ATSAUCĒ IETVERT:
ES konstitūcijas ratifikācijas process gandrīz apstājies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.2005., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112359
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
ES konstitūcijas ratifikācijas process gandrīz
apstājies
Sekojot Francijas un Nīderlandes negatīvajiem
balsojumiem par Eiropas Savienības (ES) konstitūciju, dažas Savienības valstis izlēma
atcelt gaidāmos referendumus.
ES līderi jūnijā notikušajā sammitā
vienojās, ka nepieciešams “pārdomu brīdis”, un atcēla iepriekš noteikto
konstitūcijas ratifikācijas galējo termiņu, kas bija paredzēts 2006.gada 1.novembrī,
informē BBC. Tagad katras valsts valdība var lemt, vai turpināt ratifikācijas procesu
tūlīt vai arī atlikt to uz vēlāku laiku.
Šobrīd konstitūciju ir ratificējušas 11 valstis – Spānija, Slovēnija, Austrija, Ungārija, Itālija, Kipra, Grieķija, Slovākija, Lietuva un Latvija. Vācijā un Beļģijā norisinās ratifikācijas process. Lai arī Luksemburgas tautas referendumā teiktais “jā” nav juridiski saistošs, bet tas tomēr nozīmē, ka, visticamāk, ES pamatdokuments šajā valstī tiks ratificēts. Divās valstīs – Francijā un Nīderlandē – konstitūcija ir noraidīta. Ko izlēmušas darīt pārējās ES valstis un kādi ir to apsvērumi?
Šobrīd konstitūciju ir ratificējušas 11 valstis – Spānija, Slovēnija, Austrija, Ungārija, Itālija, Kipra, Grieķija, Slovākija, Lietuva un Latvija. Vācijā un Beļģijā norisinās ratifikācijas process. Lai arī Luksemburgas tautas referendumā teiktais “jā” nav juridiski saistošs, bet tas tomēr nozīmē, ka, visticamāk, ES pamatdokuments šajā valstī tiks ratificēts. Divās valstīs – Francijā un Nīderlandē – konstitūcija ir noraidīta. Ko izlēmušas darīt pārējās ES valstis un kādi ir to apsvērumi?
Pozitīvāk noskaņotās - Portugāle un Polija
Referendums Portugālē bija gaidāms šā gada decembrī, bet tas tika
atcelts uz nenoteiktu laiku. Pagājušajā gadā veiktās aptaujas rāda, ka
konstitūcijai tika pausts spēcīgs atbalsts, kas gan pēdējā laikā esot strauji
mazinājies, atstājot “par” balsotājiem vien dažu procentu pārsvaru.
Nozīmīgākās politiskās partijas atbalsta konstitūcijas ratifikāciju. Tiek
uzskatīts, ka arī Portugāles tauta ir visumā proeiropeiski noskaņota.
Polijā referendums bija paredzēts šā gada oktobrī, bet tas atcelts uz nenoteiktu
laiku. Februārī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 64 procenti Polijas pilsoņu
atbalsta konstitūcijas ratifikāciju. Tomēr Polijas premjers Mareks Belka paudis, ka,
iespējams, ES pamatdokumenta ratifikācija Polijas parlamentā būtu pareizāka izvēle,
ziņo BBC.
Īrija un Čehija: partijas “par”, tauta “pret”
Īrijā norisināsies referendums par konstitūciju, kas gan nenotiks,
šogad kā plānots, bet ir pārcelts uz nākamo gadu. Īrijas premjerministrs Bertijs
Aherns uzskata, ka referenduma atcelšana dos iespēju tautai labāk izskaidrot šī
dokumenta saturu un nozīmi.
Neskatoties uz galveno politisko partiju spēcīgo atbalstu konstitūcijas ratifikācijai,
aptaujas liecina, ka lielāka daļa īru grasās balsot pret ES pamatlikumu, proti, 35
procenti ir pret, bet 30 – par. Vēl trešdaļa iedzīvotāju nav izlēmuši.
Čehijā bija plānots noturēt juridiski saistošu referendumu, kura rīkošanas laiks
vēl nav noteikts. Čehijas premjerministrs Jiri Paroubeks uzskata, ka referendums
jāatceļ līdz 2006.gada beigām vai 2007.gada sākumam.
Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd Čehijā vēl nav izstrādāts tiesību akts, kas
pieļautu referenduma rīkošanu. Gadījumā, ja neizdosies to pieņemt, ES pamatdokuments
būs jāapstiprina Čehijas parlamentam.
Vairums valdošo partiju Čehijā atbalsta konstitūciju, bet tauta ir noskaņota diezgan
negatīvi. Jūnijā veiktās aptaujas liecina, ka 52 procenti balsotu pret konstitūcijas
ratifikāciju. Tomēr arī “Pilsoņu partija”, kuras rindās ir Čehijas prezidents
Vāclavs Klauss, uzskata, ka konstitūciju nevar atbalstīt, un tā centīsies panākt,
lai konstitūcija būtu jāapstiprina parlamentā. Tas “Pilsoņu partijai” dotu
iespēju noraidīt šo dokumentu.
 Zaļš – valstis, kuras ratificējušas Eiropas konstitūciju; sarkans – valstis, kuras noraidījušas Eiropas konstitūciju; dzeltens – valstis, kuras nav ratificējušas Eiropas konstitūciju; pelēks – valstis, kuras neietilpst Eiropas Savienībā (Luksemburgā, Beļģijā un Vācijā ratifikācijas process vēl nav pilnībā pabeigts) |
Lielbritānija un Dānija skeptiskas
Lielbritānija bija plānojusi noturēt referendumu kā viena no
pēdējām valstīm 2006.gada pavasarī, bet kļuva par pirmo valsti, kas referendumu
atcēla pēc Nīderlandes un Francijas negatīvā balsojuma. Kā jau tika gaidīts,
Lielbritānijas izvēle atteikties no referenduma rīkošanas negatīvi ietekmēja
konstitūcijas turpmāko likteni, jo citas valstis izlēma sekot Lielbritānijas paraugam.
Lielbritānija ir viena no visskeptiskāk noskaņotajām dalībvalstīm. Tai ir vairāki
būtiski iebildumi pret konstitūciju, kas galvenokārt saistīti ar bailēm nodot pārāk
lielu varu pārnacionālajai institūcijai.
Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs paudis, ka konstitūcijas ratifikācija
nevar norisināties pirms mainās Francijas un Nīderlandes balsojuma rezultāti.
Dānija uz nenoteiktu laiku ir atcēlusi šā gada septembrī paredzēto referendumu, kura
sagatavošanas darbi jau bija uzsākti. Arī dāņi tiek uzskatīti par skeptiski
noskaņotiem ES pilsoņiem. Aptauju rezultāti liecina, ka “pret” balsot gatavojas 38
procenti iedzīvotāju, bet “par” – 34 procenti, informē BBC.
Zviedrijas un Somijas parlamenti nogaida
Somija ir paziņojusi, ka atliek konstitūcijas ratifikāciju
parlamentā. Ratifikācijas process varētu turpināties, kad Francija un Nīderlande būs
izlēmušas, ko darīt tālāk. Somijas amatpersonas vēlas arī konsultēties ar
vēlētājiem pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas.
Arī Zviedrijas parlaments ir atcēlis konstitūcijas ratifikāciju. Zviedrija ir
paziņojusi, ka parlamenta balsojums nenotiks, pirms Francija un Nīderlande nebūs
gatavas atkārtotam referendumam.
Igaunija, Beļģija un Vācija ratificēs
Igaunija ir šobrīd vienīgā no ratifikāciju neuzsākušajām
valstīm, kas izlēmusi konstitūcijas ratifikāciju veikt iepriekš paredzētajā laikā.
Tātad var gaidīt, ka Igaunijas parlaments ES pamatdokumentu apstiprinās līdz šī gada
beigām.
Beļģija konstitūcijas ratifikācijas procesu uzsāka 17.jūnijā, t.i., tūdaļ pēc ES
dalībvalstu vadītāju vienošanās par pauzi konstitūcijas ratificēšanā. Lai
pabeigtu ratifikācijas procesu, ES pamatdokuments vēl jāapstiprina Beļģijas
reģionālajās asamblejās.
Arī Vācijas parlamenta abas palātas ir nobalsojušas “par” konstitūciju, tā
atspoguļojot tautas atbalstu šī dokumenta ratifikācijai. Aptauju rezultāti rāda, ka
59 procenti Vācijas pilsoņu konstitūciju atbalsta. Lai ratifikācijas procesu pabeigtu,
nepieciešams prezidenta paraksts.
Tātad, neskatoties uz atsevišķu valstu centieniem uzturēt konstitūciju pie
dzīvības, turpinot ratifikāciju, lielākā daļa ES dalībvalstu ir izvēlējušās
referendumu un ratifikāciju atlikt uz nenoteiktu laiku. Kopumā var uzskatīt, ka šā
gada laikā nenotiks nozīmīga virzība ES konstitūcijas apstiprināšanas procesā un
tās nākotne būs tikpat neskaidra kā līdz šim.
Ieva Ušča