• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reiz kādam ir jāsāk runāt skaidru valodu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.2000., Nr. 341/343 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11252

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents - tiekoties ar Itālijas vēstnieku

Vēl šajā numurā

29.09.2000., Nr. 341/343

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Reiz kādam ir jāsāk runāt skaidru valodu

Ministru prezidents Andris Bērziņš — intervijā Latvijas radio vakar:

Intervija Latvijas radio 28.septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons

— Droši vien nebūs noslēpums, ka pie otra no mikrofoniem sēž premjerministrs Andris Bērziņš. Labdien!

A.Bērziņš: — Labdien!

— Kā ik ceturtdienu, atbildam uz jautājumiem, kādi nu mums ir sakrājušies pa nedēļu, un visām pārējām lietām, kas attiecas uz vēstulēm — tās es esmu nodevis premjerministram, tad nu viņš arī tālāk skatīsies. Kas attiecas uz dažām citām lietām, tad man ir jāsecina, ka mums ir uzradušies arī tādi — es nezinu, kā lai tos sauc — klausītāju pulciņi, kuri sapulcējas mājās, sēž un klausās mūsu raidījumus, vismaz tā tur varētu spriest no tā, kā viņi atsaucas. Viens no tiem pulciņiem ir sapulcējies un mums jautā par pensiju indeksāciju — es saprotu, tas pensionāriem ir pietiekami svarīgs jautājums un sāpīgs, un man arī šodien kādi pāris klausītāji vismaz zvanīja un teica tā: savukārt jūs maijā esot teicis, ka vienreiz gadā notiks indeksācija tāpēc, lai būtu kaut cik jūtams pielikums. 19 santīmi, viņuprāt, nav jūtams pielikums.

A.Bērziņš: — Jā, nu jāsaka tā, ka Saeima ir pieņēmusi tādu likumu, kas saka, ka pensija tiek indeksēta atbilstoši tam, kāda ir bijusi inflācija valstī, un faktiski šī indeksācija notiek kā mehānisks process, kur valdība tieši nekādā veidā neiejaucas. Protams, šis apjoms ir nepietiekošs, bet pirms ķerties klāt pie šī likuma grozīšanas, ir jānotiek dažām lietām. Tā pirmā un galvenā — sociālās apdrošināšanas fondam jeb ienākumu un izdevumu daļai ir jākļūst sabalansētai. Mums šogad ir bijis tikai viens mēnesis — jūnijs, kad pensiju fondā ieņēmumi ir bijuši nedaudz lielāki par tiem izdevumiem, kas mums ir nepieciešami. Visus pārējos mēnešus pensiju fonds ir faktiski aizņēmies naudu no valsts kases un maksājis valsts kasē par šo naudu atbilstošus procentus. Tā ka situācijā, kad šis sociālās apdrošināšanas fonds būs sabalansējis savus ieņēmumus un izdevumus, mēs varbūt varēsim runāt par to, ka šo pensiju indeksēšanas kārtību varētu mainīt. Pagaidām tā paliks tāda, kāda tā ir.

— Vārdu sakot, precizēsim dažas lietas. Tas nozīmē, ka apmēram gada laikā Latvijas iedzīvotāji inflācijas dēļ zaudējuši kādus 19 santīmus?

A.Bērziņš: — Nu, principā — jā.

— Otra lieta — jūsu teiktais arī nozīmē to, ka līdz šim faktiski pensiju izmaksām mēs esam meklējuši naudu kaut kur citur, no malas aizņēmušies, lai būtu ko izmaksāt pensijas?

A.Bērziņš: — Jā, ja sociālās apdrošināšanas fondam pietrūkst naudas ieņēmumu daļā, tad tas aizņemas no valsts budžeta, no valsts kases, nekur citur. Turpat, valsts kasē, aizņemas naudu un to naudu atkal atdod atpakaļ.

— Un līdz šim ir bijuši spējīgi atdot atpakaļ tādā gadījumā?

A.Bērziņš: — Jā, tātad naudas plūsma šajā sociālās apdrošināšanas fondā ir pietiekami liela, lai atdotu atpakaļ un maksātu tos procentu maksājumus, kādi tur ir jāmaksā. Tas ir stipri mazāks, nekā būtu bijis tad, ja šo naudu kāds aizņemtos komercbankās. Tāds ir tas mehānisms, kā valsts nodrošina šo finansējumu.

— Vai tādā gadījumā, ja pietrūkst naudas, nav jāmeklē kādi papildu avoti, kur dabūt naudu pensijām?

A.Bērziņš: — Naudu jau var dabūt tikai no tiem cilvēkiem, kuri strādā. Tas veids, kādā veidā mēs varam tieši ietekmēt pensiju izmaksu un pensiju fonda ienākumus, būtu tas, ka mēs katrs savā ģimenē apskatītos, vai visi cilvēki, kas kaut kur strādā, par visiem saviem ienākumiem, ko viņi saņem, nomaksā sociālās apdrošināšanas maksājumus un vai dažkārt nav tā, ka ģimenes locekļi skaidri zina, ka cilvēks kaut kur strādā, bet par viņu nav maksāti ne sociālās apdrošināšanas maksājumi, ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet viņi par to nevienam neko nesaka un, galvenais, nesaka tam pašam cilvēkam —, lūdzu, sāc maksāt sociālās apdrošināšanas maksājumus, tas atrisinās tev divas problēmas. Pirmkārt, tas nodrošinās to, lai taviem vecākiem būtu pieklājīgi indeksēta pensija, un, otrkārt, tas nodrošinās to, ka tad, kad tev pienāks pensijas dienas jeb pensijas vecumdienas, tev pašam būs pieklājīga pensija.

— Šobrīd situācija ir tāda, ka cilvēki tiešām nemaksā jeb darba devējs nemaksā šos nodokļus. Cilvēks varbūt saņem pietiekami pieklājīgu algu, bet viņam bail prasīt šim darba devējam — zinot, ko tas varētu nozīmēt. Ja cilvēks varētu vismaz brīvprātīgi maksāt ...

A.Bērziņš: — Pašnodarbinātajiem ir šāda sistēma.

— Bet ja viņš nav pašnodarbinātais?

A.Bērziņš: — Ja viņš nav pašnodarbinātais, tad šis maksājums dalās divās daļās — vienu daļu maksā viņa darba devējs, otru daļu maksā viņš pats. Viņa darba devēja pienākums ir pildīt likumu, un arī viņa pienākums ir pildīt likumu un arī raudzīties, vai viņa darba devējs pilda likumu.

— Bet jūs zināt, ka darba devējs saka: vai nu jūs strādāsit tagad un nesaņemsit pensiju, vai nesaņemsit neko.

A.Bērziņš: — Tas ir process, kurā faktiski vajadzētu strādāt abām pusēm precīzi. Ja darba devējs nesajutīs šo spiedienu no strādājošo puses, viņam būs stipri vieglāk rīkoties tā, kā atsevišķi darba devēji rīkojas. Katrā gadījumā mēs valdībā esam ļoti nopietni skatījuši sociālā budžeta ieņēmumu daļu un lūguši Finansu ministriju un Labklājības ministriju kopā strādāt, lai šī sociālā nodokļa iekasēšana uzlabotos. Valsts ieņēmumu dienests ļoti nopietni ir ķēries šiem jautājumiem klāt.

— Nu jā, jo ir spiediens šobrīd no darba ņēmēju puses..., nu, tādā cerību līmenī — zinot to, cik tomēr ir grūti dabūt darbu, un cilvēki dreb par to.

A.Bērziņš: — Kopumā, teiksim, reāli bezdarbs Latvijā krītas un šobrīd sasniedzis 8 procentus, kas, protams, salīdzinoši ir daudz, bet, teiksim, vidēji pret Eiropas Savienības līmeni vai vidēji pret mūsu kaimiņvalstīm savukārt ir mazāk. Un šobrīd jau lielajās pilsētās sāk pietrūkt kvalificēta darbaspēka. Tas nozīmē, ka visā drīzumā arī jebkuram šim darba devējam, kurš mēģinās krāpties, būs to izdarīt daudz grūtāk, jo šīs darba vietu izvēles iespējas būs plašākas.

— Bet šīs krāpšanās jau parasti notiek pie nekvalitatīvajiem jeb ne augsti kvalificētajiem darbiem.

A.Bērziņš: — Ja kādam ir kāda informācija par to, ka kāds krāpjas un šādā veidā nemaksā, es labprāt gribētu to saņemt. Man pat nevajag nekādu īpašu adresi vai parakstu, es šo informāciju tālāk nodošu Valsts ieņēmumu dienestam un konkrēti pārbaudīsim.

— Zvaniet, rakstiet! Otrs pulciņš, kas mums te ir sapulcējies, gaida atbildi. Man teica — kādi desmit cilvēki sēžot tajā istabā un interesējoties par Kalvīša kungu. Jautājums bija tāds: kāpēc jūs tomēr viņu nenomainījāt, jo prezidente esot teikusi, ka tomēr tos ministrus, kas neklausa likumus, varot mainīt kā kreklus?

A.Bērziņš: —Es gribētu teikt tā, ka Kalvīša kungam inkriminējamais pārkāpums ir tas, ka viņš, es gribētu teikt, ļoti neveiksmīgi ir izteicies publiski televīzijā. No likumdošanas viedokļa šis jautājums ir tā sauktais interpretējamais jautājums, kur viens likuma pants saka vienu, otrs normatīvs dokuments saka otru, un no šābrīža viedokļa es neredzu, ka Kalvīša kungs būtu pārkāpis likumu.

— Līdz ar to jūs neredzat arī vajadzību viņu mainīt?

A.Bērziņš: — Jā.

— Citas lietas, kas mums te ir, jautājums par akcīzes nodokli, varbūt vēl pieskarsimies nodokļiem. Viena klausītāja jautāja: mums akcīzes nodoklis tiek iekasēts no daudzām lietām. Kāpēc to nevar darīt no pornoizdevumiem? Viņa tur sauc "Sexer" un vēl visādus citus.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka varbūt varētu, tikai es šaubos, vai tās administrēšanas izmaksas, kādas būs, lai speciāli izkontrolētu, kurā grāmatnīcā, kurā veikalā šis žurnāls vai grāmata ir jāapliek ar akcīzi, neiznāks dārgāk nekā tā kopējā akcīze, ko mēs ieņemsim. Otra lieta ir tā, ka tīri tehniski ir salīdzinoši grūti novilkt robežu starp to, kur beidzas erotika un kur sākas, teiksim, pornogrāfija. Ar šo jautājumu nodarbojas Kultūras ministrijas speciāla komisija, kura gadījumos, ja rodas strīdi, ir tā, kas nosaka šo lietu. Es paredzu, ka, tā kā pēc manām domām, šīs literatūras izplatības apjoms nav tik liels, lai tas dotu milzīgus akcīzes ienākumus, un administrēšanas izdevumi var būt salīdzinoši lieli, tad reāli tas budžetā neko neienestu.

— Jautājums, kam pievērš uzmanību arī šodien, tas ir jautājums par Laventa aizstāvību. Man zvanīja Bērtulsones kundze, ka viņa nesaprotot, kā tādā valstī var dzīvot, kur kaut kāds Lavents velk pats garumā visu šo tiesas procesu un pēc tam iesūdz tiesā Latviju par to, ka tā ir vilkusi garumā.

A.Bērziņš: — Nu, formāli, protams, tā ir ļoti sarežģīta un, kā jau pareizi šeit Bērtulsones kundze ir uzsvērusi, ļoti, ļoti gara lieta. Šobrīd dakteri saka, ka Laventa kungam tik tiešām ir problēmas ar sirdi, un acīmredzot tā ir dakteru funkcija — izsekot līdzi, pateikt, vai cilvēkam ir slikti ar sirdi vai nav. Es uzticos dakteriem šobrīd.

— Un tomēr šis garumā vilkšanas process un tā tiesa — es saprotu, ka tas varētu Latvijai ļoti sāpīgs process būt.

A.Bērziņš: — Nu, šis process jau, neapšaubāmi, būs ļoti sāpīgs, jo jāsaka jau godīgi — pat ja mēs atrēķinātu nost no visa šī procesa kopējā garuma to laiku, kuru, kā jūs sakāt, it kā Laventa kungs pats ir vilcis, tad vienalga iznāktu stipri garāks laiks, nekā izmeklēšanai ir atļauts mūsu pašu likumos. Un tā ir tā lielā problēma, ka faktiski pierādījumu vākšana un paša procesa gatavošana šai konkrētā situācijā, tā kā tas ir bijis ļoti liels un nopietns pasākums un nopietns pārkāpums no Laventa puses, ir aizņēmis salīdzinoši ilgu laiku.

— Tas nozīmē, ka Laventa kungs tagad, iesūdzot mūs Strasbūras tiesā, faktiski to vinnēs?

A.Bērziņš: — Viņš jau nesūdzas par to, ka viņš ir netaisni notiesāts. Viņš sūdzas par to, ka tas laiks, kurš viņam ir jāpavada, iepriekšējā izmeklēšanā atrodoties cietumā, ir pārāk garš un tas pārkāpj viņa cilvēka tiesības. Skatīsimies, kas notiks tiesā. Mums ir Ārlietu ministrijas departamenta direktori, kas pārstāv Latvijas valsti šai tiesā, šai tiesas procesā. Mēs izvirzīsim savus argumentus, Laventa kungs droši vien izvirzīs savus argumentus. Skatīsimies.

— Jautājums ir par jūras robežu. Rozentera kungs saka, ka viņš iestājas par zvejniekiem. Kā tas var būt, ka Latvija faktiski atkal piekāpjas Lietuvas pusei?

A.Bērziņš: — Nu, pirmām kārtām Saeima jau vēl nav ratificējusi. Es taisni šorīt no rīta palūdzu apskatīties pilnīgi visu to sarakstu, kā šis jautājums ir risinājies. Tātad aizpagājušajā valdībā ir pieņemts lēmums par to, ka šī jūras robeža ir jānosprauž. Ir parakstīts līgums ar Lietuvas valsti, un Lietuva šo līgumu jau ir parafējusi. Šis līgums tagad būtu jāparafē mums, bet Saeimas komisija pirms tam pieņēma lēmumu, ka šo līgumu var parafēt vienlaikus vai pēc tam, kad būs noslēgts līgums par tā saukto saimniecisko sadarbību un konkrēti par zivju nozvejām. Jāsaka, ka uz šo brīdi mūsu Ārlietu komisija Guntara Krasta vadībā šo jautājumu vienkārši no tās atvilktnes izņēma laukā, kur šis likumprojekts gulēja un gaidīja to brīdi, kad būs noslēgts šis līgums par zvejniecību, un iesniedza izskatīšanai. Tātad par likumprojektu ir nobalsots, bet Saeimas Prezidijs vēl to nav iekļāvis dienaskārtībā, tā ka, droši vien, tur vēl kādas politiskas diskusijas būs par šo jautājumu.

— Tajā pašā laikā pati būtība — es te neredzu vairs iespēju mainīties, jo, cik es nojaušu, arī Lietuvas puse saka, ka viņi runās par ekonomisko sadarbību tikai tad, kad būs šis līgums noslēgts.

A.Bērziņš: — Tāda ir Lietuvas pozīcija šobrīd, bet es neredzu nekādu nepieciešamību īpaši steigties ar šī līguma ratificēšanu kaut vai tāpēc, ka šobrīd mūsu savstarpējās zvejošanas attiecības ar Lietuvu nosaka 1992.gada līgums, kas savulaik noslēgts starp Lietuvu un Latviju. Šīs robežas delimitācija mums, protams, ir nepieciešama no tāda viedokļa, lai mēs varētu sākt nodarboties ar šo naftas lauka izpēti, kurš ir abās pusēs šai robežai. Pirms šī robeža nav precīzi nosprausta un pirms nav skaidrs, kas ir kuras valsts teritorijā, ir ļoti grūti sākt ar šiem procesiem darboties. Bet jāsaka, ka arī mani nedaudz izbrīnīja tas, ar kādu steigu Saeimas komisija pieķērās šī jautājuma risināšanai.

— Jūs ieteiktu Saeimas komisijai nesteigties, pagaidīt?

A.Bērziņš: — Man nav tiesību Saeimai neko ieteikt, bet mēs par šo jautājumu pārrunāsim.

— Ja protesta akcijas tomēr būs, tas laikam tomēr ir pietiekami nopietni — bloķēt ostas, ko draud zvejnieki šobrīd.

A.Bērziņš: — Mēs ar zemkopības ministru esam runājuši šorīt, viņš ir man solījis tikties ar šiem cilvēkiem, vēlreiz visu pārrunāt. Acīmredzot man arī pašam būs jātiekas ar šiem cilvēkiem, jāpārrunā. Es nedomāju, ka šāda veida akcijas varētu kaut kādā veidā veicināt labas kaimiņattiecības mūsu valstu starpā, ostu attīstību vai tranzīta biznesa attīstību. Katrā gadījumā ar to, ka tu nodari sliktu kādam citam, tu pats laimīgāks nekļūsi.

— Jūs varbūt varētu būt no tiem, kurš mēģinātu kaut kādā veidā, piemēram, ātrāk virzīt šo zvejniecības sadarbības līgumu?

A.Bērziņš: — Baidos, ka zvejniecības sadarbības līgumu šobrīd ātrāk virzīt nav iespējams, jo Lietuvā ir kārtējās vēlēšanas.

— Cik ilgi mums jāgaida?

A.Bērziņš: — Visā drīzumā, visā drīzumā. Man liekas, ka 18.oktobrī, ja es pareizi atceros, Lietuvā ir parlamenta vēlēšanas, un tad acīmredzot paies kāds noteikts laiks, kamēr tiks izveidota jauna valdība, tad ar šo jauno valdību varēs sākt runāt par šo līgumu. Bet es nedomāju, ka Lietuva varētu mainīt savu pozīciju, it īpaši tāpēc, ka viņi šo līgumu no savas puses jau ir ratificējuši.

— Vēl viens jautājums mums ir saistībā ar nodokļiem. Man kāda klausītāja zvanīja un jautāja: kā tas ir, ja viņai, piemēram, blakus Gaujai ir māja, kur viņai ir gan ceļš, kur tūristi staigā, gan arī pie tās Gaujas staigā tūristi un viņai tomēr jāmaksā nodokļi. Viņa esot dzirdējusi kādreiz, ka tādus nodokļus varētu atcelt.

A.Bērziņš: — Jā, šim cilvēkam ir varbūt īpašums, kas pienāk pie pašas upes vai pie kāda ezera, bet jābūt tā sauktai sanitārajai joslai no ezera krasta, tai ir jābūt publiski pieejamai tā, lai cilvēki varētu tur staigāt un brīvi pieiet klāt ūdenim. Šai gadījumā šai konkrētajai kundzei jāgriežas savā pašvaldībā un jālūdz par to zemes gabalu, kurš viņai saimnieciski nav izmantojams, bet kuru izmanto citi, piemēram, tūristi, iepērkoties vietējos veikaliņos, guļot viesnīcā vai vēl kaut kur citur un tādējādi veidojot budžetu šai konkrētai pašvaldībai. Pašvaldība var dot nodokļu atlaidi pat līdz 90 procentiem. Jautājums ir — cik liela ir pašvaldības griba saprast šo situāciju.

— Mums arī nāk vēlēšanas, varētu jau arī spiest.

A.Bērziņš: — Nu, pašvaldība katra skata šo jautājumu, un es domāju, ka katra pašvaldība ir ieinteresēta saimnieciski pareizi sakārtot savas lietas.

— Jautājums ir par ārvalstu investoru tikšanos. Jums nākošajā nedēļā, es saprotu, būs tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi. Nedaudz — kas tā tāda ir un kas tur notiks?

A.Bērziņš: — Apmēram pirms pusotra gada valstī tika izveidota Ārvalstu investoru padome, kur sanāk kopā visu lielo ārvalstu uzņēmumu, banku, tātad dažādu struktūrvienību vadītāji, ar viņiem valdība sēž pie viena galda un spriež par to, kā padarīt investīciju klimatu labāku, kā padarīt Latviju atraktīvāku, pievilcīgāku jaunām investīcijām, jaunām tehnoloģijām. Un šī ir tā kārtējā reize, mēs tiekamies vidēji divreiz gadā. Šai starplaikā Latvijas Attīstības aģentūras cilvēki un cilvēki no Investoru padomes puses sēž un strādā, izstrādā priekšlikumus, ko vajadzētu grozīt tajos likumos vai ko vajadzētu izdarīt no valsts administrācijas viedokļa, kur vajadzētu, teiksim, kādu birokrātiju samazināt — izstrādā šos priekšlikumus, un mēs sanākam kārtējo reizi kopā. Mums ir trīs dažādi jautājumi, kurus faktiski ir formulējuši paši investori un kuriem mēs esam piekrituši. Pirmais jautājums ir saistīts ar augstāko izglītību, un jautājums ir par to, kāda ir Latvijas valsts attieksme attiecībā uz jauno, moderno informācijas tehnoloģiju, cilvēku sagatavošanu. Jo viņi redz pašlaik jau zināmu kvalificēti sagatavotu cilvēku deficītu šeit, Latvijā. Otrs jautājums ir nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā, Rīgā, citās pilsētās; kārtība, kādā apliek uzņēmējus ar šo nekustamā īpašuma nodokli, un kārtība, kādā var saņemt kādus atvieglojumus. Es domāju, tā būs pietiekami normāla, nopietna un gara diskusija. Trešais iezīmētais jautājums ir cīņa pret korupciju. Mēs ļoti labi apzināmies, ka tā ir problēma Latvijas valstī, ka, pat ja neviens skaidri nevar pateikt, kurš ir tas vainīgais jeb kurš ņem kukuļus, tad vismaz cilvēkiem liekas, ka tas tā ir. Šai konkrētā situācijā man gribētos runāt ar šiem konkrētajiem lielajiem uzņēmumiem un viņiem skaidri un gaiši noprasīt - kuri tad ir tie cilvēki vai kuras ir tās organizācijas, kas no jums ir spiedušas kukuļus vai kam jūs esat maksājuši kukuļus, un tad skatīsimies, kas notiek tālāk.

— Jūs cerat, ka jums kāds pateiks to?

A.Bērziņš: — Nu, nav citas izejas, kādreiz kādam ir jāsāk kaut ko teikt, jo, ja mēs gribam to ļaunumu izskaust, tad ir jāsāk kādam runāt skaidru valodu — pietiek runāt par to, ka ir korupcija. Sāksim ar to, ka teiksim, kuri ir tie, un sāksim viņus saukt pie atbildības.

— Varbūt mums vēl par to iznāks kaut kad parunāt. Vēl ir citas lietas, kas mani arī varētu interesēt. Cik es saprotu, tā krievu kompānija, kura savulaik ir veidojusi kopuzņēmumu ar Latviju, — "LatWestEast", ja es pareizi nosaucu, tagad grasās sūdzēt Latviju tiesā.

A.Bērziņš: — Šis jautājums ir pietiekami sarežģīts, un man liekas, ka tie iesniegtie dokumenti, kurus mēs vakar Ministru kabinetā neizskatījām, bet kuri tika iesniegti skatīšanai, gala beigās izrādījās pietiekami pretrunīgi, lai mēs tos skatītu. Mēs tos nosūtījām ar lūgumu Ģenerālprokuratūrai, lai tā sniedz savu atzinumu par šo dokumentu, paketi, un tad, kad mēs šo atzinumu būsim saņēmuši, tad izlemsim tālāk, ko darīt - vai vienkārši izskatīt kā informāciju Ministru kabinetā vai kā Ministru kabineta lietu, lai tad kaut kā ļoti konkrēti reaģētu. Jāsaka godīgi, ka man nekādu prieku nesagādā šāda veida lietas, kas tagad periodiski uzpeld augšā, kur vienkārši jāpatērē ļoti daudz laika un enerģijas un — galvenais — jāsargā valsts budžets.

— Jā, varbūt pie tā mēs varētu atgriezties tad, kad būs patiešām kas precīzs. Man ir vēl pēdējais: zvanīja kāds klausītājs un jautāja, vai jūs atbalstāt to, ka pavasarī varētu to pulksteni pagriezt vienu stundu uz priekšu un tad vairs neaiztikt, mēs dzīvotu nedaudz citādāk nekā līdz šim ar tiem mazāk gariem vakariem.

A.Bērziņš: — Man personīgi liekas, ka vakars pienāk drusku par ātru un ka rītā mēs ceļamies drusku par vēlu. Bet šis jautājums savulaik tika saskaņots un pieņemts Baltijas valstu ministru padomes sēdē, kur visu trīs Baltijas valstu ministru prezidenti vienojās par to, ka tagad visās trīs Baltijas valstīs būs vienāds laiks. Ja mēs ko tādu darām, tad mums, protams, tas ir jāpasaka stipri uz priekšu, vismaz tagad kaut kad jāpieņem lēmums par pavasari. Mums, protams, ir kaut kādā veidā jāsakoordinē, jāsaskaņo viedokļi ar abām pārējām Baltijas valstīm. Bet, protams, kaut kāds saprātīgs un mūsu bioloģiskajiem ritmiem atbilstošs laika režīms būtu vajadzīgs. Mēs Ministru kabinetā to vēl neesam skatījuši, es esmu uzdevis saskaņot viedokli ekonomikas ministram un satiksmes ministram, viņi nāks ar vienotu viedokli Ministru kabinetā, un tad mēs atkal varētu par to parunāt vēlāk.

— Jūs varētu arī to proponēt sarunās ar Baltijas valstu kolēģiem, piemēram, Lietuvu un Igauniju, ja? Jūs tā domājat personiski?

A.Bērziņš: — To varētu arī darīt, kaut gan jāsaprot, protams, ka atšķirīgas laika zonas, protams, ir salīdzinoši diezgan apgrūtinošas, teiksim, starptautiskajiem pārvadātājiem.

— Nu es jau dzirdu, ka arī Lietuvā nav apmierināti, Igaunijā ?

A.Bērziņš: — Protams, mēs šos jautājumus skaņosim un ļoti uzmanīgi izvērtēsim, un katrs, kam ir ko teikt šai ziņā, var sūtīt vēstules vai nu uz Ekonomikas ministriju, vai uz Satiksmes ministriju, lai tad apmēram ir skaidrs sabiedrības viedoklis šai ziņā.

— Nu labi, būs ko klausītājiem atkal rakstīt. Paldies! Jūs dzirdējāt sarunu ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!