Noziedznieka cirvis pret latviešu zemnieku
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
Nobeigums. Sākums – “LV”, 13.07.2005.
LPSR iekšlietu ministra vietnieka
A.Košeļeva specziņojums par zemnieču Krūmiņu
noslepkavošanu un noziedznieku arestu
Latvijas PSR Valkas apriņķī
Latvijas PSR 1949.gada 28.februārī
Ministru padomes Nr.7/2–183ps
priekšsēdētājam Rīga
biedram Lācim Pilnīgi slepeni
Specziņojums
1949.gada
8.februārī dienā Valkas apriņķa Birzuļu pagasta Kalnabriežu mājās
tika atrastas noslepkavotas šīs mājas iedzīvotājas – 1891.gadā
dzimusī Karlīna Viļuma meita Krūmiņa un viņas meita 1919.gadā
dzimusī Emma Jūlija meita Krūmiņa.
Uz notikuma vietu izbrauca apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas
nodaļas operatīvā grupa milicijas priekšnieka milicijas leitnanta
Meļņikova vadībā.
Notikuma vietas apskates procesā tika noskaidrots, ka mājās
mantas atradās haotiskā stāvoklī, gultas veļa, manufaktūra un
pārtikas produkti izsvaidīti. Uz grīdas bija daudzi svaigu asiņu
plankumi.
Malkas šķūnī, kurš no mājas atrodas 50 metrus, aiz kastes bija
Karlīnas Krūmiņas līķis ar vairākām brūcēm galvā, kuras bija
radītas ar smagu, asu priekšmetu, un nocirstu labās rokas
plaukstu. Šā paša šķūņa otrā pusē tika atrasts Emmas Krūmiņas
līķis, tāpat ar vairākām brūcēm galvā, kuras bija izdarītas ar
smagu, asu priekšmetu. Netālu gulēja asiņains cirvis un divi
nocirsti pirksti, kuri nepiederēja nogalinātajām.
Izdarītajā izmeklēšanā ir noskaidrots, ka Kalnabriežu mājās
dzīvoja Krūmiņa ar savām divām meitām un 65 gadus veco īrnieku
Ivanu Sažinu. Slepkavības izdarīšanas brīdī mājās atradās tikai
Krūmiņa un viņas meita Emma.
1948.gada vasarā pie Ivana Sažina atbrauca 1929.gadā dzimušais
viņa dēls Aleksandrs, kurš tikko bija pabeidzis arodskolu un pēc
atvaļinājuma beigām aizbraucis uz Kaļiņingradu.
Iztaujājot kaimiņus, pilsone Riekstiņa, kura dzīvo kaimiņu mājās,
pastāstīja, ka 8.februārī pulksten 12 pie viņas mājās ienāca
Sažina dēls un lūdza iedot zirgu, lai aizvestu uz slimnīcu savu
biedru, kuram it kā bandīti, uzbrūkot Kalnabriežu mājām,
nocirtuši divus pirkstus un ka bandīti, 5 cilvēki, nogalinājuši
māti un meitu Krūmiņas. Riekstiņa pajūgu atteikusies dot. Pēc tam
Sažins aizgājis uz Kalnabriežu mājām un no turienes iznācis kopā
ar nepazīstamu cilvēku, kuram bijusi nosaitēta roka, un viņi
aizgājuši pa Rīgas–Pleskavas šoseju Valkas virzienā.
Pilsone Riekstiņa savukārt, izejot uz šosejas, apturējusi
garāmbraucošu automašīnu un teikusi šoferim, lai viņš iebrauc
Grundzāles pagasta izpildu komitejā, kura atrodas 6 kilometru
attālumā, un paziņo par slepkavību milicijai.
Pēc aprakstītajām pazīmēm milicijas darbinieki un milicijas
palīgi noziedzniekus tajā pašā dienā aizturēja. Tie bija:
1.Aleksandrs Ivana dēls Sažins, dzimis 1929.gadā Vologdas
apgabala Sokoļskas rajonā, 1948.gadā pabeidzis arodskolu
Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820,
pēc paša vārdiem – agrāk nesodīts.
2. Leonīds Aleksandra dēls Karačevs, dzimis 1930.gadā Ļeņingradā,
VĻKJS biedrs, 1948.gadā pabeidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja
par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem –
agrāk nesodīts.
3. Nikolajs Igora dēls Samohins, dzimis 1930.gadā Orlas apgabala
Balnovas rajonā, 1948.gadā beidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja
par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem –
agrāk nesodīts.
4. Vladimirs Ivana dēls Židkovs, dzimis 1932.gadā Ivanovas
apgabala Ņikouzas rajonā, VĻKJS biedrs, 1948.gadā beidzis
arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas
rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem – agrāk nesodīts.
Aizturēšanas brīdī pie aizdomās turētajiem tika atrastas
nolaupītās mantas, kuras bija piederējušas Krūmiņām. Pratināšanā
aizturētie pilsoņu Krūmiņu nogalināšanā laupīšanas nolūkā atzinās
un liecināja, ka:
š.g. 4.februārī Aleksandrs Sažins pastāstījis pārējiem par savu
tēvu, kurš dzīvo Latvijas PSR, kā par tādu, kuram esot daudz
naudas, un ka mājas saimniece arī dzīvojot bagāti, un ieteicis
saviem biedriem aizbraukt uz Latvijas PSR un noslepkavot visu
ģimeni, tajā skaitā arī viņa tēvu, bet māju aplaupīt. Pie tam
viņi esot aprēķinājuši dabūt naudu un vērtslietas par vairāk nekā
50 tūkstošiem rubļu.
Sažina priekšlikumam viņa līdzdalībnieki piekrituši, un
7.februāra naktī viņi atbraukuši uz Birzuļu pagastu. Viņiem līdzi
bijis somu duncis. Pavadījuši nakti mežā netālu no Kalnabriežu
mājām, viņi no rīta devušies uz viensētu.
Sažins un Židkovs iegājuši mājā, bet Samohins un Karačevs malkas
šķūnī, lai, sagaidot brīdi, kad kāds no ģimenes locekļiem atnāks
uz malkas šķūni, viņu nogalinātu ar tur esošo cirvi.
Pēc kāda laika Emma Krūmiņa aizgājusi pēc malkas, kur viņu
Samohins ar cirvja sitienu pa galvu nogalinājis, taču šā sitiena
brīdī Krūmiņa paspējusi iesaukties pēc palīdzības. Šo kliedzienu
izdzirdējusi viņas māte un, izgājusi no mājas, devusies uz šķūni.
Noziedznieki sagatavojušies arī mātes slepkavībai. Tiklīdz viņa
iegājusi šķūnī, tā Samohins iesitis viņai ar cirvi pa galvu.
Karlīna Krūmiņa nokritusi un sākusi saukt pēc palīdzības.
Samohins nometis cirvi, sācis viņu žņaugt, bet viņa
līdzdalībnieks Karačevs paķēris cirvi, vēl dažas reizes iesitis
viņai pa galvu, bet aiz neuzmanības nocirtis Samohinam labās
rokas 2 pirkstus (..).
Pēc slepkavības noziedznieki, pārmeklējot visu māju un izmētājot
visas mantas, atraduši tikai 180 rubļus. Pēc tam, salikuši
vērtīgās mantas divos čemodānos un sadalījušies divās grupās,
devušies uz Igaunijas PSR Valgas pilsētas staciju.
Tālākai izmeklēšanas veikšanai lieta nodota Valkas apriņķa
prokuroram.
Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks
3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs
LVA, 270.f., 1.s. apr., 459.l., 51., 51a., 52. lp. Oriģināls.
Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā: Lasīju: V.Lācis