Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Polijas Republikas prezidenta valstsvizīti Latvijā 6. - 7.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.2005., Nr. 106 (3264) https://www.vestnesis.lv/ta/id/112172

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 2006.gadu kā Eiropas strādnieku mobilitātes gadu

Vēl šajā numurā

08.07.2005., Nr. 106 (3264)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Polijas Republikas prezidenta valstsvizīti Latvijā 6. – 7.jūlijā

Valstsvakariņās Rīgas Melngalvju namā par godu Polijas prezidentam Aleksandram Kvasņevskim un Jolantai Kvasņevskai 6.jūlijā

VIKE_POLIS17.PNG (95340 bytes)
Melngalvju namā 6.jūlijā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Jolanta Kvasņevska un Imants Freibergs
Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Itas Kozakevičas vārdā nosauktajā Rīgas poļu skolā 2005.gada 7.jūlijā:

Augsti godātais prezidenta [Aleksandra Kvasņevska] kungs! Ļoti cienījamā Kvasņevskas kundze! Ekselences! Cienītā skolas direktore! Poļu kopienas pārstāvji! Pedagogi!
Mēs šodien esam šajā skolā, diena patiešām ir jauka un saulaina. Mēs esam pārliecināti, ka tā tiks ierakstīta skolas vēsturē, jo divi valsts prezidenti ir šeit klāt, lai atzīmētu, cik ļoti svarīga ir tā izglītības programma, kas šeit tiek realizēta. Latvijā piecās dažādās pilsētās ir poļu skolas, bet šī skola nes ļoti cēlu un īpašu – Itas Kozakēvičas – vārdu, kas ir pazīstama kā Latvijas patriote, viņa darbojās Tautas frontē. Ita Kozakēviča bija viens no tiem cilvēkiem, kas aktīvi cīnījās par to, lai Latvija atgūtu savas tiesības un savu neatkarību. Un tieši skolai dotais vārds gan pedagogiem, gan audzēkņiem šeit jau uzstāda viņu dzīves garīgo ietvaru un programmu.
Latvijā visi atceras Itu Kozakēviču kā Latvijas patrioti, kurai bija pie sirds Latvijas liktenis un tās nākotne, un tajā pašā laikā viņa bija caur un cauri poliete un poļu kultūrai piederošs cilvēks. Jo brīvība Latvijai, par kuru viņa cīnījās, nozīmēja brīvību atgūt tiesības katram pilsonim integrēties sabiedrībā, spēt tajā darboties, un arī spēt saglabāt tās kultūras saknes, pie kuras viņš pieder.
Modernā, demokrātiskā, atvērtā valstī, protams, ir sava nacionālā valoda, ir sava dominējošā kultūra, kas visiem ir jāapgūst, ja viņi vēlas baudīt tās tiesības un priekšrocības, kas pilsoņiem pienākas. Ar gandarījumu varam konstatēt, ka tieši poļu kopienas vidū ir ļoti liels procents Latvijas pilsoņu, ja nemaldos, apmēram 90%. Es varu jūs visus ar to apsveikt, jo būt pilsonim nozīmē uzņemties atbildību un līdzatbildību par to, kas valstī notiek, un arī iegūt tiesības ietekmēt valsts nākotni. Pilsonis uzņemas civilo atbildību un iegūst civilās tiesības. Taču daudziem multikulturālā sabiedrībā ir saknes, kas ir ļoti atšķirīgas, un, ja pietiekami lielas kopienas sanāk kopā un nolemj turpināt kopt savu valodu, kultūru, interesēties par savas tautas vēsturi, tas bagātina ne tikai viņus, bet arī valsti, kurā viņi dzīvo.
Tie audzēkņi, kas izglītojas šajā skolā, iegūst dubultu bagāžu un bagātību tajā brīdī, kad viņi skolu absolvē. Jo viņi iegūst ne tikai pamatizglītību, kas katram pilsonim nepieciešama, un spējas iekļauties sabiedrībā, bet viņiem arī paveras šis īpašais logs – uz Poliju, uz tās vēsturi, kultūru. Arī tas nāk viņiem mantojumā un viņiem pieder. Brīnišķīgi, ka, uzaugot šajos apstākļos, jaunietis nav nostādīts neiespējamas izvēles priekšā – būt vairāk latvietim vai polim, jo ir pilnīgi skaidrs, ka ir iespējams būt abiem. Pēc savām iedzimtām tiesībām zeme, kurā viņš ir dzimis, viņam pieder ar visu tās mantojumu, ar visu, kas tai nāk līdzi. Bet, pateicoties vecāku, ģimenes un pedagogu pūlēm, jaunietis iegūst šo dubulto mantojumu, kas nāk līdzi katram polim. Tā veidojas cilvēks, ko mēs varam uzskatīt par modernās Eiropas pilsoni, tāds, kurš ir lojāls tai valstij, kurā dzīvo, tāds, kas var uzņemties atbildību par to, kas tajā notiek, bet tajā pašā laikā ir spējīgs uzņemt sevī to mantojumu, kas nāk ne tikai no viņa senčiem, bet arī visu to labāko, kas jebkur Eiropā ir sasniegts. Kā nekā mēs Eiropā esam arī senās Grieķijas un Romas mantinieki.
Tie jaunie cilvēki, kas absolvē šeit poļu skolas, būs priekšplānā tiem, kas veidos latvisko identitāti, polisko identitāti un eiropeisko identitāti. Viņi būs īpaša saikne starp Latviju un Poliju, bet viņiem būs arī atvērtas durvis visas Eiropas Savienības ietvaros. Noslēgumā es vēlos pateikties Polijas prezidentam par viņa izpratni par poļu kopienas situāciju un par viņa atbalstu poļu kopienām pasaulē, kā arī viņa vizīti Latvijā. Mēs Latvijā jūtamies bagātināti ar poļu kopienas devumu Latvijas izaugsmei.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!