Par Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanos

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā vakar, 28.septembrī: Lietuvas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis, Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Lodus

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 28. septembrī, Rīgā, Iekšlietu ministrijā (IeM) tikās Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Lodus un Lietuvas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis un viņus pavadošās delegācijas, lai apspriestu jau notiekošās sadarbības rezultātus un konkretizētu jaunus sadarbības virzienus.

Pēc Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanās Latvijas iekšlietu ministrs preses īssaietā teica:

— Pirms stundas noslēdzās kārtējā Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanās, kas notiek pēc iepriekšējas vienošanās reizi pusgadā. Gribu atzīmēt, ka tā netika sasaukta kā ārkārtas tikšanās, jo mēs tikāmies arī pagājušā gada rudenī un šā gada 17. martā Tallinā, un tagad bija pienākusi kārta tikties šeit, Latvijā.

Par galvenajiem jautājumiem, ko mēs pārspriedām. Es vēlējos sarunas sākt ar to jautājumu pārspriešanu, kurus mēs jau pirms pusgada tikām skatījuši un pieņēmuši lēmumus. Jo jāatzīst — tas ir mani pašu pārsteidzis —, ka ir virkne jautājumu, ko politiski ir viegli nolemt, bet praksē diemžēl birokrātiskais mehānisms lēni funkcionē. Un es vēl joprojām pie tā neesmu pieradis.

Ir viena lieta, par kuru mēs pieņēmām politisku lēmumu jau 2000. gada 17. martā, — ka Latvijas pilsoņiem Igaunijā un Lietuvā, Lietuvas pilsoņiem Latvijā un Igaunijā un Igaunijas pilsoņiem Latvijā un Lietuvā netiks noņemtas autovadītāju apliecības. Ja ir pārkāpums, tad materiāls jānosūta izskatīšanai uz attiecīgo valsti. Lai nav tā, ka latvietis aizbrauc uz Tallinu un viņam noņem tiesības, tad viņam ir vēlreiz jāatgriežas Tallinā un viss pārvēršas par murgu. Taču autovadītāja sodīšana nav viņa trenkāšana un pazemošana, tas ir vienkārši sods par izdarīto pārkāpumu. Ir pagājis pusgads, un es gribēju vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma un pārliecināties, vai ministriem ir saglabājusies politiskā griba, un precizēt, kur ir aizķeršanās iemesli. Bija prieks konstatēt, ka ministriem politiskā griba ir saglabājusies, un mēs vienojāmies jau par konkrētu termiņu — līdz Ziemassvētkiem parakstīsim vienošanos, un, manuprāt, šī bezjēdzība, kad Latvijas pilsoņiem Lietuvā un Igaunijā var tikt noņemtas tiesības un viņiem tur ir tādēļ vēlreiz jāatgriežas, tika pārtraukta.

Tātad ir panākta vienošanās jau par konkrētu datumu, nevis norunāts tikai pie tā strādāt. Igaunijas ministrs ierosināja šo termiņu, un mēs visi piekritām, ka līdz nākamai tikšanās reizei, kas varētu būt saistīta ar Krievijas iekšlietu ministra vizīti Latvijā 17. oktobrī, vēl varētu neizdoties saskaņot dokumentus. Tāpēc termiņš palika decembris. Un nākamajā gadā varētu šī bezjēdzība tikt pārtraukta.

Otrais jautājums, par ko mēs runājām, ir — maksimāli samazināt tās darbības, ko veic robežsargi saistībā ar robežu šķērsošanu privātajam autotransportam. Tātad, ja ierindas pilsoņi dodas uz Lietuvu vai Igauniju, tad — ja mēs likumā paredzētās robežšķērsošanas procedūras darbības nevaram veikt laikā, lai cilvēki būtu apmierināti — iespējams, ir jāslēdz vienošanās. Un jāpārdomā, kā samazināt darbības, ko veic robežsargi, lai robežu varētu šķērsot ātrāk. Joprojām es saņemu neskaitāmas sūdzības, piemēram, no Liepājas pilsētas mēra Seska kunga par to, ka diemžēl gada laikā nekas nav uzlabojies. Acīmredzot, ja to atstāj robežsargu rīcībā un robežsargu saskaņošanai, tad rezultāti nav tie vēlamie. Un rindas uz robežas mani kā ministru nepārliecina, ka visas veicamās darbības uz robežas ir sakārtotas. Man bija atbalsts arī no Lietuvas un Igaunijas ministriem, ka ir jāatrod, kā šīs lietas noregulēt. Īpaši ja mēs gatavojamies iestāties Eiropas Savienībā (ES). Mēs redzam, ka ES iekšienē robežas var šķērsot krietni vieglāk, un Baltijas ietvaros arī būtu jāpanāk tas, ka mēs spējam mūsu valstu pilsoņiem operatīvi nodrošināt iespēju viegli šķērsot robežu.

Mēs pārrunājām arī tās iespējas, kas saistās ar Latvijas IeM atašeja darba uzsākšanu Maskavā. Mēs vēlreiz atgādinājām to, ka Igaunijas un Lietuvas Iekšlietu ministrijām būs iespējams izmantot mūsu IeM atašeja darbu Maskavā, līdz ar to, protams, cerot, ka mēs varēsim izmantot Igaunijas Iekšlietu ministrijas atašeja Sanktpēterburgā darbību un Lietuvas Iekšlietu ministrijas atašeja Varšavā darbību. Tas nepieciešams tādēļ, lai Latvijai nebūtu vēl un vēl jāatver jaunas atašeju darba vietas, kas tomēr maksā naudu, un es domāju, ka trīs Baltijas valstis varētu sadarboties un cita citu atašejus izmantot. Vienojāmies par to, kāds dokuments mūsu starpā būtu jānoslēdz, lai varētu legalizēt Latvijas IeM atašeja Maskavā Griguļa kunga iespējas pārstāvēt gan Lietuvu, gan Igauniju. Tādu dokumentu mēs parakstīsim nākamajā tikšanās reizē 17. oktobrī Latvijā.

Mēs arī pārrunājām, kas būtu apspriežams tad, kad Krievijas iekšlietu ministrs viesosies Latvijā, — ar Krieviju vairāk būtu jāsadarbojas kriminālpolicijas jomā. Un tikšanās beigās nopriecājāmies par šodien Igaunijas desmitcīņnieka saņemto zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs Sidnejā un Lietuvas basketbolistu uzvaru pār Dienvidslāviju. Bet tas bija pašās sarunu beigās.

Uz jautājumu, kas kavēja līdz šim realizēt iepriekšējās tikšanās reizēs norunātās lietas, M.Segliņš atbildēja, ka kavējušas tīri procesuālas darbības. Latvijas IeM Starptautisko attiecību departaments šovasar ir apkopojis Zviedrijas, Vācijas un citu valstu pieredzi sakarā ar autovadītāju apliecību atņemšanu. Pieredze katrā valstī ir citāda, un mulsinājusi situācijas izpratne gadījumos, ja tiesības vairs netiks atņemtas Latvijas iedzīvotājiem ne Igaunijā, ne Lietuvā. Ierēdņu līmenī viedokļi bijuši dažādi, un saskaņošana tādēļ ievilkusies, jo neesot vēl atrasts kopsaucējs. Taču ar vienošanos situāciju atrisināt līdz šā gada beigām ir panākts, ka konkrētais noteiktais termiņš liks ierēdņiem jautājumu risināt raitāk, uzskatīja M.Segliņš.

Tikšanās laikā: Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Bluķis, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Iekšlietu ministrijas Starptautisko attiecību departamenta direktors Kārlis Trautmanis; Lietuvas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis un Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Lodus

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore