
ES attīstības politika attieksies uz visām jaunattīstības valstīm un pirmo reizi 50 gadu laikā tas notiks, pamatojoties uz 25 dalībvalstīm un Eiropas Komisijai vienotiem pamatprincipiem.
Luī Mišels, Attīstības un humānās palīdzības komisārs, teica: “Pagājušajā mēnesī Eiropadome panāca svarīgu vienošanos par Eiropas Komisijas priekšlikumiem palielināt atbalstu attīstībai. Protams, ir svarīgi, lai mēs darītu vairāk, bet mums arī jādara labāk. Tā kā attīstība ir tā joma, kur ES un visām tās 25 dalībvalstīm ir dalīta kompetence, nepieciešama stratēģija, kas balstīta uz koordināciju un harmonizāciju. Ja mēs patiesi vēlamies nabadzību padarīt par vēstures faktu, mums jārīkojas kopā.”
Ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre Benita Ferēro-Valdnere teica: “Attīstība vēl vairāk nekā jelkad agrāk paliek starp ES darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem. ES attīstības politika ir stratēģija objektīvai globalizācijai. Pievēršoties saiknei starp attīstību un drošību, attīstību un migrāciju, attīstību un tirdzniecību, attīstību un vidi, Eiropas Komisija meklē vislabāko iespēju reaģēt uz daudzveidīgajām situācijām un vajadzībām mūsu sadarbības valstīs.”
Jaunā stratēģija atspoguļo arī apstākļu izmaiņas, kas radušās laikā pēc iepriekšējās stratēģijas publicēšanas 2000.gada novembrī, lielāku vienprātību par tūkstošgades attīstības mērķiem, pēc jaunās drošības situācijas 11.septembra teroristu uzbrukuma un pieaugošās globalizācijas kontekstā.
Eiropas Komisija ierosina jaunu attīstības sadarbības koncepciju, kur galvenais balsts ir labāka koordinācija un kopīgi mērķi.
Eiropas Komisijas priekšlikums jaunajā ES attīstības politikā galveno uzmanību pievērš nabadzības izskaušanai. Tā izceļ partnerattiecību nozīmību ar jaunattīstības valstīm un izceļ labas pārvaldības, cilvēktiesību un demokrātijas nozīmību. Tā uzsver arī pilsoniskās sabiedrības lomu un pievēršas jautājumiem par konfliktsituācijām un valstīm, kas nespēj pastāvēt. Politikā attīstība pozicionēta kā svarīgākais ES ārējās rīcības elements līdztekus kopējai ārējai un drošības politikai un tirdzniecības politikai, tajā uzmanība vērsta uz minēto politiku saikni ar citām saistītām politikas jomām, piemēram, migrācijas lietām, ekoloģiju un nodarbinātību.
Atzīts, ka ES attiecības ar ikvienu ārējo partneri ir vienreizīgas un prasa individuālu pieeju dažādās politikās, piemēram, palīdzība, tirdzniecība u.c., kas izriet no konkrēto partnerattiecību vajadzībām. Paziņojumā apkopotas arī svarīgākās ievirzes Eiropas Komisijas jaunās attīstības politikas ieviešanas darbā.
Priekšlikumu apspriedīs Padomē un Eiropas Parlamentā, lai līdz gada beigām izdotu kopīgu paziņojumu.
Kaspars Kreics, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā