EK pārstāvniecības Latvijā sniegtā informācija liecina, ka Latvijai un vēl 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiek pārmesta nepietiekama ES elektroniskās saziņas un telekomunikāciju noteikumu ieviešana. Galvenās pretenzijas skar nacionālo telekomunikāciju regulatoru neatkarības, numuru pārnesamības, universālo pakalpojumu operatoru norīkošanas un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura pieejamības jautājumus. Tiesvedība sākta arī pret Čehiju, Franciju, Grieķiju, Ungāriju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Somiju.
ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga norādīja: “ES noteikumi, kas atver valstu telekomunikāciju pakalpojumu tirgu, jāīsteno pilnīgi un pareizi, lai Eiropas patērētāji un profesionālie lietotāji varētu pilnībā izmantot elektroniskās saziņas pakalpojumu konkurences radītās priekšrocības, piemēram, ātrgaitas interneta savienojumus un mobilos sakarus par pieejamām cenām.” V.Redinga arī uzsvēra, ka EK mērķis ir iespējami drīz pabeigt vienota tirgus izveidi elektronisko sakaru nozarē.

Nav pamata datu publiskošanai

Diemžēl pagaidām trūkst konkrētas un nepārprotamas informācijas par tieši Latvijai izteikto pārmetumu saturu. Neoficiāli avoti vēsta, ka iebildumi attiecas uz mūsu valstī izveidotajiem un pieejamajiem telefonsakaru abonentu sarakstiem. Proti, sarakstos apkopota informācija gandrīz tikai par fiksētā telekomunikāciju operatora SIA “Lattelekom” abonentiem, bet par mobilo telefonsakaru abonentiem šādi dati nav pieejami.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča atzina, ka regulators vēl aizvien nav saņēmis oficiālu informāciju par tiesvedības iemesliem. Tāpēc nav īstas skaidrības nedz par Latvijai izvirzītajām pretenzijām, nedz par darāmo trūkumu novēršanai. Pieņemot, ka pārmetumi attiecas uz mobilo telefonsakaru abonentu saraksta trūkumu, vienkāršs un ātrs problēmas atrisinājums, visticamāk, nav gaidāms.
L.Rimšēviča paskaidroja, ka ikvienam abonentam ir tiesības izvēlēties – ļaut publiskot savus datus vai ne. Turklāt, veidojot sarakstu, būtu jālemj, cik plaša informācija par abonentiem sniedzama – vai sarakstā iekļaut tikai vārdu un uzvārdu vai arī adresi un citus datus. Šobrīd mobilo sakaru operatoru un SPRK rīcībā esošā informācija par abonentiem ir konfidenciāla. Publiski pieejami vien daļas juridisko personu – mobilo telefonsakaru abonentu – dati. Lai spertu soļus EK prasību izpildei, jāiepazīstas ar oficiālā dokumenta saturu. Tad būtu iespējams lemt, vai uzlikt par pienākumu operatoriem publiskot savu abonentu sarakstus. Taču jāņem vērā, ka regulatora lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvā procesa kārtībā. Turklāt būtu problemātiski apkopot priekšapmaksas karšu lietotāju datus. Kā uzsvēra L.Rimšēviča, pagaidām nav tiesiska pamata, lai operatoriem izvirzītu prasību par klientu datu publiskošanu. Citādi ir ar “Lattelekom” – prasība publiskot abonentu sarakstu savulaik bija iekļauta fiksēto telefonsakaru operatora universālā pakalpojuma saistībās, un uzņēmums šo prasību arī izpildījis.

Iespējama kļūda informācijā

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” apšaubīja, vai tiešām EK prasa publiskot mobilo telefonsakaru abonentu sarakstu. Viņš izteica pieņēmumu, ka visticamāk, plašsaziņas līdzekļos nokļuvusi uz kļūdainu tulkojumu balstīta informācija, un Latvijai patiesībā tiek pārmests statistikas datu trūkums. Proti, mūsu valstī nav pieejama pilnīga informācija par mobilo telekomunikāciju operatoru abonentu skaitu. Šādi dati ikvienā valstī nepieciešami, lai būtu iespējams pētīt nozares tirgus situāciju, kā arī lai varētu pretendēt uz investīciju piesaisti un ES līdzekļiem projektu realizācijai. J.Lelis paskaidroja, ka jābūt publiski pieejamai informācijai, piemēram, par viena vai otra operatora klientu skaitu atsevišķās apdzīvotās vietās, kā arī par abonentu un priekšapmaksas karšu lietotāju skaitu. Kā norādīja LTA izpilddirektors, šī EK prasība ir būtiskāka par agrāk Latvijai izteiktajiem pārmetumiem, jo citi trūkumi lielākoties jau novērsti vai tiks novērsti tuvākajā laikā. Savukārt statistikas datu pieejamību var nodrošināt SPRK.
Kā vakar pavēstīja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne, arī ministrijā vēl nav saņemts oficiāls dokuments, kurā būtu atspoguļots tiesvedības sākšanas fakts un tās pamats.