– pieteica grozījumus Robežsardzes likumā, paredzot tiesības robežsargiem piedalīties starptautiskajās misijās un operācijās.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka tiesības pieņemt lēmumu par robežsargu sūtīšanu starptautiskajās misijās un operācijās būs Ministru kabinetam. Tāpat atrunāts deleģējums valdībai noteikt robežsargu nosūtīšanas kārtību un nosacījumus.
Iekšlietu ministrija norāda, ka robežsargi nākotnē varētu iesaistīties Afganistānas Provinču atjaunošanas grupā, kuras galvenais uzdevums ir uzlabot drošības situāciju Afganistānas reģionos un nodrošināt to atjaunošanu. Valsts robežsardzes kinologi un dienesta suņi sākotnēji varētu iesaistīties narkotisko vielu un sprāgstvielu meklēšanā. 2005.gadā starptautiskajās misijās un operācijās paredzēts sūtīt 5–10 robežsargus ar dienesta suņiem.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

– pieteica izskatīšanai Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005.–2009.gadam. Programmas mērķis ir valsts un pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, samazinot administratīvo un finansiālo slogu uz sabiedrību, kā arī efektīvas un ekonomiskas valsts pārvaldes izveides sekmēšana.
Programma paredz jaunu e-pakalpojumu izveidi dažādām mērķgrupām. Kā svarīgākie pakalpojumi uzņēmējiem minēti uzņēmumu e-reģistrācija; gada pārskata iesniegšana elektroniskā formā; nodokļu ieņēmumu un muitas e-deklarāciju ieviešana, izmantojot elektronisko parakstu; e-katalogu un e-izsoļu izveide elektroniskiem iepirkumiem u.c.
Iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt dzīves vietas e-deklarāciju; iespēju elektroniski iegūt ziņas par īpašumā deklarētajām personām; izveidot e-vakances un elektronisko darba tirgu.
Tāpat paredzēts, ka pēc programmas pasākumu īstenošanas elektroniski varēs veikt sabiedriskās apspriešanas; pasūtīt izziņas un licences; pieteikties autovadītāju kursiem, eksāmeniem, tehniskajām apskatēm un reģistrācijai, nomaksāt nodevas; pieteikties balsošanas iecirknim pirms vēlēšanām; maksāt par valsts pakalpojumiem; pieteikties uz licencēm uzņēmējdarbības veikšanai.
Plānots arī uzlabot atdevi valsts un pašvaldību investīcijām informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā; izveidot e-pārvaldes bāzes infrastruktūru; ieviest e-parakstu; savienot valsts reģistrus; izveidot jaunas sistēmas – piemēram, budžeta un finanšu vadības sistēmu, personāla vadības sistēmu, lietvedības un dokumentu aprites sistēmu u.c.
Programmas projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Valsts civildienesta pārvaldi, Valsts kontroli un Valsts kanceleju. Atzinuma sniegšanai pieteikušās arī vairākas nevalstiskās organizācijas – Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju asociācija, Latvijas Datoru tehnoloģiju asociācija, Latvijas Telekomunikāciju asociācija.

Tieslietu ministrija

– pieteica grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kas paredz samazināt notariāli apliecināmo nostiprinājuma lūgumu skaitu. Plānots, ka atsevišķos gadījumos nostiprinājuma lūdzēja apliecināšanu veiks zemesgrāmatu nodaļu darbinieki.
Likuma grozījumi paredz, ka privātpersonu parakstiem notāra vai pagasttiesas apliecinājums nebūs nepieciešams gadījumos, ja lūgums pamatots uz tiesas spriedumu vai lēmumu; notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu; likumā noteiktas institūcijas administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai līgumu par nekustama īpašuma tiesību iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā. Prognozēts, ka gada laikā notariālā forma nebūs nepieciešama vairāk nekā 100 tūkstošiem nostiprinājuma lūgumu.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka turpmāk hipotēkas nostiprināšanai nevajadzēs kreditora piekrišanu, tādējādi samazinot aizņēmējam kredīta noformēšanai paredzētos maksājumus. Gadā ir vairāk nekā 60 tūkstoši šādu gadījumu.
Tieslietu ministrija uzsver, ka ar šo grozījumu akceptēšanu tiks paaugstināta apkalpošanas kvalitāte un vienkāršotas zemesgrāmatas procedūras.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju;

– pieteica grozījumus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, paredzot, ka turpmāk maksātnespējas procesa administratora pienākumus pildīs tikai atbilstoši apmācīti un sertificēti speciālisti.
Grozījumos norādīts, ka tiesa atcels tās personas, kuras par administratoriem ieceltas pirms 2003.gada 1.janvāra un likumā noteiktā kārtībā nav ieguvušas sertifikātu – ja maksātnespējas process netiks pabeigts līdz 2006.gada 1.jūlijam.
Aprīļa beigās bija 805 nepabeigtas lietas, kas sāktas pirms 2003.gada 1.janvāra. Maksātnespējas administrācija prognozē, ka līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā pēc 2006.gada 1.jūlija nesertificētie speciālisti būs jāatceļ apmēram 560 uzņēmumu lietās. Tāpēc norādīts, ka sekmīgai administratoru maiņai Maksātnespējas administrācijai būs nepieciešamas 11 jaunas štata vietas.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju.

Veselības ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Iedzīvotāju genoma valsts reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”, lai nodrošinātu efektīvu Latvijas iedzīvotāju ģenētiskās informācijas apzināšanas sistēmu.
Projekts nosaka reģistra funkcijas, uzdevumus saistībā ar vienotu valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi, kā arī reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu. Reģistrā tiks uzglabāti ģenētiskās izpētes rezultātā iegūtie ģenētiskie dati, kas attiecas uz konkrētu gēnu donoru, kā arī uzturēta gēnu donoru datu bāze, kuru varēs izmantot ģenētiskajā izpētē.
Plānots, ka reģistra pārzinis un turētājs būs Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra. Reģistrā iekļauto informāciju varēs izmanto atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā un Cilvēka genoma izpētes likumā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes ministriju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu un Valsts kanceleju.