur absolūtu pašatdevi un radošās enerģijas koncentrāciju, citādi spēle būtu tikai gaisa tricināšana.” Deniss atzīst: “Iztukšotās enerģijas baterijas uzpildās no debesīm ticības spēkā. Kamēr sajūti sevi kā garu, nevis miesu, pār tevi nāk Dieva svētība.”
Džeza izdevniecība kā sirdslieta
Latvijas pirmā džeza mūzikas izdevniecība “DenissJazz”
ir laidusi klajā pirmos trīs muzikālos projektus – “Riga Groove 4tet”, “The
Brownman Quartet” un “Skygroove”, ko drīzumā būs iespējams
iegādāties “Upe”, “Elcor Music” un citu veikalu stendos. “Paļaujamies,
ka šie albumi atradīs savu cienītāju. Man ar draugu un kompanjonu Raimondu Pļaviņu
ir kopēja slimība – džeza mūzika, ar to nav pat jēgas iet pie ārsta. Raimonds
gādā naudu, bet es taisu lielo mākslu. Džeza izdevniecības dibināšana 2005.gadā
bija kā loģisks turpinājums džeza žanra attīstībai Latvijā, jo tagad ir
nepieciešami cilvēki džeza producēšanai, ierakstīšanai un izdošanai,” “LV”
pamato D.Paškevičs. “Mēs pārstāvam arī Raimondu Macatu, Ingu Bērziņu, Intaru
Busuli, Laimi Rācenāju – pieredzējušos džeza muzikantus. Tas nav orientēts uz masu
publiku, tāpēc nekad neizvērtīsies par īstu biznesu naudas pelnīšanai. Mēs godīgi
darām to, kam paši ticam un kas mums patīk, jo dzīvajos koncertos ir jābūt
pieejamām džeza izlasēm,” paskaidroja R.Pļaviņš.
Kā vainagojums džeza izdevniecībai ir internetā – www.denissjazz.com
dzirdamā džeza radiostacija, kurā pašlaik tiekot translēti vietējie koncertu
ieraksti, augustā un septembrī sākšot atskaņot arī ārzemju džezmeņu skaņdarbus,
vēlāk kā raidījumu vadītāju pieaicināšot arī džeza leģendu Ivaru Mazuru.
Denisaprāt, lielajās mūzikas izdevniecībās nav pat miglainas izpratnes par džeza
būtību, tāpēc “DenissJazz” specializēsies divos virzienos – akustiskā
džeza CD izdošanā un dīdžeju – elektro – remix CD izdošanā kopā ar Rhytm
Community, Amber, City Quartet u.c.
Draugiem tiek solīts arī DVD ar filmu par džeza mistēriju, par mūziķu personībām,
kuri to spēlē un kā viņi to rada, improvizējot bez notīm, tam safilmētas ainas no
“DenissJazz World project” aizkulisēm un koncerta norises 8.jūlijā Kongresu
namā, kur piedalījās arī Japānas ģitārists Rio Kavasaki, Braens Melvins (sitamie
instrumenti, perkusijas), Igaunijas kontrabasists Toivo Unts, Lietuvas trompetists
Valērijs Ramoska, kā arī ”Mirage Jazz Orchestra” latviešu trompetista,
aranžētāja un komponista Gunāra Rozenberga vadībā.
Foto no Denisa Paškeviča personīgā arhīva |
Vienīgā valoda, ko jāzina, ir džezs
Deniss Paškevičs ir latviešu flautists saksofonists, kurš džeza
žanram pievērsies jau 14 gadu vecumā, klausoties John Coltrane ierakstus. Kopš
tā laika viņš mērķtiecīgi veidojis sevī nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai
tagad varētu vienlīdzīgi spēlēt ar pasaulē slaveniem džeza mūziķiem.
“Nedrīkstu ne mirkli apstāties muzikālajā attīstībā, lai džeza industrija mani
neizsviestu mēslainē,” secina sarunbiedrs. Ir ieguldīts ļoti daudz laika un darba,
lai līdz šim brīdim nonāktu, – bijušas studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā,
Igaunijā, Holandē un Vācijā. Par galvenajiem skolotājiem Deniss nosauc nelaiķi
Raimondu Raubiško, kurš “džezam ziedojis visu savu dzīvi”, un Vladimiru Kalpakovu.
Denisam pieder divi no Rīgas kolekcionāriem pirkti un restaurēti saksofoni kā samuraja
zobeni, kas ražoti 1932. un 1938.gadā un ar ko viņš prot dabūt pareizo skaņu.
Paralēli muzicēšanai viņš darbojas arī kā pasniedzējs Rīgas Doma kora skolas
Mūsdienu ritma mūzikas programmā. Pats izveidojis vairākus muzikālos sastāvus
Latvijā – “Rhytm Community” un citus, regulāri sadarbojas ar igauņu
mūziķiem Oļegu Pisarenko un Hedvigu Hansonu. Deniss uzstājies kopā ar Rio Kavasaki,
Ričardu Bonu, Tedu Kursonu, Reju Blū, Braenu Melvinu, Niku “The Brownman”
Alī.
“Lai kā mākslinieks “nenomirtu badā”, katru gadu piedalos “Jazzkaar”
festivālā Tallinā, “Pori Jazz” Somijā, “Rīgas ritmos”, “Klaipedas
Jazz” Lietuvā, koncertēju Vācijā, Zviedrijā un ASV, tostarp ar Māra
Briežkalna kvartetu. Vaicāts, kā ierakstos un koncertu sesijās saprotas ar daudzās
valodās runājošiem kolēģiem, Deniss apstiprināja, ka džeza mūzikas valoda, kas
precīzi reaģē uz niansētiem impulsiem, ir universāla sazināšanās valoda. Ja
koncerts izdodas labi, tas ir kā dāvana visiem – mūziķiem un klausītājiem.
(Vienīgais, kas var nokaitināt labdabīgo un smaidīgo Denisu, ir – ja viņu joprojām
saistot ar “Time After Time” grupu, ar ko koncertēšanas saites sarautas pirms
trijiem gadiem – un šobrīd vieno tikai “Platforma Record” ierakstu līgums
– red.).
Džezu klausās elitāra publika
“Kad aizgāju no “Time After Time” un pasludināju, ka
mans virziens būs fankī, gospeļi un džezs kā alternatīva ballīšu ansambļiem, man
sešus mēnešus nebija darba un mani baroja sieva, paldies viņai par to. Pēc tam
pasūtītāji mani atcerējās un uzreiz iekļuvu pavisam citā mūzikas apritē,”
atceras Deniss.
“Latvijā nav spēcīgu džeza klausīšanās tradīciju, jo padomju
iekārta tām neļāva iesakņoties. Tāpēc klausīties elitāro džeza mūziku
patiesībā ir gods. Mana mērķauditorija ir ne vairāk par 500 vai 1000 cilvēkiem, kuri
apmeklē džeza koncertus Lielajā ģildē, Vāgnera zālē vai Kongresu namā, turklāt
liela daļa, būdami mūzikas snobi, nesper savu kāju naktsklubā “Lize”, “Casablanca”
vai “B. bārā”, kur bieži spēlējam džeza kompozīcijas.”
Denisa vērtējumā klubs “Lize” visai nosacīti ierindojams profesionāla džeza
kluba kategorijā, kur jāvalda autentiskai džeza atmosfērai ar skatuvi pašā centrā,
uz kuras kāptu lielas mūziķu personības, tāpēc nav atmests ar roku iecerei kādu
dienu pašam tādu atvērt. Tāpat “Saulkrasti Jazz” ir nevis pilntiesīgs džeza
festivāls, bet tikai izglītojošs seminārs bundziniekiem ar pāris koncertiem
mazprasīgai publikai.
Arvīds Deģis