Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas ārkārtas sesijas šā gada 30.jūnija sēdi. Un sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingrīdas Ūdres, Anda Kāposta, Induļa Emša, Staņislava Šķestera un Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” runās deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgriezties pie šī jautājuma, jo pagājušajā sēdē lielākā daļa no jums tomēr darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” neiekļāva.
Vēl dažas dienas atpakaļ es viesojos Ceraukstes pagastā, un man bija iespēja runāt ar skolotājiem, un tiešām skolotāji atzina, ka problēma ar to, ka skolēni drīkst pabeigt pamatskolu un vidusskolu ar nesekmīgām atzīmēm, ir pietiekami liela, jo tagad ir pat jāveido speciālas korekcijas klases, lai iemācītu bērniem mācīties.
Tādēļ es vēlreiz ļoti lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai un domāt par to, ka tomēr pabeigt vidusskolu un pamatskolu ar nesekmīgām atzīmēm ir nepareizi, ja mēs tiešām gribam veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nožēloju, ka esmu spiests uzstāties pret likumprojektu, kuru iesniedza pati Saeimas priekšsēdētāja, bet apstākļi liek to darīt.
Likumprojekts paredz pārtraukt pastāvošo praksi izdot atestātu par vidējo izglītību vai apliecību par pamatizglītību pat tanī gadījumā, ja skolnieks slikti nokārtojis divus vai trīs valsts eksāmenus.
Pirms analizēt likumprojekta plusus un mīnusus, es īsumā pakavēšos pie procedūras jautājuma apspriešanas.
Likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” 16.jūnijā iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Uzreiz pēc tam, kad mēs pāris stundu laikā nepieļaujamā steigā izskatījām daudz nopietnāku likumprojektu ar tādu pašu nosaukumu. Kas traucēja jums iesniegt šodien apspriežamā likumprojekta grozījumu otrajam lasījumam? Vai arī jūs, būdami koalīcijas locekļi, nevarējāt uzreiz iekļaut savu ideju valdības likumprojektā, kas vairāk nekā gadu tika izskatīts Ministru kabinetā? It īpaši jāņem vērā, ka likumprojektam nav anotācijas, kā arī nav minēts par kaut kādām konsultācijām ar speciālistiem, izņemot, protams, Ceraukstes pagastu.
Esmu spiests atzīmēt, ka arī tas likumprojekts, kuru mēs tikko pieņēmām, ir visai tālu no pilnības. Vismaz šī likumprojekta anotācijā nebija raksturota pat trešdaļa no tām izmaiņām, kuras mēs milzīgā steigā izskatījām.
Piemēram, mēs atņēmām pedagoģiskajai padomei tiesības lemt par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē, par izglītojamā atskaitīšanu. Mēs izsvītrojām no likuma normu, saskaņā ar kuru skolēnu var atskaitīt no pamatskolas tikai ar pašvaldības atļauju. Nedz anotācijā, nedz kolēģa Dzintara Ābiķa un Inas Druvietes referātos par to nebija teikts ne vārda. Lai iesākumam ZZS frakcijas deputāti atbild, ka viņi pieļāva šādu brāķi, izskatot iepriekšējo likumprojektu Saeimā, un tikai pēc tam iesniedz jaunu! Vai tad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs nav jūsu frakcijas deputāts?
Bet nu par šodienas priekšlikumu būtību. Vecajai sistēmai pastāvot, šogad apmēram divi tūkstoši bērnu pēc 9.klases nesaņems apliecības, bet saņems tikai liecības. Tātad viņiem ir trīs un vairāk nesekmīgas atzīmes. Cik šādu personu bez apliecības par pamatizglītību būs nākamajā gadā, ja mēs atbalstīsim likumprojektu? Likumprojekta autori to nezina, bet varu iedomāties, ka ne mazāk par 10 000. Bet 9.klasēs kopumā mācās tikai kādi 35 000 bērnu. Tad– viena trešdaļa. Ko tad darīt ar Latvijas Republikas Satversmi, kurā ir ierakstīts, ka pamatizglītība pie mums ir obligāta?
Man ir saprotami likumprojekta autoru motīvi: viņi grib piespiest skolēnus citādāk mācīties. Tomēr pirmais, ko viņi panāks, būtu atzīmju nepamatota paaugstināšana no pedagogu puses, kuri būs spiesti to darīt, lai bērns varētu absolvēt pamatskolu vai vidusskolu, saņemdams apliecību rokās.
Tāpēc es piedāvāju neatbalstīt šo likumprojektu. Tas būs stimuls Strazdiņa kungam nopietni izskatīt problēmu atbildīgās komisijas sēdē. Un mēs vienmēr esam gatavi viņam šajā lietā palīdzēt. Bet jau pēc tam komisija varēs iesniegt izskatīšanai Saeimā daudz nopietnāku likumprojektu. Turklāt tur varētu būt arī PCTVL priekšlikumi, kurus jūs nelasot esat noraidījuši, pirms divām nedēļām izskatot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Un šodien es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 5, atturas– 36. Likumprojekts nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča, Aleksandra Bartaševiča, Vitālija Orlova un Alekseja Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un ierosina nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par šo jautājumu mēs Sociālo un darba lietu komisijā debatējam jau gadu. Gribētos paskaidrot lietas būtību.
Jau desmit gadus nemainās norma, ka piešķirto pensiju neapliekamā summa ir 100 latu mēnesī. Pensionāru skaits, kuri saņem virs 100 latiem, ir 6,6% no kopējā pensionāru skaita. Protams, mēs saprotam, ka tie ir izglītoti un profesionāli speciālisti. Tajā pašā laikā pa tiem desmit gadiem inflācijas līmenis pārsniedz 30 procentus. Mums visiem jāmeklē risinājumi, kā tiešā vai netiešā veidā palīdzēt mūsu Latvijas iedzīvotājiem. Pirms nedēļas mēs vienbalsīgi, praktiski vienbalsīgi, pieņēmām grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un devām iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā tiem cilvēkiem, kuri nevar atrast sev darbu. Mūsu priekšlikumā tiek piedāvāts atbalstīt strādājošos pensionārus un motivēt viņus turpināt strādāt, tā kā izdarīja Igaunijā. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ietekme uz budžetu būs aptuveni viens miljons nākamajā gadā. Tā ir, protams, neliela summa, ņemot vērā, cik tagad ir liels proficīts, kuru Saeima dalīs jau rudenī.
Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
“Pret” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 8, atturas– 43. Likumprojekts nav komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums– “Bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātam Jānim Straumem”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Straumes lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– nav, atturas– 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
2.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
3.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Uz trešo lasījumu tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Šodien mums ir sagatavots uz trešo lasījumu likumprojekts “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”( dokumenta nr.4464).
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
8.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
14.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
16.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es iesaku rūpīgāk izlasīt otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu, kurš paredzēja, ka tiesības prasīt atlīdzību ir zemes īpašniekam, ja viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu un ir noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī tajos gadījumos, ja viņa zemes īpašumam pēc iegūšanas īpašumā ir uzlikti dažādi ierobežojumi. Tagad jaunajā redakcijā, kādu ir atbalstījis arī atbildīgās komisijas vairākums, ir pateikts, ka tiem vecajiem zemes īpašniekiem, kuri ir ieguvuši zemes īpašumā, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā pašā zemes reformas sākumā, nebūs tiesību saņemt atlīdzību. Kāpēc, jājautā? Protams, ja tālāk jau lasām likumprojekta nākamos pantus, tad ir redzams, ka viņiem ir tiesības uz zemes maiņu, bet parasti tiem, kuriem atjaunoja īpašuma tiesības, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā vai citās aizsargājamās teritorijās, tur ir māja. Kādu atlīdzību viņš dabūs par māju? Vai viņam ir jāpārceļas pilnīgi uz citu vietu, apmainot savu zemes gabalu, jāsāk dzīve pilnīgi no jauna? Kāpēc šiem cilvēkiem, kuri visu laiku ir dzīvojuši aizsargājamā teritorijā, ir kopuši savu teritoriju, nav tiesību saņemt nekādu atlīdzību?
Es aicinu noraidīt 17.priekšlikumu, un tad spēkā paliks otrā lasījuma redakcija.
Bez tam es vēl varu informēt arī par to, ka Briselē tiek gatavota jauna direktīva, kura paredz kompensācijas arī no Eiropas Savienības līdzekļiem, it sevišķi par teritorijām, kuras ir iekļautas natura–2000 ietvaros kā aizsargājamās teritorijas. Un zinu arī to, ka meža īpašnieki, kas dzīvo šajās aizsargājamās teritorijās, kā arī meža īpašnieku asociācijas ir nolēmušas ārkārtīgi stingri protestēt pret šo likumprojektu, pat, ja tas tiks izsludināts, griežoties Satversmes tiesā. Mēs varam vēl novērst šīs nepilnības, ja mēs noraidām atbildīgās komisijas vairākuma atbalstīto redakciju un saglabājam spēkā otrā lasījumā Saeimas atbalstīto redakciju.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pieļaujot iespēju, ka jūs varbūt neklausījāties pietiekami uzmanīgi, ko tikko teica Anna Seile, es gribu šo pašu lietu vēl pastiprināt varbūt ar dažiem papildu argumentiem.
Redziet, godājamie kolēģi! Agri vai vēlu kļuvušiem par Eiropas Savienības locekļiem, mums tomēr ir jānonāk pie tiem principiem, kādi Eiropā tiek ievēroti attiecībā uz valsts uzliktajiem apgrūtinājumiem īpašniekiem. Pamatprincips, protams, ir ierakstīts arī mūsu Satversmē. Taču mūsu nelaime ir tāda, ka kopš neatkarības atjaunošanas vienmēr ir bijusi situācija, ka prioritāte ir dota lietotājam, jaunieguvējam, nevis tam īpašniekam, kurš vai nu tur visu mūžu ir dzīvojis tajā mājā un ir atguvis pēc neatkarības atjaunošanas savu tēvu vai vectēvu zemi, vai kurš ir pēc ilgiem gadu desmitiem atgriezies tajā vietā, lai apmestos savā tēvu zemē, un lūk, šis likums, kurš šķietami pēc nosaukuma ir ļoti korekts un ļoti pareizs, ka valstij ir jākompensē tie apgrūtinājumi, tie zaudējumi, kuri rodas īpašniekam tāpēc, ka valsts ir uzlikusi apgrūtinājumus, ierobežojumus, vai jādod iespēja saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā, lai gan tas arī ir ļoti diskutabls jautājums, kur tad vairs ir tās līdzvērtīgās zemes, jo mēs drīz diskutēsim arī par pilsētu zemēm, kur līdzvērtīgu zemju vietā tiks piedāvāta kompensācija, un tāpēc, ja mēs 6.pantā ierobežojam īpašnieku tiesības saņemt kompensāciju tikai par to, ka, lūk, viņš ir palicis savā tēvu zemē, savā tēva mājā, vai ka viņš ir centies atgriezties savā tēvu zemē un nav ņēmis kompensāciju, jo ļoti viegls arguments ir: kāpēc viņš neņēma kompensāciju, kāpēc viņš nevācās projām no tās mājas, viņš taču zināja, ka atgūstamā zeme ir apgrūtināta ar kādu dabas aizsardzības noteikumu. Protams, tas arguments ir pieņemams cilvēkiem, kuriem nekad nekas nav piederējis, kuri nekad nav bijuši izdzīti no savām mājām, kuri nekad nav cienījuši savu senču mājvietu un savu senču ieguldītos sviedrus vai ieguldīto naudu, lai no barona šo zemes gabalu izpirktu.
Bet problēma jau ir dziļāka. Būtībā, ja mēs atbalstītu atbildīgās komisijas priekšlikumu, tas ir vēl viens papildu norādījums šiem vecajiem īpašniekiem: “Vācieties projām! Pārdodiet šo savu īpašumu tam, kuram nebūs vajadzīga nekāda kompensācija!” Tas ir vēl viens solis, lai pastiprinātu šo vispārējo tendenci par īpašumu maiņu, par īpašnieku nomaiņu, lai jebkādiem spēkiem vecais īpašnieks nepaliktu tajā vietā par īpašnieku, lai notiktu īpašnieku nomaiņa, kas ir raksturīga. Protams, revolucionārās situācijās tas vienmēr tā ir bijis: kad mainās valsts politiskā vai ekonomiskā iekārta, tad vienmēr ir kāda jauna šķira, kura vēlas vecajai, iepriekšējai šķirai, citai šķirai kaut ko atņemt, kaut ko iegūt sev vairāk– to, kas viņiem nekad nav bijis.
Un, lūk, tāpēc, godājamie kolēģi, es, pilnībā piekrītot šeit Annas Seiles argumentiem, jūs sirsnīgi lūdzu neatbalstīt šo 17.priekšlikumu. Jo ar katru likumu, ar katru grozījumu mēs esam atbildīgi ne tikai par konkrētā cilvēka tiesībām un interesēm, bet arī par principu, par valsts prestižu. Un kas mēs būsim par taisnīgu, demokrātisku un tiesisku valsti, ja mēs vienam cilvēkam, vienai iedzīvotāju kategorijai nolemsim diskriminējošas normas attiecībā pret citiem?
Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šķiet, Latvijā veidojas tāda īpatnēja, jocīga attieksme ne tikai pret savu vēsturi, bet arī pret vēstures lieciniekiem. Un tā savādi ir ieklausīties kādreiz, kad runā par to, ka Latvijas nākotne ir laukos, ka, tikai pateicoties laukiem, Latvija ir izdzīvojusi, ka visgodīgākie cilvēki nāk no laukiem. Starp citu, visi četri prezidenti, Latvijas Republikas prezidenti, pirms kara nāca tiešām no ārpus Rīgas. Lūk!
Bet tad, kad ir jārunā par konkrētu rīcību, tad pazūd kaut kā šī attieksme, un tad parādās cita attieksme. Un es uzskatu, ka šodien– un tur nav ko slēpties, un šeit arī mums ir daudz deputātu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Rīgas,– tas būs konceptuāls balsojums, kolēģi! Tas, kā mēs nobalsosim, parādīs spēku samēru šeit, Saeimā. Un te vairs nebūs runa, vai tā ir pozīcija vai opozīcija, šis nav tāds balsojums. Šī ir pamatattieksme pret mūsu cilvēkiem laukos, pret tiem cilvēkiem, kas paaudzēm ilgi ir kopuši zemi vienā vietā un pateicoties kuriem šie dabas parki un aizsargājamās teritorijas ir saglabātas– vismaz zināmā mērā, neskatoties ne uz ko, ne uz kādām represijām un izrīcībām no citu puses. Un izdevīgi, ja mēs iebalsosim šo 17.priekšlikumu, diemžēl, ja tas tā notiks, tas nebūs zemes kopējiem, tas nebūs tiem cilvēkiem, kam patīk lauki, kas grib tur dzīvot un grib kārtīgi darboties. Tas nebūs viņiem par labu! Tas būs par labu staiguļiem, blandoņām, kas vazājas no vienas vietas uz otru un kuriem diemžēl Latvijas Republikas zeme ir spekulācijas objekts. Izrīcība ar šo zemi un, es atkārtoju vēlreiz– šeit nav pozīcija, šeit nav opozīcija! Vienreiz gan paskatieties, lūdzu! Šeit, kā jau es teicu, ir cilvēki, kas šodien strādā laukos, mūsu vidū šeit tādi ir, kas zina, ko nozīmē kopt zemi, kas izprot to jau, piedošanu, kolēģi! Jūs sevi apkaunojāt ar šo sertifikātu izcūkošanu. Nepieļaujiet vēl vienu cūcību un neizcūkojiet tos Latvijas cilvēkus, kam Latvijas zeme vēl pagaidām kaut ko nozīmē!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu nedaudz pastāstīt, par ko šeit ir runa, un īpaši Dobeļa kungam, kurš noturēja ļoti patriotisku runu, bet īstenībā neiedziļinājās šajā priekšlikuma būtībā.
Priekšlikuma būtība, Dobeļa kungs, īpaši jums, ir par to, ka tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, ir tiem zemes īpašniekiem, kuriem šie ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad viņi ir ieguvuši zemi īpašumā. Tātad tieši tāda ir šī doma. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tieši otrādi!”)
Tātad, ja jūs pērkat kādu preci un zināt, kas tā prece ir jeb to iegūstat īpašumā, tad jums ir bijusi brīva izvēle– vai nu šo mantu ņemt, vai neņemt. Un šāda izvēle, godātie kolēģi, mums visiem bija zemes reformas sākumā. Un tad mums bija iespēja izvēlēties zemi ar apgrūtinājumu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šie apgrūtinājumi jau bija. Un arī mantotājam. Un viņam bija iespēja tālāk izvērtēt situāciju. Un trīs iespējas piedāvāja Latvijas valsts visiem zemes īpašniekiem– ņemt zemi atpakaļ ar tiem ierobežojumiem, kādi toreiz bija noteikti, vai ņemt sertifikātus vai zemi citā vietā. Tādas bija trīs iespējas. Ja mēs vienā no likumiem dabas aizsardzības jomā izmainām šos spēles noteikumus, mēs šo kārtību, kura tika iedibināta zemes reformas gaitā, izjaucam. Un tas nozīmē, ka zemes reformu, kāda mums tā ir bijusi Latvijā, mēs varam atzīt par taisnīgu vai par netaisnīgu, kā Simsona kungs to uztver, bet tā ir viena konkrēta sistēma. Mēs nevaram šo sistēmu pa daļiņām reformēt. Tad mums jāatzīst, ka zemes reforma ir bijusi netaisnīga un jāatver vaļā visa zemes reformas likuma būtība un jāpasaka, ka tie, kas nedabūja zemi atpakaļ ostās, ka tie, kas nedabūja zemi zem skolas, zem kultūras nama, zem citām iestādēm, kas ir uzceltas, ka tiem, kuru zemei pāri iet šoseja vai kāds cits objekts, kuri arī nedabūja atpakaļ zemi, ka visiem tiem, Simsona kungs, visiem tiem mēs pārskatām, un viņiem ir tiesības, kā jūs sakāt, dabūt savu zemi atpakaļ. Tāda varētu būt koncepcija, ja tāda būtu bijusi, bet šodien, 2005.gadā atgriezties atpakaļ pie zemes reformas sākuma, mēs radām pilnīgi juridisku nonsensu un likumu jucekli.
Kolēģi, mīļie! Taču druscītiņ padomājiet! Un tie kolēģi, deputāti, kuriem zemes ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, domājiet arī drusku par valsti kopumā! (Starpsauciens: “Domājam, domājam!”) Nevar tā darīt, jo cilvēki ir šo izvēli izdarījuši.
Viņi ir dzīvojuši jau 15 gadus ar šiem aprobežojumiem, tādiem, kādi tie ir bijuši. Un šeit mēs runājam tikai par jaunajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir izveidotas tagad un kuru zemes īpašnieks nezināja, ka tādi var būt aprobežojumi, bet tie aprobežojumi no valsts puses viņam ir uzlikti pēc tam, tad viņam ir tiesības uz kompensāciju.
Ja mēs šo pantu tādā redakcijā, kā tas ir uzrakstīts, neatbalstīsim, pēc idejas tas nozīmē, ka neviens nekādas kompensācijas nesaņems, jo valstij jau šobrīd nav naudas. Nav jau tās naudas. Un tas nozīmē, ka tās būs tikai tiesības uz papīra, kas nekad netiks realizētas. Tāpēc šajā brīdī mūsu komisijas ļoti rūpīgi izdiskutētais priekšlikums nozīmē tikai to, ka mēs šo kompensāciju sākam maksāt tiem, kas tiešām ieguva zemi labticīgi, un pēc tam viņi saņēma šo aprobežojumu. Un tiem ir tiesības uz šo kompensāciju, pie tam, kad tā tiks realizēta, kolēģi, mīļie... Visātrākais– 15–20 gadu laikā. Nemaz nerunājot par tiem īpašniekiem, kuri jau saņēma šīs zemes atpakaļ ar aprobežojumu.
Tādēļ šeit ir jārunā ļoti valstiski. Arī man ir personīgā īpašumā tāda zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un es lieliski apzinos, ka šajā reizē ir jādomā drusku par šo sistēmu kopumā, nevis katram par savu zemes īpašumu un par iespējām saņemt šo kompensāciju. Nevajag izmainīt spēles noteikumus spēles gaitā. Mēs to nevaram darīt.
Tāpēc es ļoti lūdzu: atbalstīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu, tas ir izsvērts, tas nozīmē, ka tas kompensācijas mehānisms reāli tiks iedibināts. Pretējā gadījumā tas būs tikai papīrs, kurš diemžēl nevarēs tikt iedarbināts un pie tam radīs konstitucionālas problēmas. Ļoti nopietnas.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, jūsu laiks ir beidzies. Paldies. Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Nupat jūs dzirdējāt Ministru prezidenta cienīgu runu. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu argumentāciju mēs nevaram veidot savu valsti demokrātiski un taisnīgi. Es arī aicinu domāt par valsti kopumā, nevis par konkrēto atsevišķo gadījumu.
Un kolēģis Emsis minēja trīs iespējas. Jā, tiešām, bija trīs iespējas, un tās visas bija vienlīdz legālas, un cilvēkam bija līdzvērtīgas tiesības izvēlēties jebkuru no šīm trim iespējām. Un kāpēc tagad, ja viņš ir izvēlējies palikt savā mājā vai atgūt savu zemi, kāpēc tagad šo iespēju mēs uzskatām par nepareizu iespēju, ko viņš ir izmantojis, un par to mēs viņam nekādu kompensāciju, lūk, nedosim. Tam, kurš ir nopircis zemi citā vietā un kuram tagad uzliek ierobežojumu, lūk, tam tas ir pareizi un iespējams.
Nebaidīsimies no 15 gadu aprobežojumiem. Mēs esam dzīvojuši 50 gadus vispār bez kādām tiesībām ar maksimāliem aprobežojumiem, padzīti no savas zemes un bez jebkādām cerībām faktiski atgriezties kādreiz savās mājās. Un šeit netiek apšaubīts ieguvēja labticīgums. Šeit ir runa tikai par to, ka nevajag pret vieniem īpašniekiem izturēties diskriminējoši, salīdzinot ar citiem īpašniekiem, un, ja mēs skatāmies 6.pantu un 8.pantu, tad, protams, tam cilvēkam, kurš ir atguvis vai dzīvojis savā senču mājā, kur padomju vara ir uzlikusi aprobežojumus, tagad ir tikai viena iespēja– pamest to un aiziet projām, un tikt padzītam, kurš faktiski ir viens no mērķiem mūsu politiskajā spektrā.
Nenoliedzami, un tāpēc es lūdzu– neatbalstīsim, lai mēs neturpinātu tālāk to netaisnību, ko mēs esam centušies likvidēt, atjaunojot Latvijas neatkarību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir ļoti nožēlojami, ja dažs labs Augstākās padomes bijušais deputāts, kurš ir balsojis par neatkarību 4.maijā, lāgā ir aizmirsis, no kā sastāv likumu pieņemšanas process šeit, Saeimā. Mēs šodien izskatām likumprojektu trešajā lasījumā. Un mēs taisāmies trešajā lasījumā iebalsot pilnīgi citu koncepciju, pretēji tam, kāda bija divos lasījumos. Ar... piedošanu, gribētos pateikt, ar kuru galu jūs domājat, bet neteikšu. Jo mēs esam iedibinājuši kārtību. Taču izlasiet, godātie zemes aplaupītāji, izlasiet to, kas ir uzrakstīts pēc otrā lasījuma! Šeit ir skaidri pateikts par tiesībām prasīt atlīdzību un ir minētas šīs tiesības un priekšnosacījumi: “...ja viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem”. Ko tad jūs divus lasījumus darījāt, tad man jāprasa?
Cik ilgi mēs turpināsim šo nožēlojamo attieksmi, ka konceptuālus jautājumus mēs neizskatām pirmajā lasījumā, un tad pašās, pašās beigās mēs atmostamies un sākam te tukši muldēt par kaut kādiem spēles noteikumiem? Spēles noteikumus nosaka pirmais lasījums! Tā ir konceptuāla pieeja, un pēc tam ir tikai grozījumi un labojumi, bet tie nemaina vairs koncepciju, ja tā ir nonākusi līdz izskatīšanai komisijā.
Es ļoti nožēloju, ka vienam otram tas joprojām vēl nav skaidrs.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile, otro reizi.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Zemes reforma paredzēja, ka tiešām var saņemt citu zemi, bet līdzvērtīgu zemi citā vietā. Bet šādas zemes jau netika piedāvātas! Pie tam tā zemes reformas realizācija bija ārkārtīgi sarežģīta tāpēc, ka no sākuma vispār cilvēki, kad atguva zemes īpašumus, nezināja, kas būs šī kompensācija. Pašā sākumā pirmajā gadā vēl nebija zināms, ka tie būs tikai kompensācijas sertifikāti, un nebija zināms, ka tie būs kompensācijas sertifikāti vai zeme citā vietā, aprēķinot 1940.gada cenās. Bet no 1940.gada līdz 1990.gadam uz šīs zemes jau bija izaudzis liels mežs. Meža vērtību neviens neņēma vērā, kompensējot šīs zemes. Un, ja īpašniekam, piemēram, Gaujas nacionālā parka teritorijā bija iespēja atgūt savu māju, tad viņš to darīja. Un vai viņš ņems zemi citā vietā, kaut kur ārkārtīgi tālu?
Prakse bija tāda, ka visi toreiz domāja, ka kaut kāda kompensācija jau ar laiku būs. Šis likums ir ārkārtīgi “aizgulējies”, tas ir ļoti nepieciešams, tam bija jābūt jau 90.gadu sākumā, lai cilvēki saprastu, kādas būs šīs kompensācijas, kādas būs iespējas apsaimniekot zemi, ja tā ir aizsargājamā teritorijā.
Un tagad mēs gribam izdarīt tādu netaisnību, ka vienai zemes īpašnieku daļai par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem tiks izmaksāta kaut neliela varbūt kompensācija, bet otrai daļai, kas visu laiku ir dzīvojuši šajās aizsargājamās teritorijās, kas ir sargājuši un kopuši savu zemi, un visa sabiedrība ir priecājusies par šīm aizsargājamām teritorijām, viņiem nepienāksies nekas. Kaut mazāka būtu šī atlīdzība, bet tā ir jādala uz visiem, kam šādi ierobežojumi ir.
Es aicinu noraidīt 17.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Indulis Emsis, otro reizi.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Vēlreiz skaidrojums Dobeļa kungam. Tātad pirmajā lasījumā, Dobeļa kungs, bija tieši tāda redakcija, kādu šobrīd piedāvā atbildīgā komisija. Tā nāca no Ministru kabineta un no Vides ministrijas. Tieši tāda! Otrajā lasījumā šo priekšlikumu sagatavoja Anna Seiles kundze, un tas ir iebalsots tāds viņas redakcijā. (No zāles deputāte A.Seile: “Paldies!”)
Attiecībā uz mājas pamešanu. Nu beidziet runāt muļķības! Cilvēkiem... runa ir par to, ka nevis māja jums jāpamet, bet jums šis īpaši aizsargājamais dabas objekta statuss aizliedz nocirst mežu kailcirtē. Vai jūs nesaskatāt atšķirību šeit? Vai tiešām jums mežs ir tikai malkas vērtībā? Vai tiešām mūsu Latvijā īpašnieki vairs saprot tikai tādu mežu, ko var pārvērst zāģbaļķos? Taču beidziet runāt dumjības! Dzīvojiet savā mājā, cepuri kuldami, bet necērtiet nost savu mežu kailcirtē, ja tas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Par to šeit ir runa. Un tātad, kā var cilvēkam nebūt lepnums dzīvot Gaujas nacionālajā parkā, dzīvot kādā ārkārtīgi skaistā Latvijas vietā, nodarboties ar tūrismu un citādi apsaimniekot savu zemi, nevis nocirst mežu kailcirtē? Vai tiešām malkā pārvērst? Vai tad tiešām vairs nemaz nacionālā lepnuma mūsos nav? Mēs māju pametam tad, ja mēs nevaram savu mežu nocirst kailcirtē? Kaut kas traks! Tādu es neesmu neko dzirdējis. Mums taču jābūt lepniem par šo skaistumu, kas tur ir, un tas skaistums arī ir pārvēršams naudā.
Un tāpēc es lūdzu ļoti: atbalstiet 17.priekšlikumu, citādi šim likumprojektam vispār nav jēgas!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Nevaru nepiekrist Dobeļa kungam. Pirmajā lasījumā tiek noteikta likuma jēga vai koncepcija. Tieši šis, ko šobrīd aicina tātad atbalstīt, tika noteikts pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu bija ieviesušās izmaiņas, bet diskusiju rezultātā darba grupā strādājām, komisijā strādājām. Tieši tāpēc šis likums gāja tik lēni un ilgi, ka darba apjoms ir padarīts liels, lai saprastu pareizo lietas būtību, tika atbalstīta tieši šī koncepcija.
Saprotiet elementāru lietu! Mēs runājam par tiesībām un par pienākumiem. Valstij viennozīmīgi ir pienākums– kompensēt tos saimnieciskās darbības ierobežojumus, kas ir radušies cilvēkam pēc tam, kad viņš ir saņēmis šo īpašumu vai atjaunotas viņa īpašuma tiesības. Tas ir pienākums! Tiesības, protams, ir kompensēt jebkam par jebko. Bet šajā gadījumā, kad valstij ir ļoti nopietns naudas trūkums, šajā situācijā, kad nopietnas prioritātes mums ir gan izglītība, gan medicīna, gan vēl daudzkas cits, es ļoti šaubos, ka šo vajadzētu uzstādīt par pašu galveno prioritāti, nosakot par... tātad pienākumu kompensēt tieši šim segmentam, tam segmentam, kam jau reizi bija iespēja izvēlēties. (Starpsauciens: “Nebija!”), šobrīd noteikt viņiem par iespējamu tātad kompensēt šo ierobežojumu.
Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt tieši komisijas viedokli, tas ir pirmais solis– solis pareizā virzienā, iespējams, ka būs arī Eiropas nauda, bet tā jau būs nākamā soļa kompetence.
Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par 17.– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 14, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
18.– vides ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
19.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. un 23., kuri savukārt ir atbalstīti priekšlikumi.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
25.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
28.– vides ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
32.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
33.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
37.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Tālāk 38.priekšlikums ir skatāms uz lapas 14–a. Šeit ir neliels redakcionāls labojums. Tātad daļēji atbalstīts un iekļauts 39.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
40.– Vides ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
42.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43. un 44.priekšlikums ir atbalstīti un iekļauti 48.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
45.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46. un 47.priekšlikums. Ir atbalstīti un iekļauti 48.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
49.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
50.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
51.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
52.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
54.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un jau iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
55.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 56.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
57.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
58.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un nedaudz redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
59.– vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
60.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
61.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
62.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
63.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
65.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
66.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
67.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
68. un 69.priekšlikums ir atbalstīti un iekļauti 70.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
71.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
72.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 71.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 1, atturas– 5. Likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pieņemts. Paldies.
Nakamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Nākamie četri likumi mums būs likumi, kas ir iekļauti privatizācijas pabeigšanas paketē.
Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Dokuments nr.4465. Kopā ir saņemti uz trešo lasījumu 14 priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5. un 6.– Ekonomikas ministrijas priekšlikumi. Nav atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
13.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 1, atturas– 5. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Trešajam lasījumam ir sagatavots arī likumprojekts no paketes... tātad “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Dokuments nr.4463. Kopā 34 priekšlikumi.
1.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Jevgenija Stalidzāne ir pieteikusies debatēs? Nē.
Tātad deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –10, pret– 58, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Arī 3.– deputāta Tolmačova priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Nevajag!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 56, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
4.– deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5.– deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Kā jau es iepriekš minēju, šis nu ir tas nākamais brīdis, kad mums ir iespēja nodemonstrēt savu attieksmi pret likumīgo zemes īpašnieku, kuram, izrādās, nav vairs zemes, līdzvērtīgas zemes, kuru viņam atdot vai piešķirt neatdotās zemes vietā. Un, lai jums situācija būtu skaidra, kāpēc šeit ir kolēģa Ozoliņa un pēc tam nākamais– mans priekšlikums, ka tomēr būtu jānosaka kompensācijas cena kaut kādā veidā, tad es jums nocitēšu no Ministru kabineta noteikumiem “Par zemes reformas īstenošanu pilsētās” (noteikumi nr.264, pieņemti 1995.gadā), ko tad valsts paredz, kā tā kompensē neatdotās zemes. Un te stāv rakstīts: “punktā 53.4. Bijušā īpašuma vietā piešķir līdzvērtīgu zemi platībā, kuras pašreizējā kadastrālā vērtība kompensē bijušā zemes īpašuma kadastrālo vērtību, kāda bija 1940.gada 21.jūlijā.”
Paskaidrošu, ko tas nozīmē. Faktiski tas nozīmē, ka līdzvērtīgu zemi cilvēks var saņemt desmit reizes mazākā platībā, nekā viņam nav atdota pirms kara, pirms 1940.gada, piederējusī zeme. Ja mēs turpināsim tādā pašā garā, ka mēs neatdoto zemi vērtēsim pēc pirmskara kadastrālās vērtības, un tagad vietā atdodamo zemi vai privatizēt piedāvāto zemi– gandrīz pēc tirgus vērtības, tad faktiski agrākie zemes īpašnieki sava apbūves gabala vietā labi ja varētu pretendēt uz vienu kapavietu, un varbūt arī ne tajā pašā rajonā, bet kaut kur pilsētas nomalē.
Un tāpēc kolēģis Ozoliņš ir ierakstījis, ka kompensācija būtu, nosakot cenu, par kādu tiek privatizēti vai atsavināti analogi zemes gabali saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Tātad ir jābūt kaut kādai vērtēšanas samērībai. Nu ir jāmēra ar vienu un to pašu olekti– vai nu pēc 1940.gada cenām, vai pēc šā laika cenām, vai pēc kadastrālās vērtības, vai tirgus cenas. Tas ir absolūti vienalga. Bet ir jābūt vienādai mērvienībai. Un nevar būt likumā situācija, ka, lūk, tagad cilvēkam bija tiesības pretendēt uz līdzvērtīgu zemi, bet tagad šīs līdzvērtīgas zemes vairs nav, jo līdzvērtīgā zeme ir noprivatizēta, izpārdota, dažādos veidos notērēta, un pašvaldība nolemj, ka administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, un līdz ar to piešķirs viņam kompensāciju. Kāda būs šī kompensācija? Par to ir jautājums. Šeit kolēģe Seile jau atgādināja– pirms padsmit gadiem situāciju, kāda šeit bija, kad cilvēki nezināja, kāda būs kompensācija, visi domāja, kā tas pieņemts, ka tā būs reāla nauda, ko es piedāvāju 6.priekšlikumā, bet kas, protams, jums šķitīs pārāk radikāls un pārāk konsekvents šajā lietā.
Tāpēc es piedāvātu kā kompromisa variantu nobalsot “par” kolēģa Ozoliņa piedāvāto 5.priekšlikumu, un tad es esmu gatavs atkāpties no sava 6.priekšlikuma, neņemt ļaunā, ka jūs nepiekritīsit tam. Bet, protams, ja jūs nenobalsosiet “par”, nepiekritīsit kolēģa Ozoliņa priekšlikumam, tad es atļaušos kāpt tribīnē vēlreiz, lai turpinātu savu argumentāciju par savu nākamo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi!
Šoreiz atkal jārunā par tēmu, ka spēles laikā noteikumus nemaina. Ja lielākā daļa to, kas šīs kompensācijas ir saņēmuši, šīs kompensācijas vai šie zemes gabali ir rēķināti pēc tādas metodes, kā tas visu laiku tika darīts, un šobrīd mēs nolēmām pamainīt un noteikt citas metodes, kā mēs nosakām maināmā zemes gabala vērtību, tad šajā rezultātā mēs, protams, redzam milzīgu jucekli likumdošanā. Mums uzreiz automātiski jāpārskata visi iepriekš veiktie darījumi, veiktās apmaiņas. Un tas nozīmē, ka mēs radām ļoti nopietnas problēmas no juridiskā viedokļa.
Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo spēles noteikumu maiņu spēles vidū!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par 5.– deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 36, atturas– 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
6.– deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Mūs baida ar spēles noteikumu maiņu spēles laikā. Atcerēsimies pavisam neseno pagātni pirms 15 gadiem. Visi šeit ir pietiekami pieauguši cilvēki, un jūs zināt, kādi bija spēles noteikumi padomju laikā. Un mēs tomēr sadūšojāmies un mainījām šos spēles noteikumus, jo mēs uzskatījām, ka tie ir netaisnīgi, negodīgi, pretlikumīgi, un ne velti mēs deklarējām, ka mēs atjaunojam Latvijas Republiku.
Es piekristu šeit kolēģa Zaķa teiktajam un argumentācijai, un pašreizējai kārtībai, ja mēs nebūtu runājuši, ka mēs atjaunojam Latvijas valsts neatkarību. Ja mēs būtu teikuši tā: “Mēs dibinām jaunu Latvijas Republiku, Padomju Savienība ir sabrukusi.” Tas ir tas, ko Krievija no mums prasa un kas ir galvenais Krievijas arguments), tad viss būtu kārtībā! Tad nevienam nebūtu tiesības prasīt atpakaļ savu padomju varas atņemto īpašumu, nevienam nebūtu iebildumu pret to, ka viņa īpašums tiek atdots lietotājam, nebūtu iebildumu pret to, ka kāds, kam ir vairāk naudas, to pārpērk, neatdoto daļu, un to iegūst cits. Tad mums nebūtu atjaunota Latvijas Republika. Tad mums šobrīd būtu trešā Republika, pēc otrās– padomju republikas. Francija iet varbūt uz šādu modeli, un varbūt viņiem ir vieglāk.
Bet atceramies, godājamie kolēģi, šos 15 gadus iepriekšējās Saeimas solīti pa solim ir centušās grozīt un labot tās netaisnības vai nepilnības, kuras savā laikā likumos ielika Augstākā padome. Jo Augstākā padome bija pavisam citādā situācijā. Un šeit kolēģe Seile jau minēja, kāda bija tā informācijas bāze, kāda mums bija, ko mēs varējām prognozēt un uz ko cilvēks varēja cerēt.
Bet godprātīgs cilvēks, ieskatoties Latvijas Satversmē, vienmēr izlasa to, ka, ja valsts interesēs viņam kaut kas tiek atņemts, un šinī gadījumā netiek atdots arī valsts interesēs, lai citi pilsoņi varētu iegūt īpašumā to, ko viņi ir lietojuši, tad ir jābūt adekvātai atlīdzībai– šinī gadījumā Jūrmalas centrā zemes gabalu, kurš pirms kara maksāja 75 santīmus– kadastrālā vērtība kvadrātmetrā, un šobrīd ir desmit reizes lielāka kadastrālā vērtība, tad jūs tagad kompensēsiet 1:10, jo es jums citēju Ministru kabineta noteikumus, kuros ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka ņem vērā šī laika kadastrālo vērtību pret tā laika kadastrālo vērtību, un tā proporcija kā minimums ir 1:10.
Un šobrīd situācija, ka lielākā daļa jau ir saņēmusi kompensāciju un samierinājusies ar to kompensāciju, tas nav arguments, lai atturētu pārējos griezties Satversmes tiesā, jo mums ir tikai ar savu balsojumu jāapstiprina šāds nelikumīgs, netaisns likums, un tad mums ir ceļš uz Satversmes tiesu un pēc tam uz Eiropas tiesu. Vai mēs nesaprotam šo lietu, ka mūsu rokās ir novērst tās netaisnības, kuras ir kādreiz izdarījusi padomju vara, un neturpināt tās aplamības, kuras ir iedibinājusi neatkarīgā Latvijas valsts?
Tā nav likuma grozīšana un spēles noteikumu maiņa. Ir vienkārši skaidri un gaiši jāpasaka. Mēs taču tikko mainījām privatizācijas noteikumus. Mēs veselu rindu jaunas normas ielikām! Par kādu cenu mēs gribam privatizēt turpmāk, cik mēs gribam, lai valsts saņemtu. Kurus gabalus varēs un kurus nevarēs? Viss būtu kārtībā un pareizi. Tikai tad ir jāmērī ar vienu olekti, kā tam, kuram padomju vara atņēma un mēs neatdevām, tad novērtēsim viņu zemi pēc reālās cenas, un tad mēs varam prasīt no privatizēt gribētājiem arī reālu tirgus cenu. Ir jābūt kausiem līdzsvarotiem! Mēs nevaram vienu cilvēku labklājību veidot, apspiežot vai diskriminējot, vai turpinot... otru cilvēku daļu tāpat kā padomju laikā uzskatīt par tautas ienaidniekiem vai par sabiedrībai nevēlamu šķiru.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 6.– deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 48, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
7.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 52, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
8.– deputāta Brigmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš savukārt arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10.– ekonomikas ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 54, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Arī 12.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: “Nu atkal! Sākas!”)
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir kārtējais PCTVL frakcijas deputāta Andra Tolmačova priekšlikums– nenostādīt ārvalstniekus augstāk par Latvijas nepilsoņiem. Šoreiz tas attiecas uz tiesībām veikt tirdzniecības darījumus ar zemi.
Cienījamie kolēģi no labējām partijām! Visa jūsu spriedelēšana par to, ka tikai pilsonim ir tiesības brīvi rīkoties ar Latvijas svēto zemi, izrādījās tīrais blefs, klaja demagoģija. Iestājoties Eiropas Savienībā, jūs bez liekām svārstībām piešķirat šīs tiesības ārvalstniekiem. Patlaban jūsu rīcībā vairs nav palicis nekādu argumentu, lai liegtu šīs tiesības Latvijas nepilsoņiem.
Jūs allaž atbildat: lai tie nepilsoņi naturalizējas. Bet kāpēc tad jūs nepieprasāt, lai kāds anglis vai francūzis nokārtotu eksāmenus latviešu valodā vai mūsu sarežģītajā vēsturē?
Jums nav atbildes uz šo jautājumu. Ar ko tad attiecībā pret Latvijas zemi atšķiras Latvijas nepilsonis no ārvalstnieka no Eiropas Savienības.
Pirmkārt. Ar to, ka puse nepilsoņu šajā Latvijas zemē ir dzimuši.
Otrkārt. Kādai trešajai daļai no nepilsoņiem šajā zemē ir apbedīti vecāki un pat vecvecāki.
Treškārt. Lielākā daļa no viņiem paši tiks apbedīti šajā zemē.
Vai ar šiem argumentiem jums ir par maz? Pastāv arī vēl viena atšķirība. Vidējam statistiskajam nepilsonim makā ir daudz mazāk naudas nekā uzņēmīgajam ārvalstniekam, kas pirmajā gadījumā padara par minimālām iespējas spekulēt ar zemi, bet otrajā gadījumā padara tās par pilnīgi iespējamām.
Deputāta Andra Tolmačova priekšlikums attiecas nevis uz privātajām personām, bet tikai uz tirdzniecības firmām. Šā priekšlikuma būtība ir pārtraukt kaunpilno praksi, kad tiek piešķirtas priekšrocības firmām, vadoties pēc akcionāru pases krāsas.
Eiropas Savienības direktīva, kas pieprasa, lai visiem ES pilsoņiem būtu ļauts veikt tirdzniecības darījumus ar zemi, skaidri demonstrē, ka šāda prakse ir pretrunā ar brīvās uzņēmējdarbības principiem.
Cienījamās dāmas un kungi! Patlaban, kad vienīgais arguments pret zemes izpārdošanas ārvalstniekiem nepieļaušanu ir atkritis, Latvijas nepilsoņu diskriminācija zemes tirgū ir kļuvusi par tīra veida rasismu. Ja mēs vēlamies padarīt savu valsti par konkurētspējīgu, tad ir pienācis laiks atteikties no rasisma. Un labāk būtu izdarīt to brīvprātīgi likumdošanas līmenī, bet nevis gaidīt, kad Latvijā parādīsies kāds Āfrikas Nacionālā kongresa analogs, salīdzinājumā ar kuru pašreizējais OKROL jums liksies kā balodis pret vanagu.
Lūdzu atbalstīt deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Parunāsim par attieksmi pret dažiem nopietniem jautājumiem.
Tagad ķeramies klāt pie tā nepilsoņa. Viņam ir visplašākās iespējas. Pirmkārt, jau šī kļūšana par pilsoni pagaidām ir tik maiga un tik neierobežota. Diemžēl savā laikā pēc mūsu ierosinājuma sarīkotā tautas nobalsošanā šo te Pilsonības likumu pamatīgi saķēzīja un pataisīja tādu, ka gandrīz katrs, kam ir kaut mazākā vēlēšanās, var kļūt par pilsoni. Mums tas nepatīk, protams, un, ja parādīsies jauni grozījumi, tad mēs centīsimies pārliecināt citus, ka šis likums ir jāpadara stingrāks. Bet šodien tas ir tāds, kāds tas ir.
Un tagad ķeramies pie tā pamatjautājuma, par kuru šeit runāja iepriekšējais orators. Redziet, anglis vai francūzis! Kāda ir atšķirība starp šo angli un francūzi un daudziem Latvijas Republikas nepilsoņiem? Milzīga! Nepārvarama! Tas anglis vai francūzis nejaucas Latvijas iekšējās lietās, nevazājas ar lozungiem pa Latvijas zemi, nebļaustās, neapvaino Latvijas vadību. Nopietnu pasākumu laikā, valsts svētku laikā neķēzās, nemētājas ar sapuvušiem burkāniem un vēl ar kaut ko citu. Lūk, tā ir tā atšķirība! Un milzīga atšķirība tā ir! Un jūs esat tie, kas viņus kūda,– šos pašus nepilsoņus, kas viņus savāc baros un bariņos. Un dažādos nopietnos pasākumos parādās Krievijas televīzija, parādās dažādi apšaubāmi žurnālisti... Praktiski Krievijā godīgu žurnālistu ir grūti ieraudzīt, un uz Latviju brauc nu ne jau tie labākie. Un jūs viņus te aicināt. Anglis vai francūzis nebraukā uz Maskavu un neieklausās tēvišķīgos padomos, kā rīkot Latvijā kārtējās nekārtības. Lūk, tur ir tā milzīgā atšķirība!
Anglis vai francūzis ierodas šeit ar cieņu pret Latvijas valsti, tāpat kā mēs ierodamies ar cieņu pret citām valstīm tad, kad mēs tur esam. Vai Latvijas nepilsoņu liela daļa ciena Latvijas valsti? (No zāles deputāts V.Orlovs: “Jā!”) Vai viņi ciena Latvijas likumus? (No zāles deputāts V.Orlovs: “Jā!”) Prakse pierāda, ka daudzi no viņiem to nedara.
Un tāpēc šito te bērnišķīgo šļupstēšanu par nepilsoņiem jūs varat turpināt. Saņemsiet arī atbildi. Un pirms mums vajadzēja Eiropas Padomē uzklausīt priekšnosacījumus, kas skāra pārraudzības procesu Latvijā, tie nepilsoņi tur iekšā nebija. To es jums varētu šad un tad atgādināt.
Tā ka visas šīs te spēlītes ap nepilsoņu izmantošanu ir jūsu politiskās izrīcības. Viņi jums ir vajadzīgi, un pat ļoti vajadzīgi. Tāpēc jūs te sēžat. Un, ja nebūs vairs Latvijā nepilsoņu, jūs te vairs nesēdēsiet– neviens gandrīz. Varbūt kāds pusotrs no jums te paliks.
Un līdz ar to es jums skaidri un gaiši pateicu atšķirību, un tā ir tā būtība. Un angļi un franči te nelidos bariem kā knišļi un neēdīs mums govis te. Lūk! Ja nu kāds atsevišķi no viņiem piedalīsies Latvijas Republikas sakārtošanas procesos, tad viņš to darīs ar tīru sirdsapziņu.
Tāda ir tā atšķirība! Un, protams, skaidrs, ka jebkurš jūsu piedāvājums, kas skars nepilsoņu jautājumu, ir jūsu piedāvājums, lai par jums balsotu tie, kas pēc pases skaitās pilsoņi, bet faktiski sirdī ir vēl sliktāki nekā nepilsoņi.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Šis priekšlikums nav tik nevainīgs, kā tas izskatās, kas te ir iesniegts, un principā to varētu arī faktiski uzskatīt par tādu kā partijas politiskās darbības programmu, kas te ir iesniegts.
Tātad pirmais, ko es gribu pateikt: mums ir politiskā partija, kas uzskata, ka Latvijā dzīvo divas kopienas, divas valodas. Daži pat aģitē par divām nodokļu sistēmām, bet ir viena nelaime– redziet, tai otrai tautai jeb kopienai nav īpašuma, nav zemes šeit. Parasti jau ir tā, ja ir tauta, tad viņai ir arī kaut kāda zeme. Un Latvija acīmredzot ir tik unikāla, un atšķirībā no Beļģijas, kur flāmi un valoņi dzīvo katrs uz savas teritorijas, mums cenšas iestāstīt, ka te būs kaut kāda otra tauta ar savu otru valodu un otru izglītības sistēmu, bet ir viena maza nelaime– zemesgrāmatā, redziet, nav ierakstīti īpašumi. Nu, ir pietiekami daudz naudas, ir pietiekami daudz specdienestu, kas ir gatavi finansēt aktivitātes. Palasiet avīzes! Tā ka vajadzētu vēl legalizēt visu to lietu, iegūt kaut kādus īpašumus un ierakstīt tos zemesgrāmatās.
Te ļoti skaisti runāja Buzajeva kungs. Buzajeva kungs! Jūsu runa ir pilnīgā pretrunā ar labām attiecībām ar Krieviju. Ziniet, kāda ir Krievijas galvenā problēma? Depopulācija ir daudz straujāka nekā Latvijā. Man bija iespējams NATO Asamblejā runāt ar Krievijas delegācijas vadītāju Ozerova kungu, un viņš teica, ka no Urāliem līdz Tālajiem Austrumiem dzīvo tikai 15 miljonu iedzīvotāju. Bet blakus tuvākajā Ķīnas provincē dzīvo 470 miljoni iedzīvotāju. Un jautājums, Buzajeva kungs, ko jums vajadzētu uzstādīt, ja jūs esat no Tjumeņa apgabala nesen atbraucis, vai tiešām tur Latvijas pilsoņi varētu iegūt zemi Tjumeņā, ko, un sākt naftu urbt? Es kaut kā negribu ticēt. Kāpēc jūs nākat šeit, lai tā vietā parūpētos par tik katastrofālu situāciju, ka apmēram 25 miljoni bijušo PSRS pilsoņu jeb, kā jūs sakāt, krieviski runājošo, dzīvo ārpus Krievijas, ja ir tik katastrofāla situācija kāpēc jūs aicināt šeit viņiem iegādāties zemi kā nepilsoņiem, nevis kļūt par Krievijas pilsoņiem un tad iegādāties zemi Krievijā. Ļoti dīvains priekšlikums!
Es domāju, ka te pavisam savādāk ir jādara. Acīmredzot būs kaut kādas Pilsonības likuma izmaiņas. Latvijai kas ir vajadzīgs? Viņai ir tieši tāpat kā Amerikas Savienotajām Valstīm, ir jāievieš likuma norma, ka naturalizētie pilsoņi, kuri nostājas pret šo valsti, zaudē šo pilsonību. Un tad šī situācija paveras pavisam savādāk.
Mums Ārlietu komisijā bija desmitiem vēstuļu no Latgales cilvēkiem, kuri, piemēram, stāsta, kā tiek pirktas valodas apliecības, kas apliecina, ka cilvēks māk, teiksim, valsts valodu pēc augstākās kategorijas.
Un ir pat tādi kuriozi no valsts iestādēm: viena izziņa apliecina, ka policistam Gončarovam ir valodas zināšanas, teiksim, augstākajā pakāpē, un pēc tam nākamā izziņa no Valodas inspekcijas, ka viņš neprot nevienu vārdu! Tātad, redziet, kāda ir situācija Latvijā!
Ko es ar to gribu teikt? Tad, kad mēs izdarīsim izmaiņas Pilsonības likumā un uztaisīsim auditu, Buzajeva kungs, varbūt ka jums labāk braukt uz savu dzimto Oktjabrskas ciematu atpakaļ, kurš grib tādus gudrus speciālistus, kas pamāca, kā jādara. Jeb jūs varbūt pacīnīsities, lai Latvijas pilsoņi tiešām Tjumeņā var nopirkt kādas naftas atradnes, nevis šeit runāt muļķības?
Es domāju, protams, ka šis ir politisks priekšlikums.
Es aicinu noraidīt, bet es aicinu Saeimas deputātus turēt acis vaļā, jo šis jau nav pirmais gadījums, un neļauties apmuļķoties! Es domāju, ka mūsu visu interesēs ir, lai Latvija būtu tāda pati zeme kā Šveice vai Lihtenšteina, vai Luksemburga, kur desmitiem miljonu stāv rindā, desmitiem miljonu cilvēku gribētu dzīvot tādās zemēs. Bet, ja mēs šeit pa labi un pa kreisi izdalīsim visu visādiem staiguļiem, tad mēs nonāksim tajā pašā līmenī, kāds ir tas pats Oktjabrskas ciemats, no kurienes dažs labs cilvēks ir aizmucis.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani oponenti runāja šeit ļoti plaši par Oktjabrsku, par Lihtenšteinu, viņi neizlasīja pat deputāta Tolmačova priekšlikumu, jo ir runa par privātfirmām, kuras var nopirkt zemi. Esošajā redakcijā šo privātfirmu kapitālā var būt arī no Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Un saskaņā ar to, Dobeļa kungs, jūsu runas par to, ka angļi vai franči nevar iejaukties Latvijas iekšējā politikā, neatbilst realitātei, jo šajā gadījumā ārzemnieki var nopirkt visu Latvijas zemi kopā ar visiem šeit dzīvojošajiem: gan ar Latvijas pilsoņiem, gan ar Latvijas nepilsoņiem. Un ja mēs paplašināsim šo privātuzņēmēju loku, iekļaujot tur nepilsoņus, faktiski nekādas būtiskas neiznāk.... Būs tikai vienlīdzības princips starp dažiem Latvijas iedzīvotājiem.
Un nevajag runāt šeit, Kiršteina kungs, ka krieviem Latvijā vispār nav zemes. Iebrauciet ne tikai Oktjabrskas ciematā, bet Latgalē, un jūs varētu redzēt, kuri šeit ... kādas tautības šeit ir pamatiedzīvotāji, un ar ko viņi nodarbojas jau simtiem gadu. (Starpsaucines: “Tiešām?”)
Saskaņā ar to nekādas argumentācijas, kāpēc varētu noraidīt deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu, nav un nebija. Jūs neesat rīcībspējīgi, mani dārgie oponenti! Un jūs varat tikai balsot pret, un nekādas citas argumentācijas jums nav.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
Es gribētu atgādināt deputātam Buzajevam, ka Latvijā dzimtbūšana ir atcelta jau 19. gadsimtā, tādēļ Latvijā var nopirkt zemi, bet iedzīvotājus, kas uz šīs zemes dzīvo, nevar.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šeit tie svētie atvadu vārdi izskanēja tādā tekstā: jums nav nekādu argumentu.
Es izmantošu tās iespējas, ka pēc manis biedrs vairs nevarēs runāt, un tomēr atkārtošu savus argumentus.
Pirmkārt, to, ka nepilsonis ir mākslīgi radusies kategorija, īslaicīga, un šādai īslaicīgai kategorijai nevajadzētu dot iespējas iesakņoties. Iesakņoties var tikai tas, kam ir kaut kāda pienākuma apziņa. Kam ir kaut kādas domas par pastāvīgu dzīvi un tā ir paaudzēm ilgi kopta izjūta. Viens.
Otrs. Nedraudiet te nevienam, ka te Latviju briesmīgi kāds izpirks. Man ir aizdomas, ka tajā pašā Latgalē laužas iekšā Austrumu kaimiņš ar savu kapitālu un tur cer kaut ko iegūt. Jā, šī cīņa par to, kāds zemes gabals būtu labāks vai sliktāks, tā ir bijusi un būs. Bet tāpēc jau mēs šeit atrodamies, lai regulētu šos procesus. Lai vienkārši paskatītos, kas tie tādi ir, kas te grib iesakņoties.
Un pēdējais. Vēl vienreiz atgādinu, ka vēl viens arguments ir tas, ka nepilsonis ir neprognozējams. Viņš ir pilnīgi neprognozējams! Tas ir staigulis, kurš nevar saprast, kurā vietā viņam kurā brīdī ir jāatrodas.
Tā ka mani argumenti būs spēcīgāki nekā jūsējie, atvainojiet, balsojums to jums tūlīt parādīs.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 12.– deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 59, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Arī 13.– deputāta Tolmačova priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 54, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
14.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 20.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 19.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un 20.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23.– deputāta Ozoliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Bet 24.– deputāta Ozoliņa priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Savukārt 25.– deputāta Tolmačova priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 54, atturas– 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
26.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
28.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
29.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
30.– deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 32.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
33.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 10, atturas– 5. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Dokumenta numurs 4462. Kopā iesniegti 34 priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
3.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 9.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11., 12. un 13. priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 14.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 17.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 19.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
21.– deputāta Fjodorova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
25.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 26.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
28. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
29.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
30.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
31.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 32.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts iepriekš izskatītajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Visbeidzot 34.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 9. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Dokumenta nr.4461.
1.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 2.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot– 4.– deputāta... Tātad Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ābiķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 21, atturas– 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Ar patiesu gandarījumu gribu darīt zināmu to, ka šis bija pēdējais priekšlikums privatizācijas sertifikātu un privatizācijas pabeigšanas likumprojektu paketē.
Tāpēc aicinu atbalstīt arī šo likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā...
Ja nav ieradies ziņotājs, tad, cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm un turpināsim sēdi pēc pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, cienījamie kolēģi, es gribētu šodien mūsu visu vārdā sveikt jubilārus.
Tātad Ivanu Ribakovu– viņa pusapaļajā jubilejā! (Aplausi.)
Un deputāti Inesi Krastiņu– viņas jubilejā! (Aplausi.)
Novēlu abiem jubilāriem laimi, prieku un mīlestību!
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sanāksmi tūlīt, starpbrīdī, Dzeltenajā zālē! Vēlreiz: Tautsaimniecības komisijas locekļiem uz sanāksmi Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi Sarkanajā zālē tūlīt, starpbrīdī!
Sēdes vadītāja.
Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie Latvijas un Tibetas sadraudzības grupas dalībnieki! Dzeltenajā zālē, tūlīt, uz kādām minūtēm piecām!
Sēdes vadītāja.
Deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies. Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi, tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Ināra Ostrovska, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jānis Straume, Vaira Paegle, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es gribu brīdināt, ka pēc šīs sēdes beigām būs arī Saeimas ārkārtas sesija ar vienu darba kārtības jautājumu. Tā ka šodien mums ir vēl diezgan ilgs darbs. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpināsim izskatīt ārkārtas sesijas darba kārtību!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Ziņotāja nav.
Tad nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Tā. Ziņotāja arī nav.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Arī ziņotājs nav ieradies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz terminoloģiski saskaņot Iedzīvotāju reģistra likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem. Aizsardzības un iekšlietu komisija 22.jūnija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 53, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Likumprojektā ietvertie grozījumi, tāpat kā iepriekšējā likumprojektā, paredz terminoloģisku saskaņošanu ar Komerclikumā lietotajiem terminiem. Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi konceptuāli.
Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektā “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” ietvertie grozījumi paredz terminoloģisku saskaņošanu starp Civilās aizsardzības likumu un Komerclikumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 25.jūlijam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” paredz papildināt Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu, deleģējot Drošības policijai papildu uzdevumu– veikt visu valstī pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju pretterorisma darbību koordināciju, kā arī analizēt valsts politikas realizāciju pretterorisma jomā. Komisija šo likumprojektu izskatīja komisijas sēdē un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 25.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– šā gada 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Pirmajā lasījumā Juridiskā komisija ir atbalstījusi šos grozījumus Krimināllikumā. Lūdzu jūs atbalstīt tos pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
1.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatām likumprojektu (reģistrācijas nr.4352). Juridiskā komisija pirmajā lasījumā šo likumprojektu ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
1.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.augusts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatāmā likumprojekta reģistrācijas nr.4344. Juridiskā komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
1.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt to Saeimas sēdē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
1.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
1.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam šā gada 1.augusts. Paldies.
Atgriežamies pie neizskatītiem jautājumiem. Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mēs izskatām dokumentu nr.4384. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un iesaka noteikt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 4, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis.
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz virkni precizējumu likumā, var izstrādāt dabas aizsardzības plānus, un paredz, ka Eiropas Komisijā var tikt sniegti informatīvie ziņojumi saskaņā ar direktīvām, kā paredz direktīvu prasības, tādēļ es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.septembris, un izskatīt otrajā lasījumā– 15.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.septembris, izskatīšana– 15.septembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir precizējoša rakstura. Tas paredz dažas procedūras likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” saistībā ar Natura–2000 jeb Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanu un vēl citus tehniska rakstura precizējumus, un tādēļ komisija ierosina noteikt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.septembris, un izskatīšana– 15.septembra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.septembris, izskatīšana– 15.septembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Komisija izskatīja šo likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets, un likumprojekts paredz dažus precizējumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, īpaši tādus kā deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par prioritāro sugu un biotopu sarakstu un vēl dažus tehniska rakstura precizējumus, un tādēļ komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis.
Paldies. Lūdzu komisijas vārdā balsot par... atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.septembris, un izskatīšana– 15.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 1.septembris. Izskatīšana– 15.septembra sēdē. Paldies.
I.Emsis.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to pirmā ārkārtas sesija šodien ir beigusies. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos informēt deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu 30.jūnijā pēc tam, kad darbu būs beigusi Saeimas ārkārtas sesijas sēde, kas sākās pulksten 9.00, ar darba kārtību– likumprojekts “Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums”. Tātad nākamā sesija sāksies pulksten 11.30.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Jānis Škapars, Andis Kāposts, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Ināra Ostrovska, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Straume, Vaira Paegle, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Pēc otrās ārkārtas sesijas beigām Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpā.
Sēdes vadītāja.
Tātad atgādinu kolēģiem deputātiem: nākamā ārkārtas sesija mums sākas šodien pulksten 11.30. Paldies.