Attīstība pozitīva, taču rūpju netrūkst

Ekonomikas ministrija iepazīstina ar Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm un rādītājiem.

Nule klajā laists kārtējais – jau 22. – “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”. Šāds pārskats, kurā apkopoti dati un cita informācija par ekonomikas rādītājiem un politiku, tiek izdots divas reizes gadā.
Iepazīstinot ar ziņojumu, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka kopumā mūsu valsts tautsaimniecības aina ir pozitīva. Būtisks rādītājs šajā kontekstā ir iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Kopš 2000. gada Latvijas IKP ik gadu audzis vidēji par 7,6 procentiem, bet pērn – pat par 8,5 procentiem.
K.Kariņš prognozēja, ka arī šogad izdosies saglabāt augstus tautsaimniecības attīstības tempus, nodrošinot IKP pieaugumu vismaz 7,5 procentu līmenī. Iepriecina arī fakts, ka turpina kristies bezdarba līmenis – paredzams, ka 2005.gada beigās tas nepārsniegs 10 procentus. Ekonomikas ministrs atzina, ka bezdarba samazināšanās nav sevišķi strauja, taču jāņem vērā šā procesa saistība ar ražošanas produktivitātes pieaugumu.
Pozitīvas tendences vērojamas arī ārējās tirdzniecības dinamikā. 2004.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas preču eksporta apjoms pieauga par 29 procentiem, bet šā gada pirmā ceturkšņa eksporta pieaugums atbilst 37 procentiem salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Savukārt importa pieaugums 2004.gadā bija 25 procenti, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos – tikai 18,6 procenti. Tas liecina, ka šo rādītāju savstarpējā attiecība pamazām izlīdzinās.
Lai stimulētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārvalstu tirgos, Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludinājusi pirmo konkursu “Latvijas eksportspējīgākais produkts 2004”. Konkursā, kurā ļauts piedalīties Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, jau saņemti 33 pieteikumi no uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas rūpniecības, kokapstrādes, informāciju tehnoloģiju, farmācijas, mašīnbūves un citās nozarēs. Komisija izvērtēs uzņēmumu eksporta rādītājus 2004.gadā un noteiks sekmīgākos eksporta produktus un pakalpojumus. Plānots, ka uzvarētājs un laureāti tiks apbalvoti šā gada septembrī un turpmāk konkurss tiks rīkots ik gadu.
Lai turpinātu Latvijas tautsaimniecības pozitīvo attīstību, jāturpina arī sāktās ekonomikas strukturālās reformas, uzsvēra K.Kariņš. Pirmām kārtām konsekventi jāīsteno pāreja no darbintensīvas ekonomikas uz zināšanās sakņotu tautsaimniecību. Tas nozīmē, ka vairāk līdzekļu jāiegulda izglītības, zinātnes un inovāciju attīstībā. K.Kariņš pastāstīja, ka šogad šiem mērķiem piešķirti jau 2,5 miljoni latu, bet vēl tikpat lielu summu paredzēts piešķirt pēc budžeta grozījumu pieņemšanas. Protams, šis finansējums lielā mērā nepieciešams, lai kompensētu aizvadītajos gados nepietiekamo līdzekļu dēļ radušos trūkumus. Tie atspoguļojas konkrētos skaitļos – kā liecina 2004.gada Eiropas Inovāciju rezultatīvo rādītāju ziņojums (European Innovation Scoreboard 2004), Latvija inovāciju politikas ieviešanas ziņā ir 30.vietā 34 apsekoto Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un asociēto valstu vidū. Arī ārvalstu investori dod priekšroku valstīm, kurās pieejams izglītots un augsti kvalificēts darbaspēks.
Vēl aizvien vislielākās raizes mūsu valsts ekonomikas un finanšu politikas veidotājiem sagādā inflācija. K.Kariņš norādīja, ka inflācijas līmenis krītas, tomēr šā procesa tempi ir lēni – ja valsts necentīsies to ietekmēt, paredzams, ka gada beigās inflācija būs apmēram 6 procenti. Tāpēc Finanšu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir arī EM un Latvijas Bankas speciālisti. Viņu uzdevums – izstrādāt priekšlikumus inflācijas tempa samazināšanai. Taču galavārds sakāms valdībai, kurai jāizvēlas visefektīvākie inflācijas apkarošanas pasākumi. K.Kariņš atgādināja, ka inflācija var būt vienīgais nopietnais kavēklis eiras ieviešanai Latvijā, savukārt EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs norādīja – neieviešot eiru, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iespējas būs ierobežotas.
Kā zināms, Eiropas vienotās valūtas ieviešana iespējama, ja valsts ekonomiskie un finanšu rādītāji atbilst tā dēvētajiem trijiem Māstrihtas kritērijiem. Latvijas budžeta deficīts nesasniedz noteikto maksimālo robežu, bet valsts ārējais parāds ir viens no nelielākajiem ES. Tas nozīmē, ka nepieciešams ierobežot vienīgi inflāciju.