Tika akceptēti noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.

Vienlaikus noteikts papildus nepieciešamais profesionālās pieredzes ilgums un veids, ja arhitekts izglītību ieguvis ārvalstīs, bet tā neatbilst Latvijā akceptētajām izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Noteikumos minētas 27 valstu skolas un kvalifikācijas nosaukumi, kuru dokumenti tiek atzīti arī Latvijā un Eiropas Savienībā. Tās ir: Vācija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Nīderlande, Lielbritānija un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Spānija, Portugāle, Austrija, Somija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Tāpat paredzēts: lai Latvijā iegūtu pastāvīgas prakses tiesības arhitekta profesijā, arhitekta kvalifikācijas dokumentiem jāpievieno mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgu profesionālo pieredzi arhitekta profesijā konkrētajā valstī.

Tika pieņemti noteikumi par sabiedriskā darba kārtību bērniem, paredzot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja to noteicis tiesnesis vai tiesa par kriminālsodāmiem pārkāpumiem.

Noteikumi paredz, ka sabiedriskos darbus var piemērot 13 līdz 18 gadus veciem bērniem, ja tie izdarījuši pārkāpumus, par kuriem likumā paredzēta kriminālatbildība.
Sabiedriskos darbus bērni brīvajā laikā pildīs bez atlīdzības savas dzīvesvietas tuvumā. Uzdevumu veikšanu organizēs konkrētās pašvaldības Piespiedu darbu uzraudzības dienests. Paredzētais darba apjoms un laiks tiks saskaņots ar bērnu un darba devēju, paredzot, ka tas nepārsniedz četras stundas dienā, ja bērnam ir brīvlaiks vai bērns nemācās, vai arī divas stundas dienā mācību gada laikā.
Ja bērns apzināti izvairīsies no sabiedrisko darbu veikšanas, Piespiedu darba uzraudzības dienestam būs tiesības pieņemt lēmumu par darba ilguma palielināšanu vai arī dienests varēs ierosināt sabiedriskā darba aizstāšanu ar stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.

Akceptēti noteikumi “Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība”.

Noteikumi paredz reklāmas atbilstības prasības un obligāti norādāmo informāciju, kā arī kontroles mehānismu noteikumu ievērošanai.
Noteikumi paredz, ka veterināro zāļu reklāmā sniegtajai informācijai ir jāatbilst lietošanas instrukcijā sniegtajām ziņām, tā nedrīkst būt maldinoša vai pārspīlēta. Ja reklāma ir orientēta uz sabiedrību, obligāti atspoguļojama informācija par veterināro zāļu nosaukumu, aicinājums uzmanīgi iepazīties ar lietošanas pamācību un norādes uz pareizu zāļu pielietojumu dzīvniekiem. Savukārt speciālistiem paredzētajā reklāmā bez zāļu nosaukuma obligāti norādāma arī informācija par medikamenta piederību recepšu/bezrecepšu zāļu grupai un pilnīgas ziņas par zāļu terapeitisko darbību un lietošanas devām.
Noteikumi aizliedz reklamēt veterinārās zāles, kuras Latvijā nav reģistrētas, ja to sastāvā ir narkotiskās vai psihotropās vielas, vai arī tie ir recepšu medikamenti, izņemot dzīvnieku vakcinācijai lietojamos produktus.
Prasību ievērošanu kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests, kuram piešķirtas tiesības veikt pārbaudes par iespējamiem pārkāpumiem sūdzību saņemšanas gadījumos vai arī pēc pašu iniciatīvas.

Akceptēti Iekšlietu ministrijas sagatavotie “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Tiks būtiski atvieglota ārzemnieku ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, kā arī sekmēta tūrisma nozares attīstība mūsu valstī.
Minētajā likumprojektā risināti vairāki ar ceļošanu un robežas šķērsošanu saistīti jautājumi. Piemēram, noteiktas prasības derīgam ceļošanas dokumentam; precizētas ārzemnieku kategorijas, kurām nav nepieciešams ielūgums vīzas saņemšanai (piemēram, ārvalstu žurnālisti).
Tāpat grozījumu akceptēšanas rezultātā paplašināts to personu loks, kuras var saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, proti, praksē noskaidrotas ārzemnieku kategorijas, kuras nav iekļautas likumā, bet kurām ir nepieciešams uzturēties ilgāku laiku Latvijā. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt, ja izziņas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos mūsu valstī līdz lietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.
Vienlaikus pieņemto grozījumu rezultātā vienkāršoti uzturēšanās atļauju reģistrēšanas nosacījumi – atcelta prasība studentiem reģistrēt uzturēšanās atļauju divas reizes gadā; Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, ieceļojot Latvijā, nepieciešama papildu pārbaude, kā arī noteikt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus. Akceptētie grozījumi paredz paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka un Valsts robežsardzes priekšnieka tiesības pieņemt lēmumus gadījumos, kas saistīti ar valsts interesēm, starptautiskajām tiesību normām, nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.
Svarīgi atzīmēt, ka saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu par Kopīgās rokasgrāmatas papildināšanu (2004/574/CE) precizēti lēmuma par atteikumu ieceļot Latvijā pieņemšanas pamati. Tāpat veikti precizējumi ar Komerclikumu saistītajā terminoloģijā, lai uzturēšanās atļaujas varētu saņemt visas amatpersonas, kuras ir reģistrētas Komercreģistrā, un precizēti uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi. Līdz ar grozījumu akceptēšanu paplašinātas Ministru kabineta tiesības noteikt to ārzemnieku kategorijas, kurām būs tiesības iesniegt dokumentus, uzturoties Latvijā (uzturoties ar derīgu vīzu vai ārzemnieks ir no valsts, kuras pilsoņiem, lai ieceļotu Latvijas Republikā, nav nepieciešama vīza). Līdz šim šāda iespēja bija tikai atsevišķām ārzemnieku kategorijām, kuru ieceļošanas mērķis ir saistīts ar nodarbinātību.
Pieņemtie grozījumi precizē uzturēšanās atļauju atteikuma, anulēšanas iemeslu un lēmumu pārsūdzības kārtību; precizē ārzemnieku aizturēšanas kārtību, kā arī lēmuma par aizturēšanas termiņa pagarināšanu pieņemšanas un pārsūdzības kārtību. Tāpat grozījumi nosaka, ka ārzemniekiem, kuri pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, atcelta prasība atmaksāt par izceļošanu no Latvijas saņemto kompensāciju. Akceptēto grozījumu rezultātā vienota ieceļošanas un uzturēšanās kārtība attiecināta gan uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, gan uz Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem.
Līdz ar grozījumu akceptēšanu un sakarā ar jaunu deleģējumu sešu mēnešu laikā nepieciešams atkārtoti izdot Ministru kabineta “Uzturēšanās atļauju noteikumus” un noteikumus “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”. Tāpat nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, un Ministru kabineta noteikumus par veselības traucējumu un slimību sarakstu, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un kas var būt par pamatu atteikumam izsniegt uzturēšanās atļauju.

Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā akceptēti Iekšlietu ministrijas sagatavotie “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Būtiski tiks atvieglota ārzemnieku ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, kā arī sekmēta tūrisma nozares attīstība mūsu valstī.
Minētajā likumprojektā risināti vairāki ar ceļošanu un robežas šķērsošanu saistīti jautājumi. Piemēram, noteiktas tiesības kruīza kuģu pasažieriem 72 stundas uzturēties Latvijā bez vīzas. Turklāt paredzēts noteikt to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu, izsaukumu, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijā, nepieciešams veikt papildu pārbaudi. Līdz ar to – šajā sarakstā iekļauto valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, arī ceļojot ar kruīza kuģi Latvijas teritorijā, būs nepieciešama vīza, pārējiem vīza nebūs vajadzīga.
Sakarā ar deleģējuma piešķiršanu nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu, izsaukumu, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijā, nepieciešams veikt papildu pārbaudi. Līdz ar grozījumu akceptēšanu un ievērojot normatīvā akta aktualitāti, kamēr nebūs pieņemti šie noteikumi, piemēros pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība” minēto valstu sarakstu.
Grozījumi stāsies spēkā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akceptēti noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

Noteikumi attieksies uz visiem Latvijas un ārvalstu kuģošanas līdzekļiem.
Noteikumi reglamentē kuģošanas režīma ierobežojumus un informēšanu, tostarp paredzot, ka drošības apsvērumu dēļ kuģošanu atsevišķos ūdeņos uz laiku var ierobežot vai aizliegt. Informāciju par kuģošanas režīmu Latvijas ūdeņos nodrošinās Jūras administrācija.
Noteikta arī ziņošanas kārtība par jūras negadījumiem un rīcību, ja negadījuma rezultātā radies piesārņojums. Tāpat reglamentēti radio sakari un frekvences drošības informācijas izziņošanai; kuģu kravas, pasažieru un apgādes operācijas; patvērumu vietu nodrošināšana kuģiem kritiskās situācijās; kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izcelšanas un apsekošanas nosacījumi.
Noteikumiem pievienoti trīs pielikumi – iesnieguma parauga veidlapa kravu pārkraušanas operācijām no kuģa uz kuģi, kontroles lapa pārkraušanas operācijām, kā arī nozīmēto patvēruma vietu saraksts Latvijas ūdeņos.