Tā tiek iepazīta Eiropas tautu kultūra

Latvijas IX skolu jaunatnes dziesmu svētkos bērni ne tikai dejoja un dziedāja. Svētku rīkotāji bija parūpējušies, lai arī citi talanti uzmirdzētu visā savā krāšņumā. Ka tālos un tuvos Latvijas novados aug bērni, kā tautā mēdz teikt, ar zelta rokām un gaišu galvu, to pārpilnam varēja skatīt divu dienu garumā Doma laukumā.

Iecavas sākumskolas vizuālās mākslas pulciņš “Dartija”

Čardašs, gulašs un vīnogas

Latvijas pagastu amatnieku prezentācijas akcijā “Varu, protu, daru” bija redzami pārsteidzoši amatu mācekļu meistarstiķi. Amatniekus izkustēties un izlustēties aicināja folkloras kopas. Topošie meistari nepalika parādā, rādot dažādu novadu amatnieku dančus un rotaļas. Vizuālās mākslas meistari un skolu teātra kopas savukārt aicināja paskatīties tālāk, aiz robežām Eiropas tautu dažādu kultūru raibumā un krāšņumā.
Mazie amatnieki, audēji, tērpu darinātāji no Iecavas Dartijas sākumskolas lietišķās mākslas kolektīva Doma laukumā pie Radio nama durvīm bija uzbūruši krāšņu Ungārijas stūrīti – Koločas novada viensētu. Iecavnieki bija ietērpušies tik krāšņos tērpos, ka viņiem nepārtraukti bija jāpozē ārzemju tūristiem. Lai nerastos šaubas par to, ka Rīgas sirdī “ciemojas” Ungārija, iecavnieki uzdejoja čardašu, cienāja ar gulašu un vīnogām, jo Tokaji vīns vēl nebija norūdzis. Kā skaidroja skolotāja Ilze Arāja, šīs trīs lietas esot katra ungāra viensētā, gluži kā mūsu dziesmā par alu. Čardašam vajadzīgs ungāru temperaments, labam gulašam – Mako sarkanie sīpoli, bet vīnogām – saule.
Koločai esot raksturīgs īpatnējs mākslas novirziens. Sievietes apgleznojot savu mājiņu balsinātās sienas ar daudzkrāsainiem ziediem, kuru vidū redzami arī putniņi. Gleznošanā izmanto pienā izšķīdinātu krāsu pigmentu. Mazie dartijnieki, kuri mācās trešajā klasē, nav tikuši līdzi ungāru sieviešu mākslas radīšanas tempam, un piens pārvērties rūgušpienā. Kā liecināja Doma laukumā redzētais, tas pat uzlabojis mākslas darbu, jo labāk klājies uz sienas. Mazie mākslinieki strādājuši desmit stundas un tagad ir varen lepni un apmierināti, ka par viņu veikumu tik liela interese. Piemēram, Anete Janeke un Sibilla Rīna tērpušās Dienvidungārijas zilā auduma apdrukas tautas tērpos, kādos tērpjas vācu izcelsmes ungāri.

“Dartijas” kolačas meistarstiķis – Ungārijas viensētas stūrītis	Mārupiete Dita Lagzdkalne sengrieķu dievietes tērpā F oto: Andris Kļaviņš

Darbošanās lietišķās mākslas pulciņā netraucē daudziem dartijniekiem trenēties dažādos sporta pulciņos. Tagad viņi sapņo par braucienu uz Ungāriju, jo par šo zemi un tās ļaudīm uzzināts tik daudz interesanta, ka gribas pašu acīm skatīt gan izdaudzināto Budapeštu, gan Koloču. Bērnu acis paveras skolas direktores Irinas Freimanes virzienā, jo viņa līdz šim izkārtojusi visas vajadzības un vēlmes. Varbūt arī šoreiz?

Kāpēc zēni neuzstājās Grieķijas izrādē

Mārupes vidusskolas vizuālās mākslas un aušanas pulciņi apvienojās un svētkos demonstrēja Grieķijas tērpus un citus senās Hellādas priekšmetus. Skolotājas Baiba Zvaune un Indra Puķe stāsta, ka svētku koordinatori devuši iespēju izvēlēties no Itālijas, Portugāles, Somijas, Kipras, Maltas, Grieķijas valstīm vienu, lai divu gadu garumā bērni izstudētu tās mākslu, kultūru un tradīcijas un sagatavotu programmu savam uznācienam svētkos. Grieķija bērniem likusies tuvāka. Aušanas pulciņš darināja un apdrukāja tērpus. Vizuālās mākslas pulciņš izdomāja Grieķijai raksturīgu šovu, atribūtiku un galvassegas.
Izrādē bija redzamas tikai meitenes. Aušana zēniem šķiet neatbilstoša laika dinamismam, bet vizuālās mākslas pulciņā esot arī zēni. Skolotājas saskatās un parausta plecus: kāpēc nav zēnu? Šoreiz zēni neuzstājās, jo, kā zināms, senajās Olimpiskajās spēlēs Grieķijā vīrieši piedalījās kaili...

Andris Kļaviņš