Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūziķim džezā jāuzplaukst kā ziedam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2005., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112811

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 20.07.2005.

Laidiena Nr. 113, OP 2005/113

Vēl šajā numurā

19.07.2005., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūziķim džezā jāuzplaukst kā ziedam

Deniss Paškevičs iesaka muzikantiem meklēt izaicinājumu, īstenot to, uzmest acis tuvākajam, izkopt spēju klausīties un sadzirdēt. Pats sevi pieskaita pie postdžeza vai eksperimentālā virziena pārstāvjiem, noskaņu radītājiem.

JAZZ03.JPG (13695 bytes)

“Džezā esmu neatkarīgs no sabiedrības spiediena, tajā mana personība var uzplaukt kā zieds caur absolūtu pašatdevi un radošās enerģijas koncentrāciju, citādi spēle būtu tikai gaisa tricināšana.” Deniss atzīst: “Iztukšotās enerģijas baterijas uzpildās no debesīm ticības spēkā. Kamēr sajūti sevi kā garu, nevis miesu, pār tevi nāk Dieva svētība.”

Džeza izdevniecība kā sirdslieta

Latvijas pirmā džeza mūzikas izdevniecība “DenissJazz” ir laidusi klajā pirmos trīs muzikālos projektus – “Riga Groove 4tet”, “The Brownman Quartet” un “Skygroove”, ko drīzumā būs iespējams iegādāties “Upe”, “Elcor Music” un citu veikalu stendos. “Paļaujamies, ka šie albumi atradīs savu cienītāju. Man ar draugu un kompanjonu Raimondu Pļaviņu ir kopēja slimība – džeza mūzika, ar to nav pat jēgas iet pie ārsta. Raimonds gādā naudu, bet es taisu lielo mākslu. Džeza izdevniecības dibināšana 2005.gadā bija kā loģisks turpinājums džeza žanra attīstībai Latvijā, jo tagad ir nepieciešami cilvēki džeza producēšanai, ierakstīšanai un izdošanai,” “LV” pamato D.Paškevičs. “Mēs pārstāvam arī Raimondu Macatu, Ingu Bērziņu, Intaru Busuli, Laimi Rācenāju – pieredzējušos džeza muzikantus. Tas nav orientēts uz masu publiku, tāpēc nekad neizvērtīsies par īstu biznesu naudas pelnīšanai. Mēs godīgi darām to, kam paši ticam un kas mums patīk, jo dzīvajos koncertos ir jābūt pieejamām džeza izlasēm,” paskaidroja R.Pļaviņš.
Kā vainagojums džeza izdevniecībai ir internetā – www.denissjazz.com dzirdamā džeza radiostacija, kurā pašlaik tiekot translēti vietējie koncertu ieraksti, augustā un septembrī sākšot atskaņot arī ārzemju džezmeņu skaņdarbus, vēlāk kā raidījumu vadītāju pieaicināšot arī džeza leģendu Ivaru Mazuru.
Denisaprāt, lielajās mūzikas izdevniecībās nav pat miglainas izpratnes par džeza būtību, tāpēc “DenissJazz” specializēsies divos virzienos – akustiskā džeza CD izdošanā un dīdžeju – elektro – remix CD izdošanā kopā ar Rhytm Community, Amber, City Quartet u.c.
Draugiem tiek solīts arī DVD ar filmu par džeza mistēriju, par mūziķu personībām, kuri to spēlē un kā viņi to rada, improvizējot bez notīm, tam safilmētas ainas no “DenissJazz World project” aizkulisēm un koncerta norises 8.jūlijā Kongresu namā, kur piedalījās arī Japānas ģitārists Rio Kavasaki, Braens Melvins (sitamie instrumenti, perkusijas), Igaunijas kontrabasists Toivo Unts, Lietuvas trompetists Valērijs Ramoska, kā arī ”Mirage Jazz Orchestra” latviešu trompetista, aranžētāja un komponista Gunāra Rozenberga vadībā.

JAZZ02.JPG (14996 bytes)
Foto no Denisa Paškeviča personīgā arhīva

Vienīgā valoda, ko jāzina, ir džezs

Deniss Paškevičs ir latviešu flautists saksofonists, kurš džeza žanram pievērsies jau 14 gadu vecumā, klausoties John Coltrane ierakstus. Kopš tā laika viņš mērķtiecīgi veidojis sevī nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai tagad varētu vienlīdzīgi spēlēt ar pasaulē slaveniem džeza mūziķiem. “Nedrīkstu ne mirkli apstāties muzikālajā attīstībā, lai džeza industrija mani neizsviestu mēslainē,” secina sarunbiedrs. Ir ieguldīts ļoti daudz laika un darba, lai līdz šim brīdim nonāktu, – bijušas studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā, Igaunijā, Holandē un Vācijā. Par galvenajiem skolotājiem Deniss nosauc nelaiķi Raimondu Raubiško, kurš “džezam ziedojis visu savu dzīvi”, un Vladimiru Kalpakovu. Denisam pieder divi no Rīgas kolekcionāriem pirkti un restaurēti saksofoni kā samuraja zobeni, kas ražoti 1932. un 1938.gadā un ar ko viņš prot dabūt pareizo skaņu. Paralēli muzicēšanai viņš darbojas arī kā pasniedzējs Rīgas Doma kora skolas Mūsdienu ritma mūzikas programmā. Pats izveidojis vairākus muzikālos sastāvus Latvijā – “Rhytm Community” un citus, regulāri sadarbojas ar igauņu mūziķiem Oļegu Pisarenko un Hedvigu Hansonu. Deniss uzstājies kopā ar Rio Kavasaki, Ričardu Bonu, Tedu Kursonu, Reju Blū, Braenu Melvinu, Niku “The Brownman” Alī.
“Lai kā mākslinieks “nenomirtu badā”, katru gadu piedalos “Jazzkaar” festivālā Tallinā, “Pori Jazz” Somijā, “Rīgas ritmos”, “Klaipedas Jazz” Lietuvā, koncertēju Vācijā, Zviedrijā un ASV, tostarp ar Māra Briežkalna kvartetu. Vaicāts, kā ierakstos un koncertu sesijās saprotas ar daudzās valodās runājošiem kolēģiem, Deniss apstiprināja, ka džeza mūzikas valoda, kas precīzi reaģē uz niansētiem impulsiem, ir universāla sazināšanās valoda. Ja koncerts izdodas labi, tas ir kā dāvana visiem – mūziķiem un klausītājiem.
(Vienīgais, kas var nokaitināt labdabīgo un smaidīgo Denisu, ir – ja viņu joprojām saistot ar “Time After Time” grupu, ar ko koncertēšanas saites sarautas pirms trijiem gadiem – un šobrīd vieno tikai “Platforma Record” ierakstu līgums – red.).

Džezu klausās elitāra publika

“Kad aizgāju no “Time After Time” un pasludināju, ka mans virziens būs fankī, gospeļi un džezs kā alternatīva ballīšu ansambļiem, man sešus mēnešus nebija darba un mani baroja sieva, paldies viņai par to. Pēc tam pasūtītāji mani atcerējās un uzreiz iekļuvu pavisam citā mūzikas apritē,” atceras Deniss.
“Latvijā nav spēcīgu džeza klausīšanās tradīciju, jo padomju iekārta tām neļāva iesakņoties. Tāpēc klausīties elitāro džeza mūziku patiesībā ir gods. Mana mērķauditorija ir ne vairāk par 500 vai 1000 cilvēkiem, kuri apmeklē džeza koncertus Lielajā ģildē, Vāgnera zālē vai Kongresu namā, turklāt liela daļa, būdami mūzikas snobi, nesper savu kāju naktsklubā “Lize”, “Casablanca” vai “B. bārā”, kur bieži spēlējam džeza kompozīcijas.”
Denisa vērtējumā klubs “Lize” visai nosacīti ierindojams profesionāla džeza kluba kategorijā, kur jāvalda autentiskai džeza atmosfērai ar skatuvi pašā centrā, uz kuras kāptu lielas mūziķu personības, tāpēc nav atmests ar roku iecerei kādu dienu pašam tādu atvērt. Tāpat “Saulkrasti Jazz” ir nevis pilntiesīgs džeza festivāls, bet tikai izglītojošs seminārs bundziniekiem ar pāris koncertiem mazprasīgai publikai.

Arvīds Deģis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!