Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1013-5256

Rīgā 2005.gada 7.jūlijā

Par nolīguma protokolu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 27.04.2004.) Statuss: spēkā esošs kopš 2005.gada 1.marta.

Pielikumā:

1. Protokols, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

2. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un KRIEVIJAS FEDERĀCIJA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), un kas parakstīts Korfu, 1994. gada 24. jūnijā, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu, tajā pašā dienā parakstītajam Nobeiguma aktam pievienotās kopīgās deklarācijas, vēstuļu apmaiņas un Krievijas Federācijas deklarāciju, kā arī 1997. gada 21. maija Protokolu, kas pievienots Nolīgumam un stājās spēkā 2000. gada 12. oktobrī.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Krievijas Federācija šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā 2004. gada 1. maijā, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2.Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu, kā arī 1997. gada 21. maija Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti, kā arī 1997. gada 21. maija Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola teksts.

7. pants

Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un krievu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

 

Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

KRIEVIJAS FEDERĀCIJA,

še turpmāk — “Krievija”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ to, kāda nozīme ir vēsturiskajām saitēm, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Krieviju, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Krievija vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas padziļinātu un paplašinātu attiecības, kas starp tām nodibinātas jau iepriekš, īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī, še turpmāk — “1989. gada Nolīgums”,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu, kas darbojas Eiropas Savienībā, kura izveidota ar 1992. gada 7. februāra Līgumu par Eiropas Savienību, un Krievijas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas veido partnerības pašu pamatu,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības konferencē un citos forumos,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Krievijas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāks­mju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunajai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā — “pārmaiņu pārbaudījumi”,

APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Krievijas atbalstu mērķiem un principiem, kas izklāstīti 1991. gada 17. decembra Eiropas Enerģētikas Hartā un 1993. gada aprīļa Lucernas konferences deklarācijā,

PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām, un ekonomikas liberalizācijas, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku, lielo nozīmi,

UZSKATOT, ka pilnīga partnerības īstenošana paredz Krievijas politisko un ekonomisko reformu turpināšanu un pabeigšanu,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums, starp bijušās PSRS valstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu vajadzības gadījumā sniegt tehnisku palīdzību ekonomikas reformas īstenošanai Krievijā un ekonomiskās sadarbības attīstībai,

PATUROT PRĀTĀ Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Krievijas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņu reģionos, un Krievijas pakāpenisku iekļaušanu atvērtā starptautiskā tirdzniecības sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, še turpmāk — “VVTT”, kas grozīta tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, un ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas, še turpmāk — “PTO”, izveidi,

ATZĪSTOT, ka Krievija vairs nav valsts, kuras ārējā tirdzniecība notiek valsts līmenī, bet gan pārejas ekonomikas valsts, un ka pastāvīgu virzību uz tirgus ekonomiku sekmēs sadarbība starp Pusēm šajā Nolīgumā paredzētajos veidos,

APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darba­spēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Nolīgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm, un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību kosmosa jomā, lai to darbības šajā jomā padarītu komplementāras,

VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

ir noslēgušas šo nolīgumu.

1. pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses. Šās partnerības mērķi ir:

— nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties ciešiem sakariem starp tām šajā jomā,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un saskaņotas ekonomikas attiecības starp pusēm, pamatojoties uz tirgus ekonomikas principiem, un tādējādi sekmēt Pušu noturīgu attīstību,

— stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības,

— atbalstīt Krievijas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku,

— nodrošināt pamatu ekonomiskai, sociālai, finansiālai un kultūras sadarbībai, kas balstīta uz savstarpēja izdevīguma, savstarpējas atbildības un savstarpēja atbalsta principiem,

— veicināt kopīgas ieinteresētības darbības,

— nodrošināt pienācīgu pamatu pakāpeniskai integrācijai starp Krieviju un plašāku sadarbības zonu Eiropā,

— radīt vajadzīgos nosacījumus brīvās tirdzniecības zonas izveidei nākotnē starp Kopienu un Krieviju, kas būtībā aptvertu visu preču tirdzniecību starp tām, kā arī nosacījumus, lai īstenotu brīvību dibināt uzņēmējsabiedrības, pārrobežu pakalpojumu tirdzniecības brīvību un kapitāla aprites brīvību.

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kā jo īpaši noteikts Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, liek pamatu Pušu iekšējai un ārējai politikai un ir partnerības un šā Nolīguma būtisks elements.

3. pants

Puses uzņemas apsvērt šā Nolīguma attiecīgo sadaļu pārmaiņas, īpaši attiecībā uz III sadaļu un 53. pantu, ja apstākļi to ļauj, nolūkā izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp tām. Sadarbības padome var Pusēm sniegt ieteikumus par šādām pārmaiņām. Šādas pārmaiņas īsteno, tikai Pusēm vienojoties, saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. Puses 1998. gadā kopīgi izskatīs, vai apstākļi ļauj sākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi.

4. pants

Puses apņemas ar abpusēju piekrišanu kopīgi izskatīt grozījumus, kādus var būt lietderīgi izdarīt jebkurā Nolīguma daļā saistībā ar apstākļu maiņu, un jo īpaši saistībā ar situāciju, ko radīs Krievijas pievienošanās VVTT/PTO. Pirmā izskatīšana notiek trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Krievija pievienojas VVTT/PTO, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

5. pants

1. Ar šo Nolīgumu Krievijai piešķirto vislielākās labvēlības režīmu nepiemēro pārejas posmā, kas beidzas piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā saistībā ar 1. pielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Krievija piešķir citām bijušās PSRS valstīm. Šo laika posmu attiecībā uz īpašām nozarēm vajadzības gadījumā var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

2. Attiecībā uz vislielākās labvēlības režīmu, kas piešķirts saskaņā ar III sadaļu, 1. punktā minētais pārejas periods beidzas trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Krievija pievienojas VVTT/PTO, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

6. pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Krievijas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek Krievijā, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs:

— stiprina saites starp Krieviju un Eiropas Savienību. Ar šo Nolīgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības,

— rada augošu pozīciju tuvināšanos starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti,

— paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par jautājumiem, kas saistīti ar to pienācīgu īstenošanu.

7. pants

1. Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja un Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja no vienas puses, un Krievijas prezidenta no otras puses tikšanās principā notiek divas reizes gadā.

2. Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 90. pantu, un citos gadījumos, arī ar Eiropas Savienības prezidentūras trijotni — pēc savstarpējas vienošanās.

8. pants

Citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus izveido Puses, jo īpaši šādas:

— divpusējas tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Eiropas Savienības prezidentūras trijotni no vienas puses un Krievijas amatpersonām no otras puses,

— pilnīgi izmantojot diplomātiskos kanālus,

— citādi līdzekļi, ieskaitot iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu.

9. pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 95. pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

10. pants

1. Puses viena otrai piešķir vispārēju vislielākās labvēlības režīmu, kas aprakstīts VVTT Ipanta 1. punktā.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā radīt muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas savienības vai zonas radīšanu; terminiem “muitas savienība” un “brīvās tirdzniecības zona” ir tāda pati nozīme kā tiem, kas aprakstīti VVTT XXIV panta 8. punktā, vai kas radīti saskaņā ar VVTT šā paša panta 10. punktā norādīto procedūru;

c) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskiem līgumiem par labu jaunattīstības valstīm.

11. pants

1. Vienas Puses teritorijas preces, ko ieved otras Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neapliek ar iekšējiem nodokļiem vai jebkādiem citiem iekšējiem maksājumiem kā vien tiem, ko tieši vai netieši piemēro līdzīgām vietējām precēm.

2. Bez tam šīm precēm piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgām attiecīgās valsts izcelsmes precēm atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kuras ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikums neliedz piemērot atšķirīgas iekšējas pārvadāšanas maksas, kas pamatojas vienīgi uz ekonomisku transportlīdzekļu izmantošanu, nevis uz preces izcelsmi.

3. VVTT III panta 8., 9. un 10. punktu Puses savstarpēji piemēro pēc analoģijas.

12. pants

1. Puses vienojas, ka tranzīta brīvības princips ir šā Nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums.

Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču brīvu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai.

2. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

13. pants

Puses pēc analoģijas piemēro šādus VVTT pantus:

1. VII panta 1., 2., 3. punkts, 4. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 5. punkts;

2. VIII pants;

3. IX pants;

4. X pants.

14. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Šos tiesību aktus piemēro, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu un līdz ar to saskaņā ar izņēmumiem, kas ietverti šā Nolīguma 10. panta 2. punktā. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem saistības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse.

15. pants

1. Krievijas izcelsmes preces Kopienā ieved bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 17., 20. un 21. panta noteikumus un Spānijas un Portugāles Pievienošanās Kopienai akta 77., 81., 244., 249. un 280. panta noteikumus.

2. Kopienas izcelsmes preces Krievijā ieved bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 17., 20. un 21. panta un 2. pielikuma noteikumus.

16. pants

Līdz brīdim, kad Krievija pievienojas VVTT/PTO, Puses rīko apspriedes Sadarbības komitejā par ievedtarifa politiku, ieskaitot pārmaiņas tarifa aizsardzībā. Jo īpaši šādas apspriedes piedāvā pirms tarifa aizsardzības paaugstināšanas.

17. pants

1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Krievija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai noteikumiem.

2. Pirms jebkādiem pasākumiem vai gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts — iespējami drīz pēc tiem, attiecīgi Kopiena vai Krievija sniedz Sadarbības komitejai visu attiecīgo informāciju nolūkā atrast abām Pusēm pieņemamu atrisinājumu. Konsultācijas Sadarbības komitejā Puses uzsāk nekavējoties.

3. Ja konsultāciju rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības komitejai paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms konsultācijām, ar nosacījumu, ka pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā konsultācijas.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Nolīguma mērķu sasniegšanai.

6. Ja viena Puse veic drošības pasākumus saskaņā ar šā panta noteikumiem, otra Puse var brīvi atkāpties no saistībām pret pirmo Pusi saskaņā ar šo sadaļu, attiecībā uz būtībā līdzvērtīgu tirdzniecību.

Šādus pasākumus neveic, pirms otra Puse nav piedāvājusi konsultācijas, nedz arī, ja 45 dienu laikā pēc konsultāciju piedāvāšanas ir panākta vienošanās.

7. Tiesības atkāpties no saistībām, kas minētas 6. punktā, neizmanto pirmo trīs gadu laikā, kad spēkā ir aizsardzības pasākumi, ja aizsardzības pasākumi veikti absolūta importa pieauguma rezultātā un ilgākais uz četriem gadiem, un saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

18. pants

Šās sadaļas, jo īpaši 17. panta noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz antidempinga vai subsīdiju izmeklēšanu Puses vienojas izskatīt otras Puses iesniegtos dokumentus un informēt attiecīgās ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata jāpieņem galīgais lēmums. Pirms noteiktu antidempinga un kompensācijas nodokļu piemērošanas Puses dara visu iespējamo, lai rastu konstruktīvu problēmas risinājumu.

19. pants

Nolīgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

20. pants

Šī sadaļa neskar noteikumus Eiropas Ekonomikas kopienas un Krievijas Federācijas Nolīgumā par tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas parafēts 1993. gada 12. jūnijā un piemērots ar atpakaļejošu spēku no 1993. gada 1. janvāra. Bez tam šā Nolīguma 15. pantu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.–63. nodaļā.

21. pants

1. To produktu tirdzniecību, ko aptver Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, reglamentē:

— šās sadaļas noteikumi, izņemot 15. pantu, un

— pēc tā stāšanās spēkā — noteikumi Nolīgumā par kvantitātes nosacījumiem attiecībā uz EOTK tērauda izstrādājumu tirdzniecību.

2. Ogļu un tērauda jautājumu kontaktgrupas izveidi reglamentē šā Nolīguma 1. protokols.

22. pants

Kodolmateriālu tirdzniecība

1. Uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas:

— šā Nolīguma noteikumi, izņemot 15. pantu un 17. panta 1.–5. punktu un 7. punktu,

— 1989. gada Nolīguma 6., 7. un 14. panta, 15. panta 1. punkta, 2. punkta, 3. punkta pirmā teikuma, 4. un 5. punkta noteikumi,

— pievienotā vēstuļu apmaiņa.

2. Neskarot šā panta 1. punkta noteikumus, Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai līdz 1997. gada 1. janvārim panāktu vienošanos attiecībā uz kodolmateriālu tirdzniecību.

3. Šā panta noteikumus turpina piemērot, līdz panākta šāda vienošanās.

4. Tiks veikti pasākumi, lai noslēgtu vienošanos par kodolgarantijām, fizisko aizsardzību un administratīvo sadarbību kodolmateriālu pārsūtīšanā. Līdz šāda vienošanās stājas spēkā, kodolmateriālu pārsūtīšanai piemēros Pušu attiecīgos tiesību aktus un starptautiskos kodolieroču neizplatīšanas pienākumus.

5. Lai piemērotu 1. punktā paredzēto režīmu:

— 1989. gada Nolīguma 6. pantā un 15. panta 5. punktā minētais “šis Nolīgums” ir režīms, kas izveidots ar šā panta 1. punktu,

— šā Nolīguma 17. panta 6. punktā minētais “šis pants” ir 1989. gada Nolīguma 15. pants,

— 1989. gada Nolīguma 6., 7., 14. un 15. pantā minētās “Līgumslēdzējas puses” ir šā Nolīguma Puses,

— 1989. gada Nolīguma 15. pantā minētā “Apvienotā komiteja” ir “Sadarbības komiteja”, kas paredzēta ar šā Nolīguma 92. pantu.

IV sadaļa

NOTEIKUMI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

23. pants

1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Krievijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts pilsoņiem.

2. Krievija, saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, kas piemērojami Krievijā, piemēro 1. punktā minēto režīmu tiem dalībvalsts pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti tās teritorijā.

24. pants

Sociālā nodrošinājuma koordinācija

Puses noslēdz vienošanās, lai:

1. saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai koordinētu sociālā nodrošinājuma shēmas tiem Krievijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, un, ja vajadzīgs, viņu ģimenes locekļiem, kas tur likumīgi dzīvo. Šie noteikumi jo īpaši nodrošinās, ka:

— visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kuros šādi darba ņēmēji atrodas dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji un attiecīgā gadījumā — ģimenes locekļi, varētu saņemt vecuma, invaliditātes vai nāves pensijas vai medicīnisko aprūpi,

— visas pensijas saistībā ar vecumu, nāvi, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai no tās radušos invaliditāti, izņemot īpašus, no iemaksām neatkarīgus pabalstus, ir brīvi konvertējamas pēc kursa, ko piemēro saskaņā ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem, kam jāveic šis pārskaitījums,

— attiecīgie darba ņēmēji attiecīgā gadījumā saņem ģimenes pabalstus par iepriekš minētajiem ģimenes locekļiem.

2. saskaņā ar katrā Krievijā piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai darba ņēmējiem, kas ir dalībvalsts pilsoņi un likumīgi nodarbināti Krievijā, un viņu ģimenes locekļiem, kas tur likumīgi dzīvo, piemērotu līdzīgu režīmu kā to, kas minēts 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā.

25. pants

Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šā Nolīguma 24. pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas saista dalībvalstis un Krieviju, ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu dalībvalstu vai Krievijas pilsoņiem.

26. pants

Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas CSCE Bonnas konferences dokumentā.

27. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Nolīguma 23. un 26. panta īstenošanu.

II nodaļa

NOSACĪJUMI, KAS SKAR

UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU

IZVEIDI UN DARBĪBU

28. pants

1. Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Krievija no otras puses piešķir viena otrai ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij attiecībā uz nosacījumiem, kas skar uzņēmējsabiedrību izveidi to teritorijās, atbilstīgi katras Puses tiesību aktiem un noteikumiem.

2. Neskarot 3. pielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz uzņēmējsabiedrību darbību un saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Krievijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Kopienā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, vai Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kuras ir trešo valstu uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi, atkarībā no tā, kurš ir labāks.

3. Neskarot 4. pielikumā minētās atrunas, Krievija attiecībā uz uzņēmējsabiedrību darbību un saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Krievijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai Krievijas uzņēmējsabiedrībām, kuras ir trešo valstu uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi, atkarībā no tā, kurš ir labāks.

4. Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Krievija no otras puses attiecībā uz uzņēmējsabiedrību filiāļu darbību un saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem, piešķir attiecīgi Krievijas un Kopienas uzņēmējsabiedrību filiālēm ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm

5. Šā panta 2. un 3. punkta noteikumus nevar izmantot, lai apietu Puses tiesību aktus un noteikumus, kas piemērojami otras Puses uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu, kas izveidoti pirmās Puses teritorijā, piekļuvei īpašām nozarēm vai darbībām.

Režīmu, kas minēts 2. un 3. punktā, piemēro attiecīgi Kopienā un Krievijā dibinātām uzņēmējsabiedrībām dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas pēc tam, tiklīdz tās nodibina.

29. pants

Šā Nolīguma 28. pantu un tālākos noteikumus piemēro banku un apdrošināšanas pakalpojumiem, kas minēti 6. pielikumā.

1. Attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku pakalpojumiem, Krievijas piešķirtā režīma raksturs atbilstīgi 28. panta 1. punktam attiecībā uz dibināšanu, veidojot tikai meitasuzņēmumus, un atbilstīgi 28. panta 3. punktam, ir izklāstīts 7. pielikuma A daļā.

Attiecībā uz 6. pielikuma A daļas 1. un 2. punktā minētajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, režīma raksturs, ko Krievija piemēro atbilstīgi 28. panta 1. punktam, izklāstīts 7. pielikuma B daļā.

2. Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Šādus pasākumus neizmanto, lai Puse izvairītos no pienākumiem saskaņā ar Nolīgumu.

Neko Nolīgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

3. Neskarot 7. pielikuma A daļas 1. punkta d) un e) apakšpunktu, Kopiena un dalībvalstis no vienas puses un Krievija no otras puses nepieņem nekādus jaunus noteikumus vai pasākumus, kas radītu vai palielinātu diskrimināciju, salīdzinot ar situāciju, kāda ir Nolīguma parakstīšanas dienā attiecībā uz nosacījumiem, kas skar otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu to attiecīgajā teritorijā, salīdzinājumā ar attiecīgās valsts uzņēmējsabiedrībām.

Puses vienojas, ka termins “palielināt diskrimināciju” ietver diskriminējošu nosacījumu pasliktināšanos vai to paplašināšanu vai atkārtotu ieviešanu pēc pašreizējā piemērošanas perioda.

4. Šajā Nolīgumā, attiecībā uz banku darbību, uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu Krievijā, ja vairāk nekā piecdesmit procentu (50%) tās pamatkapitāla pieder Kopienas uzņēmējsabiedrībai.

30. pants

Šajā Nolīgumā:

a) “dibināšana” ir šā panta h) apakšpunktā minēto Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Krievijā vai Kopienā.

Attiecībā uz 29. pantā minētajiem finanšu pakalpojumiem “dibināšana” ir šā panta h) apakšpunktā minēto Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus vai filiāles Krievijā vai Kopienā pēc licences saņemšanas no kompetentām iestādēm saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami katrā Pusē.

b) uzņēmējsabiedrības “meitasuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, ko kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība;

c) “saimnieciskā darbība” ir rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura darbība, ieskaitot finanšu pakalpojumus;

d) uzņēmējsabiedrības “filiāle” ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet gan tās var veikt darījumus atzara darījumu vietā;

e) “Kopienas meitasuzņēmums” un attiecīgi “Krievijas meitasuzņēmums” ir “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai attiecīgi “Krievijas uzņēmējsabiedrība”, kā definēts turpmāk, kas ir arī “Krievijas uzņēmējsabiedrības” vai attiecīgi “Kopienas uzņēmējsabiedrības” meitasuzņēmums;

f) dalībvalsts pilsonis vai attiecīgi Krievijas pilsonis ir fiziska persona, kas ir dalībvalsts vai attiecīgi Krievijas pilsonis saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

g) “darbība” ir saimniecisko darbību veikšana.

Attiecībā uz 29. pantā minētajiem finanšu pakalpojumiem, “darbība” ir saimniecisko darbību veikšana, ko atļauj kompetentu iestāžu izsniegta licence saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami katrā Pusē;

h) “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai attiecīgi “Krievijas uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kas uzveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Krievijas normatīvajiem aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Krievijas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi uzņēmējsabiedrības, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas tiesību aktiem, juridiskā adrese atrodas attiecīgi Kopienas vai Krievijas teritorijā, uzņēmējsabiedrību uzskata par attiecīgi Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Krievijas tautsaimniecību.

Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu šās nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Kopienas vai Krievijas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti šajā dalībvalstī vai Krievijā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

Šajā noteikumā par starptautisko jūras transportu uzskata arī vairākveidu pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, neskarot piemērojamos valstu ierobežojumus attiecībā uz preču un pasažieru pārvadājumiem ar citiem transporta veidiem;

i) šā Nolīguma 29. pantā un 7. pielikumā, attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku pakalpojumiem, “Krievijas meitasuzņēmums” vai “Kopienas meitasuzņēmums”, kā noteikts e) punktā, attiecas uz tādu meitas­uzņēmumu, kas ir banka saskaņā ar attiecīgi Krievijas vai dalībvalsts tiesību aktiem.

Šā Nolīguma 29. pantā un 7. pielikumā, attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku pakalpojumiem, “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai “Krievijas uzņēmējsabiedrība”, kā noteikts h) punktā, attiecas uz tādu uzņēmējsabiedrību, kas ir banka saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas tiesību aktiem.

31. pants

Neskarot 100. pantu, šās sadaļas noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

32. pants

1. Neskarot šās sadaļas I nodaļas noteikumus, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Krievijas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā, ir tiesības attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem, filiālēm vai kopuzņēmumiem saskaņā ar uzņēmuma mītnes zemē spēkā esošajiem tiesību aktiem nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi dalībvalstu vai Krievijas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmējsabiedrības, meitasuzņēmumi, filiāles vai kopuzņēmumi. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības periodu.

2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk — “organizācija”, vadošais personāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas:

a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma (filiāles, meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma) pārvaldi, un ko principā vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas saistībā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas uzņēmumu, kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

33. pants

Puses atzīst, ka ir svarīgi, ka tās viena otrai piešķir valsts režīmu attiecībā uz otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu un, ja tas nav paredzēts šajā Nolīgumā, uz uzņēmējsabiedrību darbību to teritorijā un vienojas apsvērt iespēju tuvināt šo mērķi uz abpusēji pieņemama pamata, ņemot vērā visus Sadarbības padomes ieteikumus.

34. pants

1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas.

2. Vēlākais trešā gada beigās kopš Nolīguma parakstīšanas un pēc tam katru gadu Puses Sadarbības padomē izskata:

— pasākumus, kurus ieviesusi katra Puse kopš Nolīguma parakstīšanas, kuri skar vienas Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu vai darbību otras Puses teritorijā un uz kuriem attiecas 28. pantā paredzētās saistības, un

— vai Puses var uzņemties:

— pienākumu neveikt nekādus pasākumus vai darbības, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā izskatīšanas laikā, ja tie nav jau paredzēti šajā Nolīgumā, vai

— citus pienākumus, kas skar to rīcības brīvību

jomās, par kurām Puses vienojušās attiecībā uz 28. pantā paredzētajām saistībām.

Ja pēc šādas pārbaudes viena Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš Nolīguma parakstīšanas, rada situāciju, kas ir ievērojami stingrāka attiecībā uz pirmās Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu vai darbību otras Puses teritorijā, salīdzinot ar situāciju, kāda bijusi šā Nolīguma parakstīšanas dienā, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt konsultācijas. Tādā gadījumā piemēro 8. pielikuma A daļas noteikumus.

3. Lai sekmētu šā panta mērķus, pasākumus veic tā, kā norādīts 8. pielikuma B daļā.

4. Šā panta noteikumi neskar 51. panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 51. pants, reglamentē tikai tā noteikumi.

35. pants

1. 28. pants neattiecas uz gaisa trans­portu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu.

2. Tomēr attiecībā uz turpmāk minētajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautiskajam jūras transportam, ieskaitot vairākveidu pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrībām komerciāli darboties tās teritorijā, izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kuri ir labāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

3. Šādas darbības ietver:

a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai;

b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšana un tālākpārdošana, ieskaitot iekšzemes transporta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus;

c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu saistībā ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu;

d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem);

e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar citām kuģu aģentūrām;

f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, cita starpā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU

SNIEGŠANA

36. pants

Attiecībā uz šā Nolīguma 5. pielikumā minētajām nozarēm Puses viena otrai piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij saistībā ar nosacījumiem, kas skar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, ko veic Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrības attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā saskaņā ar katrā Pusē piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

37. pants

Atbilstīgi šā Nolīguma 48. pantam Puses attiecībā uz šā Nolīguma 5. pielikumā minētajām nozarēm atļauj fizisku personu pārvietošanos, kas ir Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrības pārstāvji un vēlas saņemt pagaidu ieceļošanas atļauju, lai vestu sarunas par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu šai uzņēmējsabiedrībai, ja šie pārstāvji nenodarbojas ar tiešu pārdošanu plašai sabiedrībai vai paši nenodrošina šos pakalpojumus.

38. pants

1. Attiecībā uz 5. pielikumā minētajām nozarēm katra Puse var regulēt pārrobežu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus savā teritorijā. Ciktāl šie noteikumi ir vispārēji piemērojami, tos īsteno saprātīgā, objektīvā un objektīvā veidā.

2. Šā panta 1. punkts neskar 36. un 50. panta noteikumus.

3. Vēlākais trešā gada beigās pēc šā Nolīguma parakstīšanas Puses Sadarbības padomē izskata:

— katras Puses ieviestos pasākumus kopš šā Nolīguma parakstīšanas, kas skar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas 36. pants, un

— vai Puses var uzņemties:

— pienākumu neveikt nekādus pasākumus vai darbības, kas nosacījumus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, uz ko attiecas 36. pants, padara stingrākus nekā izskatīšanas laikā, vai

— citus pienākumus, kas skar to rīcības brīvību

jomās, par kurām Puses vienojušās attiecībā uz 36. pantā paredzētajām saistībām.

Ja pēc šādas pārbaudes viena Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš Nolīguma parakstīšanas, rada situāciju, kas ir ievērojami stingrāka attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas 36. pants, salīdzinot ar situāciju, kāda bijusi šā Nolīguma parakstīšanas dienā, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt konsultācijas. Tādā gadījumā piemēro 8. pielikuma A daļas noteikumus.

4. Lai sekmētu šā panta mērķus, pasākumus veic tā, kā norādīts 8. pielikuma B daļā.

5. Šā panta noteikumi neskar 51. panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 51. pants, regulē tikai tā noteikumi.

39. pants

1. Attiecībā uz jūras transportu Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem.

a) Iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama šā Nolīguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savas saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses:

a) no šā Līguma stāšanās spēkā savstarpējā tirdzniecībā nepiemēro nekādus kravas dalīšanas noteikumus jebkuras dalībvalsts un bijušās PSRS divpusējos nolīgumos;

b) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumiem. Tomēr tas neizslēdz šādu nosacījumu iespēju attiecībā uz līnijpārvadājumiem tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem citādi nebūtu faktiskas iespējas uzturēt satiksmi pārvadājumos uz attiecīgo trešo valsti un no tās;

c) šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

Katra Puse cita starpā kuģiem, ko izmanto preču vai pasažieru vai abu pārvadājumiem un kas peld zem otras Puses karoga, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas ārvalstu kuģiem, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz sais­tītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3. Puses vienojas, ka pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un ne vēlāk kā 1996. gada 31. decembrī tās veiks sarunas par pakāpenisku katras Puses iekšējo ūdensceļu atvēršanu otras Puses pilsoņiem un kuģošanas sabiedrībām saistībā ar brīvību sniegt starptautiskus jūras–upju transporta pakalpojumus.

40. pants

Lai izveidotu labvēlīgus nosacījumus dzelzceļa transportam starp Pusēm, abas Puses vienojas, ka tās saskaņā ar šo Nolīgumu, izmantojot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus mehānismus, veicinās:

— muitas režīma un citādu muitošanas procedūru atvieglošanu kravām un ritošajam sastāvam,

— sadarbību, radot piemērotus ritošos sastāvus, kas atbilst starptautiskās satiksmes prasībām,

— to noteikumu un procedūru tuvināšanu, kas reglamentē starptautiskos pārvadājumus,

— starptautisku pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un attīstību starp dalībvalstīm un Krieviju.

41. pants

Sadarbība nodrošina godīgus, līdzsvarotus un konkurences apstākļus palaišanas kosmosā un pārvadājumu tirgum, kas balstīti uz pienācīgiem ekonomiskiem faktoriem, un jo īpaši tiks veikti pasākumi, lai sekmētu sarunas par daudzpusējiem noteikumiem attiecībā uz starptautisko palaišanas kosmosā un pārvadājumu pakalpojumu tirdzniecību un šo noteikumu īstenošanu.

Pārejas posmā līdz 2000. gadam vienojas par nosacījumiem attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar palaišanu kosmosā.

42. pants

Puses cenšas viena otrai sniegt visu iespējamo palīdzību attiecībā uz pasākumiem, kas sekmē mobilo pavadoņsakaru pārrobežu tirdzniecību to attiecīgajā teritorijā atbilstīgi saviem tiesību aktiem, praksei un nosacījumiem. Puses tiksies 1996. gadā, lai apsvērtu iespējas piešķirt viena otrai vislabvēlīgāko režīmu attiecībā uz mobilo pavadoņsakaru pakalpojumiem.

43. pants

Lai starp Pusēm nodrošinātu koordinētu attīstību transportam, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, Puses pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā var noslēgt īpašus nolīgumus par nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai pārvadājumu jomā, ciktāl šie nosacījumi nav jau noteikti šajā Nolīgumā. Šādus nolīgumus var piemērot vienam vai vairākiem transporta veidiem.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

44. pants

Šā Nolīguma II un III nodaļas un V sadaļas vajadzībām neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās dalībvalstis vai Krievija saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomiskās integrācijas nolīgumus.

45. pants

Šās sadaļas II un III nodaļas un V sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē Kopienas uzņēmējsabiedrības un Krievijas uzņēmējsabiedrības un kas pilnīgi pieder tām.

46. pants

1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumi.

2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

47. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus par turpmāku pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs un citas starptautiskas saistības, kuras Puses uzņemas, īpaši ņemot vērā sarunas saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, še turpmāk — “VVPT”.

48. pants

Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu. Iepriekš minētais noteikums neliedz piemērot 46. pantu.

49. pants

1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas vai V sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Noteikumus šajā sadaļā vai V sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3. Šās sadaļas un V sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Krievijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

50. pants

Neskarot 32. un 37. pantu, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības:

— attiecīgi dalībvalstu vai Krievijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Krievijā vai Kopienā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Krievijas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Krievijas pilsoņus,

— Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Krievijā nodarbināt vai likt nodarbināt Krievijas teritorijā dalībvalstu pilsoņus,

— Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai Krievijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt darbiniekus, kas ir Krievijas pilsoņi, lai tie darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Krievijā piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi, lai tie darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

51. pants

1. Attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo VVPT saistību stāšanās spēkā, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, ko piemēro automātiski, Puse, kura uzņēmusies saistības saskaņā ar VVPT, informē otru Pusi par attiecīgajiem noteikumiem un pielāgojumiem, kas tādēļ jāizdara šajā Nolīgumā.

3. Viena mēneša laikā pēc tam, kad no Puses, kura uzņēmusies saistības saskaņā ar VVPT, saņemta 2. punktā minētā informācija, otra Puse var pirmajai Puse paziņot par nodomu izdarīt grozījumus savās saistībās saskaņā ar šo sadaļu, un izdarīt šos grozījumus šādā veidā:

— ja pakalpojumu nozare, apakšnozare vai pakalpojuma sniegšanas veids tiek izslēgts no Nolīguma, tā apjoms samazināts vai uz to attiecināta nosacījumu īstenošana saskaņā ar 1.punktu, tādu pašu nozari, apakš­nozari vai pakalpojumu sniegšanas veidu var izslēgt vai tā apjomu samazināt tādā pašā veidā, vai uz to attiecināt tādus pašus vai līdzīgus nosacījumus.

4. Otras Puses izdarītajiem grozījumiem jāpanāk Pušu saistību līdzsvara atjaunošana.

5. Ja Puse uzskata, ka grozījumi, kas izdarīti saskaņā ar 3. punktu, nav panākuši Pušu saistību līdzsvara atjaunošanu, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei 30 dienu laikā sākt konsultācijas, lai atrastu pieņemamu risinājumu, izmantojot jebkādus citus saistību grozījumus saskaņā ar šo sadaļu.

6. Ja 30 dienu laikā no konsultāciju uzsākšanas nav rasts pieņemams risinājums, pēc jebkuras Puses pieprasījuma piemēro 101. panta procedūras.

V sadaļa

MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

52. pants

1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Krievijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu apriti vai personu pārvietošanos, kuri veikti saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

2. Nodrošina brīvu kapitāla apriti starp Kopienas un Krievijas rezidentiem, izmantojot tiešus ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IV sadaļas II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu, ieskaitot visus kompensācijas maksājumus, kuru iemesls ir tādi pasākumi kā ekspropriācija, nacionalizācija vai līdzīgi pasākumi, un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, pārskaitīšanu uz ārvalstīm.

3. Šā panta 2. daļa neliedz Krievijai piemērot ierobežojumus Krievijas rezidentu ārējiem tiešiem ieguldījumiem. Piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses vienojas apspriest šo ierobežojumu saglabāšanu, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, nodokļu un finansiālos apsvērumus.

4. Pārvedumus saistībā ar kapitāla apriti, uz ko attiecas 2. punkts, izdara ar tādiem pašiem maiņas kursa nosacījumiem kā tiem, kas attiecas uz kārtējiem darījumiem.

5. Neskarot 6. un 7. punktu, pēc piecu gadu pārejas posma no šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un attiecīgiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Krievijas rezidentiem un nepadara esošo kārtību stingrāku. Tomēr ierobežojumu ieviešana pārejas posmā, kas minēts šā punkta pirmajā teikumā, neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar šā panta 2., 3., 4. un 9. punktu.

6. Pēc tam, kad spēkā stājies 5. punktā minētais aizliegums, neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Krieviju rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Krievijā, attiecīgi Kopiena un Krievija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Krieviju laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

7. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Krievijas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII panta nozīmē, Krievija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Krievijai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Krievijas statusu saskaņā ar SVF.

Šos ierobežojumus Krievija piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Nolīgumam. Krievija nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

8. Puses konsultējas, lai atvieglotu kapitāla apriti starp Kopienu un Krieviju, sekmējot šā Nolīguma mērķu sasniegšanu. Puses jo īpaši cenšas turpmāk liberalizēt kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un komerckredītiem, un kapitāla apriti saistībā ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko Kopienas rezidenti piešķir Krievijas rezidentiem. Sadarbības padome sniedz attiecīgus ieteikumus pirmo piecu gadu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

9. Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz kārtējo maksājumu un kapitāla aprites brīvību un attiecībā uz maksāšanas metodēm.

VI sadaļa

KONKURENCE; INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA;

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

53. pants

Konkurence

1. Puses vienojas darboties, lai, piemērojot to konkurences tiesības vai citādā veidā, labotu vai novērstu konkurences ierobežojumus, ko radījuši uzņēmumi vai valsts intervence, ciktāl tie var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Krieviju.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus:

2.1. Puses nodrošina tādu tiesību aktu esību un piemērošanu, kas risina to jurisdikcijā esošo uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus.

2.2. Puses atturas no eksporta atbalsta piešķiršanas, kas piešķir īpašu labvēlību dažiem uzņēmumiem vai tādu izstrādājumu ražošanai, kas nav pamatprodukti. Puses arī apliecina gatavību no trešā gada kopš šā Nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz cita veida atbalstu, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp Kopienu un Krieviju, ieviest stingrus noteikumus, ieskaitot tiešu konkrētu atbalsta veidu aizliegumu. Atbalsta kategorijas un noteikumus, kas piemērojami katrai no tām, nosaka kopīgi trīs gadu laikā no šā Nolīguma stāšanās spēkā.

Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par atbalsta programmām vai jo īpaši par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem.

2.3. Pārejas posmā, kas beidzas piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā, Krievija var veikt pasākumus, kas ir pretrunā 2. punkta 2. apakšpunkta otrajam teikumam, ja šos pasākumus ievieš un piemēro apstākļos, kas minēti 9. pielikumā.

2.4. Komerciālu valsts monopolu gadījumā Puses apliecina gatavību no trešā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija starp Pušu pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem preces tiek ražotas vai realizētas.

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis vai Krievija piešķir ekskluzīvas tiesības, Puses apliecina gatavību no trešā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka netiek ieviesti un nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus tirdzniecībai starp Kopienu un Krieviju tādā mērā, kas ir pretrunā Pušu attiecīgajām interesēm. Šis noteikums nerada šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus.

2.5. Laika posmu, kas noteikts 2. punkta 2. un 4. apakšpunktā, var pagarināt, Pusēm vienojoties.

3. Pēc Kopienas vai Krievijas lūguma Sadarbības komitejā var rīkot konsultācijas par konkurences ierobežojumiem vai traucējumiem, kas minēti 1. un 2. punktā, un par to konkurences tiesību piemērošanu, atbilstīgi ierobežojumiem, ko uzliek normatīvie akti par informācijas izpaušanu, konfidencialitāti un komercnoslēpumu. Konsultācijās var iekļaut arī jautājumus par 1. un 2. punkta interpretāciju.

4. Puse, kam ir pieredze konkurences tiesību piemērošanā, attiecīgi apsver iespēju pēc otras Puses lūguma un atbilstīgi pieejamiem resursiem sniegt tehnisku palīdzību konkurences noteikumu izstrādē un īstenošanā.

5. Iepriekš minētie noteikumi nekādā veidā neskar Puses tiesības piemērot atbilstīgus pasākumus, īpaši tos, kas minēti 18. pantā, lai risinātu tirdzniecības traucējumus.

54. pants

Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība

1. Saskaņā ar šā panta un 10. pielikuma noteikumiem Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību pienācīgai un efektīvai aizsardzībai un piemērošanai.

2. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā un grozīts 1979. gadā),

— Budapeštas Līgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts 1980. gadā),

— Līgums par Līgums par sadarbību patentu jomā (noslēgts Vašingtonā 1970. gadā, grozīts un mainīts 1979. un 1984. gadā),

— Protokols par Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (pieņemts Madridē, 1989. gadā).

3. Puses regulāri pārskata šā panta un 10. pielikuma noteikumus saskaņā ar 90. pantu. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

55. pants

Sadarbība likumdošanas jomā

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanā starp Krieviju un Kopienu ir tiesību aktu tuvināšana. Krievija cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: uzņēmējdarbības tiesības, likumi par bankām, uzņēmumu pārskati un nodokļi, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, muitas tiesības, tehniskie noteikumi un standarti, kodoltiesības un noteikumi, pārvadājumi.

VII sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

56. pants

1. Kopiena un Krievija veicina plašu ekonomisku sadarbību, lai sekmētu savas tautsaimniecības izaugsmi, labvēlīgas starptautiskās ekonomikas vides radīšanu un integrāciju starp Krieviju un plašāku sadarbības zonu Eiropā. Šī sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Pušu politikas un citu pasākumu, kas saistīti ar šo sadaļu, mērķis ir radīt ekonomiskas un sociālas reformas un pārstrukturēšanu Krievijā, ņemot vērā noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietver vides apsvērumus.

3. Sadarbība cita starpā aptver:

— attiecīgo rūpniecības nozaru un pārvadājumu attīstību,

— jaunu piegādes avotu un jaunu tirgu izpēti,

— tehnikas un zinātnes attīstības rosināšanu,

— stabilas sociālās attīstības, cilvēkresursu attīstības un vietējās nodarbinātības attīstības rosināšanu,

— reģionālās sadarbības veicināšanu, kuras mērķis ir harmoniska un noturīga attīstība.

4. Puses uzskata, ka līdztekus to savstarpējas partnerības un sadarbības izveidošanai ir būtiski uzturēt un attīstīt sadarbību ar citām Eiropas valstīm un citām bijušās PSRS valstīm, lai sasniegtu harmonisku reģiona attīstību, un visiem spēkiem rosina šo procesu.

5. Ekonomiskās un citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā Nolīgumā, ciktāl tas iespējams, Kopiena var atbalstīt, pamatojoties uz attiecīgām Padomes Regulām par tehnisko palīdzību bijušās PSRS valstīm, ņemot vērā prioritātes, par kurām Puses vienojušās. Atbalstu var arī sniegt, izmantojot tādus citus Kopienas instrumentus, kas var būt pieejami.

Puses īpašu uzmanību veltī pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību ar citām bijušās PSRS valstīm.

6. Šās sadaļas noteikumi neskar Pušu konkurences noteikumu piemērošanu un īpašu šā Nolīguma konkurences noteikumu piemērošanu, kas piemērojami uzņēmumiem.

57. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt:

— uzņēmējdarbības saišu attīstību starp uzņēmējiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus,

— vadības uzlabošanu uzņēmuma līmenī,

— privatizācijas procesu ekonomikas pārstrukturēšanas kontekstā un privātā sektora stiprināšanu,

— centienus gan valsts, gan privātajā sektorā pārstrukturēt un modernizēt rūpniecību pārejas posmā, kas ved uz tirgus ekonomiku, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina vides aizsardzību un noturīgu attīstību,

— aizsardzības rūpniecības pārveidi,

— attiecīgu uz tirgu balstītu komerciālu noteikumu un prakšu pilnveidošanu, kā arī zinību tālāknodošanu.

2. Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvās ņem vērā prioritātes, ko noteikusi Kopiena un Krievija. Iniciatīvās jo īpaši cenšas izveidot uzņēmumiem piemērotu vidi, uzlabot vadības zinības un veicināt pārredzamību attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem uzņēmumiem.

58. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šās sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Krieviju par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Krieviju par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus,

— apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā.

59. pants

Publiskais iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklāta konkurencē balstīta publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus.

60. pants

Standarti un atbilstības novērtēšana; patērētāju aizsardzība

1. Savas kompetences robežās un saskaņā ar saviem tiesību aktiem Puses veic pasākumus, lai samazinātu atšķirības, kas pastāv starp Pusēm metroloģijas, standartizācijas un atzīšanas jomā, rosinot šajās jomās izmantot starptautiski pieņemtus instrumentus.

Iepriekš minētajās jomās Puses cieši sadarbojas ar attiecīgajām Eiropas un citām starptautiskajām organizācijām.

Puses jo īpaši rosina to attiecīgo organizāciju praktisku mijiedarbību nolūkā sākt sarunas par savstarpējas atzīšanas nolīgumiem atbilstības novērtēšanas jomā.

2. Puses cieši sadarbojas, lai panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu saderību.

Šās sadarbības mērķis jo īpaši ir izveidot pastāvīgas savstarpējās brīdināšanas sistēmas par bīstamiem izstrādājumiem, uzlabot informāciju, ko sniedz patērētājiem, jo īpaši par cenām, piedāvāto preču īpašībām un piedāvātajiem pakalpojumiem, attīstīt apmaiņas starp patērētāju interešu pārstāvjiem un palielināt patērētāju aizsardzības politiku saderību.

61. pants

Ieguves rūpniecība un izejvielas

1. Puses sadarbojas, lai sekmētu attīstību ieguves rūpniecības un izejvielu nozarēs. Īpašu uzmanību pievērš sadarbībai krāsaino metālu jomā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par visiem jautājumiem, kas interesē Puses, par ieguves rūpniecības un izejvielu nozarēm, ieskaitot tirdzniecības jautājumus,

— ar vidi saistītu tiesību aktu pieņemšana un īstenošana,

— apmācība.

3. Puses šo sadarbību regulāri pārskata īpašā komitejā vai struktūrā, ko izveido saskaņā ar 93. panta noteikumiem.

4. Šis pants neskar pantus, kas īpaši attiecas uz izejvielām, jo īpaši 21., 65. un 66. pantu.

62. pants

Zinātne un tehnika

1. Puses veicina divpusēju sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— mācības un mobilitātes programmas zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 63. panta noteikumiem.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā.

3. Šo sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas cita starpā nosaka attiecīgus IĪT noteikumus.

63. pants

Izglītība un apmācība

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— Krievijas augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana,

— valsts un privātā sektora vadītāju un vecāko civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība starp augstskolām, sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, jauno zinātnieku un pētnieku, administratoru un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs,

— Kopienas un Krievijas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma apmācība,

— žurnālistu apmācība,

— apmācību metožu apmaiņa un modernu apmācību programmu un tehniskā aprīkojuma izmantošanas veicināšana,

— tālmācības un jaunu mācību tehnoloģiju attīstība,

— instruktoru apmācība.

3. Vienas Puses dalību otras Puses attiecīgās programmās izglītības un apmācības jomā apsver saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Krievijas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

64. pants

Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecības nozare

Sadarbības mērķis ir Krievijas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija tādā veidā, kas nodrošina vides apsvērumu ievērošanu. Sadarbību īstenos, cita starpā attīstot privātas saim­niecības un izplatīšanas kanālus, uzglabāšanas, realizācijas un vadības metodes, modernizējot lauku infrastruktūru un uzlabojot lauksaimniecības zemes izmantošanas plānošanu, uzlabojot ražīgumu, kvalitāti un efektivitāti, un daloties tehnoloģijā un zinībās. Pušu mērķis ir sasniegt to sanitāro un fitosanitāro standartu saderību.

65. pants

Enerģētika

1. Sadarbība noris saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu uz pakāpeniskas Eiropas enerģijas tirgu integrācijas fona.

2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas:

— enerģijas piegādes kvalitātes un drošības uzlabošana ekonomiski pareizā un videi draudzīgā veidā,

— enerģētikas politikas formulēšana,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai,

— institucionālu, juridisku, nodokļu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu izvērst enerģijas tirdzniecību un ieguldījumus,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšana,

— enerģētikas infrastruktūras modernizēšana, ieskaitot gāzes piegādes un elektroenerģijas tīklu savstarpēju savienošanu,

— enerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi,

— enerģētikas tehnoloģiju uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem,

— vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē.

66. pants

Kodolenerģijas nozare

Paturot prātā Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgās pilnvaras un kompetenci, notiek civila sadarbība kodolenerģijas nozarē, cita starpā īstenojot divus nolīgumus par kodolsintēzi un kodoldrošību, par ko Pusēm jāvienojas.

67. pants

Kosmoss

Neskarot 41. punktu, Puses veicina pienācīgu ilgtermiņa sadarbību civilās kosmosa izpētes, attīstības un komerciālas izmantošanas jomā. Tās pievērš īpašu uzmanību iniciatīvām, kas uz savstarpēja izdevīguma pamata pilnīgi izmanto to attiecīgo darbību savstarpējo papildināmību.

68. pants

Būvniecība

Puses sadarbojas būvniecības nozarē, īpaši jomās, uz ko attiecas šā Nolīguma 55., 57., 60., 62., 63. un 77. pants.

Šās sadarbības mērķis citu starpā ir Krievijas būvniecības nozares modernizācija un pārstrukturēšana atbilstoši tirgus ekonomikas principiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos veselības, drošības un vides aspektus.

69. pants

Vide

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu un 1993. gada Lucernas Konferences deklarāciju, Puses attīsta un stiprina sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir cīņa pret vides pasliktināšanos, jo īpaši:

— efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— cīņa pret vietēju, reģionālu un pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu,

— ekoloģijas sanācija,

— noturīga, efektīva un ekoloģiski lietderīga enerģijas ražošana un izmantošana; rūpniecisko iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana,

— zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņa,

— vides izglītība un izpratnes veidošana,

— Espo Konvencijas par vides ietekmējuma novērtēšanu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgas pētniecības darbības,

— normatīvo aktu uzlabošanu, lai tuvinātu tos Kopienas standartiem,

— sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā, ko izveidojusi Kopiena, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, īpaši saistībā ar globāliem un klimata jautājumiem, lai sasniegtu noturīgu attīstību,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

70. pants

Transports

Puses attīsta un stiprina sadarbību transporta jomā.

Šās sadarbības mērķis citu starpā ir Krievijas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, ja vajadzīgs, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas pārvadājumu sistēmas izveides kontekstā.

Sadarbība cita starpā ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lidostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko kopējas ieinteresētības maršrutu un Eiropas ceļu sasaistes posmu modernizāciju saistībā ar iepriekš minētajiem transporta veidiem,

— vairākveidu pārvadājumu veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— likumīga pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ieskaitot transporta nozares privatizāciju.

71. pants

Pasta pakalpojumi un elektrosakari

1. Puses izvērš un stiprina sadarbību šajā jomā, kuras mērķis ir to attiecīgo elektrosakaru un pasta tīklu integrācija tehniskā līmenī. Šādā nolūkā tās jo īpaši:

— apmainās ar informāciju par elektrosakariem un pasta pakalpojumiem, kā arī TV un radio raidīšanas politiku,

— apmainās ar tehnisko un citu informāciju, vada apmācības un veic konsultācijas,

— veic tehnoloģijas un zinību tālāknodošanu,

— izstrādā un īsteno kopīgus projektus, ko veic abu Pušu attiecīgās organizācijas,

— veicina jaunus sakaru līdzekļus, pirmām kārtām komerciālām un valsts iestāžu vajadzībām,

— veicina Eiropas tehniskos standartus, atzīšanas sistēmas un regulatīvās pieejas,

— sadarbojas sakaru nodrošināšanā kritiskos apstākļos, konsultējas par pamatnostādņu izstrādāšanu operatoru sadarbībai katastrofu u. c. apstākļos.

2. Šīs darbības cita starpā vērstas uz šādām prioritārām jomām:

— Krievijas integrēto sakaru nozares attīstība un modernizācija atbilstoši tirgus reformām un atbilstošas normatīvās bāzes radīšana,

— Krievijas sakaru tīkla modernizācija un tā integrācija Eiropas un pasaules tīklos tehniskā līmenī,

— sadarbība informācijas apmaiņas un datu pārraides sistēmu attīstībā starp Kopienu un Krieviju,

— Eiropas elektrosakaru tīklu integrācija tehniskā līmenī,

— Krievijas pasta un raidpakalpojumu modernizācija, ieskaitot juridiskos aspektus un priekšrakstus,

— sakaru, pasta, TV un raidpakalpojumu vadība abu Pušu mainīgajā ekonomikas vidē, ieskaitot arī organizatoriskās struktūras, stratēģiju un plānošanu, tarifu politiku un pirkšanas principus.

72. pants

Finanšu pakalpojumi

Puses sadarbojas ar mērķi izveidot un attīstīt piemērotu sistēmu banku, apdrošināšanas un citu finanšu pakalpojumu nozarei Krievijā, kas pielāgota tirgus ekonomikas vajadzībām.

Sadarbība ir vērsta uz:

— grāmatvedības standartu pilnveidošanu, kas ir piemēroti tirgus ekonomikai un saderīgi ar dalībvalstu pieņemtajiem standartiem,

— banku, apdrošināšanas un finanšu sistēmas pārstrukturēšanu,

— banku, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu nozares uzraudzības un regulēšanas uzlabošanu,

— saderīgu revīzijas sistēmu izveidi,

— informācijas apmaiņu par attiecīgajiem spēkā vai sagatavošanā esošajiem tiesību aktiem,

— komercbanku un privātbanku infrastruktūras uzlabošanu.

73. pants

Reģionālā attīstība

Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

Tās rosina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku, un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina tiešus kontaktus starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, nolūkā apmainīties arī ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

74. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību Puses attīsta sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādājošo drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas kaites,

— smagu negadījumu briesmu novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un strādājošo veselību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību saistībā ar:

— darba tirgus optimizāciju,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizāciju,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanu un vadību,

— vietējās nodarbinātības rosināšanu,

— informācijas apmaiņu par elastīgas nodarbinātības programmām, ieskaitot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas cita starpā ietver sadarbību Krievijas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir Krievijā attīstīt tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai un aptver visus sociālās drošības pasākumu virzienus.

Sadarbība ietver arī tehnisku palīdzību sociālās apdrošināšanas iestāžu attīstībai, kuras mērķis ir veicināt pakāpenisku pāreju uz sistēmu, ko veido uz iemaksām balstīta aizsardzība un sociālā palīdzība, kā arī nevalstiskas organizācijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

75. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— sadarbību starp oficiālām tūrisma organizācijām,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinību tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti.

76. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un veicināt Kopienas un Krievijas MVU sadarbību.

2. Puses rosina informācijas un pieredzes apmaiņu cita starpā šādās jomās:

— juridiskie, administratīvie, tehniskie, nodokļu un citi nosacījumi, kas vajadzīgi MVU dibināšanai un izaugsmei un pārrobežu sadarbībai,

— specializētu pakalpojumu sniegšana, kas vajadzīgi MVU, piemēram, apmācība vadības un tirgvedības jomā, grāmatvedība, kvalitātes kontrole un tādu aģentūru radīšana un stiprināšana, kas sniedz šos pakalpojumus,

— pastāvīgu un stabilu saišu veidošana starp Kopienas un Krievijas uzņēmējiem, lai uzlabotu informācijas plūsmu uz MVU un pārrobežu sadarbības veicināšana, cita starpā izmantojot pieeju uzņēmumu sadarbības tīklam un Eiro Info kontaktu centriem un to darbību, ja tiek izpildīti šo tīklu noteikumi.

Puses cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti vajadzīgie nosacījumi piekļuvei tīkliem.

77. pants

Sakari, informātika un informācijas infrastruktūra

1. Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu, ieskaitot informācijas nesēju, attīstību. Tās īsteno vajadzīgos pasākumus, lai rosinātu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir plašu sabiedrību nodrošināt ar informāciju par Kopienu, un profesionālās aprindas, ieskaitot uzņēmējus — ar specializētu informāciju.

2. Puses pieliek vajadzīgās pūles, lai izvērstu un stiprinātu sadarbību, lai izveidotu pienācīgu informācijas infrastruktūru. Šādā nolūkā tās jo īpaši uzsāk šādas darbības:

— informācijas apmaiņu par informācijas infrastruktūras izveides politiku, ieskaitot regulatīvo politiku,

— iespēju izpēti veidot kopīgus projektus saistībā ar informācijas un sakaru tehnoloģiju izpēti un attīstību, un saistībā ar informācijas infrastruktūras izveidi, kas pielāgota tirgus ekonomikas vajadzībām, ņemot vērā Krievijas uzņēmumu pārveides potenciālu un Krievijas intereses informatizācijas jomā un sekmējot savietojamību ar Kopienas informācijas infrastruktūrām,

— kopīgu programmu izstrādi informācijas tehnoloģiju un informācijas pakalpojumu speciālistu apmācībai,

— Eiropas tehnisko standartu, atzīšanas sistēmu un regulatīvo pieeju veicināšanu.

78. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir panākt Pušu muitas sistēmu saderību.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņa,

— darba metožu uzlabošana,

— muitas procedūru saskaņošana un vienkāršošana attiecībā uz precēm, kuras tirgo starp Pusēm,

— Kopienas un Krievijas tranzīta sistēmu savstarpēja savienojamība,

— atbalsts modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai un vadībai, ieskaitot datorizētas sistēmas muitas kontrolpunktos,

— savstarpēja palīdzība un kopīgas darbības attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un precēm, uz ko attiecas ārpustarifu ierobežojumi,

— semināru un apmācības periodu organizēšana.

Vajadzības gadījumā sniedz tehnisku palīdzību.

3. Neskarot tālāku sadarbību, kas paredzēta šajā Nolīgumā, jo īpaši 82. un 84. pantā, savstarpēju palīdzību starp muitas lietu administratīvajām iestādēm sniedz saskaņā ar 2. protokola noteikumiem.

79. pants

Sadarbība statistikas jomā

1. Sadarbības mērķis ir tālāka efektīvu statistikas sistēmu pilnveidošana, statistikas datu informatīva un tehnoloģiska saderība, lai ar laiku nodrošinātu ticamu statistiku, kas vajadzīga, lai atbalstītu un uzraudzītu Pušu ekonomisko sadarbību un ekonomiskās reformas procesu Krievijā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Krievijā.

2. Puses jo īpaši sadarbojas:

— lai uzlabotu efektīvas statistikas sistēmas attīstību Krievijā, jo īpaši, lai izstrādātu piemērotu iestāžu sistēmu,

— lai uzlabotu apmācības standartus un statistikas darbinieku profesionālo līmeni,

— lai sasniegtu saskaņu ar starptautiskām un jo īpaši Kopienas metodēm, standartiem un klasifikācijām,

— lai nodrošinātu privātā un valsts sektora uzņēmējus ar atbilstošiem makroekonomikas un mikroekonomikas datiem,

— lai nodrošinātu datu konfidencialitāti,

— lai apmainītos ar statistikas informāciju un šajā nolūkā sekmētu un/vai panāktu atbilstošu datu bāzu izmantošanu.

80. pants

Ekonomika

Puses sekmē ekonomikas reformu procesu un ekonomikas politikas koordināciju, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni, un izstrādājot un īstenojot tirgus ekonomikas politiku.

Puses

— apmainās ar informāciju par makroekonomiskajiem rezultātiem un perspektīvām un par attīstības stratēģijām,

— analizē ekonomikas jautājumus, kas interesē abas puses, ieskaitot ekonomikas politikas izstrādi un īstenošanas instrumentus,

— rosina izvērstu sadarbību starp ekonomistiem un augstākajiem ierēdņiem, lai paātrinātu informācijas un pieredzes nodošanu saistībā ar ekonomikas politikas veidošanu un nodrošinātu ar politiku saistīto pētījumu rezultātu plašu izplatīšanu.

81. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu ienākumus no noziedzīgām darbībām vispār un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, ieskaitot Finanšu darījumu darba grupu.

82. pants

Narkotikas

Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai pretotos nelegālai narkotiku un psihotropu vielu ražošanai, piegādei un tirdzniecībai, ieskaitot prekursoru ķīmisko vielu novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz Pušu savstarpējām konsultācijām un ciešu sadarbību attiecībā uz dažādām ar narkotikām saistītām jomām, un šī sadarbība cita starpā nodrošina apmaiņu ar apmācības programmām un, ja iespējams, ietver Kopienas tehnisko palīdzību.

83. pants

Sadarbība Krievijas kapitāla aprites un maksājumu regulēšanas jomā

Neskarot 52. pantu, Puses, apzinoties vajadzību pēc Krievijas vietējā valūtas tirgus stabilas darbības un attīstības, sadarbojas Krievijas kapitāla aprites un maksājumu efektīvas regulēšanas sistēmas izveides jomā.

Paturot prātā dalībvalstu un Kopienas pieredzi, kompetenci un attiecīgās iespējas, sadarbība šajā jomā, ko tehniski atbalsta Kopiena, cita starpā aptver:

— saišu izveidošanu starp Kopienas un tās dalībvalstu un Krievijas kompetentām iestādēm,

— regulāru informācijas apmaiņu,

— palīdzību atbilstošu noteikumu pilnveidošanā.

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina ciešu koordināciju ar pasākumiem, ko veic citas valstis un starptautiskas organizācijas.

VIII sadaļa

SADARBĪBA NELIKUMĪGU DARBĪBU NOVĒRŠANĀ

84. pants

Puses izveido sadarbību, kuras mērķis ir novērst tādas nelikumīgas darbības kā:

— fizisku personu, kam ir to pilsonība, nelikumīgu ieceļošanu un nelikumīgu uzturēšanos to attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi,

— nelikumīgas darbības ekonomikas jomā, ieskaitot korupciju,

— nelikumīgus darījumus ar dažādām precēm, ieskaitot rūpnieciskos atkritumus,

— viltošanu,

— narkotiku un psihotropu vielu nelikumīgu tirdzniecību.

Sadarbība iepriekš minētajās jomās balstīsies un savstarpējām konsultācijām un ciešu mijiedarbību un nodrošinās tehnisku un administratīvu palīdzību, ieskaitot:

— valsts tiesību aktu projektu sagatavošanu nelikumīgu darbību novēršanas jomā,

— informācijas centru veidošanu,

— to iestāžu efektivitātes paaugstināšanu, kas nodarbojas ar nelikumīgu darbību novēršanu,

— darbinieku apmācību un pētniecības infrastruktūru attīstību,

— savstarpēji pieņemamu pasākumu izstrādāšanu, kas kavē nelikumīgas darbības.

IX sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

85. pants

1. Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā, kuras mērķis ir pastiprināt esošās saites starp to tautām, un rosināt savstarpējas zināšanas par to attiecīgajām valodām un kultūrām, vienlaikus respektējot radošo brīvību un savstarpēju piekļuvi kultūras vērtībām.

2. Sadarbība jo īpaši aptver šādas jomas:

— informācijas un pieredzes apmaiņa pieminekļu un objektu saglabāšanas un aizsardzības jomā (arhitektūras mantojums),

— kultūras apmaiņas starp iestādēm, māksliniekiem un citām personām, kas darbojas kultūras jomā,

— literāru darbu tulkošana.

3. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus šā panta īstenošanai.

X sadaļa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

86. pants

Lai sasniegtu šā Nolīguma, īpaši VI un VII sadaļas mērķus, un saskaņā ar 87., 88. un 89. pantu Krievija saņem pagaidu finansiālo palīdzību dotāciju veidā no Kopienas, izmantojot tehnisko palīdzību, lai paātrinātu Krievijas ekonomikas pārveidi.

87. pants

Finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar programmu Tacis, kas paredzēta Kopienas attiecīgajā Padomes Regulā.

88. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Krievijas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformu virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

89. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisko palīdzību sniedz ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starp­tautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

XI SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

90. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas uzrauga šā Nolīguma īstenošanu. Tā sanāk ministru līmenī reizi gadā un tad, kad to prasa apstākļi. Tā izskata visus būtiskākos jautājumus, kas rodas Nolīguma sakarā, un visus citus divpusējus vai starp­tautiskus jautājumus, kuros ieinteresētas abas puses, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus. Sadarbības padome var arī sniegt attiecīgus ieteikumus, pārstāvjiem vienojoties Pušu Sadarbības padomē.

91. pants

1. Sadarbības padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi no vienas puses un Krievijas Federācijas valdības pārstāvji no otras puses.

2. Sadarbības padome pieņem savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Krievijas Federācijas valdības loceklis.

92. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji no vienas puses un Krievijas Federācijas valdības pārstāvji no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības komitejas priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Krievijas Federācijas valdības pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu un pienākumus, kas paredzēti 16., 17. un 53. pantā un 2. pielikumā, un nosaka, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkādas tās pilnvaras Sadarbības komitejai, kas nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

93. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādu īpašu komiteju vai struktūru izveidi, kas tai var palīdzēt īstenot tās pienākumus, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

94. pants

Izskatot jautājumus šā Nolīguma sakarā saistībā ar noteikumu, kas atsaucas uz VVTT pantu, Sadarbības padome cik iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT pantam parasti piešķir VVTT Līgumslēdzējas puses.

95. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

96. pants

1. Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi no vienas puses un Krievijas Federācijas Federālās sapulces locekļi no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis un Krievijas Federācijas Federālās sapulces loceklis, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

97. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Nolīguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kas tad sniedz komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

98. pants

1. Saskaņā ar šo Nolīgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir piekļuve Pušu kompetentām tiesām un administratīvām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Atbilstoši to pilnvarām, Puses:

— rosina šķīrējtiesas izmantošanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālu darījumu un sadarbības dēļ, ko veic Kopienas un Krievijas uzņēmēji,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda Puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka prezidējošais trešais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks uzņēmējiem, abpusēji vienojoties, izvēlēties tiesību aktus, kurus attiecina uz to līgumiem,

— rosina izmantot šķīrējtiesu noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesu valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta Ņujorkā, 1958. gada 10. jūnijā.

99. pants

Šis Nolīgums nekādi neliedz Pusēm veikt pasākumus,

1. ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas drošības intereses:

a) lai nepieļautu informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās drošības interesēm;

b) kuri attiecas uz skaldmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tos iegūst;

c) kuri attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašām militārām vajadzībām;

d) nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt kārtību un likumību, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai arī, lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību; vai

2. ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai ievērotu tās starptautiskos pienākumus un saistības, vai autonomus pasākumus, ko īsteno saskaņā ar šādiem vispārpieņemtiem starptautiskiem pienākumiem un sais­tībām par divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.

100. pants

1. Jomās, uz ko attiecas šis Nolīgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus,

— pasākumi, ko Krievija piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis, to pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus,

— pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Krieviju, nedrīkst diskriminēt Krievijas pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu noteikumus nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

101. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, Puse var informēt otru Pusi par samierinātāja iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs samierinātājs divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo samierinātāju.

Samierinātāji pieņem ieteikumus ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

4. Sadarbības padome var pieņemt strīda izšķiršanas reglamentu.

102. pants

Puses vienojas nekavējoties konsultēties pēc jebkuras Puses pieprasījuma, izmantojot piemērotus kanālus, lai apspriestu visus jautājumus par šā Nolīguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 17., 18., 101. un 107. pantu.

103. pants

Krievijai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nav labvēlīgāks kā tas, ko dalībvalstis piešķir cita citai.

104. pants

Šajā Nolīgumā “Puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām no vienas puses un Krievija no otras puses.

105. pants

Ciktāl uz jautājumiem, uz ko attiecas šis Nolīgums, attiecas Enerģētikas hartas nolīgums un tā protokoli, šo Nolīgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā, piemēro šiem jautājumiem, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piemērošana tajos paredzēta.

106. pants

Šis Nolīgums sākotnēji ir noslēgts uz 10 gadiem. Šo Nolīgumu automātiski atjauno ik gadu, ja neviena no Pusēm neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Nolīguma denonsēšanu vismaz sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām.

107. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no Nolīguma. Puses nodrošina Nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Nolīguma darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo Sadarbības padomei.

108. pants

Šā Nolīguma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. pielikums un 1. un 2. protokols ir šā Nolīguma sastāvdaļa.

109. pants

Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas tiesības indivīdiem un uzņēmumiem saskaņā ar šo Nolīgumu, šis Nolīgums neskar tiesības, ko tiem piešķir nolīgumi, kas saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm no vienas puses un Krievijai no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma, jomās, kas ir to kompetencē.

110. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Atom­enerģijas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses, Krievijas teritorijā.

111. pants

Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, spāņu, vācu un krievu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

112. pants

Šo Nolīgumu Puses apstiprinās to noteiktajā kārtībā.

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses rakstveidā paziņo viena otrai, ka pirmajā daļā minētās procedūras ir pabeigtas.

Ciktāl šis Nolīgums attiecas uz Kopienas un Krievijas attiecībām, tas, neskarot 22. panta 1., 3. un 5. punktu, aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas Kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts Briselē 1989. gada 18. decembrī.

Hecho en Corfú, el veinticuatro de junio de mil novecientos noventa y cuatro.

Udfærdiget i Corfu den fireogtyvende juni nitten hundrede og fireoghalvfems.

Geschehen zu Korfu am vierundzwanzigsten Juni neunzehnhundertvierundneunzig.

Έγινε στην Κέρκυρα, στις είκοσι τέσσερις Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα τέσσερα.

Done at Corfu on the twenty-fourth day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-four.

Fait à Corfou, le vingt-quatre juin mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

Fatto a Corfì, addg ventiquattro giugno millenovecentonovantaquattro.

Gedaan te Korfoe, de vierentwintigste juni negentienhonderd vierennegentig.

Feito em Corfu, em vinte e quatro de Junho de mil novecentos e noventa e quatro.

[Korfu, 1994. gada 24. jūnijā]

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk Belgiė

Für das Königreich Belgien

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de Espańa

Pour la République franēaise

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Pela República Portuguesa

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por las Comunidades Europeas

For De Europæiske Fęllesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunità europee

Voor de Europese Gemeenschappen

Pelas Comunidades Europeias

[Eiropas Kopienu vārdā]

PIELIKUMU SARAKSTS

1. pielikums.	Indikatīvs to priekšrocību saraksts, ko Krievija piešķīrusi bijušās PSRS valstīm jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums (uz 1994. gada janvāri)
2. pielikums.	Atkāpes no 15. panta (daudzuma ierobežojumi)
3. pielikums.	Kopienas atrunas saskaņā ar 28. panta 2. punktu
4. pielikums.	Krievijas atrunas saskaņā ar 28. panta 3. punktu
5. pielikums.	Pārrobežu pakalpojumu sniegšana
	Pakalpojumu saraksts, kam Puses piešķir vislielākās labvēlības režīmu
6. pielikums.	Definīcijas saistībā ar finanšu pakalpojumiem
7. pielikums.	Finanšu pakalpojumi
8. pielikums.	Noteikumi saistībā ar 34. un 38. pantu
9. pielikums.	Pārejas periods konkurences noteikumiem un daudzuma ierobežojumu ieviešanai
10. pielikums.	Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzība, kas minēta 54.pantā

PROTOKOLU SARAKSTS

1. protokols	Par ogļu un tērauda kontaktgrupas izveidošanu
2. protokols	Par savstarpēju administratīvu palīdzību saistībā ar muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu.

 

1.pielikums

INDIKATĪVS TO PRIEKŠROCĪBU SARAKSTS, KO KRIEVIJA PIEŠĶĪRUSI BIJUŠĀS PSRS VALSTĪM JOMĀS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS

(uz 1994. gada janvāri)

Priekšrocības piešķirtas divpusēji saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem vai iedibinātu praksi. Tās cita starpā paredz:

1. Ievedmuitas/izvedmuitas nodokļu politika

Nepiemēro ievedmuitas nodokļus.

Nepiemēro izvedmuitas nodokļus attiecībā uz precēm, ko piegādā saskaņā ar ikgadējiem divpusējiem starpvalstu tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem, uz kurām attiecas tajos paredzētā nomenklatūra un daudzumi, un kuras uzskata par “eksportu Federācijas vajadzībām”, kā formulēts saskaņā ar attiecīgiem Krievijas normatīvajiem aktiem.

Ievešanai nepiemēro PVN.

Ievešanai nepiemēro akcīzes nodokļus.

2. Kvotu sadalījums un atļauju piešķiršanas kārtība

Eksporta kvotas Krievijas preču piegādei saskaņā ar ikgadējiem divpusējiem starpvalstu tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem tiek atklātas ar tādiem pašiem noteikumiem kādus piemēro “piegādēm valsts vajadzībām”.

3. Īpaši nosacījumi visām darbībām banku un finanšu nozarē (ieskaitot dibināšanu un darbību), īpašo un kārtējo maksājumu aprite, piekļuve vērtspapīriem utt.

4. Cenu sistēma attiecībā uz dažu Krievijas izejvielu un pusfabrikātu (ogļu, jēlnaftas, dabasgāzes, rafinētu naftas produktu) izvešanu.

Cenas nosaka, pamatojoties uz attiecīgām vidējām pasaules cenām, kas pārrēķinātas rubļos vai attiecīgā valsts valūtā pēc maiņas kursa, ko nosaka Krievijas Centrālā banka iepriekšējā mēneša 15. datumā pirms mēneša, kurā notiek izvešana.

5. Pārvadājumu un tranzīta nosacījumi

Attiecībā uz Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm, kas ir “Daudzpusējā nolīguma par attiecību principiem un nosacījumiem transporta jomā” puses, un/vai pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem par pārvadājumiem un tranzītu, par preču (ieskaitot tranzītpreces) pārvadājumiem un muitošanu un transportlīdzekļu tranzītu savstarpēji nepiemēro nekādus nodokļus vai maksas.

6. Sakaru pakalpojumi, ieskaitot pasta, kurjeru, elektrosakaru, audiovizuālos un citus pakalpojumus

7. Piekļuve informācijas sistēmām un datu bāzēm

2.pielikums

ATKĀPES NO 15. PANTA (DAUDZUMU IEROBEŽOJUMI)

1. Krievija var veikt ārkārtas pasākumus, kas ir atkāpe no 15. panta noteikumiem, daudzuma ierobežojumu veidā, bez diskriminācijas, kā tas paredzēts VVTT XIII pantā. Šādus pasākumus var veikt tikai pēc pirmā kalendārā gada beigām kopš Nolīguma parakstīšanas.

2. Šos pasākumus var veikt tikai tādos apstākļos, kas minēti 9. pielikumā.

3. Kopējā preču ieveduma vērtība, uz ko attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt šādas daļas no Kopienas izcelsmes preču ieveduma:

— 10 % otrā un trešā kalendārā gada laikā pēc Nolīguma parakstīšanas,

— 5 % ceturtā un piektā kalendārā gada laikā pēc Nolīguma parakstīšanas,

— 3 % pēc tam, līdz Krievija pievienojusies VVTT/PTO.

Iepriekš minētās daļas nosaka, atsau­coties uz Kopienas izcelsmes preču ieveduma Krievijā vērtību pēdējā gada laikā pirms daudzuma ierobežojumu ieviešanas, par ko pieejami statistikas dati.

Šos noteikumus nevar apiet, paaugstinot tarifu aizsardzību attiecīgajām ievestajām precēm.

4. Šos pasākumus nevar piemērot pēc Krievijas pievienošanās VVTT/PTO, ja vien protokolā par Krievijas pievienošanos VVTT/PTO nav paredzēts citādi.

5. Krievija informē Sadarbības padomi par visiem pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, un pēc Kopienas pieprasījuma Sadarbības padomē rīko konsultācijas par šiem pasākumiem, pirms tie veikti, un par nozarēm, uz kurām tie attiecas.

3.pielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 28. PANTA 2. PUNKTU

Ieguves rūpniecība

Dažās dalībvalstīs uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Kopiena, var būt vajadzīga koncesija ieguves un izrakteņu tiesībām.

Zveja

Piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām un to izmantošana, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, ir tikai zvejas kuģiem, kas peld zem dalībvalsts karoga un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts citādi.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs uz nekustamā īpašuma iegādi attiecas ierobežojumi.

Audiovizuālie pakalpojumi, ieskaitot radio

Attiecībā uz producēšanu un izplatīšanu, ieskaitot raidīšanu ēterā un citas pārraides formas, valsts režīmu var rezervēt audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Elektrosakaru pakalpojumi, ieskaitot mobilos un pavadoņsakaru pakalpojumus

Rezervēti pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs pieeja tirgum saistībā ar papildu pakalpojumiem un infra­struktūrām ir ierobežota.

Profesionāli pakalpojumi

Pakalpojumi, kas rezervēti fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu pilsoņi. Konkrētos apstākļos šīs personas var veidot uzņēmējsabiedrības.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīmu nepiemēro uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Kopiena un kuras vēlas uzsākt lauksaimniecisku uzņēmējdarbību. Uzņēmējsabiedrības, kuras nekontrolē Kopiena, var iegūt vīna dārzus, par to paziņojot vai, ja vajadzīgs, saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežojumi ārvalstu dalībai izdevniecībās un raidsabiedrībās.

4.pielikums

KRIEVIJAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 28. PANTA 3. PUNKTU

Dzīļu un dabas resursu izmantošana, ieskaitot ieguves rūpniecību

1. Uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Krievija, var būt vajadzīga koncesija dažu rūdu un metālu ieguvei.

2. Dažas īpašas izsoles par dzīļu un dabas resursu izmantošanu, kas paredzētas maziem uzņēmumiem, vai aizsardzības uzņēmumiem, kurus pārveido par militāriem uzņēmumiem, var nebūt pieejamas uzņēmumiem, kurus nekontrolē Krievija.

Zveja

Zvejai vajadzīga atļauja no attiecīgās valsts iestādes.

Nekustamā īpašuma iegāde un starpniecība

a) Uzņēmumiem, kurus nekontrolē Krievija, nav atļauts iegūt zemes gabalus. Tomēr šie uzņēmumi var nomāt zemes gabalus uz laiku līdz 49 gadiem.

b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta, uzņēmumi, kurus nekontrolē Krievija, var iegūt zemes gabalus gadījumos, ja šos uzņēmumus atzīst par pircējiem saskaņā ar Krievijas Federācijas Likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju Krievijas Federācijā un citiem attiecīgiem tiesību aktiem un noteikumiem, ieskaitot privatizācijas programmu prasības:

— valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas ietvaros, komerciālu ieguldījumu izsoļu un konkursu veidā,

— uzņēmumu paplašināšanās un papildu būvniecības ietvaros, komerciālu ieguldījumu izsoļu un konkursu veidā.

Elektrosakari

Elektrosakaru pakalpojumi, ieskaitot mobilos un pavadoņsakaru pakalpojumus, sakaru iekārtu būvniecību, ierīkošanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, ir ierobežoti.

Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi

Pastāv daži ierobežojumi ārvalstu dalībai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumos.

Profesionālās darbības

Dažas darbības nav pieejamas, ir ierobežotas vai uz tām attiecas īpašas prasības fiziskām personām, kas nav Krievijas pilsoņi.

Federālā īpašuma noma

Federālo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 100 miljonus rubļu, var iznomāt uzņēmējsabiedrībām ar ārvalstu dalību, saņemot tās valsts iestādes atļauju, kura pilnvarota pārvaldīt šo īpašumu. Šo maksimālo summu paaugstinās un to izteiks konvertējamā valūtā.

5.pielikums

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA, TO PAKALPOJUMU SARAKSTS, KAM PUSES PIEŠĶIR VISLIELĀKĀS LABVĒLĪBAS REŽĪMU (VLR)

a) Iekļaujamās nozares saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas provizorisko Centrālo produkcijas klasifikāciju (CPC):

Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar grāmatvedības pārbaudes pakalpojumiem: daļa no CPC 86212, izņemot “revīzijas pakalpojumus”

Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar rēķinvedības pakalpojumiem CPC 86220

Inženierzinību pakalpojumi CPC 8672

Integrētie inženierpakalpojumi CPC 8673

Arhitektūras konsultāciju un pirmsprojekta pakalpojumi CPC 86711

Arhitektūras projektēšanas pakalpojumi CPC 86712

Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi CPC 8674

Datorzinību un ar tām saistīti pakalpojumi:

Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu CPC 841

Programmatūras ieviešanas pakalpojumi CPC 842

Datu bāzu pakalpojumi CPC 844

Reklāma CPC 871

Tirgus izpēte un sabiedriskās domas aptaujas CPC 864

Uzņēmējdarbības vadības konsultāciju pakalpojumi CPC 866

Tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi CPC 8676

Konsultatīvie un konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību, medībām un mežkopību

Konsultatīvie un konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar zveju

Konsultatīvie un konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar ieguves rūpniecību

Izdevējdarbība un poligrāfija CPC 88442

Pakalpojumi pēc vienošanās

Tulkošanas pakalpojumi CPC 87905

Interjera dizaineru pakalpojumi CPC 87907

Elektrosakari:

Pievienotās vērtības pakalpojumi, ieskaitot (bet ne tikai) elektronisko pastu, balss pastu, tiešsaistes informācijas un datu bāzu izguvi, datu apstrādi, elektronisku datu apmaiņu, koda un protokola pārveidi

Pakešu vai ķēžu komutācijas datu pakalpojumi

Būvniecība un ar to saistītie inženierpakalpojumi: būvdarbu vietas izvēles darbi CPC 5111

Komercpilnvarošana CPC 8929

Pieaugušo izglītības pakalpojumi, izmantojot saraksti CPC 924

Ziņu un preses aģentūru pakalpojumi CPC 962

Nomas/ilgtermiņa nomas pakalpojumi bez vadītāja, kas saistīti ar citiem transportlīdzekļiem (CPC 83101 privātie automobiļi, 83102 kravas automobiļi, 83105) un citām darba mašīnām un iekārtām (CPC 83106, 83107, 83108, 83109)

Komisionāru pakalpojumi un vairumtirdzniecības pakalpojumi, kas saistīti ar importa un eksporta tirdzniecību (daļa no CPC 621 un 622)

Programmatūras izpēte un attīstība

Pārapdrošināšana un retrocesija un apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultāciju, aktuāru, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi

Risku apdrošināšana saistībā ar:

(i) jūras kuģošanu un komerciālo aviāciju un palaišanu kosmosā un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), šādai apdrošināšanai sedzot jebkuru vai visas šādas darbības: personu pārvadājumus, preču izvešanu vai ievešanu, pašu transporta līdzekli, kas pārvadā preces, un visu atbildību, kas no tā izriet;

(ii) precēm starptautiskā tranzītā; un

(iii) nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu; un personisko sauszemes transporta apdrošināšanu gadījumā, ja notiek pārvietošanās pāri robežām.

b) Datu apstrādes pakalpojumi CPC 843

Finanšu informācijas sniegšana un pārraide un finanšu datu apstrāde (skatīt 6. pielikuma B.11 un B.12 punktu):

Pakalpojumiem, kas minēti b) apakšpunktā, piemēros VLR saskaņā ar 38. pantu, izņemot 8. pielikuma A punktu.

6.pielikums

DEFINĪCIJAS SAISTĪBĀ AR FINANŠU PAKALPOJUMIEM

Finanšu pakalpojums ir jebkāds finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A. Visi apdrošināšanas un ar to saistīti pakalpojumi

1. Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kop­apdrošināšanu)

(i) dzīvības apdrošināšana;

(ii) nedzīvības apdrošināšana.

2. Pārapdrošināšana un retrocesija.

3. Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, aģentu un mākleru pakalpojumi.

4. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultāciju, aktuāru, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi.

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1. Noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sabiedrības.

2. Visa veida kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un tirdzniecības darījumu finansēšanu.

3. Finanšu noma.

4. Visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes un debetkartes, ceļojuma čekus un bankas pārvedu vekseļus.

5. Garantijas un saistības.

6. Tirdzniecība savā vai klientu labā, vai nu biržā, vai ārpusbiržas tirgū, vai citādi, ar:

a) naudas tirgus instrumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, noguldījumu apliecības utt.);

b) ārvalstu valūtu,

c) atvasinātiem produktiem, ieskaitot, bet ne tikai, standartizētus nākotnes līgumus vai iespēju līgumus;

d) apmaiņas un procentu likmju instrumentiem, ieskaitot tādus produktus kā mijmaiņas darījumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus utt.;

e) pārvedamiem vērtspapīriem;

f) citiem tirgojamiem vērtspapīriem un finanšu aktīviem, ieskaitot dārgmetālus.

7. Dalība visa veida vērtspapīru emisijā, ieskaitot riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju.

8. Naudas starpniecība.

9. Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, depozītu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumus.

10. Finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātos produktus un citus tirgojamus vērtspapīrus.

11. Finanšu informācijas sniegšana un pārraide un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra no citu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

12. Konsultāciju starpniecība un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1.–11. punktā, ieskaitot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju.

Finanšu pakalpojumu definīcija neattiecas uz šādām darbībām:

a) darbības, ko veic centrālās bankas vai jebkuras citas valsts iestādes saskaņā ar monetāro un valūtas maiņas politiku;

b) darbības, ko veic centrālās bankas, valsts aģentūras vai resori, vai valsts iestādes valdības labā vai ar valdības garantijām, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar šādām valsts iestādēm;

c) darbības, kas ir sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju programmu likumos noteiktās sistēmas daļa, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts vai privātām iestādēm.

7.pielikums

FINANŠU PAKALPOJUMI

A. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kas minēti 6. pielikuma B. daļā, vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar 28. panta 1. punktu, saistībā ar dibināšanu, veidojot meitasuzņēmumu (tādējādi izslēdzot dibināšanu, veidojot filiāli), un valsts režīms, ko Krievija piešķir saskaņā ar 28. panta 3. punktu, ir ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, ko Krievija piešķir savām uzņēmējsabiedrībām, ar šādiem izņēmumiem:

1. Krievija patur tiesības:

a) turpināt Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Krievijā piemērot noteikumu par maksimālo ārvalstu kapitāla daļu Krievijas banku sistēmā, kas ir spēkā Nolīguma parakstīšanas dienā;

b) piemērot Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Krievijā prasību par lielāku minimālo kapitālu nekā to, ko piemēro pašas uzņēmējsabiedrībām, ja šī minimālā kapitāla prasība netiek paaugstināta, salīdzinājumā ar to, kas spēkā šā Nolīguma parakstīšanas dienā, pirms attiecībā uz minimālā kapitāla prasību piemēro valsts režīmu;

c) ierobežot Kopienas uzņēmējsabiedrību filiāļu skaitu Krievijā;

d) noteikt minimālo kontu atlikumu līmeni ne augstāk par ECU 55 000 katrai fiziskai personai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumos Krievijā;

e) aizliegt Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Krievijā veikt darījumus ar akcijām un instrumentiem, ko var pārvērst Krievijas kopuzņēmumu akcijās;

e) aizliegt Kopienas uzņēmumu meitas­uzņēmumiem Krievijā veikt darījumus ar Krievijas rezidentiem.

2. Izņēmumus, kas minēti 1. punktā, var piemērot tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(i) ja tos piemēro katras valsts uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem; un

(ii) attiecībā uz izņēmumiem, kas minēti 1. punkta c), d) un e) apakšpunktos:

a) attiecībā uz c) un d) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem — ilgākais, piecus gadus kopš šā Nolīguma parakstīšanas, un attiecībā uz e) apakšpunktā minēto izņēmumu — ilgākais, trīs gadus, un

b) ja Kopienas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmuma Krievijā pamatkapitāla daļa, kas pieder Krievijas pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībām, nepārsniedz piecdesmit procentus (50 %), un

c) izņēmumus piemēro Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem, kas dibināti pēc šo izņēmumu stāšanās spēkā;

(iii) attiecībā uz izņēmumu, kas minēts 1. punkta f) apakšpunktā — līdz 1996.gada 1.janvārim un tikai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Krievijā, kas dibināti pēc 1993. gada 15. novembra vai nav uzsākuši darbības ar Krievijas rezidentiem līdz 1993.gada 15. novembrim.

3. a) Pēc piecu gadu perioda beigām pēc šā Nolīguma parakstīšanas Krievija apsvērs iespēju:

(i) palielināt maksimālo ārvalstu kapitāla daļas apjomu Krievijas banku sistēmā, kas ir spēkā šā Nolīguma parakstīšanas dienā, kura minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, nodokļu, finansiālos un maksājumu bilances apsvērumus un Krievijas banku sistēmas stāvokli;

(ii) samazināt minimālā kapitāla prasību, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, nodokļu, finansiālos un maksājumu bilances apsvērumus un Krievijas banku sistēmas stāvokli.

b) Pēc trīs gadu perioda beigām no šā Nolīguma parakstīšanas Krievija apsvērs iespēju mīkstināt 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos ierobežojumus, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, nodokļu, finansiālos un maksājumu bilances apsvērumus un Krievijas banku sistēmas stāvokli.

B. Attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumiem, kas minēti 6. pielikuma A daļas 1. un 2. punktā, vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar 28. panta 1. punktu saistībā ar dibināšanu, tikai veidojot meitasuzņēmumu, kuram atļauts veikt apdrošināšanas darbības, nosaka tiesību aktos un noteikumos, kas piemērojami Krievijā dibināšanas dienā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1. vēlākais, beidzoties piecu gadu periodam pēc Nolīguma parakstīšanas, Krievija atceļ ārzemju kapitāla daļu maksimuma ierobežojumu 49 % apjomā no uzņēmējsabiedrības kapitāla;

2. piecu gadu ilgā pārejas posmā ārzemju kapitāla daļas maksimālā ierobežojuma atcelšana neliedz Krievijai ieviest pasākumus licenču piešķiršanai Kopienas uzņēmējsabiedrībām dažās apdrošināšanas nozarēs. Šos pasākumus var veikt tikai sociālās nodrošināšanas obligātās apdrošināšanas shēmu jomā vai saistībā ar publisko iepirkumu, vai tādu iemeslu dēļ, kas minēti 29. panta 2. punktā, un tie neatceļ un būtiski nepasliktina ārzemju kapitāla daļu maksimuma ierobežojuma 49 % apjomā atcelšanas rezultātus.

8.pielikums

NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR 34. UN 38. PANTU

A daļa

Konsultācijas uzsāk 30 dienu laikā, kopš tās pieprasījusi pirmā Puse. Tās notiek nolūkā panākt vienošanos par:

— to, ka otra Puse atsauc pasākumus, kas radījuši būtiski stingrāku situāciju, vai

— abu Pušu pienākumu koriģēšanu, vai

— pielāgojumiem, kas jāizdara pir­majai Pusei, lai kompensētu otras Puses radīto stingrāko situāciju.

Ja vienošanos nepanāk 60 dienu laikā no brīža, kad pirmā Puse pieprasījusi konsultācijas, šī Puse var izdarīt attiecīgus pielāgojumus, kas kompensē tās saistības. Šos pielāgojumus izdara tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai ņemtu vērā ievērojami stingrāko situāciju, ko radījusi otra Puse. Priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Nolīguma darbību. Minētie pielāgojumi neskar tiesības, ko uzņēmēji ieguvuši saskaņā ar Nolīgumu laikā, kad tiek izdarīti šie pielāgojumi.

B daļa

1. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā, Krievijas valdība trīs gadus ilgā pārejas posmā pēc Nolīguma noslēgšanas informē Kopienu par nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanai vai darbībai Krievijā, kas ir stingrāki nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Krievijai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par šiem projektiem.

2. Ja 1. punktā minētā pārejas posmā Krievijā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosacījumus Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu Krievijā darbībai stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas, šos attiecīgos tiesību aktus un noteikumus nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Krievijā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā, līdz beidzas trīs gadu periods no tā stāšanās spēkā.

9.pielikums

PĀREJAS POSMS KONKURENCES NOTEIKUMIEM UN DAUDZUMA IEROBEŽOJUMU IEVIEŠANAI

Apstākļi, kas minēti 53. panta 2. punkta 3. apakšpunktā un 2. pielikumā, saprotami kā tādi, kas saistīti ar Krievijas tautsaimniecības nozarēm, kuras:

— tiek pārstrukturētas vai

— piedzīvo nopietnas grūtības, īpaši, ja tās saistītas ar nopietnām sociālām problēmām Krievijā, vai

— piedzīvo tās kopējās tirgus daļas likvidēšanu vai krasu samazināšanos, kas pieder Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai pilsoņiem attiecīgajā nozarē Krievijā, vai

— ir jaunas nozares, kas attīstās Krievijā.

10.pielikums

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA, KAS MINĒTA 54. PANTĀ

1. Krievija turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, tā varēti nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

2. Beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, Krievija pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis piemēro faktiski, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem:

— Bernes Konvencijai par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

— Starptautiskajai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961),

— Starptautiskajai jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencijai (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1978.).

3. Sadarbības padome var ieteikt šā pielikuma 2. punktu piemērot citām daudzpusējām konvencijām.

4. No šā Nolīguma stāšanās spēkā Krievija attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību Kopienas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķir jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Šā pielikuma 4. panta noteikumus nepiemēro priekšrocībām, ko Krievija piešķir jebkurai trešai valstij uz savstarpēja izdevīguma pamata, un priekšrocības, ko Krievija piešķir citām bijušās PSRS valstīm.

1. PROTOKOLS

par ogļu un tērauda kontaktgrupas izveidošanu

1. Starp Pusēm izveido kontaktgrupu. Grupā ir Kopienas un Krievijas pārstāvji.

2. Kontaktgrupa apmainās ar informāciju par situāciju tērauda un ogļu nozarēs abās teritorijās un par tirdzniecību starp tām, īpaši nolūkā noteikt problēmas, kas var rasties.

3. Kontaktgrupa arīdzan izskata situāciju ogļu un tērauda nozarēs pasaules mērogā, ieskaitot izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā.

4. Kontaktgrupa apmainās ar visu lietderīgo informāciju par attiecīgo nozaru struktūru, izmaiņām to radošanās jaudā, zinātnes un pētniecības attīstību attiecīgajās jomās un nodarbinātības attīstību. Grupa izskata arī piesārņojuma un vides problēmas.

5. Kontaktgrupa izskata arī attīstību saistībā ar tehnisko palīdzību starp Pusēm, ieskaitot palīdzību finansiālai, komerciālai un tehniskai pārvaldībai.

6. Kontaktgrupa apmainās ar visu attiecīgo informāciju par to ieņemto vai ieņemamo nostāju attiecīgajās starptautiskajās organizācijās vai forumos.

7. Pusēm vienojoties par to, ka ir lietderīga nozaru pārstāvju klātbūtne un/vai dalība, kontaktgrupu paplašina, lai tajā iekļautu šos pārstāvjus.

8. Kontaktgrupa sanāk divas reizes gadā pārmaiņus katras Puses teritorijā.

9. Grupas vadību pārmaiņus uzņemas Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Krievijas Federācijas valdības pārstāvis.

2. PROTOKOLS

par savstarpēju administratīvu palīdzību saistībā ar muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā

a) “muitas tiesību akti” ir noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un kas reglamentē preču ievešanu, izvešanu, tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ieskaitot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās Puses;

b) “muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Pušu teritorijā, piemērojot muitas tiesību aktus, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām;

c) “pieteikuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura lūdz palīdzību muitas jautājumos;

d) “pieteikuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta pārvaldes iestāde, kuru šim mērķim izraudzījusi Puse un kura saņem lūgumu palīdzēt muitas jautājumos;

e) “pārkāpums” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1. Puses savas kompetences robežās palīdz viena otrai tā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā protokolā, nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.

2. Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas jautājumos piemēro visām Pušu pārvaldes iestādēm, kuru kompetencē ir šā protokola piemērošana. Tas neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neietver informāciju, ieskaitot dokumentus, kas iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmantotas pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien šīs iestādes tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieteikuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu būtisko informāciju, lai tā varētu nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ieskaitot informāciju par atklātām vai plānotām darbībām, kas ir, varētu būt vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem.

2. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde to informē, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir pamatots iemesls turēt aizdomās par to, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,

b) vietām, kur ir savākti vai kur var savākt preču krājumus tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tās plāno izmantot kā krājumus darbībām, kuras ir pretrunā otras Puses muitas tiesību aktiem;

c) preču pārvietošanu, kas varētu izraisīt muitas noteikumu pārkāpšanu;

d) transporta līdzekļiem, kas izraisa pamatotas aizdomas, ka tie ir, tiek vai var tikt izmantoti muitas noteikumu pārkāpumiem.

4. pants

Spontāna palīdzība

Puses savas kompetences robežās sniedz viena otrai palīdzību bez iepriekšēja lūguma, ja tās uzskata to par nepieciešamu muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, īpaši, ja tās saņem informāciju par:

— informāciju par atklātām vai plānotām darbībām, kas ir, varētu būt vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras izmanto šo darbību veikšanai,

— precēm, kuras pakļautas būtiskam muitas tiesību aktu par ievešanu, izvešanu, tranzītu vai jebkuru citu muitas procedūru pārkāpumam.

5. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Šādam pieprasījumam pievieno dokumentus, kas ir vajadzīgi šādu pieprasījumu izpildei. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos ir šāda informācija:

a) pieteikuma iesniedzēja iestāde, kas lūdz palīdzību;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) pieprasījuma mērķis un cēlonis;

d) attiecīgi normatīvi akti un citi juridiski elementi;

e) cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) faktu kopsavilkums;

3. Pieprasījumus iesniedz pieteikuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst oficiālajām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; tomēr var noteikt drošības pasākumus.

6. pants

Pieprasījumu izskatīšana

1. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieteikuma saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.

2. Nolūkā izpildīt palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde rīkojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās, it kā tā rīkotos pati savās interesēs vai pēc tās pašas Puses citu iestāžu pieprasījuma, un sniedz tās rīcībā esošu informāciju, veic attiecīgu izmeklēšanu vai organizē šādas izmeklēšanas veikšanu.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un ar pēdējās nosacījumiem no pieteikuma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem saņēmēja iestāde ir atbildīga, var iegūt pieteikuma iesniedzējai iestādei šā protokola nolūkā nepieciešamo informāciju par muitas tiesību aktu pārkāpumu.

4. Puses amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu saskaņā ar pēdējās nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic pēdējās teritorijā.

5. Ja apstākļos, kas paredzēti saskaņā ar protokolu, vienas Puses amatpersonas piedalās izmeklēšanā, kuru veic otras Puses teritorijā, viņiem jebkurā brīdī jāvar uzrādīt pierādījumus par viņu oficiālo statusu. Viņi nedrīkst valkāt formastērpu un nēsāt ieročus.

7. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, kas noteikti šajā protokolā, Puses viena otrai dara zināmu informāciju dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu un tamlīdzīgā veidā.

2. Dokumentu oriģinālus var nosūtīt tikai pēc pieprasījuma tajos gadījumos, kad apliecinātas kopijas nebūtu pietiekamas. Šos dokumentus un lietas nodod atpakaļ iespējami īsā laikā.

3. Šā protokola 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim sagatavotu jebkuru datorizētu informāciju. Pēc pieprasījuma sniedz visu attiecīgo informāciju par materiālu izmantošanu.

8. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt palīdzību, kas paredzēta šajā protokolā, var sniegt to daļēji vai atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem vai prasībām, ja palīdzības sniegšana:

a) varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses,

vai

b) izpaustu rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

2. Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu otra Puse, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieteikuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

3. Ja palīdzību aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējai iestādei.

9. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un uz to attiecina aizsardzību, ko uz līdzīgu informāciju attiecina saskaņā gan ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura to saņēmusi, gan attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Datus par amatpersonām nenosūta, ja ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka datu nosūtīšana vai nosūtīto datu izmantošana varētu būt pretrunā vienas Puses tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, ja tiktu ierobežotas attiecīgās personas cilvēka pamattiesības. Datu saņēmēja Puse pēc datu sniedzējas Puses pieprasījuma to informē par sniegtās informācijas izmantošanu un gūtajiem rezultātiem.

3. Datus par amatpersonām var nosūtīt tikai muitas iestādēm un, ja tie vajadzīgi, lai sauktu pie atbildības, valsts prokuratūras un tiesu iestādēm. Citas personas vai iestādes šādu informāciju var iegūt, iepriekš saņemot atļauju no iestādes, kas sniedz informāciju.

4. Informācijas sniedzēja Puse pārbauda nosūtāmās informācijas pareizību. Ja konstatē, ka sniegtā informācija ir nepareiza vai dzēšama, par to nekavējoties paziņo saņēmējai Pusei. Saņēmējas Puses pienākums ir izdarīt labojumus vai dzēšanu.

5. Neskarot gadījumus, kad būtiskākas ir sabiedrības intereses, ieinteresētā persona pēc pieprasījuma var iegūt informāciju par datu uzglabāšanu un uzglabāšanas mērķi.

10. pants

Informācijas izmantošana

1. Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola mērķiem, un katra Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar tās pārvaldes iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, kura sniegusi šo informāciju, un uz to attiecas jebkuri šās iestādes noteiktie ierobežojumi.

2. Ja netiek ievēroti muitas noteikumi, tad šā panta 1. punkts nekavē informācijas tālāku izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā procesā.

3. Puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un maksājumos, par kuriem iesniegtas prasības tiesā, par pierādījumu var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus.

11. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieteikuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesā vai administratīvajā procesā, kas attiecas uz šajā protokolā aptvertajiem jautājumiem un ir otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt vajadzīgas attiecīgajā tiesvedībā vai administratīvajā procesā. Uzaicinājumā īpaši jānorāda, par kādiem jautājumiem amatpersonu iztaujās, ņemot vērā viņas amatu vai kvalifikāciju.

12. pants

Izdevumi palīdzībai

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, vajadzības gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. pants

Īstenošana

1. Šā protokola īstenošanu uztic Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstu muitas iestādēm no vienas puses, un Krievijas centrālajām muitas iestādēm no otras puses. Tās lemj par visiem tā piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt Sadarbības padomei grozījumus, kurus pēc to uzskatiem vajadzētu izdarīt šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. pants

Papildināmība

1. Šis protokols papildina un netraucē piemērot nekādus nolīgumus par savstarpēju palīdzību, ko noslēgušas atsevišķas vai vairākas dalībvalstis un Krievija. Tas arī neaizliedz plašāku savstarpēju palīdzību, kuru sniedz saskaņā ar šādiem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai jānoslēdz.

2. Neskarot 10. pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, kas reglamentē muitas lietās iegūtās informācijas paziņošanu starp Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kura varētu interesēt Kopienu.

 

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENAS dibināšanas līguma un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”

no vienas puses, un

persona, ko pilnvarojusi KRIEVIJAS FEDERĀCIJA, še turpmāk — “Krievija”

no otras puses,

tiekoties Korfu tūkstoš deviņsimt deviņdesmit ceturtā gada divdesmit ceturtajā jūnijā, lai parakstītu Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, še turpmāk — “Partnerības un sadarbības nolīgums”, ir pieņēmušas šādus dokumentus:

Partnerības un sadarbības nolīgumu, ieskaitot tā pielikumus un šādus protokolus:

1. protokols Par ogļu un tērauda kontaktgrupas izveidošanu,

2. protokols Par savstarpēju administratīvu palīdzību saistībā ar muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu.

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un persona, kuru pilnvarojusi Krievija, ir pieņēmušas kopīgo deklarāciju tekstus, kas minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīgā deklarācija par Nolīguma III sadaļu un 94. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 10. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 12. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 17. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 18. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 22. panta 1. punkta otro ievilkumu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 24. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 26., 32. un 37. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 28. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 29. panta 3. punktu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 30. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 30. panta a) un g) punktu

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” Nolīguma 30. panta b) punktā un 45. pantā

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 30. panta h) punkta trešo daļu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 31. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 34. panta 1. punktu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 34. un 38. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 35. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 39. panta 2. punkta c) apakšpunkta otro daļu par ostu atvēršanu.

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 39. panta 2. punkta c) apakšpunkta otro daļu par kuģiem ar trešās valsts karogu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 44. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 46. panta 2. punktu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 48. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 52. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 53. panta 2. punkta 2. apakšpunktu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 54. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 99. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 101. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 107. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 107. panta 2. punktu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 2. un 107. pantu

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 112. pantu

Kopīgā deklarācija par 2. protokola 6. pantu

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, un persona, kuru pilnvarojusi Krievija, ir arī ņēmušas vērā šādas vēstuļu apmaiņas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

Vēstuļu apmaiņa saistībā ar Nolīguma 22. pantu

Vēstuļu apmaiņa saistībā ar Nolīguma 52. pantu

Persona, kuru pilnvarojusi Krievija, ir ņēmusi vērā turpmāk minētās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

Kopienas deklarācija par Nolīguma 36. pantu

Kopienas deklarācija par Nolīguma 54. pantu

Personas, kuras pilnvarojušas dalībvalstis un Kopiena, ir ņēmušas vērā turpmāk minēto deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Krievijas deklarācija par Nolīguma 36. pantu

Hecho en Corfú, el veinticuatro de junio de mil novecientos noventa y cuatro.

Udfærdiget i Corfu den fireogtyvende juni nitten hundrede og fireoghalvfems.

Geschehen zu Korfu am vierundzwanzigsten Juni neunzehnhundertvierundneunzig.

Έγινε στην Κέρκυρα, στις είκοσι τέσσερις Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα τέσσερα.

Done at Corfu on the twenty-fourth day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-four.

Fait à Corfou, le vingt-quatre juin mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

Fatto a Corfù, addì ventiquattro giugno millenovecentonovantaquattro.

Gedaan te Korfoe, de vierentwintigste juni negentienhonderd vierennegentig.

Feito em Corfu, em vinte e quatro de Junho de mil novecentos e noventa e quatro.

[Korfu, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit ceturtā gada divdesmit ceturtajā jūnijā]

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk Belgiė

Für das Königreich Belgien

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de Espańa

Pour la République franēaise

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Pela República Portuguesa

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por las Comunidades Europeas

For De Europęiske Fęllesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunitą europee

Voor de Europese Gemeenschappen

Pelas Comunidades Europeias

[Eiropas Kopienu vārdā]

 

Kopīgā deklarācija par Nolīguma III sadaļu un 94. pantu

Nolīguma III sadaļā un 94. pantā VVTT saprotams kā Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas parakstīta Ženēvā 1947. gadā un grozīta, kā to piemēro šā Nolīguma parakstīšanas dienā, ja Puses nevienojas citādi Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 90. pantu.

Kopīgā deklarācija par 10. pantu

Puses vienojas, ka 10. panta 1. punkta noteikumus nepiemēro to preču ievešanas nosacījumiem, ko ieved Krievijā saskaņā ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, kas piešķirti attīstības un humāniem mērķiem, tehniskai vai humānai palīdzībai vai saskaņā ar citiem līdzīgiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Krieviju un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ciktāl šādas valstis vai starptautiskas organizācijas pieprasa īpašu režīmu attiecībā uz šādu ievešanu.

Kopīgā deklarācija par 12. pantu

Nolīguma 12. pants III sadaļā attiecas uz tranzīta jautājumu. Puses izprot, ka 12. pants attiecas tikai uz preču tranzīta brīvību. Tas ir saskaņā ar VVTT parasto praksi. Tranzīta jautājumu var iekļaut nākotnes sarunās par transporta nolīgumiem, kā norādīts 43. pantā.

Kopīgā deklarācija par 17. pantu

Kopiena un Krievija paziņo, ka drošības klauzulas teksts (17. pants) nepiešķir VVTT drošības režīmu.

Kopīgā deklarācija par 18. pantu

Ir saprotams, ka 18. panta un nākamās daļas noteikumi nav paredzēti un nepalēnina, nekavē un netraucē procedūru, kas paredzēta Pušu attiecīgajos tiesību aktos par antidempinga un subsīdiju izmeklēšanu.

Puses vienojas, ka, neskarot to tiesību aktus un praksi, nosakot parasto vērtību, katrā gadījumā atsevišķi pienācīgi ņem vērā, vai iesaistītie ražotāji var norādīt uz kādām dabīgām salīdzinošām priekšrocībām attiecībā uz tādiem faktoriem kā piekļuve izejvielām, ražošanas process, ražošanas tuvums pircējiem un īpašas produkta iezīmes.

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 22. panta 1. punkta otro ievilkumu

Attiecībā uz Kopienu 1989. gada Nolīguma 6. pantā minētie tiesību akti un noteikumi cita starpā ietver Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un tā īstenošanas noteikumus, īpaši to dokumentu noteikumus, kas precizē Euratom Apgādes aģentūras un Eiropas Kopienu Komisijas tiesības, pilnvaras un pienākumus.

Kopīgā deklarācija par 24. pantu

Ir saprotams, ka jēdzienu “ģimenes locekļi” definē saskaņā ar attiecīgās uzņēmējas valsts tiesību aktiem.

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 26., 32. un 37. pantu

Puses nodrošina, ka vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu saskaņā ar attiecīgi dalībvalstu un Krievijas normatīvajiem aktiem veic tādā veidā, kas atbilst CSCE Bonnas konferences nobeiguma dokumenta principiem, jo īpaši, lai atvieglotu dalībvalstu un Krievijas komersantu ātru ieceļošanu, uzturēšanos un pārvietošanos. Šie centieni jo īpaši attiecas uz 32. pantā minētajiem vadošajiem darbiniekiem un 37. pantā minētajiem pārrobežu pakalpojumu pārdevējiem, un nodrošina, ka administratīvās procedūras neatceļ un nepasliktina tās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar šiem Nolīguma pantiem.

Puses vienojas, ka šajā kontekstā būtisks faktors ir laicīga atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšana starp dalībvalstīm un Krieviju.

Sadarbības padome regulāri pārskata situācijas attīstību šajās jomās.

Kopīgā deklarācija par 28. pantu

Neskarot 50. un 51. panta noteikumus, Puses vienojas, ka vārdi “saskaņā ar .. tiesību aktiem un noteikumiem”, kas minēti 28. panta 1. un 4. punktā, nozīmē, ka katra Puse var regulēt uzņēmējsabiedrību dibināšanu, veidojot meitasuzņēmumus un filiāles, kā noteikts 30. pantā, un filiāļu darbību, ja šie tiesību akti un noteikumi nerada atrunas, kas rada mazāk labvēlīgu režīmu nekā tas, kas piešķirts attiecīgi trešās valsts uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm.

Neskarot atrunas, kas minētas 3. un 4. pielikumā, un 50. un 51. panta noteikumus, Puses vienojas, ka vārdi “saskaņā ar .. tiesību aktiem un noteikumiem, kas minēti 28. panta 2. un 3. punktā”, nozīmē, ka katra Puse var regulēt uzņēmējsabiedrību darbību tās teritorijā, ja šie tiesību akti un noteikumi otras Puses uzņēmējsabiedrību darbībai nerada jaunas atrunas, kas rada mazāk labvēlīgu režīmu nekā tas, kas piešķirts tās pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem, atkarā no tā, kurš ir labāks.

Kopīgā deklarācija par 29. pantu

Puses apliecina, ka 29. panta 3. punkta noteikumi nekādi neliedz Krievijai pieņemt jebkādus jaunus noteikumus, kas varētu radīt vai saasināt diskrimināciju, salīdzinot ar situāciju Nolīguma parakstīšanas dienā, attiecībā uz nosacījumiem, kas skar ārpuskopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu tās teritorijā, salīdzinot ar tās pašas uzņēmējsabiedrībām.

Kopīgā deklarācija par 30. pantu

Puses apliecina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai 30. panta a) un g) punktā minētā licenču piešķiršana:

— pamatojas uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, piemēram, kompetenci un spēju sniegt pakalpojumu,

— nav vairāk apgrūtinoša kā vajadzīgs, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti,

— pati nav pakalpojuma sniegšanas ierobežojums.

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 30. panta a) un g) punktu

Otrā daļa 30. panta a) punktā un otrā daļa g) punktā ņem vērā specifiskumu, kāds piemīt piekļuvei finanšu pakalpojumiem, saskaņā ar vienošanos atbilstoši šim Nolīgumam, un tas neskar “dibināšanas” un “darbības” definīcijas, kā tās piemēro finanšu pakalpojumiem mērķiem, kas nav šā Nolīguma mērķi.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 30. panta b) punktā un 45. pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmējsabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita uzņēmējsabiedrība, un tādējādi par šās citas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai uzņēmējsabiedrībai tieši vai netieši ir balsu vairākums vai

— citai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūras, vadības struktūras vai uzraudzības struktūras locekļu, un tā vienlaikus ir meitasuzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2. punkta kritēriji ir neizsmeļoši.

Kopīgā deklarācija par 30. panta h) punkta trešo daļu

Ņemot vērā patlaban pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz preču un pasažieru pārvadājumiem ar iekšzemes transporta veidiem, Puses vienojas, ka līdz brīdim, kad šādi ierobežojumi tiks atcelti, izteikums “vairākveidu pārvadājumi, kas daļēji notiek pa jūru”, nozīmē šādu pārvadājumu organizēšanu.

Kopīgā deklarācija par 31. pantu

Noteikumi 31. pantā ļauj Pusēm piemērot visus nodomātos pasākumus, lai novērstu, ka trešās personas uzņēmējsabiedrība apiet Pušu pasākumus attiecībā uz šās trešās valsts uzņēmējsabiedrību dibināšanu to attiecīgajās teritorijās, izmantojot jebkādu šā Nolīguma sniegto iespēju.

Kopīgā deklarācija par 34. panta 1. punktu

Ņemot vērā paskaidrojumus, ko Krievija sniegusi Kopienai, ka dažā ziņā un attiecībā uz dažām nozarēm režīms, kas piešķirts Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm Krievijā, ir labāks par režīmu, kas piedāvāts Krievijas uzņēmējsabiedrībām kopumā, proti, par valsts režīmu, Puses vienojas, ka, ja Krievija ievieš pasākumus, lai pielīdzinātu valsts režīmam režīmu, kas piešķirts ārvalstu uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, to nevar uzskatīt par Krievijas pienākuma veikt visu iespējamo, kas minēts 34. panta 1. punktā, pārkāpumu.

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 34. un 38. pantu

Puses vienojas, ka, ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav pareizi interpretējusi terminu “ievērojami stingrāks” 34. panta 2. punktā vai 38. panta 3. punktā, šī Puse var izmantot 101. pantā noteiktās procedūras.

Kopīgā deklarācija par 35. pantu

Puses vienojas, ka 35. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās darbības neietver darbošanos kā pārvadātājam.

Kopīgā deklarācija par 39. panta 2. punkta c) apakšpunkta otro daļu par ostu atvēršanu

Pamatojoties uz Krievijas puses sniegto informāciju par ostām, kas atvērtas ārvalstu kuģiem, Kopiena ievēro, ka Krievija ir nodomājusi turpināt centienus palielināt to ostu skaitu, kas atvērtas ārvalstu kuģiem. Krievijas puse arīdzan ievēro Kopienas politiku visas ostas, kas atvērtas starptautiskai tirdzniecībai, paturēt atvērtas ārvalstu kuģiem. Puses uzskata, ka ostu atvērtības līmenis ārvalstu kuģiem ir būtiska iezīme, novērtējot nosacījumus, kas vajadzīgi brīvai pakalpojumu sniegšanai saistībā ar starptautisko jūras transportu. Tādēļ tās apņemas izskatīt situāciju attiecībā uz ostām, kas atvērtas ārzemju kuģiem, vismaz reizi divos gados, izmantojot konsultācijas, ko rīko Sadarbības padomē. Ja rodas nopietnas grūtības paturēt ostu atvērtu ārvalstu kuģiem, Puse, kuras teritorijā atrodas attiecīgā osta, informē otru Pusi; pēc otras Puses pieprasījuma rīko konsultācijas, lai nodrošinātu, ka visas veiktās darbības cik iespējams mazā mērā skar brīvu starptautiskā jūras transporta pakalpojumu sniegšanu.

Kopīgā deklarācija par 39. panta 2. punkta c) apakšpunkta otro daļu par kuģiem ar trešās valsts karogu

Puses vienojas pēc piecu gadu perioda kopš šā Nolīguma stāšanās spēkā apsvērt iespēju piemērot 39. panta 2. punkta c) apakš­punkta otrās daļas noteikumus kuģiem ar trešās valsts karogu, kuru operatori ir attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas kuģošanas sabiedrības vai pilsoņi.

Kopīgā deklarācija par 44. pantu

Šajā Nolīgumā ekonomiskās integrācijas nolīgums ir nolīgums saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību V pantā. Attiecībā uz visiem šā Nolīguma aspektiem, kas aptver jomas, kas nav pakalpojumi, ekonomiskās integrācijas nolīgums ir nolīgums saskaņā ar principiem, kas izklāstīti VVTT XXIV pantā par brīvās tirdzniecības zonu un muitas savienību veidošanu.

Kopīgā deklarācija par 46. panta 2. punktu

Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums, vai darbības, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu to attiecīgajā teritorijā, ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma apstākļiem. Izmeklēšana katrā konkrētā gadījumā par to, vai darbības ir saistītas ar:

— tiesībām izmantot fiziskus ierobežojumus, vai

— īstenot tiesas darbības, vai

— tiesībām vienpusēji ieviest saistošus noteikumus,

palīdzēs atbildēt uz šiem jautājumiem.

Kopīgā deklarācija par 48. pantu

To vien, ka dažu Pušu fiziskām personām vajadzīga vīza, un citu Pušu — ne, nevar uzskatīt par priekšrocību saskaņā ar īpašu saistību atcelšanu vai pasliktināšanu.

Kopīgā deklarācija par 52. panta 2. punktu (definīcijas) “Kārtējie maksājumi”

“Kārtējie maksājumi” ir maksājumi, kas saistīti ar preču, pakalpojumu apriti vai personu pārvietošanos un veikti saskaņā ar parastu starptautiskās uzņēmējdarbības praksi, un nesedz vienošanās, kas materiāli ir kārtējā maksājuma un darījuma ar kapitālu kombinācija, piemēram, maksājumu atlikšana un avansi, kas domāti, lai apietu Pušu attiecīgos tiesību aktus šajā jomā.

Šī definīcija neliedz Krievijai piemērot vai ieviest tiesību aktus, kas nosaka, ka šādi maksājumi jāveic caur Krievijas bankām, kas saņēmušas attiecīgu licenci no Krievijas Federācijas Centrālās bankas, lai veiktu šādas operācijas brīvi konvertējamās valūtās.

“Tiešie ieguldījumi”

“Tiešie ieguldījumi” ir ieguldījumi, lai izveidotu ilgstošas ekonomiskas attiecības ar uzņēmumu, piemēram, ieguldījumi, kas nerezidentiem vai ārvalstīs — rezidentiem, sniedz iespēju īstenot efektīvu ietekmi uz tā vadību attiecīgajā valstī:

1. izveidojot vai paplašinot pilnīgi piederošu uzņēmumu, meitasuzņēmumu vai filiāli, iegūstot neierobežotas īpašuma tiesības uz esošu uzņēmumu;

2. piedaloties jaunā vai esošā uzņēmumā;

3. izmantojot aizdevumu uz pieciem gadiem vai ilgāk.

“Brīvi konvertējama valūta”

“Brīvi konvertējama valūta” ir jebkura valūta, ko par tādu uzskata Starptautiskais valūtas fonds.

Kopīgā deklarācija par 53. panta 2. punkta 2. apakšpunktu

“Pamatprodukti” ir tie, kas kā tādi definēti VVTT.

Kopīgā deklarācija par 54. pantu

Puses vienojas, ka Nolīgumā intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, patentus, dizainparaugus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmes un pakalpojumu zīmes, integrālshēmu topogrāfijas, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 10.a pantā, un neizpaustas pieredzes aizsardzību.

Kopīgā deklarācija par 99. pantu

Puses vienojas, ka 99. pantā paredzētos pasākumus neveic ar mērķi deformēt konkurences nosacījumus attiecīgajos tirgos un tādējādi sniegt aizsardzību vietējām precēm.

Kopīgā deklarācija par 101. pantu

Puses aicina Sadarbības padomi nekavējoties izskatīt reglamentu, kas var būt lietderīgs, lai atrisinātu strīdus saskaņā ar šo Nolīgumu.

Kopīgā deklarācija par 107. pantu

Puses abpusēji vienojas, ka, lai to pareizi interpretētu un praktiski piemērotu, jēdziens “īpašas steidzamības gadījumi”, kas ietverts Nolīguma 107. pantā, nozīmē, ka viena Puse būtiski pārkāpj Nolīgumu. Būtisks Nolīguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās no Nolīguma, ko nesankcionē starptautisko tiesību vispārējie noteikumi, vai

b) Nolīguma 2. pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

Kopīgā deklarācija par 107. panta 2. punktu

Puses vienojas, ka “attiecīgi pasākumi”, kas minēti 107. panta 2. punktā ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Ja Puse veic pasākumu “īpašas steidzamības” gadījumā, kā paredzēts saskaņā ar 107. panta 2. punktu, otra Puse var izmantot 101. pantā paredzētās procedūras.

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 2. un 107. pantu

Puses paziņo, ka atsauces iekļaušana Nolīgumā uz cilvēktiesību ievērošanu, kas ir būtisks Nolīguma elements, un uz īpašas steidzamības gadījumiem, izriet no:

— Kopienas politikas cilvēktiesību jomā saskaņā ar Padomes 1992. gada 1. maija Deklarāciju, kas paredz šās atsauces iekļaušanu sadarbības vai asociācijas līgumos starp Kopienu un tās EDSK partneriem, kā arī

— Krievijas politikas šajā jomā un

— abu Pušu atbalsta attiecīgajām saistībām, kas izriet konkrēti no Helsinku Nobeiguma akta un Parīzes Hartas jaunai Eiropai.

Kopīgā deklarācija par 112. pantu

Puses apliecina, ka, kaut arī šis Nolīgums aizstāj 1989. gada 18. decembra Nolīgumu attiecībā uz Pušu attiecībām, Nolīgums neierobežo un citādi neskar nekādus pasākumus, kas veikti pirms šā Nolīguma stāšanās spēkā, un nolīgumus starp tām, kas noslēgti pirms šās dienas saskaņā ar 1989. gada Nolīgumu un atbilstoši nosacījumiem un uz tādu laika posmu, kā paredzēts šajos pasākumos vai nolīgumos.

Kopīgā deklarācija par 2. protokola 6. pantu

1. Puses vienojas veikt vajadzīgos pasākumus, lai palīdzētu viena otrai, kā paredzēts šajā protokolā un nekavējoties, saistībā ar šādu preču apriti:

a) ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un spridzekļu aprite;

b) mākslas un antikvāru priekšmetu aprite, kam viena Puse piešķir būtisku vēsturisku, kultūras vai arheoloģisku nozīmi;

c) indīgu preču, kā arī videi un sabiedrības veselībai bīstamu vielu aprite;

d) paaugstināta riska un stratēģisku preču aprite, uz ko attiecas ārpustarifu ierobežojumi saskaņā ar sarakstiem, par ko Puses vienojas.

2. Puses vienojas, ja to atļauj to attiecīgo tiesību sistēmu pamatprincipi, veikt vajadzīgos pasākumus, lai varētu pienācīgi izmantot kontrolētas piegādes tehniku, pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem, par ko tās savstarpēji vienojušās un pieņēmušas saskaņā ar šā protokola procedūrām.

3. Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, lai:

— piegādātu visus dokumentus,

— paziņotu par visiem lēmumiem,

kas ietilpst šā protokola darbības jomā, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts to attiecīgajās teritorijās, pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šā protokola procedūrām. Tādā gadījumā piemēro 5. panta 3. punktu.

4. Puses vienojas, ka, ja pieteikuma saņēmēja iestāde nevar rīkoties pati, administratīvais resors, kam šī iestāde adresē pieprasījumu, rīkojas saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami pieteikuma saņēmējai iestādei.

VĒSTUĻU APMAIŅA

saistībā ar 22.pantu

A. Krievijas vēstule

Godātais kungs,

Šās vēstules mērķis ir apliecināt, ka saistībā ar kodolmateriālu tirdzniecību, uz ko attiecas šodien parakstītā Partnerības un sadarbības nolīguma 22. pants, mēs esam panākuši šādu vienošanos:

Krievija nodomājusi darboties kā stabils, uzticams un ilgtermiņa kodolmateriālu piegādātājs Kopienai, un Kopiena atzīst šo nodomu. Krievijas valdība ņem vērā, ka Kopiena uzskata Krieviju, īpaši saistībā ar tās piegādes politiku kodolenerģijas jomā, par patstāvīgu un no citiem piegādātājiem atšķirīgu piegādes avotu.

Lai izvairītos no visiem tirdzniecības sarežģījumiem, regulāri vai pēc pieprasījuma rīko konsultācijas par izmaiņām kodolmateriālu tirdzniecībā starp Krieviju un Kopienu. Šīs konsultācijas ietver pastāvīgu un regulāru dialogu par tirgus norisēm un prognozēm.

Konsultācijas rīko saskaņā ar 92. pantu.

Kā paredzēts Partnerības un sadarbības nolīguma 13. pantā, 1989. gada Nolīguma 6. pantā minētos noteikumus īstenos vienotā, objektīvā un taisnīgā veidā.

Es atsaucos uz mūsu kopīgo vēlmi ar visiem iespējamiem līdzekļiem sekmēt uzsākto kodolatbruņošanās procesu. Mēs esam vienojušies veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai rīkotu konsultācijas ar visām ieinteresētajām valstīm, ja šķiet, ka attiecīgo divpusējo un daudzpusējo nolīgumu īstenošana rada vai draud radīt būtisku kaitējumu Pušu iekārtām.

Es ierosinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde kļūst par formālu nolīgumu starp mums.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Krievijas Federācijas
valdības vārdā

B. Kopienas vēstule

Godātais kungs,

pateicos par Jūsu vēstuli ar šodienas datumu, kurā teikts:

“Šās vēstules mērķis ir apliecināt, ka saistībā ar kodolmateriālu tirdzniecību, uz ko attiecas šodien parakstītā Partnerības un sadarbības nolīguma 22. pants, mēs esam panākuši šādu vienošanos:

Krievija nodomājusi darboties kā stabils, uzticams un ilgtermiņa kodolmateriālu piegādātājs Kopienai, un Kopiena atzīst šo nodomu. Krievijas valdība ņem vērā, ka Kopiena uzskata Krieviju, īpaši saistībā ar tās piegādes politiku kodolenerģijas jomā, par patstāvīgu un no cietiem piegādātājiem atšķirīgu piegādes avotu.

Lai izvairītos no visiem tirdzniecības sarežģījumiem, regulāri vai pēc pieprasījuma rīko konsultācijas par izmaiņām kodolmateriālu tirdzniecībā starp Krieviju un Kopienu. Šīs konsultācijas ietver pastāvīgu un regulāru dialogu par tirgus norisēm un prognozēm.

Konsultācijas rīko saskaņā ar 92. pantu.

Kā paredzēts Partnerības un sadarbības nolīguma 13. pantā, 1989. gada Nolīguma 6. pantā minētos noteikumus īstenos vienotā, objektīvā un taisnīgā veidā.

Es atsaucos uz mūsu kopīgo vēlmi ar visiem iespējamiem līdzekļiem sekmēt uzsākto kodolatbruņošanās procesu. Mēs esam vienojušies veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai rīkotu konsultācijas ar visām ieinteresētajām valstīm, ja šķiet, ka attiecīgo divpusējo un daudzpusējo nolīgumu īstenošana rada vai draud radīt būtisku kaitējumu Pušu iekārtām.

Es ierosinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde kļūst par formālu nolīgumu starp mums.”

Es apliecinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde kļūst par formālu nolīgumu starp mums.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienu vārdā

VĒSTUĻU APMAIŅA

saistībā ar 52.pantu

A. Krievijas vēstule

Godātais kungs,

Atsaucoties uz Partnerības un sadarbības nolīguma 52. pantu, es apliecinu, ka neko šajā pantā nevar skaidrot kā ierobežojumu Kopienas rezidentiem pārskaitīt uz ārvalstīm visus Kopienas rezidentu veiktos ieguldījumus Krievijā, ieskaitot visus kompensācijas maksājumus, kuru iemesls ir tādi pasākumi kā ekspropriācija, nacionalizācija vai līdzīgi pasākumi, un visu peļņu, ko rada šie ieguldījumi.

Es ierosinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde kļūst par formālu nolīgumu starp mums.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Krievijas Federācijas valdības vārdā

B. Kopienas vēstule

Godātais kungs,

pateicos par Jūsu vēstuli ar šodienas datumu, kurā teikts:

“Atsaucoties uz Partnerības un sadarbības nolīguma 52. pantu, es apliecinu, ka neko šajā pantā nevar skaidrot kā ierobežojumu Kopienas rezidentiem pārskaitīt uz ārvalstīm visus Kopienas rezidentu veiktos ieguldījumus Krievijā, ieskaitot visus kompensācijas maksājumus, kuru iemesls ir tādi pasākumi kā ekspropriācija, nacionalizācija vai līdzīgi pasākumi, un visu peļņu, ko rada šie ieguldījumi.

Es ierosinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde kļūst par formālu nolīgumu starp mums.”

Es apliecinu, ka šī vēstule un Jūsu atbilde kļūst par formālu nolīgumu starp mums.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienu vārdā

Kopienas deklarācija par 36. pantu

Kopiena paziņo, ka 36. pantā minētā pārrobežu pakalpojumu sniegšana nenozīmē pakalpojuma sniedzēja iebraukšanu tās valsts teritorijā, kam paredzēts pakalpojums, nedz arī pakalpojuma saņēmēja iebraukšanu tās valsts teritorijā, no kuras sniedz pakalpojumu.

Kopienas deklarācija par 54. pantu

Nolīguma noteikumi neskar Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jautājumos.

Krievijas deklarācija par 36. pantu

Krievija paziņo, ka pakalpojumu sniedzējus, kas minēti Kopienas deklarācijā par 36. pantu, nevar uzskatīt par fiziskām personām, kas ir Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrības pārstāvji un vēlas saņemt pagaidu ieceļošanas atļauju, lai vestu sarunas par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu šai uzņēmējsabiedrībai.

Partnerības un sadarbības nolīguma, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, Parakstīšanas protokols

Personas, kuras pilnvarojusi Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Portugāles Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Kopiena, Eiropas Ogļu un tērauda kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena, un personas, kuras pilnvarojusi Krievijas Federācija, ir parakstījušas Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, 1994. gada 24. jūnijā Korfu.

Šajā sakarā Francijas Republika nāca klajā ar šādu deklarāciju:

“Francijas Republika ņem vērā, ka Partnerības un sadarbības nolīgums ar Krievijas Federāciju neattiecas uz aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.”

Par šo deklarāciju tika informēta Krievijas Federācija, kas necēla iebildumus.

Šo protokolu publicē “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

REGISTER: 11401030

DOCNUM: 21997A1128(01)

PUBREF: Official Journal L 327 , 28/11/1997 p. 0003 – 0069