ATSAUCĒ IETVERT:
"Uz naftas smaržu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.2000., Nr. 341/343 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11279
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Uz naftas smaržu"
"Izvestija"
— 2000.09.26.
Doties uz Maskavu Šrēderu pamudinājusi degvielas krīze.
Vācijas kanclera vizīti uz Maskavu agrā pirmdienas rītā jau paspējuši nodēvēt par "negaidītu" un pat "sasteigtu". Tā ilgusi mazliet vairāk par trim stundām. Visu šo laiku viesis pavadījis divatā ar Putinu. Nav bijis ne kopēju paziņojumu, ne noslēguma komunikē. Intriģējošais jautājums: "Kāpēc Šrēders bija atbraucis?" palika karājamies gaisā.
Par kaut kādiem paredzētiem izrāvieniem Krievijas un Vācijas attiecībās un diplomātiskām iniciatīvām runas nebija.
Komentētāji pamanījuši, ka Šrēders palūdzis Putinam audienci tajā brīdī, kad Vācijas ekonomika visasāk sajutusi degvielas krīzes spiedienu. Kā raksta "Berliner Zeitung", sociāldemokrātu un "zaļo" valdība pēdējā laikā izpārdevusi gandrīz visas naftas stratēģiskās rezerves, kuras Bonna bija iekrājusi pēc 70.gadu enerģētikas krīzes.
Grūti teikt, kā Šrēders centās Krievijas prezidentam izklāstīt norādītās problēmas, bet viņa uzstāšanās retorika diennakti pirms vizītes priecē dzirdi. Viņš teicis, ka tagadējā situācijā Krievija var paļauties uz Vāciju un Berlīne ir gatava spēlēt svarīgu lomu Krievijas un Rietumu tuvināšanās procesā. Izskanēja arī mazliet piemirstie vārdi par Krievijas ārkārtējo ģeopolitisko stāvokli, par tās varenumu, par vācu un krievu tautu mentalitātes tuvību, vēstures kopību utt.
Rodas priekšstats, ka Berlīne pašlaik nespēj izdomāt, no kura gala ķerties klāt. Bet, pēc visa spriežot, vācieši atkal tiecas pēc Krievijas.
Boriss Vinogradovs