Valsts sekretāru 2005.gada 14.jūlija sanāksmē

Tieslietu ministrija

– pieteica grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, mainot personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības izņemšanas kārtību.
Grozījumi paredz, ka apcietinātās vai arestētās personas izņemtais personu apliecinošais dokuments tiks nodots un glabāsies konkrētā cilvēka personas lietā ieslodzījuma vietā.
Pašlaik likums nosaka, ka izņemtais dokuments glabājas iestādē, kas aizturējusi personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai tiesā. Tomēr Tieslietu ministrija norāda, ka arī aizdomās turamajiem, apsūdzētajiem vai notiesātajiem ir tiesības piedalīties referendumos un vēlēšanās. Tāpēc izstrādāti grozījumi, kas garantēs pilsoņa tiesību izmantošanu.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju;

– noteikumu projektu “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība”, paredzot procedūru nekustamā īpašuma izmantošanas noteikšanai kadastrālās vērtēšanas vajadzībām.
Tieslietu ministrija norāda, ka noteikumi būtiski nemaina nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas pamatprincipus, bet paredz vienkāršotu lietošanas mērķu noteikšanas kārtību, kas izstrādāta, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzes pamata.
Noteikumi pilnveidoti atbilstoši kadastrālās vērtēšanas prasībām. Tāpat tie papildināti ar lietošanas mērķu piemērošanas kārtību un kritērijiem. Līdz ar to valstī kopumā metodiski un procesuāli tiks pilnveidots nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas process.
Noteikumu projekts nodrošinās likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto – ar 2007.gadu pāriet uz vienotu nodokļa bāzi – kadastrālo vērtību visiem ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem.
Projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Par grozījumiem privāto pensiju fondu likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 14.jūlijā ir izsludināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātie un Finanšu ministrijas pieteiktie
– grozījumi likumā par privātajiem pensiju fondiem, kas paredz iespēju fondiem piedāvāt noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu, noteikto izmaksu plānu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu.
Tāpat likumprojektā noteikta kārtībā, kādā privātie pensiju fondi var veikt pārrobežu darbību, pieņemot iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no citā dalībvalstī reģistrētiem iemaksas veicošajiem darba devējiem.
Likumprojekts paredz arī atsevišķus papildinājumus par informāciju, kas sniedzama pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, par pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas nosacījumiem un par valsts uzraudzību, nosakot privāto pensiju fondu pārrobežu darbību valsts uzraudzību.
Likumprojekts precizē kārtību privātā pensiju fonda amatpersonu kandidatūru saskaņošanai, tādējādi nosakot līdzīgus kritērijus kā citos normatīvajos aktos, kas regulē ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu darbību.
Ņemot vērā uzraudzības pieredzi, tiek precizēta privāto pensiju fondu licencēšanas kārtība un pensiju plānu un to grozījumu reģistrēšanas kārtība, precizējot iesniedzamo dokumentu sarakstu. Tāpat tiek paredzēts: ja pensiju plānā piedalās mazāk par simts dalībniekiem, ir tiesības neveidot pensiju plāna komitejas.
Likumprojektā nav prasības reģistrēt Komisijā līgumus ar pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju, samazināts iesniedzamās informācijas apjoms līgumu nosacījumu maiņas gadījumā. Likumprojekta Pārejas noteikumos paredzēta kārtība Komisijas izsniegto speciālo atļauju (licenču) pārreģistrēšanai.
Paredzams, ka likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo tiks radīta iespēja privātajiem pensiju fondiem piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu, kā arī netiks ierobežota brīva pakalpojumu kustība.

Par atļaujas vienkāršotās procedūras izmantošanai, veicot pārvadājumus pa gaisu, izsniegšanu

Valsts sekretāru sanāksmē 14.jūlijā ir izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts
– “Par atļaujas vienkāršotās procedūras izmantošanai, veicot pārvadājumus pa gaisu, izsniegšanu”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā aviosabiedrībām tiek izsniegtas atļaujas vienkāršotās tranzīta procedūras izmantošanai, veicot pārvadājumus pa gaisu.
Atļauju izsniedz un reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģionālās iestādes Muitas pārvalde vai VID Rīgas muitas reģionālā iestāde. Atļaujas saņemšanai aviosabiedrība VID reģionālās iestādes Muitas pārvaldei vai VID Rīgas muitas reģionālajai iestādei iesniedz pieprasījumu, iekļaujot tajā noteikumos minēto informāciju.
Līdz šim atļauju izsniegšanas kārtību regulēja VID 2004.gada 24.aprīļa rīkojums Nr.634 “Par atļaujas izmantot vienkāršoto tranzīta procedūru izsniegšanu, veicot pārvadājumus pa gaisu”. Tā ārējās tiesību normas ir iekļautas jaunajā MK noteikumu projektā.

Par grozījumiem MK noteikumos “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” un “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”

14.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Ministru kabineta noteikumu projekti
– “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.598 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās””.
Izstrādātie Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekti precizē atsauces uz jaunākajiem standartiem un noteikumos minēto institūciju nosaukumus, kā arī papildina noteikumus ar prasību verificēt iekārtas trokšņu mērījumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu verificēšanu.
Saskaņā ar likumdošanu vides trokšņa robežlielumu, kā arī akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija un vietējās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. Minētie grozījumi precīzi nosaka atbilstoši MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.227 “Valsts sanitārās inspekcijas nolikums”, kādu darbību radīto vides un akustiskā trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija un pašvaldību institūcijas. Paredzēts, ka trokšņu limitu, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ievērošanu kontrolēs Valsts sanitārā inspekcija, bet kontroli trokšņiem, kas ar saimniecisko darbību nav saistīti, veiks vietējās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.
Tā kā pašlaik Latvijā nav atbilstīgas novērtēšanas institūcijas, kas varētu veikt trokšņu mērījumu speciālistu sertificēšanu, grozījumu projekti nosaka, ka prasības attiecībā uz kvalificētiem speciālistiem stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.