
Dažādi sludinājumi
Latvijas Republika
Labklājības ministrija
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras
2004. gada publiskais pārskats
Rīga
Saturs
1. Izveidošanas mērķis
2. Funkcijas un uzdevumi
3. Juridiskais statuss un struktūra
4. Darbības plānotie rezultāti un to izpildes izvērtējums
4.1. Vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktie galvenie uzdevumi
un to izpildes izvērtējums
4.2. Pārvaldes līgumā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji un to
izpildes izvērtējums
4.3. 2004. gada darbības plānā noteiktie galvenie sasniedzamie darbības rezultāti un
to izpildes izvērtējums
4.4. Pārskata gadā notikušās būtiskākās pārmaiņas
5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde
6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu,
izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu
7. Atsauksmes par aģentūras darbību
8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai
9. Informācija par PKIVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un to izmaiņas
prognoze nākamam pārskata periodam
10. Finansējums un tā izlietojums
10.1. Īpašiem mērķiem paredzētie (speciālā budžeta) ieņēmumi un to izlietojums
10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums
10.3. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums
10.4. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti
11. Informācija par Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai
piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu
12. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana
13. Prognozes un plāni:
13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai
13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un
administrēšanas sistēmas uzlabošanai.
13.3. Finanšu saistības
14. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem
Lietotie saīsinājumi un apzīmējumi:
ERAF projekts – Eiropas reģionālā attīstības fonda Nacionālās
programmas “Darba tirgus politikas ieviešanas institūciju infrastruktūras un
tehnoloģiskā nodrošinājuma pilnveidošana” projekts “Profesionālās karjeras
izvēles karjeras valsts aģentūras infrastruktūras uzlabošana un informācijas
sistēmas attīstība”.
ESF projekts – Eiropas sociālā fonda Nacionālās programmas “Atbalsts
kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimuma līdztiesības politikas
ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes
paaugstināšanai” projekts “PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas
pilnveidošana”.
NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra.
PHARE projekts – ES Phare 2002. gada Nacionālās programmas “Nodarbinātības
stratēģija (institūciju stiprināšana)” Twinning projekts.
1. Izveidošanas mērķis
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (tālāk
tekstā - PKIVA) ir izveidota 2004. gada 1. augustā, reorganizējot valsts bezpeļņas
organizāciju “Profesionālās karjeras izvēles centrs”, lai īstenotu bezdarba
samazināšanas preventīvo pasākumu – pakalpojumu sniegšanu profesionālās
orientācijas jomā.
2. Funkcijas un uzdevumi
Ministru kabineta noteikumos Nr.543 “Profesionālās karjeras izvēles valsts
aģentūras nolikums” (tālāk tekstā – Nolikums) noteiktās PKIVA funkcijas ir:
1) sniegt pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību profesionālās orientācijas jomā
valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, kā arī fiziskām
un juridiskām personām,
2) piedalīties nodarbinātības un bezdarba samazināšanas politikas īstenošanā,
veidojot sabiedrības izpratni par profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas
nozīmību darbaspēka kvalitātes attīstīšanā,
3) izvērtēt profesionālās orientācijas jomā izmantojamās metodes, to atbilstību
zinātnes sasniegumiem, darba tirgus un starptautiski atzītām prasībām.
PKIVA uzdevumi ir noteikti Nolikumā un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsts
likumā, kas nosaka, ka PKIVA:
1) atbilstoši savai kompetencei piedalās Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē
un īstenošanā,
2) bez maksas veic personas profesionālās orientācijas izpēti,
3) bez maksas konsultē personas profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas
profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē,
4) apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē personas par
tām, izstrādā jaunas zinātniski praktiskas metodes,
5) sniedz metodisku palīdzību izglītības iestādēm zinātniski pamatotu
profesionālās orientācijas metožu un formu ieviešanā,
6) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām,
fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām,
7) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu
izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā profesionālās orientācijas jomā,
8) veic citus Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikumā un
normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Galvenie no Nolikumā noteiktajiem uzdevumiem, kas papildina iepriekšējos, ir:
- sniedz grupu un individuālās konsultācijas profesionālās orientācijas jautājumos
bezdarbniekiem un darba meklētājiem, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma,
personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, personām, kurām ir
noteikta invaliditāte, pirmspensijas vecuma personām, lai veicinātu sociāli aktīvu
attieksmi pret mūžizglītību,
- nodrošina mūsdienu prasībām atbilstošu metodisko bāzi profesionālās
orientācijas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši katras mērķa grupas specifikai,
- piedalās starptautisko izglītības un profesijas izvēles konsultāciju standartu
izstrādē un ieviešanā Latvijā, izstrādā un publisko profesiju aprakstus,
- sniedz informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm,
- informē sabiedrību par iespējām saņemt aģentūras pakalpojumus,
- organizē seminārus, konferences un citus informatīvus pasākumus par profesionālās
orientācijas jautājumiem, kā arī sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajā
institūcijām profesionālās orientācijas un personāla attīstības jomā.
3. Juridiskais statuss un struktūra.
Atbilstoši Nolikumam PKIVA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts
iestāde. 2004. gadā PKIVA struktūrā bija 5 reģionālie informācijas konsultāciju
centri un 15 rajonu konsultāciju kabineti.
4. Darbības plānotie rezultāti un to izpildes izvērtējums:
4.1. Vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktie galvenie
uzdevumi un to izpildes izvērtējums.
2004. gada 13. decembrī apstiprinātajā Profesionālās karjeras izvēles valsts
aģentūras vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijā 2004. – 2007.
gadam (tālāk tekstā – Stratēģija) ir noteikti aģentūras galvenie darbības
virzieni, aktivitātes un sasniedzamie rezultāti Stratēģijas mērķa sasniegšanai
laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam.
1) Profesionālās orientācijas un konsultēšanas darba nodrošināšana.
PKIVA reģionālajos informācijas konsultāciju centros un rajonu konsultāciju kabinetos
regulāri tiek plānota un nodrošināta profesionālās orientācijas un konsultatīvo
pakalpojumu sniegšana un to daudzveidība gan darba formu, gan darba metožu ziņā,
atbilstoši konkrētā klienta vai klientu kategorijas vajadzībām pēc palīdzības.
2004. gadā plānotais pakalpojumus saņēmušo personu skaits - 35000. Gada laikā
pakalpojumus saņēmuši 38399 cilvēki, kas par 9,7% pārsniedz plānoto.
2) PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas attīstība.
- Mērķa grupu vajadzību izpēte. 2004. gada pavasarī,
realizējot vispārizglītojošo skolu 9. klašu skolēnu aptauju, ir apzinātas viņu
vajadzības pēc palīdzības profesijas izvēles procesā. 73,5% no visiem aptaujātajiem
9. klašu skolēniem norāda, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība profesijas izvēlē,
85,0% norāda, ka viņiem ir vajadzīga informācija par izglītības iestādēm, 69%
vēlas vairāk uzzināt par profesijām – to saturu, darba apstākļiem utt., 65% vēlas
vairāk uzzināt par sevi – savām interesēm, spējām, īpašībām, 53% vēlas
vairāk uzzināt par darba tirgu – pieprasījumu pēc speciālistiem, prognozes
nākotnē. Citu mērķa grupu vajadzību izpēti plānots veikt ESF projekta ietvaros
sākot ar 2005. gadu.
- Informācijas apkopošana par izglītības iespējām. Informācija par izglītības
iespējām ir aktualizēta, apkopota un strukturēta profesionālās orientācijas
mērķiem. Poligrāfiski ir izdoti 2 informācijas katalogi par izglītības iestādēm.
- Profesiogrāfiskās informācijas sagatavošana. Profesiju aprakstu izstrāde un
izdošana plānota ESF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- Metodisko materiālu izstrāde par profesionālās orientācijas, karjeras plānošanas
un darba meklēšanas jautājumiem. Izstrādāta metodika bezdarbnieku apmācības spēju
psiholoģiskajai novērtēšanai pirms mācībām NVA kursos. Izstrādāti 3, atjaunoti un
modificēti 5 profesionālās orientācijas darbā izmantojamie metodiskie materiāli.
Metodisko materiālu plašāka izstrāde un izdošana ieplānota ESF projekta ietvaros,
sākot ar 2005. gadu.
- Rekomendāciju izstrādāšana profesionālās orientācijas darbam ar cilvēkiem, kam
ir veselības traucējumi. Izstrādāts darba variants metodiskajam materiālam par
profesijas izvēles ierobežojumiem veselības traucējumu gadījumos.
3) Sabiedrības informēšana par profesionālās orientācijas jautājumiem.
- Iedzīvotāju informētības līmeņa paaugstināšana par profesionālās orientācijas
un karjeras plānošanas jautājumiem. Izglītojošu izdales materiālu izstrāde un
izdošana par profesionālās orientācijas jautājumiem, kā arī TV raidījumu ciklu
izstrāde un realizēšana ieplānota ESF projekta ietvaros sākot ar 2005. gadu.
- Iedzīvotāju informētības līmeņa paaugstināšana par iespējām saņemt PKIVA
pakalpojumus. Informācija par profesionālās PKIVA pakalpojumiem tiek izplatīta caur
sadarbības institūcijām, plašsaziņas līdzekļiem, izglītības u.c. izstādēm.
- Sadarbības attīstīšana ar dažādām institūcijām profesionālās orientācijas
jomā. PHARE projekta ietvaros PKIVA 2004. gada augustā organizēja semināru „ PKIVA
kapacitātes stiprināšana atbilstoši nākotnes vajadzībām”, kura piedalījās PKIVA
darbinieki un pārstāvji no citām institūcijām – Labklājības ministrijas,
Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, izglītības iestādēm u.c. Reģionālo
informācijas konsultāciju centru un rajonu konsultāciju kabinetu vadītāji visa gada
laikā atkārtoti ir tikušies ar dažādu institūciju pārstāvjiem, informējot viņus
par PKIVA darbību un saskaņojot konsultatīvo darbu rajonos. PKIVA pārstāvji
piedalījušies Starptautiskās izglītības un profesiju izvēles konsultantu
asociācijas konferencē.
- Palīdzības un pakalpojumu sniegšana speciālistiem un interesentiem profesionālās
orientācijas un karjeras plānošanas jautājumos. Konsultācijas profesionālās
orientācijas darba organizēšanas jautājumos gada laikā sniegtas 644 speciālistiem
(pedagogiem, skolu psihologiem, sociālajiem darbiniekiem).
4) PKIVA infrastruktūras attīstība.
- Jaunu konsultāciju kabinetu izveidošana. Jaunu konsultāciju kabinetu izveidošana
plānota ERAF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- PKIVA materiāli tehniskās bāzes attīstība. Gada laikā tika pilnveidots darba vietu
aprīkojums atbilstoši darba specifikai 9 konsultāciju kabinetos. Daugavpils
konsultāciju kabineta aprīkojums uzlabots, pārejot uz jaunām telpām. Rajonu
konsultāciju kabinetiem iegādāti kopējamie aparāti un printeri (ERAF projekta
ietvaros). Telpu remontu veikšana un datortehnikas iegāde ieplānota ERAF projekta
ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- Profesionālās karjeras izvēles informācijas sistēmas attīstīšana. Sagatavots un
iesniegts Valsts investīciju programmas projekts “Profesionālās karjeras izvēles
valsts aģentūras informācijas sistēmas attīstība”. Izstrādāts darba variants
jaunai klientu uzskaites sistēmai elektroniskā veidā. Jaunas interneta mājas lapas
izstrāde ar profesionālās pašnoteikšanās programmu ieplānota ERAF projekta
ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
5) PKIVA pakalpojumu un administrēšanas kvalitātes paaugstināšana.
- Pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana. Lai noskaidrotu klientu apmierinātības
līmeni ar sniegtajiem pakalpojumiem, veikta klientu aptauja. Regulāri tiek organizēti
konsultantu metodiskie semināri. Darbā pieņemts iekšējais auditors un izstrādāta
atbilstošā dokumentācija. ESF projekta ietvaros sākot ar 2005. gadu plānots uzsākt
kvalitātes vadības sistēmas izstrādi un ieviešanu.
- Personāla attīstības nodrošināšana. PHARE projekta ietvaros realizēts konsultantu
– treneru apmācības seminārs, ko vadīja vācu eksperti. Regulāri tiek organizēti
konsultantu metodiskie semināri PKIVA ietvaros, kā arī 22 konsultanti, lai
paaugstinātu savu kvalifikāciju, ir piedalījušies dažādos cita veida apmācības
kursos un semināros galvenokārt par psiholoģijas tēmām. Veikta darbinieku
anketēšana un personāla stipro un vājo pušu apzināšana. Sākot ar 2005. gadu ESF
projekta ietvaros paredzēts izstrādāt darbinieku attīstības sistēmu un veikt
atbilstošu apmācību.
- Finanšu resursu efektīvas izmantošanas nodrošināšana. Pārskata periodā PKIVA ir
nodrošinājusi statistiskās, finanšu un citas informācijas, atskaišu un pārskatu
sagatavošanu un veikusi funkciju realizēšanai paredzēto līdzekļu plānošanu, sadali
un to izlietošanas kontroli.
4.2. Pārvaldes līgumā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji un to
izpildes izvērtējums.
1) PKIVA darbības rezultātu kvantitatīvie rādītāji.
Pārvaldes līgums starp Labklājības ministriju un PKIVA tika parakstīts 2004. gada 13.
decembrī, un tajā atbilstoši Stratēģijai noteikti PKIVA darbības plānotie
rezultāti un rādītāji laika posmam no 2004. līdz 2007. gadam.
PKIVA pakalpojumus saņēmušo personu skaits pa kategorijām un tā dinamika pret plānoto un iepriekšējo gadu.
N. |
Pakalpojumus saņēmušo personu grupa |
2003.g. |
Plānots |
2004.g. |
2004.g. |
2004.g. |
1. |
Kopējais profesionālās orientācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits |
36406 |
35000 |
38399 |
+9,7% |
+5,5% |
2. |
T.sk. pa klientu kategorijām: |
|||||
2.1. |
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji |
4410 |
4500 |
8445 |
+87.7% |
+91,5% |
2.2. |
Citas personas, t.sk.: |
31996 |
29810 |
29954 |
+0,5% |
-6,4% |
2.2.1. |
Izglītojamie |
26994 |
24853 |
-7,9% |
||
2.2.2. |
Nestrādājošas personas |
1276 |
837 |
-34,4% |
||
2.2.3. |
Strādājošas personas |
2258 |
2754 |
+22,0% |
||
2.2.4. |
Izglītojamo vecāki |
1468 |
1510 |
+2,9% |
||
2.2.5. |
Speciālisti (pedagogi) |
644 |
||||
3. |
T.sk. sociālās atstumtības riska grupu personas: |
|||||
3.1. |
Personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma |
118 |
200 |
692 |
+246,0% |
+486,4% |
3.2. |
Personas pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs |
40 |
10 |
16 |
+60,0% |
-60,0% |
3.3. |
Pirmspensijas vecuma personas |
145 |
280 |
396 |
+41,4% |
+173,1% |
3.4. |
Personas, kurām noteikta invaliditāte |
297 |
200 |
446 |
+123,0% |
+50,2% |
2004. gadā ir palielinājies PKIVA pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits gan
salīdzinot ar plānoto daudzumu, gan ar 2003. gadā sasniegto, taču ir mainījies
dažādu klientu grupu īpatsvars kopējā klientu skaitā. Īpaši ir pieaudzis
pakalpojumus saņēmušo daudzums no galvenajām mērķa grupām: bezdarbnieki, personas
pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki (izņemot
personas pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, kuru skaits ir neliels
un tā dinamika neviennozīmīga). Palielinājies ir arī konsultēto strādājošo
iedzīvotāju skaits, kas liecina par pakalpojuma pieprasījuma pieaugumu šīs
iedzīvotāju daļas vidū. Tas ir īpaši svarīgi mūžizglītības kontekstā, kad
strādājošie veido jaunus karjeras plānus, apejot bezdarbnieku statusu.
Tajā pašā laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies pakalpojumus
saņēmušo izglītojamo un nestrādājošo pieaugušo skaits. Iespējams,
nestrādājošie iedzīvotāji aktīvāk iesaistās nodarbinātības pasākumos, t.sk.
reģistrējas NVA. Savukārt PKIVA pakalpojumu piedāvājumu skolēniem gada otrajā pusē
nācās samazināt sakarā ar pieaugošo pieprasījumu sniegt pakalpojumus NVA
reģistrētiem bezdarbniekiem.
Individuālās un grupveida konsultācijas saņēmušo personu skaits un tā dinamika pret plānoto.
Nr. |
Pakalpojumus saņēmušo personu skaits |
Plānots |
2004. g. |
2004.g. |
1. |
Individuālas konsultācijas saņēmušie |
14400 |
13657 |
-5,2% |
2. |
Grupveida konsultācijas saņēmušie |
21600 |
24742 |
+14,5% |
PKIVA piedāvā savus pakalpojumus kā individuāli, tā grupās. Šajā gadā, salīdzinot ar plānoto, ir palielinājies to klientu skaits, kas pakalpojumus saņēma grupā - 64,4% no visiem klientiem. Kopumā tika sniegtas 1964 grupveida konsultācijas, t.i. vidēji 12,6 cilvēkiem grupā. Jāatzīmē, ka darbs grupās ir efektīva metode, pieaugot apkalpojamo klientu skaitam.
Konsultatīvo kabinetu skaits.PKIVA konsultatīvo kabinetu skaits gada laikā nav mainījies. Jaunu kabinetu atvēršanu plānots uzsākt ERAF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
Profesiju aprakstu izstrāde.
Profesiju aprakstu izstrādi un publicēšanu plānots uzsākt ar 2005. gadu ESF projekta ietvaros.
Profesionālās orientācijas, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras konsultēšanas metožu pilnveide un izstrādne.
Konsultatīvā darba pilnveidošanai tika izstrādāti 3 un pilnveidoti un pavairoti 5 metodiskie materiāli.
2) PKIVA darbības, pakalpojumu un klientu apkalpošanas izmaksu efektivitātes rādītāji.
Konsultāciju izmaksas bezdarbniekiem, invalīdiem un citu mērķa grupu pārstāvjiem:
individuālā konsultācija – 17,61 Ls, grupas konsultācija – 5,20 Ls (vienai personai).
Konsultāciju izmaksas citām personām (izglītojamiem): individuāla konsultācija – 15,24 Ls, grupas konsultācija - 4,79 Ls (vienai personai). Informatīvā konsultācija par izglītības iespējām – 2,50 Ls (vienai personai). Visi minētie pakalpojumu izmaksu rādītāji ir samazinājušies.
3) PKIVA darbības, pakalpojumu un klientu apkalpošanas kvalitatīvie rādītāji.
Klientu sniegtais PKIVA pakalpojumu novērtējums.
Saskaņā ar anonīmas klientu aptaujas datiem: 71,1% klientu augstu novērtē apmierinātību ar PKIVA saņemto palīdzību; 65,3% augstu novērtē apmierinātību ar iegūtajām atbildēm uz interesējošiem jautājumiem; 84,8% augstu novērtē konsultanta darbu; 80,2% konsultācijas laikā ir jutušies ļoti mierīgi un pārliecināti; 84,8% augstu novērtē PKIVA pakalpojumu noderīgumu citiem.
Informācijas sniegšana par PKIVA jaunajiem pakalpojumiem.
Pārskata periodā informācija par PKIVA pakalpojumiem ir sniegta 34 publikācijās presē, 3 radio un 6 televīzijas raidījumos.
Profesionālās orientācijas metodiskās bāzes nodrošināšana atbilstoši mērķa grupu specifikai.
Klientu profesionālo interešu noteikšanai PKIVA izmanto 2 veida interešu testus – vieni ir pielāgoti jauniešiem, galvenokārt skolēniem, ietverot jautājumus, kas saistās ar mācību procesu, bet otra veida testi ir pielāgoti pieaugušiem cilvēkiem, ietverot jautājumus, kas saistās ar pieredzi darbā. 2004. gadā tika atjaunots tests jauniešu izzinošo interešu novērtēšanai.
Klientu aptauja, lai saņemtu pakalpojumu kvalitātes novērtējumu.
Klientu aptauja par PKIVA pakalpojumu kvalitātes novērtējumu tika veikta 2004. gada oktobrī. Tika aptaujāti 1130 klienti.
Informācijas pieejamības nodrošināšana klientiem par PKIVA pakalpojumu saņemšanas iespējam u.c. svarīgiem jautājumiem.
PKIVA telpās ir izvietota informācija par PKIVA pakalpojumu veidiem, struktūrvienību adresēm, tālruņa numuriem. Informācija par PKIVA pakalpojumiem tiek nodota izglītības pārvaldēm, izglītības iestādēm, NVA filiālēm, rajonu sociālajiem darbiniekiem u.c., tā tiek izplatīta izglītības izstādēs, plašsaziņas līdzekļos.
4.3. PKIVA 2004. gada darbības plānā noteiktie galvenie sasniedzamie darbības rezultāti un to izpildes izvērtējums.
1) Profesionālās orientēšanas un konsultēšanas darba nodrošināšana.
Pārskata periodā PKIVA profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumus nodrošināja 20 rajonu struktūrvienībās, bet rajonos, kuros šādu struktūrvienību nav – izbraukuma konsultāciju veidā.
PKIVA pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits pa plānošanas reģioniem un rajoniem.
Nr. |
Plānošanas
reģions / |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie cilvēki |
T.sk. bezdarbnieki |
T.sk. citi klienti |
|||
skaits |
% no kopējā |
skaits |
% no raj-ā. |
skaits |
% no raj-ā. |
||
1. |
Rīgas reģions |
14752 |
38,4 |
2873 |
19,5 |
11879 |
80,5 |
1.1. |
Rīgas |
11963 |
31,2 |
2299 |
19,2 |
9664 |
80,8 |
1.2. |
Jūrmala |
R |
R |
R |
R |
R |
R |
1.3. |
Limbažu |
R |
R |
R |
R |
R |
R |
1.4. |
Ogres |
1149 |
3,0 |
206 |
17,9 |
943 |
82,1 |
1.5. |
Tukuma |
1640 |
4,3 |
368 |
22,4 |
1272 |
77,6 |
2. |
Vidzemes reģions |
6910 |
18,0 |
1147 |
16,6 |
5763 |
83,4 |
2.1. |
Alūksnes |
985 |
2,6 |
58 |
5,9 |
927 |
94,1 |
2.2. |
Cēsu |
1109 |
2,9 |
349 |
31,5 |
760 |
68,5 |
2.3. |
Gulbenes |
1372 |
3,6 |
177 |
12,9 |
1195 |
87,1 |
2.4. |
Madonas |
1338 |
3,5 |
286 |
21,4 |
1049 |
78,6 |
2.5. |
Valkas |
481 |
1,3 |
85 |
17,7 |
396 |
82,3 |
2.6. |
Valmieras |
1625 |
4,2 |
189 |
11,6 |
1436 |
88,4 |
3. |
Kurzemes reģions |
5788 |
15,1 |
1389 |
24,0 |
4399 |
76,0 |
3.1. |
Kuldīgas |
1483 |
3,9 |
450 |
30,3 |
1033 |
69,7 |
3.2. |
Liepājas |
3357 |
8,7 |
868 |
25,9 |
2489 |
74,1 |
3.3. |
Saldus |
L |
L |
L |
L |
L |
L |
3.4. |
Talsu |
948 |
2,5 |
71 |
7,5 |
877 |
92,5 |
3.5. |
Ventspils |
K |
K |
K |
K |
K |
K |
4. |
Zemgales reģions |
5438 |
14,2 |
1048 |
19,3 |
4390 |
80,7 |
4.1. |
Aizkraukles |
1197 |
3,1 |
140 |
11,7 |
1057 |
88,3 |
4.2. |
Bauskas |
1533 |
4,0 |
250 |
16,3 |
1283 |
83,7 |
4.3. |
Dobeles |
J |
J |
J |
J |
J |
J |
4.4. |
Jelgavas |
1040 |
2,7 |
432 |
41,5 |
608 |
58,5 |
4.5. |
Jēkabpils |
1668 |
4,3 |
226 |
13,5 |
1442 |
86,5 |
5. |
Latgales reģions |
5511 |
14,4 |
1988 |
36,1 |
3523 |
63,9 |
5.1. |
Balvu |
1149 |
3,0 |
329 |
28,6 |
820 |
71,4 |
5.2. |
Daugavpils |
1351 |
3,5 |
589 |
43,6 |
762 |
56,4 |
5.3. |
Krāslavas |
D |
D |
D |
D |
D |
D |
5.4. |
Ludzas |
Re |
Re |
Re |
Re |
Re |
Re |
5.5. |
Preiļu |
902 |
2,3 |
292 |
32,4 |
610 |
67,4 |
5.6. |
Rēzeknes |
2109 |
5,5 |
778 |
36,9 |
1331 |
63,1 |
Kopā |
38399 |
100,0 |
8445 |
22,0 |
29954 |
78,0 |
|
R – pakalpojumus sniedz Rīgas kabinets, L - pakalpojumus sniedz
Liepājas kabinets,
J - pakalpojumus sniedz Jelgavas kabinets, D - pakalpojumus sniedz Daugavpils kabinets, Re
- pakalpojumus sniedz Rēzeknes kabinets.
PKIVA Rīgas struktūrvienība nodrošina pakalpojumus gandrīz trešajai daļai visu
klientu. Citās rajonu struktūrvienībās lielākais pakalpojumus saņēmušo skaits ir
nodrošināts Liepājā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Tukumā un Valmierā.
Vidējais pakalpojumus saņēmušo bezdarbnieku daudzums veido 22% no kopējā klientu
skaita, taču pa reģioniem un pa rajoniem tas ir atšķirīgs. Tā Latgales reģionā
bezdarbnieku daudzums pakalpojumus saņēmušo vidū (36,1%) ir ievērojami augstāks
nekā Vidzemes reģionā (16,6). Konsultēto bezdarbnieku īpatsvars pakalpojumus
saņēmušo klientu vidū vislielākais ir Daugavpils (apkalpo arī Krāslavas rajonu -
43,6%), Jelgavas (apkalpo arī Dobeles rajonu - 41,5%), Rēzeknes (apkalpo arī Ludzas
rajonu - 36,9%), Līvānu (Preiļu rajonā – 32,4%), Cēsu (31,5%) un Kuldīgas (apkalpo
arī Ventspils rajonu - 30,3%) konsultāciju kabinetos.
Darbaspējīgo iedzīvotāju, bezdarbnieku un PKIVA pakalpojumus saņēmušo cilvēku un bezdarbnieku skaits pa reģioniem.
Nr. |
Plānošanas reģions |
Iedzīvo-tāju skaits darba spējas vecumā1 |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie cilvēki |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits (reģistrētā bezdarba līmenis, %)2 |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie bezdarbnieki |
||
skaits |
% no iedz. skaita darbspēj. vecumā |
skaits |
% no reģ. bezdarb-nieku skaita |
||||
1. |
Rīgas |
701742 |
14752 |
2,1 |
27810 (6,7) |
2873 |
10,3 |
2. |
Vidzemes |
150931 |
6910 |
4,6 |
9875 (9,7) |
1147 |
11,6 |
3. |
Kurzemes |
193695 |
5788 |
3,0 |
13262 (9,0) |
1389 |
10,5 |
4. |
Zemgales |
181395 |
5438 |
3,0 |
11658 (12,2) |
1048 |
9,0 |
5. |
Latgales |
230095 |
5511 |
2,4 |
28195 (19,9) |
1988 |
7,1 |
Kopā |
1457857 |
38399 |
2,6 |
90800 (8,5) |
8445 |
9,3 |
|
1
2 - Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2004. g. decembris.
PKIVA ar saviem pakalpojumiem ir aptvērusi 2,6% no valsts iedzīvotājiem darba spējas vecumā (15-61 gadi), lai gan pa atsevišķiem rajoniem šis rādītājs svārstās no 1,2% līdz 8,3%. Savukārt no reģistrēto bezdarbnieku skaita PKIVA ar pakalpojumiem ir aptvērusi 9,3%. Lielākais PKIVA pakalpojumus saņēmušo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū ir Vidzemes reģionā (11,6%), bet pa rajoniem - Tukuma (22,7%), Cēsu (19,0%), Gulbenes (15,4%), Ogres (13,3%), Bauskas (12,8%), Balvu (12,7%), Kuldīgas (ar Ventspils – 11,4%) un Liepājas (ar Saldus – 11,3%) rajonā.
Skolēnu un PKIVA pakalpojumus saņēmušo skaits 8. un 9. klašu skolēnu grupās pa reģioniem
Nr. |
Plānošanas reģions |
Skolēnu skaits 8. klasē* |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie 8. klašu skolēni. |
Skolēnu skaits 9. klasē* |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie 9. klašu skolēni |
||
Skaits |
% no skolēnu skaita |
Skaits |
% no skolēnu skaita |
||||
1. |
Rīgas |
15078 |
654 |
4,3 |
15044 |
5053 |
33,6 |
2. |
Vidzemes |
4458 |
883 |
19,8 |
4074 |
2107 |
51,7 |
3. |
Kurzemes |
4901 |
775 |
15,8 |
4795 |
1523 |
31,8 |
4. |
Zemgales |
4851 |
890 |
18,4 |
4490 |
1411 |
31,4 |
5. |
Latgales |
5785 |
370 |
6,4 |
5816 |
1534 |
26,4 |
Kopā |
35073 |
3575 |
10,2 |
34219 |
11628 |
34,0 |
|
* Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2003./2004. mācību gadu.
PIVA ar saviem pakalpojumiem ir aptvērusi vidēji 10.2% 8. klašu un 34,0% 9. klašu
skolēnus, un šis rādītājs visaugstākais ir Vidzemes reģionā (attiecīgi 19,8% un
51,7%). 8. klašu skolēni visplašāk aptverti ar PKIVA pakalpojumiem Gulbenes (40,6%),
Jēkabpils (39,4%), Aizkraukles, (31,8%) rajonos.
9. klašu skolēni ir visvairāk aptverti ar PKIVA pakalpojumiem Gulbenes (74,6%),
Valmieras (73,8%), Alūksnes (69,7%), Tukuma (62,1%), Madonas (60,7%) un Balvu (57,1%)
rajonos.
Skolēnu un PKIVA pakalpojumus saņēmušo skaits 10., 11. un 12. klašu skolēnu grupās pa reģioniem .
Nr.p.k. |
Plānošanas reģions |
Sko-lēnu skaits 10. klasē* |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie 10. klašu skolēni |
Skolēnu skaits 11. klasē* |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie 11. klašu skolēni |
Skolēnu skaits 12. klasē* |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie 12. klašu skolēni |
|||
skaits |
% no skol. skaita |
skaits |
% no skol. skaita |
skaits |
% no skol. skaita |
|||||
1. |
Rīgas |
10266 |
576 |
5,6 |
9067 |
1104 |
12,2 |
7122 |
1733 |
24,3 |
2. |
Vidzemes |
2296 |
254 |
10,7 |
1922 |
411 |
21,4 |
1527 |
437 |
28,6 |
3. |
Kurzemes |
2681 |
145 |
5,4 |
2349 |
247 |
10,5 |
1773 |
467 |
26,3 |
4. |
Zemgales |
2283 |
244 |
10,7 |
1980 |
446 |
22,5 |
1369 |
532 |
38,9 |
5. |
Latgales |
3490 |
183 |
5,2 |
3044 |
121 |
4,0 |
2518 |
626 |
24,9 |
Kopā |
21016 |
1393 |
6,6 |
18362 |
2329 |
12,7 |
14309 |
3795 |
26,5 |
|
* - Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2003./2004. mācību
gadu.
PKIVA ar saviem pakalpojumiem ir aptvērusi 6,6% 10. klašu, 12,7% 11. klašu un 26,5% 12.
klašu skolēnu.
10. klašu skolēni visplašāk aptverti ar konsultācijām Vidzemes un Zemgales reģionos
(10,7% katrā), bet no rajoniem - Alūksnes (30,4%), Balvu (21,0%) un Gulbenes (20,4%)
rajonos.
11. klašu skolēni visplašāk aptverti Zemgales reģionā (22,5%), bet no rajoniem -
Alūksnes (75,%), Jēkabpils (48,8%) un Aizkraukles (35,0%) rajonos.
12. klašu skolēni visplašāk aptverti ar konsultācijām arī Zemgales reģionā
(38,9%), bet no rajoniem - Aizkraukles (81,0%), Balvu (72,9%), Gulbenes (65,6%), Ogres
(60,5%) Jēkabpils (48,8%) un Alūksnes (47,9%) rajonos.
Šie dati, no vienas puses, var rādīt, ka dažādos rajonos skolu pedagogi un skolēni
izrāda atšķirīgu ieinteresētību par profesionālās orientācijas pakalpojumiem,
bet, no otras puses, tie atspoguļo PKIVA rajonu kabinetu kapacitāti, kas lielā daļā
rajonu varētu būt augstāka un ļautu aptvert plašāku klientu loku.
PKIVA pakalpojumus saņēmušie klienti pa kategorijām un dzimumiem.
Nr. |
Klientu grupa |
Skaits |
Skaits |
Daudzums % |
||
sievietes |
vīrieši |
sievietes |
vīrieši |
|||
1. |
Kopā |
38399 |
25821 |
12578 |
67,2 |
32,8 |
2. |
T.sk. pa klientu kategorijām: |
|||||
2.1 |
NVA reģistrēti bezdarbnieki |
8445 |
6712 |
1733 |
79,5 |
20,5 |
2.2. |
Nestrādājošie |
837 |
581 |
256 |
69,4 |
30,6 |
2.3. |
Strādājošie |
2110 |
1726 |
384 |
81,8 |
18,2 |
2.4. |
Izglītojamie |
24853 |
15036 |
9817 |
60,5 |
39,5 |
2.5. |
Skolēnu vecāki |
1510 |
1311 |
199 |
86,8 |
13,2 |
2.6. |
Speciālisti |
644 |
455 |
189 |
70,7 |
29,3 |
3. |
T.sk. sociālās atstumtības riska grupu cilvēki |
|||||
3.1. |
Personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma |
692 |
689 |
3 |
99,6 |
0,4 |
3.2. |
Pirmspensijas vecuma personas |
396 |
266 |
129 |
67,4 |
32,6 |
3.3. |
Personas, kam noteikta invaliditāte |
446 |
269 |
177 |
60,3 |
39,7 |
3.4. |
Personas pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē |
16 |
3 |
13 |
18,8 |
81,2 |
Lielākā daļa PKIVA klientu ir sievietes. Vislielākais sieviešu
īpatsvars parādās personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (99,6%), skolēnu
vecāku (86,8%), strādājošo (81,8%), un NVA reģistrēto bezdarbnieku (79,5%) vidū.
Vīrieši prevalē vienīgi to konsultēto personu vidū, kas ir pēc soda izciešanas
brīvības atņemšanas iestādēs.
Iespējams, šo parādību izraisa sieviešu lielāka gatavība meklēt un pieprasīt
palīdzību no citiem cilvēkiem, institūcijām. PKIVA veiktās izlaidumu klašu skolēnu
aptaujas rāda, ka parasti meitenes daudz biežāk nekā zēni norāda, ka viņas
vēlētos dažādus palīdzības veidus profesijas izvēlē, pie kam kā viens no
visbiežāk minētajiem ir “iespēja pie konsultanta/psihologa ar testu palīdzību
noskaidrot savas intereses, spējas, īpašības” (57% meiteņu un 29% zēnu no 9.
klases). Savukārt, zēni biežāk kā meitenes min tādus iespējamos palīdzības veidus
kā “tikšanos mācību iestāžu pārstāvjiem” (33% zēnu un 26% meiteņu),
“internetā pieejamu informāciju par mācību iestādēm” (attiecīgi 24% un 17%),
“iespēju pašam, lasot grāmatas vai strādājot ar datorprogrammām, pētīt sevi un
veidot savu karjeras plānu” (23% un 19%). Tas liecina par nepieciešamību izstrādāt
īpašus profesionālās orientācijas materiālus internetā, grāmatās, kas
piesaistītu zēnu un, iespējams, arī pieaugušo vīriešu uzmanību karjeras
plānošanas jautājumiem un ļautu viņiem patstāvīgi risināt savas problēmas.
PKIVA pakalpojumus saņēmušo NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits pa dzimumiem un vecuma grupām.
Nr. |
Vecuma |
Skaits kopā |
Daudzums % |
Skaits |
Daudzums % |
||
sievietes |
vīrieši |
sievietes |
vīrieši |
||||
1. |
Kopā |
8445 |
100 |
6712 |
1733 |
79,5 |
20,5 |
2. |
< 15 |
1 |
0,01 |
1 |
0 |
100,0 |
0,0 |
3. |
15 - 24 |
1968 |
23,3 |
1606 |
362 |
81,6 |
18,4 |
4. |
25 – 34 |
2477 |
29,3 |
2057 |
420 |
83,0 |
17,0 |
5. |
35 – 44 |
2106 |
24,9 |
1653 |
453 |
78,5 |
21,5 |
6. |
45 – 54 |
1570 |
18,6 |
1183 |
387 |
75,4 |
24,6 |
7. |
55 – 64 |
321 |
3,8 |
211 |
110 |
65,7 |
34,3 |
8. |
65 < |
2 |
0,02 |
1 |
1 |
50,0 |
50,0 |
PKIVA pakalpojumus saņēmušie NVA reģistrētie bezdarbnieki visbiežāk ir cilvēki vecumā no 25-34 gadiem. Palielinoties konsultēto bezdarbnieku vecumam, viņu vidū palielinās vīriešu īpatsvars.
Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits, kas PKIVA izgājuši apmācības spēju psiholoģisko novērtēšanu pirms mācībām kursos.
Nr. |
Novērtēšanas veids |
Skaits |
Skaits |
Daudzums % |
||
sievietes |
vīrieši |
sievietes |
vīrieši |
|||
1. |
Kopā |
4819 |
3866 |
953 |
80,2 |
19,8 |
2. |
Individuālā novērtēšana |
173 |
133 |
40 |
76,9 |
23,1 |
3. |
Grupveida novērtēšana |
4646 |
3733 |
913 |
80,3 |
19,7 |
Uz bezdarbnieku apmācības spēju psiholoģisko novērtēšanu pirms mācībām kursos no
NVA arī biežāk ir norīkotas sievietes, bet vīrieši nedaudz biežāk kā sievietes ir
saņēmuši individuālo novērtēšanu.
2) PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas attīstība.
Aktualizēta informācija par izglītības iespējām 2004./2005. mācību gadā dažāda
līmeņa izglītības iestādēs, mācību maksu tajās, iestājeksāmeniem,
sagatavošanas kursiem, konkursa koeficientiem, akreditācijas datiem, stipendiju
saņemšanu u.c. Šis darbs norit ciešā sadarbībā gan ar Izglītības un zinātnes
ministriju, gan konkrētajām izglītības iestādēm. Izglītības un zinātnes
ministrijas apstiprinātie profesiju standarti regulāri tiek sagatavoti klientiem
lietošanai.
Izdoti informatīvie katalogi “Profesionālās izglītības iestādes. Informācija
interesentiem ar pamatizglītību” (1000 eksemplāru), “Studiju iespējas ar vidējo
izglītību” (1000 eksemplāru). Šie izdevumi tiek sagatavoti, strukturējot
apgūstamās izglītības programmas atbilstoši profesionālo interešu testos
izmantotajām profesionālās darbības jomām un tādējādi atvieglojot darbu
individuālajās un grupu konsultācijās.
2004. gada pavasarī tika veikta 9. un 12. klašu skolēnu aptauja par profesionālajiem
nodomiem, profesionālās pašnoteikšanās problēmām un vēlamo palīdzību šo
jautājumu risināšanā. Pavisam tika aptaujāti 1062 skolēni no dažādām Latvijas
pilsētu un lauku skolām, t.sk. 419 devīto un 643 divpadsmito klašu skolēni.
Puse aptaujāto devītklasnieku (51%) pēc 9. klases beigšanas plāno turpināt mācības
vidusskolā, bet 11% vēl maijā nezina, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Tikai 20,5% no
aptaujātajiem devītklasniekiem ir izvēlējušies savu nākamo profesiju, 49,0% to vēl
nav izdarījuši, bet pārējie šaubās un nevar izšķirties starp vairākiem profesiju
variantiem. Savukārt gandrīz ¾ aptaujāto divpadsmitklasnieku (71%) pēc vidusskolas
beigšanas plāno studēt augstskolā, bet 14% vēl mēnesi pirms vidusskolas
absolvēšanas nav pieņēmuši lēmumu par tālākajām gaitām.
9. klašu skolēni kā potenciālās nākotnes profesijas visbiežāk min pavāra, jurista
un dizainera profesijas, bet 12. klašu skolēni kā izvēlētās visbiežāk min
ekonomikas un finanšu, jurisprudences, uzņēmējdarbības un vadības jomas.
Kā visbūtiskākos faktorus savas nākamās profesijas izvēlē 9. klašu skolēni min
augstu atalgojumu un iespēju pielietot un attīstīt savas spējas, bet 12. klašu
skolēni min augstu atalgojumu un darbu ar cilvēkiem.
9. klašu skolēni no aptaujā piedāvātajiem potenciālajiem palīdzības veidiem
profesijas izvēlē visbiežāk izvēlas tikšanos ar profesiju pārstāvjiem; iespēju
pie konsultanta/psihologa ar testu palīdzību noskaidrot savas intereses, spējas,
īpašības; dažādu profesiju aprakstu izpēti un mācību iestāžu informācijas dienu
pasākumu apmeklēšanu.
Iegūtie rezultāti liecina par to, ka skolēniem palīdzība izglītības un profesijas
izvēlē ir ārkārtīgi nepieciešama. Tieši profesionālās orientācijas darbs ar
jauniešiem skolas laikā var sekmēt viņu savlaicīgu profesionālās karjeras
plānošanas procesu un optimizēt viņu profesionalizācijas gaitu, nodrošināt
pārdomātu tālākās izglītības izvēli.
Pavairoti metodiskie materiāli (izstrādātie un atjaunotie) profesionālās
orientācijas darbam: mācību motivācijas novērtēšanas anketa (bezdarbniekiem pirms
apmācības kursos); apmeklētāja anketa NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem; tests
uzmanības noteikšanai; Latvijas profesiju reģistrs ar to raksturojošo pazīmju kodiem
papildināts ar 13 profesijām un, aptverot 683 profesijas; interešu tests (jauniešiem)
modificēts, modernizējot un pielāgojot mūsdienu apstākļiem virkni testa jautājumu;
Latvijas izglītības iestādēs apgūstamo specialitāšu saraksts 2004./2005. m.g.;
Profesiju katalogs darbam ar pieaugušajiem paredzēto interešu testu.
Dažādi metodiskie materiāli (apmeklētāju anketas, testu atbilžu lapas, informatīvi
materiāli) kopumā tipogrāfiski tika pavairoti 106530 eksemplāru tirāžā un kopēti
darba vajadzībām 60500 eksemplāros.
4) Sabiedrības informēšana par profesionālās orientācijas jautājumiem.
Apspriesti sadarbības priekšlikumi un noslēgts sadarbības līgums ar NVA par uz
kursiem pretendējošo bezdarbnieku apmācības spēju psiholoģisko novērtēšanu
atbilstoši viņu izvēlētajai izglītības programmai.
Piedaloties Labklājības ministrijas Darba departamentam, tika apspriesta sadarbība ar
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālas izglītības attīstības valsts
aģentūru, vienojoties par funkciju sadalījumu profesionālās orientācijas darbā ar
skolēniem.
PKIVA reģionālo informācijas – konsultāciju centru un rajonu konsultāciju kabinetu
vadītāji visa gada laikā atkārtoti ir tikušies ar dažādu institūciju darbiniekiem,
informējot viņus par PKIVA darbību un saskaņojot konsultatīvo darbu rajonos.
PKIVA darbinieku dalība pasākumos, lai veicinātu sadarbību ar citām institūcijām.
Nr. |
Pasākuma veids |
Pasākumu skaits |
Ar informāciju |
1. |
Rajonu pašvaldību sēdes un citi pasākumi |
47 |
249 |
2. |
Informatīvas tikšanās ar NVA filiāļu darbiniekiem |
121 |
184 |
3. |
Informatīvi pasākumi sociālajos dienestos |
39 |
218 |
4. |
Rajonu skolu valžu sanāksmes |
38 |
642 |
5. |
Rajonu Pieaugušo izglītības centru sanāksmes |
21 |
169 |
6. |
Pedagogu sanāksmes |
44 |
511 |
7. |
Vecāku sapulces |
59 |
1332 |
8. |
Jauniešu pasākumi (karjeras dienas, vasaras nometnes u.tml.) |
25 |
1460 |
Kopā |
394 |
4765 |
PHARE projekta ietvaros 2004. gada augustā tika organizēts seminārs institucionālās sadarbības veicināšanai “PKIVA kapacitātes stiprināšana atbilstoši nākotnes vajadzībām”, kurā piedalījās PKIVA darbinieki kā arī 11 pārstāvji no citām institūcijām – Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, skolu
pārstāvji u.c.Dalība vietējos pasākumos: PKIVA speciālisti ir piedalījušies citu organizāciju rīkotajos pasākumos, vadot nodarbības par karjeras jautājumiem (sabiedriskās organizācijas “Esfir” rīkotajos semināros neaizsargātām, maznodrošinātām sievietēm; Jelgavas bērnu un jauniešu centra „ Junda” rīkotajā vasaras nometnē; Ogres rajona padomes Pieaugušo izglītības centra rīkotajā seminārā sievietēm–bezdarbniecēm; bērnu namu un internātskolu jauniešu vasaras nometnē Siguldā) vai nolasot referātus (Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžas skolotāju konferencē; Latvijas organizāciju psihologu biedrības un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas rīkotajā konferencē „Profesionālā identitāte”).
Dalība starptautiskos pasākumos: 2 speciālisti pēc Eiropas apmācību centra CEDEFOP uzaicinājuma piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Nirnbergā (Vācijā) ar mērķi izzināt Vācijas nodarbinātības modeli; 1 speciālists piedalījās Trešajā Baltijas Moreno dienu konferencē un pēckonferences seminārā Klaipēdas Universitātē (Lietuvā), lai apgūtu jaunas metodes darbā ar pieaugušajiem, jauniešiem un īpaši ar bezdarbniekiem viņu psiholoģisko krīžu pārvarēšanā, kā arī lai uzturētu PKIVA sakarus ar vadošajiem Baltijas un Eiropas valstu grupu terapeitiem; 2 speciālisti piedalījās gadskārtējā starptautiskajā Izglītības un profesijas izvēles konsultantu asociācijas konferencē “Konsultēšana, sociālā integrācija un karjeras attīstība” La Korunā (Spānijā), lai apzinātu jaunākās atziņas un citu valstu pieredzi profesionālās orientācijas jautājumos.
Dalība izstādēs: izglītības izstādē “Skola 2004” Rīgā PKIVA piedalījās ar stendu, informācijas lapām un informatīvo katalogu “Profesionālās izglītības iestādes. Informācija interesentiem ar pamatizglītību” un izstādē “Jēkabpils 2004” - ar stendu un informatīvajiem materiāliem. Izstādēs tika izplatīta informācija par PKIVA pakalpojumiem un ievākta informācija no izglītības iestādēm. Izdots un izplatīts reklāmas buklets 5000 eksemplāru tirāžā.
Profesijas izvēles problēmu atspoguļojoša informācija un informācija par PKIVA pakalpojumiem ir sniegta 34 publikācijās presē, 3 radio un 6 televīzijas raidījumos.
4) PKIVA infrastruktūras attīstība.
Pārskata periodā Daugavpils konsultāciju kabinets pārgāja uz jaunām telpām, kurās tika veikts remonts, uzstādīta signalizācija un telpas tika aprīkotas konsultantu darba vajadzībām.
Tika iegādātas mēbeles, lai aprīkotu telpas grupu konsultācijām Daugavpils, Madonas, Smiltenes, Alūksnes, Cēsu, Valmieras, Bauskas, Liepājas un Rīgas kabinetos. Otrā konsultanta darba vietas aprīkošanai tika iegādātas mēbeles Cēsu un Valmieras kabinetos.
Visos konsultāciju kabinetos tika uzstādīti tālruņa numuru noteicēji, nomainītas izkārtnes un iegādātas ceļojumu somas izbraukuma konsultāciju nodrošināšanai.
ERAF projekta ietvaros tika iegādāti 10 kopējamie aparāti un 17 printeri rajonu kabinetu vajadzībām un tika uzsākta elektroinstalācijas renovācija Rīgas reģionālajā informācijas – konsultāciju centrā.
5) PKIVA pakalpojumu un administrēšanas kvalitātes paaugstināšana.
Lai novērtētu klientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem, 2004. gada oktobrī tika veikta anonīma 1130 klientu aptauja tūlīt pēc pakalpojumu saņemšanas. Klientiem tika piedāvāts pēc 10 ballu sistēmas novērtēt 5 faktorus (anketā katram faktoram tika paskaidrota vērtējumu skalas nozīme, piemēram, 1 balle apzīmē vērtējumu „ļoti slikti” (vai “pilnīgi neesmu apmierināts”, vai “pilnīgi nevajadzīgi”), bet 10 balles apzīmē vērtējumu “ļoti labi” (vai “esmu pilnībā apmierināts”, vai “ļoti noderīgi” u.tml.)
Klientu skaits procentos, kas konkrētos faktorus novērtējot 10 ballu sistēmā ir devuši zemu (1-3 balles), vidēju (4-7 balles) un augstu (8-10 balles) vērtējumu.
Nr. |
Faktors |
Vērtējums |
Jaunieši |
Pieaugušie |
||
konsultēti |
konsultēti |
konsultēti |
konsultēti |
|||
1. |
Apmierinātība ar aģentūrā saņemto palīdzību esmu |
zems |
1,1 |
0 |
0 |
0 |
vidējs |
35,3 |
12,7 |
11,3 |
3,5 |
||
augsts |
63,6 |
87,3 |
88,7 |
96,5 |
||
2. |
Apmierinātība ar iegūtajām atbildēm uz interesējošiem jautājumiem |
zems |
3,1 |
0,7 |
0 |
0 |
vidējs |
39,6 |
12,7 |
22,6 |
7,0 |
||
augsts |
57,3 |
86,6 |
77,4 |
93,0 |
||
3. |
Apmierinātība ar aģentūras konsultanta darbu |
zems |
0,6 |
0 |
1,6 |
0 |
vidējs |
18,4 |
6,3 |
8,1 |
0 |
||
augsts |
81,0 |
93,7 |
90,3 |
100 |
||
4. |
Apmierinātība ar izjūtām konsultācijas laikā (cik mierīgi un pārliecināti jutās) |
zems |
1,6 |
0 |
4,8 |
1,7 |
vidējs |
21,2 |
11,3 |
21,0 |
7,5 |
||
augsts |
77,2 |
88,7 |
74,2 |
90,4 |
||
5. |
Aģentūras pakalpojumu noderīgums citiem cilvēkiem |
zems |
0,9 |
0 |
0 |
0 |
vidējs |
18,6 |
6,3 |
6,5 |
0,9 |
||
augsts |
80,5 |
93,7 |
93,5 |
99,1 |
||
Aptauja liecina par lielākās daļas klientu augstu apmierinātību ar saņemtajiem
pakalpojumiem, konsultantu darbu, pie tam augstāko vērtējumu deva pieaugušie, kas
konsultācijas saņēma individuāli.
Gada laikā PKIVA darbiniekiem tika organizēti 5 aģentūras līmeņa informatīvi -
metodiski semināri un 20 reģionālie kvalifikācijas celšanas teorētiski –
metodiskie semināri, kuros konsultanti iepazīstas ar jauno informāciju, apguva jaunas
darba formas un metodes, analizēja pieredzes apmaiņā gūto informāciju, veica darba
plānu un izpildes analīzi, kā arī veica regulāras supervīzijas (atsevišķu grūtu
gadījumu analīzi konsultēšanas praksē).
Rīgas reģionālajā informācijas – konsultāciju centrā konsultantiem supervīzijas
notiek iknedēļas, citu struktūrvienību konsultanti individuāli piedalās arī
Latvijas skolu psihologu asociācijas, Latvijas profesionālo psihologu asociācijas un
Klīnisko psihologu asociācijas rīkotās supervīzijās.
Visi Centra konsultanti ir Latvijas Izglītības un profesijas izvēles konsultantu
asociācijas biedri un piedalās asociācijas rīkotajās aktivitātēs.
Jaunajiem darbiniekiem tika veikta individuāla apmācība (gan teorētisko darba
nostādņu apmācība, gan stažēšanās pie pieredzējušiem kolēģiem) Rīgā un
reģionālajos informācijas-konsultāciju centros.
Tika apzināta Vācijas un Šveices pieredze profesionālās orientācijas jomā PHARE
projekta ietvaros notika 7 PKIVA speciālistu 2 pieredzes apmaiņas vizītes Vācijā un
Šveicē, tika izstrādāti priekšlikumi labākās prakses pielāgošanai PKIVA un
organizēts seminārs 11 konsultantiem par jaunākajām teorētiskām pieejām
profesionālajā orientācijā un karjeras konsultēšanā.
Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai tika pārstrādāta virkne iekšējo
dokumentu, kas reglamentē darbinieku darbu, un pieņemts darbā un apmācīts iekšējais
auditors.
Tika izstrādāts darba variants jaunai pamatdarbības struktūrvienību elektroniskai
darba atskaišu sistēmai. Veikta personāla novērtēšana, darbinieku anketēšana,
darbinieku individuālo mērķu noteikšana, mērķu saskaņošana, anketu analīze un
rezultātu prezentācija. Atbilstoši apkopotajām anketām tika veikta personāla stipro
un vājo pušu, iespēju un risku analīze.
Preču un pakalpojumu iegāde tiek regulāri organizēta saskaņā ar likumu “Par
iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Finansiālās darbības atskaites un
atskaites par darba izpildes rezultātiem tiek sniegtas regulāri un savlaicīgi.
4.4. Pārskata gadā notikušās būtiskākās pārmaiņas.
2004. gadā valsts bezpeļņas organizācija “Profesionālās karjeras izvēles
centrs” tika reorganizēta par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru:
2004. gada 15. jūnijā ar MK noteikumiem Nr.543 tika apstiprināts PKIVA nolikums, un
2004. gada 1. augustā ar LM rīkojumu Nr.100 organizācija uzsāka savu darbu kā PKIVA.
Veicot struktūras izmaiņas, Rīgā ir izveidota Informatīvi – metodiskā daļa, kuras
uzdevums ir apkopot konsultantu darbam nepieciešamo informāciju par izglītības
iespējām, profesijām, kā arī profesionālās orientācijas un konsultācijās
izmantojamo metožu un darba paņēmienu izstrāde un ieviešana. Gada laikā 2 rajonu
konsultāciju kabineti (Rīgas un Jelgavas) ir pārveidoti par reģionālajiem
informācijas – konsultāciju centriem.
5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde.
2004. gadā PKIVA netika realizēti Valsts investīciju programmas projekti.
6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu
kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu.
Pārskata periodā, pieaugot pieprasījumam pēc PKIVA pakalpojumiem, optimizēta
pakalpojumu sniegšanas pieejamība, plašāk organizējot grupveida pakalpojumus. Lai
nodrošinātu pakalpojumu pieejamību rajonos, kuros pagaidām nav PKIVA
struktūrvienību, tika praktizētas izbraukumu konsultacijas izglītības iestādes, NVA
filiālēs u.c.
7. Atsauksmes par aģentūras darbību.
PKIVA Konsultatīvā padome, analizējot PKIVA darbības rezultātus 2004. gadā, ir
devusi pozitīvu vērtējumu.
Kā liecina klientu aptauja, lielākā daļa klientu augstu novērtē apmierinātību ar
PKIVA pakalpojumiem un konsultantu darbu.
59% no aptaujātajiem klientiem aptaujas anketā pievienoja
piebildes. Visbiežāk tās ir pozitīvas, uzsverot nepieciešamību turpināt PKIVA
darbību, izsakot pateicību vai iesakot citiem arī izmantot PKIVA, piemēram:
“turpiniet arī turpmāk veikt šo nozīmīgo un svarīgo darbu palīdzot cilvēkiem
profesijas izvēlē”; “novēlu jums pastāvēt un nekad nezaudēt šo interesanto
karjeras izvēles aģentūru”; “tāda palīdzība ir vajadzīga katram jaunietim,
kurš vēlas mācīties tālāk”; “ļoti labi, ka ir tāda aģentūra, kur var
pārliecināties par savu izvēli un pie tam bez maksas”; “paldies, ir prieks, ka ir
kāds, kas var sniegt atbalstu un padomu”; “paldies par informāciju, laba
informācija par profesijām”; “lai arī turpmāk būtu tik pat labi testi un
patīkami konsultanti”; “lai visi, kas nevar izvēlēties, ko mācīties, nāk tieši
uz PKIVA”; “lai pieaugušie vairāk zinātu par tādu iespēju un biežāk apmeklētu
Jūsu aģentūru” u.c.
7,9% klientu ir devuši savus ieteikumus PKIVA darba pilnveidošanai, piemēram:
“reklamējiet aģentūru biežāk”; “turpiniet tāpat, bet prasiet, lai skola Jums
piešķir 2 stundas”; “pārāk īsa tikšanās, varētu būt ilgākas un biežāk
šādas konsultācijas”; “precīzāk norādīt atbilstošo profesiju”; “sākumā
nedaudz vairāk izskaidrot testa būtību”; “izveidot īsākus testus, īsākus
jautājumus”; “palielināt testu skaitu konsultācijās”; “daži ir novecojuši
jautājumi”; “biežāk atjaunot informāciju”; “vairāk informācijas par
apmācības iespējām ārzemēs, par mūzikas skolām, par kursiem ar un bez
iepriekšējas sagatavotības”; “izdalīt kādus materiālus par interesējošām
skolām līdzņemšanai”; “datorizējiet konsultāciju procesu”; “uzlabojiet
tehnisko aprīkojumu”; “plašākas telpas” u.c.
8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai.
Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai tika veikti pasākumi:
• Izveidota un pastāvīgi darbojas stingra darbinieku darba laika uzskaite.
• Apstiprināti PKIVA darba kārtības un lietvedības noteikumi un atcelti PIKC darba
kārtības un lietvedības noteikumi.
• Līdz ar PKIVA izveidošanu atbilstoši Valsts pārvaldes likumam izstrādāti un
saskaņoti PKIVA struktūrvienību reglamenti, pakāpeniski pārstrādāti darbinieku
amatu apraksti, kuros precizēti un pārskatīti veicamie uzdevumi.
• Lai veicinātu darbinieku iesaistīšanos ētikās situācijas uzturēšanā un
uzlabošanā PKIVA un izpildot 03.08.2004. Ministru kabinetā apstiprināto “Korupcijas
novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004 – 2005. gadam” izveidota
pastāvīgas darbības Ētikas komisija.
• Nozīmēta Ekspertu komisija dokumentu saglabāšanas novērtēšanai un atbildīgais
par lietu nomenklatūru un lietvedības kārtošanu.
• Izveidota PKIVA pastāvīga komisija pretendentu piemērotības novērtēšanai un
atcelts rīkojums par iepriekšējo komisiju.
• Līdz ar aģentūras nodibināšanos darbā tika pieņemts viens auditors. Tika veikta
auditora apmācība sekojošos kursos: “Iekšējā audita pamati”, “Projektu
vadīšana I”, “Valsts un pašvaldību iepirkumi”.
• 2004.gada II pusgadā tika izstrādāti sekojoši dokumenti: PKIVA Iekšējā audita
nodaļas reglaments; iekšējā audita veikšanas kārtība PKIVA; apzināts aģentūrā
esošo auditējamo sistēmu kopums; apstiprināts risku novērtējums; apstiprināts PKIVA
iekšējā audita stratēģiskais plāns; sagatavots auditu gada plāns 2005.gadam;
sagatavots auditoru mācību plāns 2005.gada I pusgadam. Decembrī tika uzsākts pirmais
audits un sagatavots ziņojuma projekts, bet audits pabeigts 2005.gadā.
9. Informācija par PKIVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un to izmaiņas
prognoze nākamam pārskata periodam.
Ar LR LM rīkojumu Nr.110 no 25.08.2004 “Par PKIVA publisko pakalpojumu izcenojumu
apstiprināšanu”, izdotu saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 6.panta otro daļu un
MK 2002.g.5.marta noteikumiem nr.93 “Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas
metodika” ir apstiprināti šādi aģentūras publisko pakalpojumu izcenojumi:
- individuāla konsultācija psiholoģiskos vai personības izaugsmes jautājumos (līdz 6
stundām) – viena konsultācija – 13,56 Ls;
- izbraukuma konsultācija grupai – viena konsultācija – 46,20 Ls;
- lekcija par karjeras attīstīšanu, personības izaugsmes jautājumiem (1 akadēmiskā
stunda) – viena lekcija – 11,66 Ls;
- seminārs par karjeras attīstīšanu, personības izaugsmes jautājumiem (3 stundas)
– viens seminārs – 18,36 Ls;
- CV vai motivācijas vēstules sastādīšana, noformēšana – viena vēstule – 2,00
Ls;
- CV vai motivācijas vēstules tulkošana (1 valodā), noformēšana – viena vēstule
– 7,86 Ls;
- dokumentu kopēšana A3, A4 formātā (par 1 lapu) – viens dokuments – 0,05 Ls;
- interneta lietošana – viena stunda – 0,50 Ls;
- profesionāli nozīmīgo īpašību noteikšana un darbības efektivitātes
psiholoģiskā prognozēšana – viens cilvēks – 50,00 Ls;
- personāla un personāla pretendentu profesionāli nozīmīgo
īpašību noteikšana, piemērotāko pretendentu atlase un darba komandas komplektēšana
– viens cilvēks – 80,00 Ls;
- apmācības efektivitātes psiholoģiskā prognozēšana (grupa 20 cilvēki) – viens
cilvēks – 5,00 Ls;
- studentu mācību prakses organizēšana – prakse vienam studentam – 30,00 Ls;
- personības motivēšana aktīvai rīcībai darba tirgū (nodarbību cikls 80 stundas)
– viena stunda – 10,00 Ls.
2005. gadā nav plānotas PKIVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumu izmaiņas.
10. Finansējums un tā izlietojums:
10.1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem
paredzētie ieņēmumi un to izlietojums.
Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums, latos
Nr. |
Apstiprināts |
Faktiskā |
|
1. |
Resursi izdevumu segšanai |
32572 |
32572 |
1.1 |
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem |
32572 |
32572 |
2. |
Izdevumi - kopā |
32572 |
32572 |
2.1 |
Kārtējie izdevumi, kas finansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem ( apakšprogramma 0705) |
10252 |
10252 |
2.2 |
Investīcijas Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai (apakšprogramma 0706) |
22320 |
22320 |
Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izlietojums, latos
Nr. |
Apstiprināts |
Faktiskā |
|
1. |
Resursi izdevumu segšanai |
308320 |
308320 |
1.1 |
Valsts speciālā budžeta iestādes saņemtie transferta pārskaitījumi |
280960 |
280960 |
1.2 |
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņemumi |
5040 |
5040 |
1.3 |
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem |
22320 |
22320 |
2. |
Izdevumi - kopā |
308320 |
308320 |
2.1 |
Uzturēšanas izdevumi |
286000 |
286000 |
2.1.1 |
Kārtējie izdevumi |
286000 |
286000 |
tai skaitā atalgojumi |
128621 |
128621 |
|
2.2 |
Investīcijas Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto projektu īstenošanai (apakšprogramma 0706) |
22320 |
22320 |
10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums
Maksas pakalpojumi |
Faktiskie |
Faktiskie |
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi |
16085 |
16085 |
Kopā |
16085 |
16085 |
10.3. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums.
2004. gadā PKIVA nav saņēmusi ziedojumus vai dāvinājumus.
10.4. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti.
2004. gadā PKIVA palielinājusies darba efektivitāte – pieaudzis apkalpojamo cilvēku
skaits un samazinājušās pakalpojumu izmaksas.
11. Informācija par valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai
piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.
2004. gadā PKIVA netika īstenoti Valsts investīciju projekti.
12. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana.
2004. gadā PKIVA konsultanti paaugstināja savu kvalifikāciju reģionālo metodisko semināru ietvaros un PHARE projekta ietvaros. Konsultanti, kas darbu PKIVA uzsāka pārskata periodā, tika apmācīti darba vietās un reģionālajos centros.
22 konsultanti pabeiguši dažāda cita veida apmācības kursus, seminārus.
4 konsultanti mācās maģistratūrā, 1 beidzis maģistratūru.
13. Prognozes un plāni:
13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, 2005. gada plānā ir iekļauti pasākumi:
- regulāri organizēt konsultantu teorētiski-metodiskos seminārus;
- veikt klientu aptauju par pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu;
- veikt iekšējo auditu;
- ESF projekta ietvaros izveidot profesionālās orientācijas un konsultēšanas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmu; veikt apmācību grupu un individuālajā konsultēšanā; izvērtēt darbinieku vispārīgās prasmes, izstrādāt apmācības plānu un realizēt darbinieku vispārīgās apmācības.
13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai.
Resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai 2005. gada plānā iekļauti pasākumi:
- pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu;
- veikt iekšējo auditu;
- izveidot elektronisku klientu uzskaites informācijas sistēmu;
- ESF projekta ietvaros izstrādāt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas plānu; apmācīt darbiniekus darbam ar kvalitātes vadības sistēmu;
13.3.Finanšu saistības, latos
Ilgtermiņa ieguldījumi |
|
Nemateriālie ieguldījumi |
741 |
Pamatlīdzekļi |
27469 |
Kopā |
28210 |
Apgrozāmie līdzekļi |
|
Krājumi kopā |
5473 |
Norēķini par prasībām (debitoriem) |
7316 |
Nākamo periodu izmaksas (prese) |
4267 |
Kopā |
17056 |
Kreditori |
|
Parādi piegādātājiem (komunālie maksājumi, nomas maksa, uzturēšana) |
9540 |
Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi |
6870 |
Pārējie kreditori (darba algas u.c.) |
9792 |
Kopā |
26202 |
14. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.
2004. gadā Valsts kontrole nav veikusi PKIVA pārbaudes.
Rīga, 2005. gada 30. jūnijs
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra
J.Endziņa 06.07.2005. apstiprinātie
Mantisko ieguldījumu novērtēšanas ekspertu saraksta grozījumi un papildinājumi nr.
25.7-82
Fiziskas personas
|
|
|
Kontaktadrese, |
|||||
Nekustamai |
Tehnoloģiskās |
Transportlīdzekļi |
Lauksaimniecības tehnika |
Intelektuālais |
Uzņēmuma darbība (bizness), meži, antikvārie, mākslas priekšmeti un cita kustama manta |
|
||
Krūzkopa Sigita |
No 06.07.2005.
līdz |
Latvijas |
Advokātu
birojs “Bērziņš, Marga un Vīnkalns” |
|||||
Juridiskas personas
FORAL, INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA AĢENTŪRA, SIA |
No 06.07.2005. līdz 06.07.2008. |
Latvijas |
Kalēju iela
14/16-7 |
No saraksta izslēgts: Lūcija Kuzjukēviča, Brigita Pētersone, Armīns Pētersons,
Māra Uzulēna, IU “PĒTERSONA PATENTS”.
Sarakstu izstrādājusi Uzņēmumu reģistrācijas nodaļas vadītāja valsts notāre S.
Glāzniece
SIA “LATVIJAS NEATKARĪGAIS SPECIALISTU ATESTĀCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS
CENTRS”
SERTIFICĒTO METINĀTĀJU SARAKSTS
1. Sertificēšana pēc standarta LVS EN 287 – 1: 2004. + AC:2004. saskaņā ar LR MK noteikumiem nr.143 no 27.03.2001. un MK noteikumiem nr.165 no 02.05.2000.
2. Sertificēšana pēc standarta LVS EN 287 – 1:1992 + A1:1997 saskaņā ar LR MK noteikumiem nr.143 no 27.03.2001.
3. Anulēto sertifikātu saraksts
* Detalizēta informācija SIA “LNSASC” mājas lapā www.lnsasc.lv vai SIA “LNSASC” birojā: Meža iela 7, Rīga, tālr. 7610032, fakss 7408215.
VALSTS AĢENTŪRA “MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJA”
izsniegusi maksātnespējas procesa administratoru sertifikātus
ar derīguma termiņu 20.06.2007.
VALSTS AĢENTŪRA “MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJA”
izsniegusi maksātnespējas procesa administratoru sertifikātus
ar derīguma termiņu 27.06.2007.
1. |
SJADEME RAIVO |
00385 |
Maksātnespējas procesa administratoru sertifikāta derīguma termiņš beidzies (nav tiesīgi veikt administratora pienākumus)
1. |
ZANE AVERČENKO |
00256 |
2. |
IVO CIMDIŅŠ |
00259 |
3. |
VILNIS GAILUMS |
00262 |
4. |
ANTONS HIRKOVSKIS |
00266 |
5. |
ANGELIKA KRICERE |
00269 |
6. |
BRIGITA ĻŪĻA-FRANKEVICA |
00274 |
7. |
GITA MATISOVA |
00276 |
8. |
IEVA RATNIECE |
00289 |
9. |
LĪGA SILIŅA |
00290 |
10. |
IEVA ŠAKARE |
00295 |
11. |
JURIS ZĀLĪTIS |
00302 |
Paziņojums
Es, Júliusson Hjörleifur K, SIA “Regis Latvia”, reģ.nr.48503008674, kapitāla daļu īpašnieks piedāvāju iepriekš minētās firmas līdzīpašniekiem Gundaram Kalniņam, Elīnai Vidzei un SIA “Regis Ltd”, kuru pārstāv Elīna Vidze, pieteikties 30 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas pie juristes Jeļenas Vozņukas, tālr. 9919555, kapitāla daļu pirmtiesību realizācijai, sakarā ar to, ka kapitāla daļas atsavina J?l?usson Hjörleifur K.
Paziņojums
Sauso celtniecības maisījumu ražotne “RITVARI” Stopiņu novadā, Rīgas rajonā, izsludina sava objekta divu noliktavu ēku projektēšanas un būvniecības sabiedrisko apspriešanu, kas notiks no 2005.gada 8.jūlija līdz 8.augustam. Lēmuma pieņemšana –10.augustā pulksten 16 Stopiņu novada Domes ēkā Institūta ielā 1A, Stopiņu novadā, Rīgas rajonā. Ar projekta dokumentāciju var iepazīties Stopiņu novada domes būvvaldē.
Paziņojums par pamatkapitāla daļu pārdošanu
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “SERVI KO” (juridiskā
adrese Rīgā, Maskavas ielā 322E) izpildinstitūcija paziņo, ka tās dalībnieki
pārdod viņiem piederošās SIA “Servi Ko” pamatkapitāla daļas.
Pamatojoties uz Komerclikuma 189.panta pirmo daļu, SIA “Servi Ko” piedāvā tās
pārējiem dalībniekiem izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties pārdodamās
kapitāla daļas. Rakstveida pieteikumi jāiesniedz SIA “Servi Ko” valdē Maskavas
ielā 322A, ēka nr.18, 3.stāvā, Rīgā. Tālruņi uzziņām 7187819, 7189250.
Paziņojums par koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas tarifa projektu
Firma “Cēsu būvnieks” (reģistrācijas nr.000300193, biroja
adrese: “Katrīnkalns”, Drabešu pagasts, Cēsu rajons, LV-4140) 2005.gada 8.jūlijā
iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai koģenerācijas stacijā
saražotās siltumenerģijas ražošanas tarifa projektu, kas ir aprēķināts saskaņā
ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2003.gada 26.februāra lēmumā
nr.58 apstiprināto metodiku “Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un
koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu
aprēķināšanas metodika”. Metodika publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
2003.gada 6.martā.
Projektā plānotais siltumenerģijas ražošanas tarifs – Ls 15,97 par vienu MWh.
Tarifa spēkā stāšanās datums – 2006.gada 1.janvāris.
Lietotāji ar tarifu projekta kopsavilkumu var iepazīties interneta tīklā Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā www.sprk.gov.lv vai SIA “Cēsu
būvnieks” siltumtīklu telpās Cēsīs, Dzintara ielā 7, darbdienās no pulksten 8
līdz 12 un no pulksten 13 līdz 17.
Priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu var iesniegt rakstveidā vai
elektroniskā veidā 20 dienu laikā pēc šī paziņojuma publicēšanas laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis”: “Katrīnkalns”, Drabešu pagasts, Cēsu rajons, LV-4140,
fakss 4127088, e-pasta adrese: cb@cb.lv.
Paziņojums
Izsludina pretendentu pieteikšanos ar pirmpirkuma tiesībām sakarā ar dzīvokļa Rīgā, Trikātas ielā 6, korp.2, dz.7, 14/25 domājamo daļu pārdošanu.
Ausma Hofmane
Sagatavots Rīgas rajona padomes 2004.gada publiskais pārskats
Atbilstoši Latvijas Republikas likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 14.panta 3.daļai, Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 72.pantam, 21.panta 1.daļas 2.punktam, Ministru Kabineta noteikumiem nr.231 “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību” ir sagatavots Rīgas rajona padomes 2004.gada publiskais pārskats. 2004.gada publisko pārskatu Rīgas rajona padome apstiprināja 2005.gada 28.jūnijā. Visi interesenti ar Rīgas rajona padomes 2004.gada publisko pārskatu var iepazīties interneta mājas lapas www.rrp.lv sadaļā “Lēmumi”.
Paziņojums
Cēsu rajona Zaubes pagasta padome informē, ka ar 2005.gada 20.aprīļa pagasta padomes sēdes lēmumu nr.8 (protokols nr.6) apstiprināts Zaubes pagasta padomes 2004.gada publiskais pārskats. Ar publiskā pārskata pilnu tekstu var iepazīties Zaubes pagasta padomē, „Saulgriežos”, Zaubes pagastā, Cēsu rajonā, katru darbadienu no pulksten 9 līdz 17.
Paziņojums
26.05.2005. Pļaviņu pilsētas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus nr.14 “Par grozījumiem Pļaviņu pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos”.
Paziņojums
Mārupes pagasta padome līdz 2005.gada 1.jūlijam ir publicējusi atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā Mārupes pagasta padomes 2004.gada publisko pārskatu, kurš ietver Mārupes pagasta padomes darbības, finansējuma un tā izlietojuma, struktūrvienību un padotībā esošo iestāžu darbības pārskatu par 2004.gadu un prognozes 2005.gadam. Minētais pārskats iesniegts LR Finanšu ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Mārupes pagasta padomes 2004.gada publiskais pārskats pieejams Mārupes pagasta padomē, Daugavas ielā 29, Mazcenu bibliotēkā, Mazcenu alejā 4, un Mārupes pagasta izglītības iestādēs.
Paziņojums
Lēdurgas pagasta padome 31.05.2005. ir apstiprinājusi saistošos noteikumus nr.1 “Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi” un saistošos noteikumus nr.3 “Grozījumi saistošajos noteikumos nr.2 “Lēdurgas pašvaldības budžets un speciālais budžets 2005.gadam””. Ar pilnu saistošo noteikumu tekstu var iepazīties Lēdurgas pagasta padomē.Paziņojums
RGPP KrPP 2.biroja 3.nodaļas darbinieki 30.11.2004. Rīgā, Krustpils
ielā 63a, izņēma šādas automašīnas:
1. OPEL KADETT CARAVAN, v/n CG-7654, VIN nr. W0L000046F2599322.
2. VW TRANSPORTER, VIN nr.WV2ZZZ70ZRH044910.
3. MERCEDES BENZ 230, v/n BM-4153, VIN nr.WDB1240231A481158.
4. VAZ 2108, VIN nr. “XTA2108...”, VIN no nr. 8.–17. simbolam ir iznīcināts.
5. JEEP GRAND CHEROKEE, VIN nr.1J4FJB8S9VL613728.
Īpašniekus lūdzam pieteikties RGPP KrPP 2.biroja 3.nodaļā; tālr. 7086157 vai
7086187.
Paziņojums
Šķeltovas pagasta padome informē, ka 2005.gada 30.jūnija padomes
sēdē ar lēmumu nr. 1 (protokols nr. 6) apstiprināts Šķeltovas pagasta padomes
2004.gada publiskais pārskats.
Publiskais gada pārskats ir publicēts vietējā pašvaldības informatīvajā biļetenā
un publiski pieejams pašvaldības bibliotēkā.