ATSAUCĒ IETVERT:
Saposīs savu tīru Gauju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2005., Nr. 109 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112458
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saposīs savu tīru Gauju
Matrači, riepas, tīkli, noslīcināti suņi un
kaķi, lāpstas, segas – atkritumu klāsts, ko akcijā “Par tīru Gauju!” savāc
tās dalībnieki, ir daudzveidīgs, lai gan, kā liecina iepriekšējo trīs gadu
pieredze, pārsvarā tās ir “dabas mīļotāju” pamestās pudeles.
 Gleznaino upi no drazām atbrīvot iecerēts līdz augusta beigām Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Akcija kļuvusi par tradīciju, ko iedibinājusi Gaujas nacionālā
parka (GNP) administrācija ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Vakar, 12.jūlijā, Gaujas kopēji devās ceļā. Pie Valmieras apvedceļa Gaujas tilta
viņi uzklausīja pēdējos darba drošības un organizēšanas norādījumus. Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras brigādes komandiera vietnieks Jānis
Skrastiņš aicināja palīdzēt meklēt februārī nogalināto un Gaujā noslīcināto
pusaudzi. Viņš norādīja, kādām vietām un pazīmēm jāpievērš pastiprināta
uzmanība.
Iecerēts, ka Gaujas tīrītāji no piegružojuma atbrīvos 93,5 kilometru upes posmu
visā GNP teritorijā. Kā skaidro GNP administrācijas projektu vadītāja Kristīne
Melece, darbu veiks septiņi algoti strādnieki, kuri strādās divās grupās.
Viena grupa divās laivās virzīsies gar abiem Gaujas krastiem un savāks atkritumus no
ūdens, kritušo un gāzto koku sanesumiem, saliņām un sērēm. Viņu uzdevums būs
savākt arī drazas ārpus apmetņu teritorijām.
Otras grupas darbalauks ir 19 ūdenstūristu apmetnes un trīs izkāpšanas vietas. Šiem
trīs akcijas dalībniekiem apmetnes būs jāatbrīvo no krūmiem, lai tās neaizaugtu un
labāk būtu saskatāmas informatīvās norādes. Būs jādara gals arī latvāņu
audzēm. Iecerēts, ka stāvākos krastos ierīkos kāpnes. Akcijā ūdenstūristu
apmetnes tiks sakoptas pirmo reizi.
Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, gleznainā upe piedrazota ar dažādiem
atkritumiem, tomēr dominē pudeles. Gaujas kopēji pērn secinājuši, ka lielākais
piesārņojums no sadzīves atkritumiem koncentrējas lejpus apdzīvotām vietām. Viņi
aplēsuši, ka aptuveni 60 procenti atkritumu ir plastmasas pudeles, 30 procenti –
stikla pudeles, 10 procenti – citas drazas. Kā “LV” jau rakstīja, pavisam
aizvadītajā gadā savākts vairāk nekā pusotra simta lielo atkritumu maisu (200 litru
tilpuma) ar dažādām drazām.
Pudeļu kalni pārsvarā ir uz atpūtnieku sirdsapziņas. Iepriekšējo gadu pieredze arī
liecina, ka sakoptās vietas tādas ilgi nepaliek.
Ilze Apine, “LV”