Dažādi sludinājumi

Latvijas Republika
Labklājības ministrija

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras
2004. gada publiskais pārskats

Rīga

Saturs
1. Izveidošanas mērķis
2. Funkcijas un uzdevumi
3. Juridiskais statuss un struktūra
4. Darbības plānotie rezultāti un to izpildes izvērtējums
4.1. Vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes izvērtējums
4.2. Pārvaldes līgumā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji un to izpildes izvērtējums
4.3. 2004. gada darbības plānā noteiktie galvenie sasniedzamie darbības rezultāti un to izpildes izvērtējums
4.4. Pārskata gadā notikušās būtiskākās pārmaiņas
5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde
6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu
7. Atsauksmes par aģentūras darbību
8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai
9. Informācija par PKIVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un to izmaiņas prognoze nākamam pārskata periodam
10. Finansējums un tā izlietojums
10.1. Īpašiem mērķiem paredzētie (speciālā budžeta) ieņēmumi un to izlietojums
10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums
10.3. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums
10.4. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti
11. Informācija par Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu
12. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana
13. Prognozes un plāni:
13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai
13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai.
13.3. Finanšu saistības
14. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem

Lietotie saīsinājumi un apzīmējumi:
ERAF projekts – Eiropas reģionālā attīstības fonda Nacionālās programmas “Darba tirgus politikas ieviešanas institūciju infrastruktūras un tehnoloģiskā nodrošinājuma pilnveidošana” projekts “Profesionālās karjeras izvēles karjeras valsts aģentūras infrastruktūras uzlabošana un informācijas sistēmas attīstība”.
ESF projekts – Eiropas sociālā fonda Nacionālās programmas “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimuma līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” projekts “PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošana”.
NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra.
PHARE projekts – ES Phare 2002. gada Nacionālās programmas “Nodarbinātības stratēģija (institūciju stiprināšana)” Twinning projekts.

1. Izveidošanas mērķis
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (tālāk tekstā - PKIVA) ir izveidota 2004. gada 1. augustā, reorganizējot valsts bezpeļņas organizāciju “Profesionālās karjeras izvēles centrs”, lai īstenotu bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu – pakalpojumu sniegšanu profesionālās orientācijas jomā.

2. Funkcijas un uzdevumi
Ministru kabineta noteikumos Nr.543 “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikums” (tālāk tekstā – Nolikums) noteiktās PKIVA funkcijas ir:
1) sniegt pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību profesionālās orientācijas jomā valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām,
2) piedalīties nodarbinātības un bezdarba samazināšanas politikas īstenošanā, veidojot sabiedrības izpratni par profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas nozīmību darbaspēka kvalitātes attīstīšanā,
3) izvērtēt profesionālās orientācijas jomā izmantojamās metodes, to atbilstību zinātnes sasniegumiem, darba tirgus un starptautiski atzītām prasībām.
PKIVA uzdevumi ir noteikti Nolikumā un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsts likumā, kas nosaka, ka PKIVA:
1) atbilstoši savai kompetencei piedalās Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē un īstenošanā,
2) bez maksas veic personas profesionālās orientācijas izpēti,
3) bez maksas konsultē personas profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē,
4) apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē personas par tām, izstrādā jaunas zinātniski praktiskas metodes,
5) sniedz metodisku palīdzību izglītības iestādēm zinātniski pamatotu profesionālās orientācijas metožu un formu ieviešanā,
6) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām,
7) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā profesionālās orientācijas jomā,
8) veic citus Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Galvenie no Nolikumā noteiktajiem uzdevumiem, kas papildina iepriekšējos, ir:
- sniedz grupu un individuālās konsultācijas profesionālās orientācijas jautājumos bezdarbniekiem un darba meklētājiem, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, personām, kurām ir noteikta invaliditāte, pirmspensijas vecuma personām, lai veicinātu sociāli aktīvu attieksmi pret mūžizglītību,
- nodrošina mūsdienu prasībām atbilstošu metodisko bāzi profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši katras mērķa grupas specifikai,
- piedalās starptautisko izglītības un profesijas izvēles konsultāciju standartu izstrādē un ieviešanā Latvijā, izstrādā un publisko profesiju aprakstus,
- sniedz informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm,
- informē sabiedrību par iespējām saņemt aģentūras pakalpojumus,
- organizē seminārus, konferences un citus informatīvus pasākumus par profesionālās orientācijas jautājumiem, kā arī sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajā institūcijām profesionālās orientācijas un personāla attīstības jomā.

3. Juridiskais statuss un struktūra.
Atbilstoši Nolikumam PKIVA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. 2004. gadā PKIVA struktūrā bija 5 reģionālie informācijas konsultāciju centri un 15 rajonu konsultāciju kabineti.

4. Darbības plānotie rezultāti un to izpildes izvērtējums:
4.1. Vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes izvērtējums.
2004. gada 13. decembrī apstiprinātajā Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģijā 2004. – 2007. gadam (tālāk tekstā – Stratēģija) ir noteikti aģentūras galvenie darbības virzieni, aktivitātes un sasniedzamie rezultāti Stratēģijas mērķa sasniegšanai laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam.
1) Profesionālās orientācijas un konsultēšanas darba nodrošināšana.
PKIVA reģionālajos informācijas konsultāciju centros un rajonu konsultāciju kabinetos regulāri tiek plānota un nodrošināta profesionālās orientācijas un konsultatīvo pakalpojumu sniegšana un to daudzveidība gan darba formu, gan darba metožu ziņā, atbilstoši konkrētā klienta vai klientu kategorijas vajadzībām pēc palīdzības. 2004. gadā plānotais pakalpojumus saņēmušo personu skaits - 35000. Gada laikā pakalpojumus saņēmuši 38399 cilvēki, kas par 9,7% pārsniedz plānoto.
2) PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas attīstība.
- Mērķa grupu vajadzību izpēte. 2004. gada pavasarī, realizējot vispārizglītojošo skolu 9. klašu skolēnu aptauju, ir apzinātas viņu vajadzības pēc palīdzības profesijas izvēles procesā. 73,5% no visiem aptaujātajiem 9. klašu skolēniem norāda, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība profesijas izvēlē, 85,0% norāda, ka viņiem ir vajadzīga informācija par izglītības iestādēm, 69% vēlas vairāk uzzināt par profesijām – to saturu, darba apstākļiem utt., 65% vēlas vairāk uzzināt par sevi – savām interesēm, spējām, īpašībām, 53% vēlas vairāk uzzināt par darba tirgu – pieprasījumu pēc speciālistiem, prognozes nākotnē. Citu mērķa grupu vajadzību izpēti plānots veikt ESF projekta ietvaros sākot ar 2005. gadu.
- Informācijas apkopošana par izglītības iespējām. Informācija par izglītības iespējām ir aktualizēta, apkopota un strukturēta profesionālās orientācijas mērķiem. Poligrāfiski ir izdoti 2 informācijas katalogi par izglītības iestādēm.
- Profesiogrāfiskās informācijas sagatavošana. Profesiju aprakstu izstrāde un izdošana plānota ESF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- Metodisko materiālu izstrāde par profesionālās orientācijas, karjeras plānošanas un darba meklēšanas jautājumiem. Izstrādāta metodika bezdarbnieku apmācības spēju psiholoģiskajai novērtēšanai pirms mācībām NVA kursos. Izstrādāti 3, atjaunoti un modificēti 5 profesionālās orientācijas darbā izmantojamie metodiskie materiāli. Metodisko materiālu plašāka izstrāde un izdošana ieplānota ESF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- Rekomendāciju izstrādāšana profesionālās orientācijas darbam ar cilvēkiem, kam ir veselības traucējumi. Izstrādāts darba variants metodiskajam materiālam par profesijas izvēles ierobežojumiem veselības traucējumu gadījumos.
3) Sabiedrības informēšana par profesionālās orientācijas jautājumiem.
- Iedzīvotāju informētības līmeņa paaugstināšana par profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas jautājumiem. Izglītojošu izdales materiālu izstrāde un izdošana par profesionālās orientācijas jautājumiem, kā arī TV raidījumu ciklu izstrāde un realizēšana ieplānota ESF projekta ietvaros sākot ar 2005. gadu.
- Iedzīvotāju informētības līmeņa paaugstināšana par iespējām saņemt PKIVA pakalpojumus. Informācija par profesionālās PKIVA pakalpojumiem tiek izplatīta caur sadarbības institūcijām, plašsaziņas līdzekļiem, izglītības u.c. izstādēm.
- Sadarbības attīstīšana ar dažādām institūcijām profesionālās orientācijas jomā. PHARE projekta ietvaros PKIVA 2004. gada augustā organizēja semināru „ PKIVA kapacitātes stiprināšana atbilstoši nākotnes vajadzībām”, kura piedalījās PKIVA darbinieki un pārstāvji no citām institūcijām – Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, izglītības iestādēm u.c. Reģionālo informācijas konsultāciju centru un rajonu konsultāciju kabinetu vadītāji visa gada laikā atkārtoti ir tikušies ar dažādu institūciju pārstāvjiem, informējot viņus par PKIVA darbību un saskaņojot konsultatīvo darbu rajonos. PKIVA pārstāvji piedalījušies Starptautiskās izglītības un profesiju izvēles konsultantu asociācijas konferencē.
- Palīdzības un pakalpojumu sniegšana speciālistiem un interesentiem profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas jautājumos. Konsultācijas profesionālās orientācijas darba organizēšanas jautājumos gada laikā sniegtas 644 speciālistiem (pedagogiem, skolu psihologiem, sociālajiem darbiniekiem).
4) PKIVA infrastruktūras attīstība.
- Jaunu konsultāciju kabinetu izveidošana. Jaunu konsultāciju kabinetu izveidošana plānota ERAF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- PKIVA materiāli tehniskās bāzes attīstība. Gada laikā tika pilnveidots darba vietu aprīkojums atbilstoši darba specifikai 9 konsultāciju kabinetos. Daugavpils konsultāciju kabineta aprīkojums uzlabots, pārejot uz jaunām telpām. Rajonu konsultāciju kabinetiem iegādāti kopējamie aparāti un printeri (ERAF projekta ietvaros). Telpu remontu veikšana un datortehnikas iegāde ieplānota ERAF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
- Profesionālās karjeras izvēles informācijas sistēmas attīstīšana. Sagatavots un iesniegts Valsts investīciju programmas projekts “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras informācijas sistēmas attīstība”. Izstrādāts darba variants jaunai klientu uzskaites sistēmai elektroniskā veidā. Jaunas interneta mājas lapas izstrāde ar profesionālās pašnoteikšanās programmu ieplānota ERAF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
5) PKIVA pakalpojumu un administrēšanas kvalitātes paaugstināšana.
- Pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana. Lai noskaidrotu klientu apmierinātības līmeni ar sniegtajiem pakalpojumiem, veikta klientu aptauja. Regulāri tiek organizēti konsultantu metodiskie semināri. Darbā pieņemts iekšējais auditors un izstrādāta atbilstošā dokumentācija. ESF projekta ietvaros sākot ar 2005. gadu plānots uzsākt kvalitātes vadības sistēmas izstrādi un ieviešanu.
- Personāla attīstības nodrošināšana. PHARE projekta ietvaros realizēts konsultantu – treneru apmācības seminārs, ko vadīja vācu eksperti. Regulāri tiek organizēti konsultantu metodiskie semināri PKIVA ietvaros, kā arī 22 konsultanti, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju, ir piedalījušies dažādos cita veida apmācības kursos un semināros galvenokārt par psiholoģijas tēmām. Veikta darbinieku anketēšana un personāla stipro un vājo pušu apzināšana. Sākot ar 2005. gadu ESF projekta ietvaros paredzēts izstrādāt darbinieku attīstības sistēmu un veikt atbilstošu apmācību.
- Finanšu resursu efektīvas izmantošanas nodrošināšana. Pārskata periodā PKIVA ir nodrošinājusi statistiskās, finanšu un citas informācijas, atskaišu un pārskatu sagatavošanu un veikusi funkciju realizēšanai paredzēto līdzekļu plānošanu, sadali un to izlietošanas kontroli.
4.2. Pārvaldes līgumā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji un to izpildes izvērtējums.
1) PKIVA darbības rezultātu kvantitatīvie rādītāji.
Pārvaldes līgums starp Labklājības ministriju un PKIVA tika parakstīts 2004. gada 13. decembrī, un tajā atbilstoši Stratēģijai noteikti PKIVA darbības plānotie rezultāti un rādītāji laika posmam no 2004. līdz 2007. gadam.

PKIVA pakalpojumus saņēmušo personu skaits pa kategorijām un tā dinamika pret plānoto un iepriekšējo gadu.

2004. gadā ir palielinājies PKIVA pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits gan salīdzinot ar plānoto daudzumu, gan ar 2003. gadā sasniegto, taču ir mainījies dažādu klientu grupu īpatsvars kopējā klientu skaitā. Īpaši ir pieaudzis pakalpojumus saņēmušo daudzums no galvenajām mērķa grupām: bezdarbnieki, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki (izņemot personas pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, kuru skaits ir neliels un tā dinamika neviennozīmīga). Palielinājies ir arī konsultēto strādājošo iedzīvotāju skaits, kas liecina par pakalpojuma pieprasījuma pieaugumu šīs iedzīvotāju daļas vidū. Tas ir īpaši svarīgi mūžizglītības kontekstā, kad strādājošie veido jaunus karjeras plānus, apejot bezdarbnieku statusu.
Tajā pašā laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies pakalpojumus saņēmušo izglītojamo un nestrādājošo pieaugušo skaits. Iespējams, nestrādājošie iedzīvotāji aktīvāk iesaistās nodarbinātības pasākumos, t.sk. reģistrējas NVA. Savukārt PKIVA pakalpojumu piedāvājumu skolēniem gada otrajā pusē nācās samazināt sakarā ar pieaugošo pieprasījumu sniegt pakalpojumus NVA reģistrētiem bezdarbniekiem.

Individuālās un grupveida konsultācijas saņēmušo personu skaits un tā dinamika pret plānoto.

PKIVA piedāvā savus pakalpojumus kā individuāli, tā grupās. Šajā gadā, salīdzinot ar plānoto, ir palielinājies to klientu skaits, kas pakalpojumus saņēma grupā - 64,4% no visiem klientiem. Kopumā tika sniegtas 1964 grupveida konsultācijas, t.i. vidēji 12,6 cilvēkiem grupā. Jāatzīmē, ka darbs grupās ir efektīva metode, pieaugot apkalpojamo klientu skaitam.

Konsultatīvo kabinetu skaits.
PKIVA konsultatīvo kabinetu skaits gada laikā nav mainījies. Jaunu kabinetu atvēršanu plānots uzsākt ERAF projekta ietvaros, sākot ar 2005. gadu.
Profesiju aprakstu izstrāde.
Profesiju aprakstu izstrādi un publicēšanu plānots uzsākt ar 2005. gadu ESF projekta ietvaros.
Profesionālās orientācijas, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras konsultēšanas metožu pilnveide un izstrādne.
Konsultatīvā darba pilnveidošanai tika izstrādāti 3 un pilnveidoti un pavairoti 5 metodiskie materiāli.
2) PKIVA darbības, pakalpojumu un klientu apkalpošanas izmaksu efektivitātes rādītāji.
Konsultāciju izmaksas bezdarbniekiem, invalīdiem un citu mērķa grupu pārstāvjiem:
individuālā konsultācija – 17,61 Ls, grupas konsultācija – 5,20 Ls (vienai personai).
Konsultāciju izmaksas citām personām (izglītojamiem): individuāla konsultācija – 15,24 Ls, grupas konsultācija - 4,79 Ls (vienai personai). Informatīvā konsultācija par izglītības iespējām – 2,50 Ls (vienai personai). Visi minētie pakalpojumu izmaksu rādītāji ir samazinājušies.
3) PKIVA darbības, pakalpojumu un klientu apkalpošanas kvalitatīvie rādītāji.
Klientu sniegtais PKIVA pakalpojumu novērtējums.
Saskaņā ar anonīmas klientu aptaujas datiem: 71,1% klientu augstu novērtē apmierinātību ar PKIVA saņemto palīdzību; 65,3% augstu novērtē apmierinātību ar iegūtajām atbildēm uz interesējošiem jautājumiem; 84,8% augstu novērtē konsultanta darbu; 80,2% konsultācijas laikā ir jutušies ļoti mierīgi un pārliecināti; 84,8% augstu novērtē PKIVA pakalpojumu noderīgumu citiem.
Informācijas sniegšana par PKIVA jaunajiem pakalpojumiem.
Pārskata periodā informācija par PKIVA pakalpojumiem ir sniegta 34 publikācijās presē, 3 radio un 6 televīzijas raidījumos.
Profesionālās orientācijas metodiskās bāzes nodrošināšana atbilstoši mērķa grupu specifikai.
Klientu profesionālo interešu noteikšanai PKIVA izmanto 2 veida interešu testus – vieni ir pielāgoti jauniešiem, galvenokārt skolēniem, ietverot jautājumus, kas saistās ar mācību procesu, bet otra veida testi ir pielāgoti pieaugušiem cilvēkiem, ietverot jautājumus, kas saistās ar pieredzi darbā. 2004. gadā tika atjaunots tests jauniešu izzinošo interešu novērtēšanai.
Klientu aptauja, lai saņemtu pakalpojumu kvalitātes novērtējumu.
Klientu aptauja par PKIVA pakalpojumu kvalitātes novērtējumu tika veikta 2004. gada oktobrī. Tika aptaujāti 1130 klienti.
Informācijas pieejamības nodrošināšana klientiem par PKIVA pakalpojumu saņemšanas iespējam u.c. svarīgiem jautājumiem.
PKIVA telpās ir izvietota informācija par PKIVA pakalpojumu veidiem, struktūrvienību adresēm, tālruņa numuriem. Informācija par PKIVA pakalpojumiem tiek nodota izglītības pārvaldēm, izglītības iestādēm, NVA filiālēm, rajonu sociālajiem darbiniekiem u.c., tā tiek izplatīta izglītības izstādēs, plašsaziņas līdzekļos.
4.3. PKIVA 2004. gada darbības plānā noteiktie galvenie sasniedzamie darbības rezultāti un to izpildes izvērtējums.
1) Profesionālās orientēšanas un konsultēšanas darba nodrošināšana.
Pārskata periodā PKIVA profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumus nodrošināja 20 rajonu struktūrvienībās, bet rajonos, kuros šādu struktūrvienību nav – izbraukuma konsultāciju veidā.

PKIVA pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits pa plānošanas reģioniem un rajoniem.

R – pakalpojumus sniedz Rīgas kabinets, L - pakalpojumus sniedz Liepājas kabinets,
J - pakalpojumus sniedz Jelgavas kabinets, D - pakalpojumus sniedz Daugavpils kabinets, Re - pakalpojumus sniedz Rēzeknes kabinets.
PKIVA Rīgas struktūrvienība nodrošina pakalpojumus gandrīz trešajai daļai visu klientu. Citās rajonu struktūrvienībās lielākais pakalpojumus saņēmušo skaits ir nodrošināts Liepājā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Tukumā un Valmierā.
Vidējais pakalpojumus saņēmušo bezdarbnieku daudzums veido 22% no kopējā klientu skaita, taču pa reģioniem un pa rajoniem tas ir atšķirīgs. Tā Latgales reģionā bezdarbnieku daudzums pakalpojumus saņēmušo vidū (36,1%) ir ievērojami augstāks nekā Vidzemes reģionā (16,6). Konsultēto bezdarbnieku īpatsvars pakalpojumus saņēmušo klientu vidū vislielākais ir Daugavpils (apkalpo arī Krāslavas rajonu - 43,6%), Jelgavas (apkalpo arī Dobeles rajonu - 41,5%), Rēzeknes (apkalpo arī Ludzas rajonu - 36,9%), Līvānu (Preiļu rajonā – 32,4%), Cēsu (31,5%) un Kuldīgas (apkalpo arī Ventspils rajonu - 30,3%) konsultāciju kabinetos.

Darbaspējīgo iedzīvotāju, bezdarbnieku un PKIVA pakalpojumus saņēmušo cilvēku un bezdarbnieku skaits pa reģioniem.

¹ - Centrālās statistikas pārvaldes dati - 2004.g. sākums,
² - Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2004. g. decembris.
PKIVA ar saviem pakalpojumiem ir aptvērusi 2,6% no valsts iedzīvotājiem darba spējas vecumā (15-61 gadi), lai gan pa atsevišķiem rajoniem šis rādītājs svārstās no 1,2% līdz 8,3%. Savukārt no reģistrēto bezdarbnieku skaita PKIVA ar pakalpojumiem ir aptvērusi 9,3%. Lielākais PKIVA pakalpojumus saņēmušo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū ir Vidzemes reģionā (11,6%), bet pa rajoniem - Tukuma (22,7%), Cēsu (19,0%), Gulbenes (15,4%), Ogres (13,3%), Bauskas (12,8%), Balvu (12,7%), Kuldīgas (ar Ventspils – 11,4%) un Liepājas (ar Saldus – 11,3%) rajonā.

Skolēnu un PKIVA pakalpojumus saņēmušo skaits 8. un 9. klašu skolēnu grupās pa reģioniem

* Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2003./2004. mācību gadu.
PIVA ar saviem pakalpojumiem ir aptvērusi vidēji 10.2% 8. klašu un 34,0% 9. klašu skolēnus, un šis rādītājs visaugstākais ir Vidzemes reģionā (attiecīgi 19,8% un 51,7%). 8. klašu skolēni visplašāk aptverti ar PKIVA pakalpojumiem Gulbenes (40,6%), Jēkabpils (39,4%), Aizkraukles, (31,8%) rajonos.
9. klašu skolēni ir visvairāk aptverti ar PKIVA pakalpojumiem Gulbenes (74,6%), Valmieras (73,8%), Alūksnes (69,7%), Tukuma (62,1%), Madonas (60,7%) un Balvu (57,1%) rajonos.

Skolēnu un PKIVA pakalpojumus saņēmušo skaits 10., 11. un 12. klašu skolēnu grupās pa reģioniem .

* - Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2003./2004. mācību gadu.
PKIVA ar saviem pakalpojumiem ir aptvērusi 6,6% 10. klašu, 12,7% 11. klašu un 26,5% 12. klašu skolēnu.
10. klašu skolēni visplašāk aptverti ar konsultācijām Vidzemes un Zemgales reģionos (10,7% katrā), bet no rajoniem - Alūksnes (30,4%), Balvu (21,0%) un Gulbenes (20,4%) rajonos.
11. klašu skolēni visplašāk aptverti Zemgales reģionā (22,5%), bet no rajoniem - Alūksnes (75,%), Jēkabpils (48,8%) un Aizkraukles (35,0%) rajonos.
12. klašu skolēni visplašāk aptverti ar konsultācijām arī Zemgales reģionā (38,9%), bet no rajoniem - Aizkraukles (81,0%), Balvu (72,9%), Gulbenes (65,6%), Ogres (60,5%) Jēkabpils (48,8%) un Alūksnes (47,9%) rajonos.
Šie dati, no vienas puses, var rādīt, ka dažādos rajonos skolu pedagogi un skolēni izrāda atšķirīgu ieinteresētību par profesionālās orientācijas pakalpojumiem, bet, no otras puses, tie atspoguļo PKIVA rajonu kabinetu kapacitāti, kas lielā daļā rajonu varētu būt augstāka un ļautu aptvert plašāku klientu loku.

PKIVA pakalpojumus saņēmušie klienti pa kategorijām un dzimumiem.

Lielākā daļa PKIVA klientu ir sievietes. Vislielākais sieviešu īpatsvars parādās personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (99,6%), skolēnu vecāku (86,8%), strādājošo (81,8%), un NVA reģistrēto bezdarbnieku (79,5%) vidū. Vīrieši prevalē vienīgi to konsultēto personu vidū, kas ir pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs.
Iespējams, šo parādību izraisa sieviešu lielāka gatavība meklēt un pieprasīt palīdzību no citiem cilvēkiem, institūcijām. PKIVA veiktās izlaidumu klašu skolēnu aptaujas rāda, ka parasti meitenes daudz biežāk nekā zēni norāda, ka viņas vēlētos dažādus palīdzības veidus profesijas izvēlē, pie kam kā viens no visbiežāk minētajiem ir “iespēja pie konsultanta/psihologa ar testu palīdzību noskaidrot savas intereses, spējas, īpašības” (57% meiteņu un 29% zēnu no 9. klases). Savukārt, zēni biežāk kā meitenes min tādus iespējamos palīdzības veidus kā “tikšanos mācību iestāžu pārstāvjiem” (33% zēnu un 26% meiteņu), “internetā pieejamu informāciju par mācību iestādēm” (attiecīgi 24% un 17%), “iespēju pašam, lasot grāmatas vai strādājot ar datorprogrammām, pētīt sevi un veidot savu karjeras plānu” (23% un 19%). Tas liecina par nepieciešamību izstrādāt īpašus profesionālās orientācijas materiālus internetā, grāmatās, kas piesaistītu zēnu un, iespējams, arī pieaugušo vīriešu uzmanību karjeras plānošanas jautājumiem un ļautu viņiem patstāvīgi risināt savas problēmas.

PKIVA pakalpojumus saņēmušo NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits pa dzimumiem un vecuma grupām.

PKIVA pakalpojumus saņēmušie NVA reģistrētie bezdarbnieki visbiežāk ir cilvēki vecumā no 25-34 gadiem. Palielinoties konsultēto bezdarbnieku vecumam, viņu vidū palielinās vīriešu īpatsvars.

Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits, kas PKIVA izgājuši apmācības spēju psiholoģisko novērtēšanu pirms mācībām kursos.

Uz bezdarbnieku apmācības spēju psiholoģisko novērtēšanu pirms mācībām kursos no NVA arī biežāk ir norīkotas sievietes, bet vīrieši nedaudz biežāk kā sievietes ir saņēmuši individuālo novērtēšanu.
2) PKIVA profesionālās orientācijas sistēmas attīstība.
Aktualizēta informācija par izglītības iespējām 2004./2005. mācību gadā dažāda līmeņa izglītības iestādēs, mācību maksu tajās, iestājeksāmeniem, sagatavošanas kursiem, konkursa koeficientiem, akreditācijas datiem, stipendiju saņemšanu u.c. Šis darbs norit ciešā sadarbībā gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan konkrētajām izglītības iestādēm. Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie profesiju standarti regulāri tiek sagatavoti klientiem lietošanai.
Izdoti informatīvie katalogi “Profesionālās izglītības iestādes. Informācija interesentiem ar pamatizglītību” (1000 eksemplāru), “Studiju iespējas ar vidējo izglītību” (1000 eksemplāru). Šie izdevumi tiek sagatavoti, strukturējot apgūstamās izglītības programmas atbilstoši profesionālo interešu testos izmantotajām profesionālās darbības jomām un tādējādi atvieglojot darbu individuālajās un grupu konsultācijās.
2004. gada pavasarī tika veikta 9. un 12. klašu skolēnu aptauja par profesionālajiem nodomiem, profesionālās pašnoteikšanās problēmām un vēlamo palīdzību šo jautājumu risināšanā. Pavisam tika aptaujāti 1062 skolēni no dažādām Latvijas pilsētu un lauku skolām, t.sk. 419 devīto un 643 divpadsmito klašu skolēni.
Puse aptaujāto devītklasnieku (51%) pēc 9. klases beigšanas plāno turpināt mācības vidusskolā, bet 11% vēl maijā nezina, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Tikai 20,5% no aptaujātajiem devītklasniekiem ir izvēlējušies savu nākamo profesiju, 49,0% to vēl nav izdarījuši, bet pārējie šaubās un nevar izšķirties starp vairākiem profesiju variantiem. Savukārt gandrīz ¾ aptaujāto divpadsmitklasnieku (71%) pēc vidusskolas beigšanas plāno studēt augstskolā, bet 14% vēl mēnesi pirms vidusskolas absolvēšanas nav pieņēmuši lēmumu par tālākajām gaitām.
9. klašu skolēni kā potenciālās nākotnes profesijas visbiežāk min pavāra, jurista un dizainera profesijas, bet 12. klašu skolēni kā izvēlētās visbiežāk min ekonomikas un finanšu, jurisprudences, uzņēmējdarbības un vadības jomas.
Kā visbūtiskākos faktorus savas nākamās profesijas izvēlē 9. klašu skolēni min augstu atalgojumu un iespēju pielietot un attīstīt savas spējas, bet 12. klašu skolēni min augstu atalgojumu un darbu ar cilvēkiem.
9. klašu skolēni no aptaujā piedāvātajiem potenciālajiem palīdzības veidiem profesijas izvēlē visbiežāk izvēlas tikšanos ar profesiju pārstāvjiem; iespēju pie konsultanta/psihologa ar testu palīdzību noskaidrot savas intereses, spējas, īpašības; dažādu profesiju aprakstu izpēti un mācību iestāžu informācijas dienu pasākumu apmeklēšanu.
Iegūtie rezultāti liecina par to, ka skolēniem palīdzība izglītības un profesijas izvēlē ir ārkārtīgi nepieciešama. Tieši profesionālās orientācijas darbs ar jauniešiem skolas laikā var sekmēt viņu savlaicīgu profesionālās karjeras plānošanas procesu un optimizēt viņu profesionalizācijas gaitu, nodrošināt pārdomātu tālākās izglītības izvēli.
Pavairoti metodiskie materiāli (izstrādātie un atjaunotie) profesionālās orientācijas darbam: mācību motivācijas novērtēšanas anketa (bezdarbniekiem pirms apmācības kursos); apmeklētāja anketa NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem; tests uzmanības noteikšanai; Latvijas profesiju reģistrs ar to raksturojošo pazīmju kodiem papildināts ar 13 profesijām un, aptverot 683 profesijas; interešu tests (jauniešiem) modificēts, modernizējot un pielāgojot mūsdienu apstākļiem virkni testa jautājumu; Latvijas izglītības iestādēs apgūstamo specialitāšu saraksts 2004./2005. m.g.; Profesiju katalogs darbam ar pieaugušajiem paredzēto interešu testu.
Dažādi metodiskie materiāli (apmeklētāju anketas, testu atbilžu lapas, informatīvi materiāli) kopumā tipogrāfiski tika pavairoti 106530 eksemplāru tirāžā un kopēti darba vajadzībām 60500 eksemplāros.
4) Sabiedrības informēšana par profesionālās orientācijas jautājumiem.
Apspriesti sadarbības priekšlikumi un noslēgts sadarbības līgums ar NVA par uz kursiem pretendējošo bezdarbnieku apmācības spēju psiholoģisko novērtēšanu atbilstoši viņu izvēlētajai izglītības programmai.
Piedaloties Labklājības ministrijas Darba departamentam, tika apspriesta sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālas izglītības attīstības valsts aģentūru, vienojoties par funkciju sadalījumu profesionālās orientācijas darbā ar skolēniem.
PKIVA reģionālo informācijas – konsultāciju centru un rajonu konsultāciju kabinetu vadītāji visa gada laikā atkārtoti ir tikušies ar dažādu institūciju darbiniekiem, informējot viņus par PKIVA darbību un saskaņojot konsultatīvo darbu rajonos.

PKIVA darbinieku dalība pasākumos, lai veicinātu sadarbību ar citām institūcijām.

PHARE projekta ietvaros 2004. gada augustā tika organizēts seminārs institucionālās sadarbības veicināšanai “PKIVA kapacitātes stiprināšana atbilstoši nākotnes vajadzībām”, kurā piedalījās PKIVA darbinieki kā arī 11 pārstāvji no citām institūcijām – Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, skolu pārstāvji u.c.
Dalība vietējos pasākumos: PKIVA speciālisti ir piedalījušies citu organizāciju rīkotajos pasākumos, vadot nodarbības par karjeras jautājumiem (sabiedriskās organizācijas “Esfir” rīkotajos semināros neaizsargātām, maznodrošinātām sievietēm; Jelgavas bērnu un jauniešu centra „ Junda” rīkotajā vasaras nometnē; Ogres rajona padomes Pieaugušo izglītības centra rīkotajā seminārā sievietēm–bezdarbniecēm; bērnu namu un internātskolu jauniešu vasaras nometnē Siguldā) vai nolasot referātus (Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžas skolotāju konferencē; Latvijas organizāciju psihologu biedrības un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas rīkotajā konferencē „Profesionālā identitāte”).
Dalība starptautiskos pasākumos: 2 speciālisti pēc Eiropas apmācību centra CEDEFOP uzaicinājuma piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Nirnbergā (Vācijā) ar mērķi izzināt Vācijas nodarbinātības modeli; 1 speciālists piedalījās Trešajā Baltijas Moreno dienu konferencē un pēckonferences seminārā Klaipēdas Universitātē (Lietuvā), lai apgūtu jaunas metodes darbā ar pieaugušajiem, jauniešiem un īpaši ar bezdarbniekiem viņu psiholoģisko krīžu pārvarēšanā, kā arī lai uzturētu PKIVA sakarus ar vadošajiem Baltijas un Eiropas valstu grupu terapeitiem; 2 speciālisti piedalījās gadskārtējā starptautiskajā Izglītības un profesijas izvēles konsultantu asociācijas konferencē “Konsultēšana, sociālā integrācija un karjeras attīstība” La Korunā (Spānijā), lai apzinātu jaunākās atziņas un citu valstu pieredzi profesionālās orientācijas jautājumos.
Dalība izstādēs: izglītības izstādē “Skola 2004” Rīgā PKIVA piedalījās ar stendu, informācijas lapām un informatīvo katalogu “Profesionālās izglītības iestādes. Informācija interesentiem ar pamatizglītību” un izstādē “Jēkabpils 2004” - ar stendu un informatīvajiem materiāliem. Izstādēs tika izplatīta informācija par PKIVA pakalpojumiem un ievākta informācija no izglītības iestādēm. Izdots un izplatīts reklāmas buklets 5000 eksemplāru tirāžā.
Profesijas izvēles problēmu atspoguļojoša informācija un informācija par PKIVA pakalpojumiem ir sniegta 34 publikācijās presē, 3 radio un 6 televīzijas raidījumos.
4) PKIVA infrastruktūras attīstība.
Pārskata periodā Daugavpils konsultāciju kabinets pārgāja uz jaunām telpām, kurās tika veikts remonts, uzstādīta signalizācija un telpas tika aprīkotas konsultantu darba vajadzībām.
Tika iegādātas mēbeles, lai aprīkotu telpas grupu konsultācijām Daugavpils, Madonas, Smiltenes, Alūksnes, Cēsu, Valmieras, Bauskas, Liepājas un Rīgas kabinetos. Otrā konsultanta darba vietas aprīkošanai tika iegādātas mēbeles Cēsu un Valmieras kabinetos.
Visos konsultāciju kabinetos tika uzstādīti tālruņa numuru noteicēji, nomainītas izkārtnes un iegādātas ceļojumu somas izbraukuma konsultāciju nodrošināšanai.
ERAF projekta ietvaros tika iegādāti 10 kopējamie aparāti un 17 printeri rajonu kabinetu vajadzībām un tika uzsākta elektroinstalācijas renovācija Rīgas reģionālajā informācijas – konsultāciju centrā.
5) PKIVA pakalpojumu un administrēšanas kvalitātes paaugstināšana.
Lai novērtētu klientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem, 2004. gada oktobrī tika veikta anonīma 1130 klientu aptauja tūlīt pēc pakalpojumu saņemšanas. Klientiem tika piedāvāts pēc 10 ballu sistēmas novērtēt 5 faktorus (anketā katram faktoram tika paskaidrota vērtējumu skalas nozīme, piemēram, 1 balle apzīmē vērtējumu „ļoti slikti” (vai “pilnīgi neesmu apmierināts”, vai “pilnīgi nevajadzīgi”), bet 10 balles apzīmē vērtējumu “ļoti labi” (vai “esmu pilnībā apmierināts”, vai “ļoti noderīgi” u.tml.)

Klientu skaits procentos, kas konkrētos faktorus novērtējot 10 ballu sistēmā ir devuši zemu (1-3 balles), vidēju (4-7 balles) un augstu (8-10 balles) vērtējumu.

Aptauja liecina par lielākās daļas klientu augstu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem, konsultantu darbu, pie tam augstāko vērtējumu deva pieaugušie, kas konsultācijas saņēma individuāli.
Gada laikā PKIVA darbiniekiem tika organizēti 5 aģentūras līmeņa informatīvi - metodiski semināri un 20 reģionālie kvalifikācijas celšanas teorētiski – metodiskie semināri, kuros konsultanti iepazīstas ar jauno informāciju, apguva jaunas darba formas un metodes, analizēja pieredzes apmaiņā gūto informāciju, veica darba plānu un izpildes analīzi, kā arī veica regulāras supervīzijas (atsevišķu grūtu gadījumu analīzi konsultēšanas praksē).
Rīgas reģionālajā informācijas – konsultāciju centrā konsultantiem supervīzijas notiek iknedēļas, citu struktūrvienību konsultanti individuāli piedalās arī Latvijas skolu psihologu asociācijas, Latvijas profesionālo psihologu asociācijas un Klīnisko psihologu asociācijas rīkotās supervīzijās.
Visi Centra konsultanti ir Latvijas Izglītības un profesijas izvēles konsultantu asociācijas biedri un piedalās asociācijas rīkotajās aktivitātēs.
Jaunajiem darbiniekiem tika veikta individuāla apmācība (gan teorētisko darba nostādņu apmācība, gan stažēšanās pie pieredzējušiem kolēģiem) Rīgā un reģionālajos informācijas-konsultāciju centros.
Tika apzināta Vācijas un Šveices pieredze profesionālās orientācijas jomā PHARE projekta ietvaros notika 7 PKIVA speciālistu 2 pieredzes apmaiņas vizītes Vācijā un Šveicē, tika izstrādāti priekšlikumi labākās prakses pielāgošanai PKIVA un organizēts seminārs 11 konsultantiem par jaunākajām teorētiskām pieejām profesionālajā orientācijā un karjeras konsultēšanā.
Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai tika pārstrādāta virkne iekšējo dokumentu, kas reglamentē darbinieku darbu, un pieņemts darbā un apmācīts iekšējais auditors.
Tika izstrādāts darba variants jaunai pamatdarbības struktūrvienību elektroniskai darba atskaišu sistēmai. Veikta personāla novērtēšana, darbinieku anketēšana, darbinieku individuālo mērķu noteikšana, mērķu saskaņošana, anketu analīze un rezultātu prezentācija. Atbilstoši apkopotajām anketām tika veikta personāla stipro un vājo pušu, iespēju un risku analīze.
Preču un pakalpojumu iegāde tiek regulāri organizēta saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Finansiālās darbības atskaites un atskaites par darba izpildes rezultātiem tiek sniegtas regulāri un savlaicīgi.
4.4. Pārskata gadā notikušās būtiskākās pārmaiņas.
2004. gadā valsts bezpeļņas organizācija “Profesionālās karjeras izvēles centrs” tika reorganizēta par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru: 2004. gada 15. jūnijā ar MK noteikumiem Nr.543 tika apstiprināts PKIVA nolikums, un 2004. gada 1. augustā ar LM rīkojumu Nr.100 organizācija uzsāka savu darbu kā PKIVA.
Veicot struktūras izmaiņas, Rīgā ir izveidota Informatīvi – metodiskā daļa, kuras uzdevums ir apkopot konsultantu darbam nepieciešamo informāciju par izglītības iespējām, profesijām, kā arī profesionālās orientācijas un konsultācijās izmantojamo metožu un darba paņēmienu izstrāde un ieviešana. Gada laikā 2 rajonu konsultāciju kabineti (Rīgas un Jelgavas) ir pārveidoti par reģionālajiem informācijas – konsultāciju centriem.

5. Valsts investīciju programmas projektu plānoto uzdevumu izpilde.
2004. gadā PKIVA netika realizēti Valsts investīciju programmas projekti.

6. Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazinājumu, pieejamības nodrošināšanu.
Pārskata periodā, pieaugot pieprasījumam pēc PKIVA pakalpojumiem, optimizēta pakalpojumu sniegšanas pieejamība, plašāk organizējot grupveida pakalpojumus. Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību rajonos, kuros pagaidām nav PKIVA struktūrvienību, tika praktizētas izbraukumu konsultacijas izglītības iestādes, NVA filiālēs u.c.

7. Atsauksmes par aģentūras darbību.
PKIVA Konsultatīvā padome, analizējot PKIVA darbības rezultātus 2004. gadā, ir devusi pozitīvu vērtējumu.
Kā liecina klientu aptauja, lielākā daļa klientu augstu novērtē apmierinātību ar PKIVA pakalpojumiem un konsultantu darbu.
59% no aptaujātajiem klientiem aptaujas anketā pievienoja piebildes. Visbiežāk tās ir pozitīvas, uzsverot nepieciešamību turpināt PKIVA darbību, izsakot pateicību vai iesakot citiem arī izmantot PKIVA, piemēram: “turpiniet arī turpmāk veikt šo nozīmīgo un svarīgo darbu palīdzot cilvēkiem profesijas izvēlē”; “novēlu jums pastāvēt un nekad nezaudēt šo interesanto karjeras izvēles aģentūru”; “tāda palīdzība ir vajadzīga katram jaunietim, kurš vēlas mācīties tālāk”; “ļoti labi, ka ir tāda aģentūra, kur var pārliecināties par savu izvēli un pie tam bez maksas”; “paldies, ir prieks, ka ir kāds, kas var sniegt atbalstu un padomu”; “paldies par informāciju, laba informācija par profesijām”; “lai arī turpmāk būtu tik pat labi testi un patīkami konsultanti”; “lai visi, kas nevar izvēlēties, ko mācīties, nāk tieši uz PKIVA”; “lai pieaugušie vairāk zinātu par tādu iespēju un biežāk apmeklētu Jūsu aģentūru” u.c.
7,9% klientu ir devuši savus ieteikumus PKIVA darba pilnveidošanai, piemēram: “reklamējiet aģentūru biežāk”; “turpiniet tāpat, bet prasiet, lai skola Jums piešķir 2 stundas”; “pārāk īsa tikšanās, varētu būt ilgākas un biežāk šādas konsultācijas”; “precīzāk norādīt atbilstošo profesiju”; “sākumā nedaudz vairāk izskaidrot testa būtību”; “izveidot īsākus testus, īsākus jautājumus”; “palielināt testu skaitu konsultācijās”; “daži ir novecojuši jautājumi”; “biežāk atjaunot informāciju”; “vairāk informācijas par apmācības iespējām ārzemēs, par mūzikas skolām, par kursiem ar un bez iepriekšējas sagatavotības”; “izdalīt kādus materiālus par interesējošām skolām līdzņemšanai”; “datorizējiet konsultāciju procesu”; “uzlabojiet tehnisko aprīkojumu”; “plašākas telpas” u.c.

8. Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums un pasākumi tās pilnveidošanai.
Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai tika veikti pasākumi:
• Izveidota un pastāvīgi darbojas stingra darbinieku darba laika uzskaite.
• Apstiprināti PKIVA darba kārtības un lietvedības noteikumi un atcelti PIKC darba kārtības un lietvedības noteikumi.
• Līdz ar PKIVA izveidošanu atbilstoši Valsts pārvaldes likumam izstrādāti un saskaņoti PKIVA struktūrvienību reglamenti, pakāpeniski pārstrādāti darbinieku amatu apraksti, kuros precizēti un pārskatīti veicamie uzdevumi.
• Lai veicinātu darbinieku iesaistīšanos ētikās situācijas uzturēšanā un uzlabošanā PKIVA un izpildot 03.08.2004. Ministru kabinetā apstiprināto “Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004 – 2005. gadam” izveidota pastāvīgas darbības Ētikas komisija.
• Nozīmēta Ekspertu komisija dokumentu saglabāšanas novērtēšanai un atbildīgais par lietu nomenklatūru un lietvedības kārtošanu.
• Izveidota PKIVA pastāvīga komisija pretendentu piemērotības novērtēšanai un atcelts rīkojums par iepriekšējo komisiju.
• Līdz ar aģentūras nodibināšanos darbā tika pieņemts viens auditors. Tika veikta auditora apmācība sekojošos kursos: “Iekšējā audita pamati”, “Projektu vadīšana I”, “Valsts un pašvaldību iepirkumi”.
• 2004.gada II pusgadā tika izstrādāti sekojoši dokumenti: PKIVA Iekšējā audita nodaļas reglaments; iekšējā audita veikšanas kārtība PKIVA; apzināts aģentūrā esošo auditējamo sistēmu kopums; apstiprināts risku novērtējums; apstiprināts PKIVA iekšējā audita stratēģiskais plāns; sagatavots auditu gada plāns 2005.gadam; sagatavots auditoru mācību plāns 2005.gada I pusgadam. Decembrī tika uzsākts pirmais audits un sagatavots ziņojuma projekts, bet audits pabeigts 2005.gadā.

9. Informācija par PKIVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem un to izmaiņas prognoze nākamam pārskata periodam.
Ar LR LM rīkojumu Nr.110 no 25.08.2004 “Par PKIVA publisko pakalpojumu izcenojumu apstiprināšanu”, izdotu saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 6.panta otro daļu un MK 2002.g.5.marta noteikumiem nr.93 “Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika” ir apstiprināti šādi aģentūras publisko pakalpojumu izcenojumi:
- individuāla konsultācija psiholoģiskos vai personības izaugsmes jautājumos (līdz 6 stundām) – viena konsultācija – 13,56 Ls;
- izbraukuma konsultācija grupai – viena konsultācija – 46,20 Ls;
- lekcija par karjeras attīstīšanu, personības izaugsmes jautājumiem (1 akadēmiskā stunda) – viena lekcija – 11,66 Ls;
- seminārs par karjeras attīstīšanu, personības izaugsmes jautājumiem (3 stundas) – viens seminārs – 18,36 Ls;
- CV vai motivācijas vēstules sastādīšana, noformēšana – viena vēstule – 2,00 Ls;
- CV vai motivācijas vēstules tulkošana (1 valodā), noformēšana – viena vēstule – 7,86 Ls;
- dokumentu kopēšana A3, A4 formātā (par 1 lapu) – viens dokuments – 0,05 Ls;
- interneta lietošana – viena stunda – 0,50 Ls;
- profesionāli nozīmīgo īpašību noteikšana un darbības efektivitātes psiholoģiskā prognozēšana – viens cilvēks – 50,00 Ls;
- personāla un personāla pretendentu profesionāli nozīmīgo īpašību noteikšana, piemērotāko pretendentu atlase un darba komandas komplektēšana – viens cilvēks – 80,00 Ls;
- apmācības efektivitātes psiholoģiskā prognozēšana (grupa 20 cilvēki) – viens cilvēks – 5,00 Ls;
- studentu mācību prakses organizēšana – prakse vienam studentam – 30,00 Ls;
- personības motivēšana aktīvai rīcībai darba tirgū (nodarbību cikls 80 stundas) – viena stunda – 10,00 Ls.
2005. gadā nav plānotas PKIVA sniegto publisko pakalpojumu izcenojumu izmaiņas.

10. Finansējums un tā izlietojums:
10.1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem paredzētie ieņēmumi un to izlietojums.

Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums, latos

Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izlietojums, latos

10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums

10.3. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, to izlietojums.
2004. gadā PKIVA nav saņēmusi ziedojumus vai dāvinājumus.

10.4. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti.
2004. gadā PKIVA palielinājusies darba efektivitāte – pieaudzis apkalpojamo cilvēku skaits un samazinājušās pakalpojumu izmaksas.

11. Informācija par valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.
2004. gadā PKIVA netika īstenoti Valsts investīciju projekti.

12. Personāla izglītošana un kvalifikācijas paaugstināšana.
2004. gadā PKIVA konsultanti paaugstināja savu kvalifikāciju reģionālo metodisko semināru ietvaros un PHARE projekta ietvaros. Konsultanti, kas darbu PKIVA uzsāka pārskata periodā, tika apmācīti darba vietās un reģionālajos centros.
22 konsultanti pabeiguši dažāda cita veida apmācības kursus, seminārus.
4 konsultanti mācās maģistratūrā, 1 beidzis maģistratūru.

13. Prognozes un plāni:
13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, 2005. gada plānā ir iekļauti pasākumi:
- regulāri organizēt konsultantu teorētiski-metodiskos seminārus;
- veikt klientu aptauju par pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu;
- veikt iekšējo auditu;
- ESF projekta ietvaros izveidot profesionālās orientācijas un konsultēšanas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmu; veikt apmācību grupu un individuālajā konsultēšanā; izvērtēt darbinieku vispārīgās prasmes, izstrādāt apmācības plānu un realizēt darbinieku vispārīgās apmācības.
13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai.
Resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai 2005. gada plānā iekļauti pasākumi:
- pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu;
- veikt iekšējo auditu;
- izveidot elektronisku klientu uzskaites informācijas sistēmu;
- ESF projekta ietvaros izstrādāt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas plānu; apmācīt darbiniekus darbam ar kvalitātes vadības sistēmu;

13.3.Finanšu saistības, latos

14. Informācija par Valsts kontroles veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.
2004. gadā Valsts kontrole nav veikusi PKIVA pārbaudes.

Rīga, 2005. gada 30. jūnijs

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra J.Endziņa 06.07.2005. apstiprinātie
Mantisko ieguldījumu novērtēšanas ekspertu saraksta grozījumi un papildinājumi nr. 25.7-82

Fiziskas personas

Juridiskas personas

No saraksta izslēgts: Lūcija Kuzjukēviča, Brigita Pētersone, Armīns Pētersons, Māra Uzulēna, IU “PĒTERSONA PATENTS”.
Sarakstu izstrādājusi Uzņēmumu reģistrācijas nodaļas vadītāja valsts notāre S. Glāzniece

SIA “LATVIJAS NEATKARĪGAIS SPECIALISTU ATESTĀCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS CENTRS”
SERTIFICĒTO METINĀTĀJU SARAKSTS

1. Sertificēšana pēc standarta LVS EN 287 – 1: 2004. + AC:2004. saskaņā ar LR MK noteikumiem nr.143 no 27.03.2001. un MK noteikumiem nr.165 no 02.05.2000.

2. Sertificēšana pēc standarta LVS EN 287 – 1:1992 + A1:1997 saskaņā ar LR MK noteikumiem nr.143 no 27.03.2001.