Pārliecinoši atbalsta

Luksemburgas vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamie provizoriskie dati liecina, ka “jā” konstitūcijai teikuši 56,52 procenti, bet pret svarīgo dokumentu balsojuši 43,48 procenti. Tikai deviņos no teju 120 vēlēšanu apgabaliem vairums iedzīvotāju konstitūcijai teikuši “nē”. Pārējos – atbalstītāju bijis vairāk nekā noliedzēju.
Luksemburgas iedzīvotājiem referendumā bija jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs atbalstāt līgumu par konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā 2004.gada 29.okotbrī?”
Lielākās politiskās partijas, kas pārstāvētas parlamentā, atbalsta Eiropas pamatlīgumu. Jau pirms referenduma parlaments dokumentu bija atbalstījis pirmajā lasījumā. Tomēr politiķi norādīja, ka pirms otrā lasījuma notiekošais referendums būs izšķirošs. Ja tauta konstitūciju būtu noraidījusi, tas netiktu ratificēts.

Premjers paliks

Šis bija pirmais referendums Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc negatīvajiem tautas balsojumiem Francijā un Nīderlandē. Tā bija priecīga ziņa Eiropas līderiem. Bija pamatotas bailes, ka arī Luksemburgā iedzīvotāji varētu teikt nē.
Pozitīvais referendums ir laba ziņa arī Luksemburgas premjeram Žanam Klodam Junkeram. Negatīva balsojuma gadījumā viņš bija solījis atkāpties no amata. Bet tauta Ž.K.Junkeru ir iemīļojusi. Premjera amatā viņš ir jau kopš 1995.gada un joprojām bauda lielu tautas atbalstu. Dažos Luksemburgas preses izdevumos minēts, ka tieši Ž.K.Junkera paziņojums par iespējamo atkāpšanos mudinājis cilvēkus atbalstīt dokumentu.

Vai līgums izdzīvos?

Eiropas politiķi, apsveicot balsojumu, norādījuši, ka Luksemburga iespējams atdzīvinājusi Eiropas konstitucionālo līgumu. Tomēr Eiropas Parlamenta eiroskeptiķu līderis Jens Pīters Bonde apgalvo, ka “Luksemburgas iemīļotais premjers saņēmis tādu balsojumu, kādu vēlējies, bet tas konstitūciju neatdzīvinās”.
Luksemburga ir 13.valsts, kas ratificējusi ES konstitūciju.
Visā Eiropā tiek diskutēts, vai Eiropas konstitūcija vēl ir dzīvotspējīga. Vairāki politiķi teikuši, ka konstitūcija jau ir mirusi. Pagaidām vēl turpināsies tās ratifikācijas process, bet tā kā viena no svarīgākajām ES dalībvalstīm – Francija – šo līgumu noraidījusi, tas var tikt pasludināts par mirušu.
Lai konstitucionālais līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām ES dalībvalstīm. Iesākumā ratifikācijas procesam bija atvēlēti divi gadi. Pēc negatīvajiem referendumiem dalībvalstu līderi vienojās ratifikācijai nepieciešamo laiku pagarināt. Saskaņā ar pieņemto lēmumu dalībvalstīm konstitūcijas ratifikācijai atvēlēts ilgāks laiks. Tagad katras valsts valdība var lemt, vai turpināt ratifikācijas procesu tagad vai arī atlikt to uz vēlāku laiku. Tas nozīmē, ka atcelti jebkādi laika limiti, kad konstitūcijai būtu jāstājas spēkā. Valstīm dota pilnīga brīvība izlemšanai, kad ratificēt ES pamatdokumentu. Rietumeiropas mediji ziņo, ka valstīs, kur tauta noraidījusi ES konstitūciju, jautājums par ratifikāciju atkārtoti netiks iekļauts politiskajā dienaskārtībā līdz pat 2007.gada vidum. Šāds ES dalībvalstu vadītāju lēmums gan medijiem, gan politiķiem visā Eiropā liek runāt par “konstitūcijas iesaldēšanu”, proti, daļēju konstitūcijas ratifikācijas atlikšanu. Atliek vien minēt, vai šāds solis turpmāk nozīmēs svarīgā dokumenta lēnu nāvi vai arī tā vēlāku stāšanos spēkā. Tomēr vairāku augstu amatpersonu izteikumi netieši liecina, ka konstitūcija jau mirusi.
Pagaidām grūti pateikt, kurā valstī varētu notikt nākamais referendums par konstitūcijas ratifikāciju. Lielbritānija, Dānija, Portugāle, Polija un Īrija tūlīt pēc Francijas un Nīderlandes negatīvajiem referendumiem paziņoja, ka pagaidām referendumi šajās valstīs tiek atcelti. Arī Čehija, kura vēl nebija izlēmusi, vai rīkot tautas nobalsošanu, paziņojusi, ka pagaidām atturēsies no līguma ratifikācijas.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv