Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 6.jūlijā, Rīgas pilī tikās ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski, kurš Latvijā ir ieradies divu dienu valstsvizītē. Prezidente uzsvēra, ka Latvija uzņem viesos lielu tās draugu un Eiropā cienītu politiķi.
Polijas prezidents pateicās prezidentei par ciešo draudzības un partnerības dialogu, kurš daudzu gadu garumā ir vienojis Latvijas un Polijas valsts vadītājus, savstarpēji atbalstot Latvijas un Polijas centienus iestāties ES un NATO, kā arī šodien – meklējot risinājumus kopīgajiem Eiropas ārpolitikas, drošības politikas un citiem izaicinājumiem.
Apspriežoties par Eiropas finanšu perspektīvu un Eiropas konstitucionālā līguma likteni, abu valstu prezidenti pauda vienotu nostāju, ka Eiropai ir jāmeklē jauni risinājumi, ir jāvienojas vienā balsī, pārstāvot savu ārpolitiku un drošības politiku, kā arī jāveic reformas Eiropā, ko nosaka mūsdienu globālā situācija.
V.Vīķe-Freiberga un A.Kvasņevskis akcentēja nepieciešamību Eiropai turpināt aktīvu ES Kaimiņu iniciatīvas programmu, lai atbalstītu eiropeiskās vērtības un demokrātiju, tajā skaitā Ukrainā. Tika apspriests arī ES un Krievijas, ES un Baltkrievijas u.c.dialogs.
Abi prezidenti bija vienisprātis, ka transatlantiskā saite ir būtiska Eiropas stabilitātē un tālākā mierīgā uzplaukumā. Viņi runāja par abu valstu iesaisti miera nodrošināšanas operācijās pasaulē, tajā skaitā Irākā, kur Latvijas karavīri dienē Polijas vienības sastāvā. Runājot par NATO aktualitātēm, Polijas prezidents pauda gandarījumu, ka 2006.gada sākumā Polijas karavīri patrulēs Baltijas gaisa telpā.
Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, Latvijas prezidente pauda gandarījumu, ka tirdzniecisko darījumu apjoms nemitīgi pieaug, kā arī pauda vēlmi redzēt pieaugam Latvijas eksportu uz Poliju.
Liela uzmanība tika pievērsta Baltijas jūras reģiona sadarbībai. V.Vīķe-Freiberga atzinīgi vērtēja Polijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē. Abas puses risināja sarunu par reģiona kopīgajiem infrastruktūras projektiem – Via Baltica, Rail Baltica, sadarbību enerģētikā – un to īstenošanos.

Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu izcilu Polijas un Eiropas politiķi, savu ilggadējo draugu un domubiedru prezidentu Aleksandru Kvasņevski un Jolantu Kvasņevskas kundzi!
Latvijas un Polijas tautas piedzīvoja fundamentālas pārmaiņas, izraujoties no uzspiestā totalitārisma un aukstā kara ēnas. Mūsu valstis nonāca kontinenta politiskās, ekonomiskās un drošības politikas gravitācijas centros – Eiropas Savienībā un NATO. Tas bija garš un grūts ceļš ar neskaitāmiem šķēršļiem, pagriezieniem un negaidītiem pavērsieniem, tai skaitā starptautiskajā politikā. Šajā notikumiem bagātajā laikā Latvija vienmēr ir jutusi Polijas un Polijas prezidenta simpātijas un izpratni, kā arī neizsmeļamu optimismu un ticību izvirzītajiem mērķiem un ideāliem.
Latvija ir dziļi pateicīga Jums, prezidenta kungs, par stingru, principiālu un neatlaidīgu atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm gan liktenīgajos gados pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, gan mūsdienās kopīgi pārvarot jaunos izaicinājumus Eiropā un pasaulē. Jūsu rakstura īpašības, zināšanas un pašatdeve kalpo par piemēru un iedvesmas avotu mūsdienu politiķiem. Jūsu ieguldījums brīvas, vienotas un modernas Eiropas veidošanā izraisa dziļu cieņu. Jūsu darbam būs tālejošas un paliekošas sekas nākotnē.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Eiropas Savienība, kurā mēs iestājāmies pagājušā gada maijā, atšķiras no šodienas Eiropas Savienības. Tas ir mūsu kopīgās interesēs, lai paplašinātā Eiropas Savienība atbilstu tām prasībām, ko izvirza šodiena un rītdiena. Lai dinamika, ko jaunās dalībvalstis ienesušas Eiropas Savienībā, dotu pozitīvu impulsu tās mūsdienīgai attīstībai.
Es ticu, ka Eiropas Savienības pilsoņi vēlas vienotu un efektīvi funkcionējošu Eiropu. Rezultāti referendumiem par Eiropas konstitūciju Francijā un Nīderlandē liek rūpīgi izvērtēt pilsoņu paustās bažas un skaidrot sabiedrībai Eiropas Savienības kopīgās vērtības, tuvināt Eiropas pilsoņiem Briseles gaiteņos veidotās politikas.
Ir būtiski, lai Eiropas Savienības dalībvalstis kopīgi pārvarētu jaunos izaicinājumus, lai tās kopīgi meklētu instrumentus, kas ļautu īstenot visai Eiropas Savienības attīstībai nozīmīgus uzdevumus un nodrošinātu tās konkurētspēju, jo tikai vienota Eiropa spēs palielināt savu ietekmi starptautiskajā politikā un īstenot savas ambīcijas pasaules ekonomikā.
Runājot par nākotni, domāju ne tikai par Eiropas Savienības, bet par visas Eiropas nākotni. Līdz ar paplašināšanos Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunas robežas un jaunus kaimiņus. Mēs vēlamies, lai mums līdzās būtu pārtikušas, stabilas un demokrātiskas valstis, lai Eiropas Savienības austrumu robeža nekļūtu par robežu uzticībai, mieram un labklājībai. Šī mērķa īstenošana ir viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm, pie kuras norit intensīvs darbs.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Mūsdienu globalizētajā pasaulē drošība ir uzlūkojama par vienu no starptautiskās dzīves visaugstākajām prioritātēm. Es augstu vērtēju Latvijas un Polijas militāro un civilo spēku aktīvo līdzdalību starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanā. Mūsu valstu sadarbība NATO un Eiropas drošības un aizsardzības politikas izveidē, stiprinot transatlantiskās attiecības un Eiropas valstu vienotību, sniedz mums iespēju piedalīties tādas pasaules veidošanā, kādu mēs to vēlētos atstāt nākamajām paaudzēm, – spēcīgu, vienotu un apņēmīgu saskarsmē ar izaicinājumiem.
21.gadsimts ir atnācis ar daudziem globāliem pārbaudījumiem. Pasaules sabiedrība ir lielu izaicinājumu priekšā. Lai atbilstoši mūsdienu realitātei veicinātu konfliktu risināšanu mierīgiem līdzekļiem, vienlīdz svarīgi ir panākt vienošanos par ANO reformu.
Būdama ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne ANO reformu jautājumos, es gribētu uzsvērti aicināt visu pasaules valstu vadītājus apzināties, ka bez viņu politiskās gribas un aktīvas piedalīšanās šī gada septembrī ANO dalībvalstis nespēs vienoties par tām drosmīgajām reformām, kuras ir ierosinājuši gan ANO ģenerālsekretārs, gan vairākas augsta līmeņa darba grupas.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Latviešu un poļu tuvā izpratne par cilvēka augstākajām vērtībām – brīvību, tautu neatkarību un tiesībām uz pašnoteikšanos, kā arī abu valstu ģeogrāfiskā tuvība ir ievilkusi abu tautu likteņos kopīgas paralēles gan no 1918. līdz 1920. gadam, kad poļu armija palīdzēja aizstāvēt Latvijas brīvību ar ieročiem rokās, gan 1939.gadā, kad sākās Otrais pasaules karš, gan arī deviņdesmito gadu sākumā, kad kā jaunatbrīvotas valstis veicām apjomīgas reformas visās dzīves plāksnēs.
Beidzoties Otrajam pasaules karam, Latvija un Polija neatguva reālu brīvību un neatkarību. Baltijas valstis uz ilgiem gadu desmitiem tika iekļautas padomju impērijā un kā neatkarīgas valstis pazuda no Eiropas politiskās kartes, bet Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nozīmēja komunistu diktatūras sākumu. Visas demokrātiskās valstis atzīst nacisma sagrāves lielo nozīmi Eiropas valstu attīstībā pēckara periodā. Tomēr, objektīvi vērtējot aizvadīto gadsimtu, mēs nedrīkstam aizmirst nosaukt vārdā gan nacistu, gan padomju totalitāros režīmus un to pastrādātos noziegumus, tai skaitā Katiņas traģēdiju. Izlīgumu ar smagajiem pagātnes notikumiem var rast tikai tad, ja tie ir objektīvi izvērtēti un izprasti. Tas ir būtisks nosacījums tam, lai tie nekad vairs neatkārtotos.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Kopīga vēstures pieredze sniedz mums iespēju labāk izprast vienam otru. Mēs vienmēr esam jutuši Polijas izpratni par smago vēstures mantojumu Latvijā un esam par to pateicīgi. Tāpat neatkarīgā Latvija, labi saprazdama Polijas likteni 20. gadsimtā, vienmēr tai ir paudusi solidaritāti. Atļaujiet man izteikt cerību, ka arī turpmāk Latvija jutīs Polijas atbalstu mums svarīgu jautājumu risināšanā.
Mūsu valstu divpusējās sadarbības spilgta iezīme ir tās plašums un daudzveidīgums. Cieši kontakti izveidojušies visdažādākajās jomās un līmeņos, aptverot turpat vai visas valsts un sabiedriskās dzīves sfēras. Mūsu starpā nav šķēršļu, kas varētu kavēt vēl dziļāku saišu veidošanos. Esmu pārliecināta, ka mūsu sadarbība turpinās attīstīties, rodot arvien jaunas, vēl neizmantotas iespējas, jo īpaši tautsaimniecībā, zinātnē un kultūrā.
Latvijas identitātes spilgta izpausme ir mūsu valstī dzīvojošā poļu kopiena, kas ir viena no senākajām mazākumtautībām Latvijā. Nežēlojot savus spēkus, Latvijas poļi ir devuši neatsveramu ieguldījumu mūsu valsts tapšanā un izaugsmē. Par Latvijas brīvības un neatkarības cīņas simbolu ir kļuvusi Tautas frontes līdere un Poļu savienības priekšsēdētāja Ita Kozakēviča, kurai šajās dienās būtu apritējusi 50. dzimšanas diena.

Augsti godātais prezidenta kungs!