Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2005. gada 28. jūnija informācija Nr. 03/198-4969 "Par Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2005., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112022-par-ministru-kabineta-parstaves-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas-darba-parskatu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.445

Pasta noteikumi

Vēl šajā numurā

07.07.2005., Nr. 105

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Numurs: 03/198-4969

Pieņemts: 28.06.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrijas informācija Nr.03/198-4969

Rīgā 2005.gada 28.jūnijā

Par Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu

2005.gada 21.jūnijā valdība apstiprināja Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu par 2004.gadu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija sēdes protokola Nr.36 50.paragrāfa 2.punktu lūdzu publicēt darba pārskatu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās I.Reine

 

MK pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskats par 2004.gadu

I. MINISTRU KABINETA PĀRSTĀVES STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS DARBĪBAS VIRZIENI

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumiem Nr.92 “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” Ministru kabineta pārstāvim (Pārstāvis) ir trīs galvenie uzdevumi:

— pārstāvēt Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa);

— pārstāvēt Ministru kabineta intereses ANO specializēto procedūru ietvaros;

— nodrošināt nacionālo ziņojumu par Latvijai saistošo starptautisko daudzpusējo līgumu izpildi sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

2. 2004.gadā Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā (Birojs) strādāja 3 darbinieki (ieskaitot Pārstāvi) pilnas slodzes darbā, kā arī viens ārštata darbinieks nepilnas slodzes darbā.

II. MINISTRU KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESĀ

3. Pārstāvot Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Pārstāvis:

a. seko Tiesas tiesvedībā saņemtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem1 pret Latviju un Tiesas noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes valdības vārdā uz jebkuriem citiem Tiesas uzdotajiem jautājumiem Tiesas noteiktajos termiņos;

c. sagatavo un iesniedz valdībai ziņojumu par valdības nostāju lietā1 gadījumos, kad ir nepieciešams pieņemt lēmumu vai piedāvāt mierizlīgumu, kad Tiesa pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības, kad Tiesa lietā nozīmējusi mutisko noklausīšanos un kad Tiesa lietā pieņēmusi valdībai nelabvēlīgu spriedumu;

d. nodrošina Tiesas spriedumu tulkošanu un publicēšanu, iesaka un koordinē veicamos individuālos (kompensācijas izmaksa un tiesību aizskāruma rezultātā zaudēto tiesību atjaunošana) un vispārējos pasākumus Tiesas sprieduma izpildei;

e. Ziņo Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai par Tiesas spriedumu izpildes gaitu.

4. Līdz 2004.gada 31.decembrim Birojā komentāriem no Tiesas kopā bija saņemti 64 iesniegumi, no tiem 2004.gadā valdības komentāriem nosūtīti 15 iesniegumi. Salīdzinoši — 2003.gada laikā bija saņemts lūgums komentēt 9 jaunus iesniegumus, 2002.gadā — 15 iesniegumus, bet 2001.gadā — 14 iesniegumus, kas liecina par to, ka arvien vairāk tiek izmantotas iespējas sūdzēties ECT. Prognozējams, ka nākamajos gados valdībai komunicēto lietu skaits pieaugs, jo arī Tiesā reģistrēto iesniegumu skaits ar katru gadu palielinās (skat. tabulu Nr.1). Turklāt šobrīd pret Latviju skatīto jautājumu klāsts ir visai ierobežots, un ar laiku tas noteikti paplašināsies. Tai pašā laikā jāņem vērā, ka pret Latviju pieņemtie Tiesas spriedumi mudina cilvēkus sūdzēties par līdzīgiem gadījumiem.

5. Saskaņā ar Tiesas sniegto informāciju 2004.gadā Tiesā no Latvijas tika saņemti 332 iesniegumi, taču liela daļa šo iesniegumu netiek reģistrēti, jo ir acīmredzami neievēroti procesuālie nosacījumi, lai uzsāktu tiesvedību. Tā 2004.gadā no 332 iesniegumiem ir reģistrēti 195 iesniegumi. Savukārt no jau reģistrētajiem iesniegumiem (arī par iepriekšējiem gadiem) 2004.gadā ir noraidīti 115 iesniegumi — šīs lietas tiek izslēgtas no Tiesas lietu reģistra, un valdībai nav jāsniedz par tām komentāri.

Tabula Nr.1

01.PNG (33993 bytes)

6. Tā kā iesniedzēji visbiežāk sūdzas par vairākiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) pantu pārkāpumiem, Tiesa jau sākotnējā stadijā izvērtē visu sūdzību1 pamatotību, daudzas no iesniedzēju sūdzībām noraida kā nepamatotas un valdībai lūdz komentārus tikai par atsevišķām sūdzībām. Tabulās Nr.2 un Nr.3 redzama noraidīto sūdzību dinamika stadijā, kad sūdzība tiek nosūtīta valdības komentāriem un pēc Tiesas sprieduma pieņemšanas.

Tabula Nr.2

02.PNG (17445 bytes)

Tabula Nr.3

03.PNG (26260 bytes)

*Pret Latviju līdz šim brīdim pieņemti 6 spriedumi

7. Zemāk norādītajā tabulā Nr.4 ir sniegts to sūdzību apkopojums, kuras nosūtītas valdībai komentāru sniegšanai. Ņemot vērā, ka gandrīz visās saņemtajās lietās sūdzību iesniegusī persona uzskata, ka pārkāpti vairāki Konvencijas panti, tabulā viens un tas pats iesniegums var parādīties attiecībā uz vairākiem Konvencijas pantiem. Turklāt jāņem vērā, ka sūdzības par Konvencijas 14.panta pārkāpumiem vienmēr ir saistītas ar sūdzību arī par kādu citu Konvencijas pantu. Tabulā ir iekļautas 3 sūdzības, kuras iesniegušās personas atrodas ieslodzījumā un uzskata, ka valsts institūcijas viņām ir radījušas šķēršļus brīvai saziņai ar Tiesu. Tiesa attiecībā uz šīm 3 lietām ir lūgusi nosūtīt sūdzības iesniedzēju krimināllietās esošo procesuālo dokumentu kopijas un sniegt informāciju par sūdzības iesniedzējiem it kā radītajiem šķēršļiem sazināties ar Tiesu. Jāatzīmē, ka laikā no 2000.gada līdz 2004.gadam tiesa lūgusi nosūtīt papildinformāciju un lietas materiālus kopā 6 lietās, no kurām trīs lietās valdība ir saņēmusi atkārtotus lūgumus sniegt komentāru par iespējamiem šķēršļiem sūdzības iesniedzēju saziņai ar Tiesu, papildus komentējot arī sūdzības par citiem iespējamiem Konvencijas pārkāpumiem (2004.gadā atkārtotiem valdības komentāriem nosūtīta viena lieta).

Tabula Nr.4

Konvencijas pants

Sūdzības

Kopā

2000

2001

2002

2003

2004

2.pants (tiesības uz dzīvību)

1

1

3.pants (spīdzināšanas aizliegums)

3

4

2

4

13

5.pants (tiesības uz personisko brīvību un drošību)

4

16

1

15

36

6.pants (tiesības uz taisnīgu tiesas procesu)

7

3

13

6

9

38

8.pants (tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību)

7

5

9

1

5

27

9.pants (tiesības uz reliģijas brīvību)

1

1

1

3

10.pants (tiesības uz vārda brīvību)

3

1

4

11.pants (tiesības uz biedrošanās brīvību)

1

1

12.pants (tiesības noslēgt laulību)

1

1

13.pants (tiesības uz efektīvu aizskarto tiesību aizsardzību)

2

1

2

1

1

7

14.pants (diskriminācijas aizliegums)

2

2

2

3

9

34.pants (tiesības netraucēti sazināties ar Tiesu)

2

3

2

1

3

11

1.protokola 1.pants (tiesības uz īpašumu)

1

2

3

1

7

1.protokola 2.pants (tiesības uz izglītību)

1

1

1.protokola 3.pants (tiesības uz brīvām vēlēšanām)

2

1

2

5

4.protokola 2.pants (pārvietošanās brīvība)

1

1

4.protokola 3.pants (pilsoņu izraidīšanas aizliegums)

2

2

4.protokola 4.pants (ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums)

1

1

7.protokola 2.pants (tiesības uz apelāciju krimināllietās)

1

1

2

Kopā:

37

22

47

21

43

170

8. No tabulā sniegtās informācijas izriet, ka visvairāk 2004.gadā valdībai komunicētas sūdzības par tiesību uz taisnīgu tiesas procesu iespējamiem pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants). Sūdzību skaits nesamazinās par iespējamiem necilvēciskas apiešanās vai spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumiem, kā arī tiesību uz privātās un ģimenes dzīves iespējamiem pārkāpumiem.

9. No visām saņemtajām lietām, dalot tās pēc nozarēm, Biroja lietvedībā atrodas 28 iesniegumi par iespējamiem tiesību pārkāpumiem krimināllietās, 21 iesniegums saistībā ar administratīvajām lietām un 15 iesniegumi saistībā ar civillietām. Tabulās Nr.5, Nr.6 un Nr.7 ir apkopotas raksturīgākās sūdzības katrā tiesību nozarē uz 2004.gada 31.decembri:

Tabula Nr.5

Sūdzības krimināllietās:

Skaits

Aizturēšanas/apcietinājuma ilgums (5.3.pants)

13

Kriminālprocesa ilgums (6.1.pants)

12

Uzturēšanas apstākļi cietumos, izolatoros; vardarbība pret aizturētajiem, ieslodzītajiem (3.pants)

10

Aizturēšanas/apcietinājuma pamatotība (5.1.pants)

10

Tiesības netraucēti sazināties ar Tiesu (34.pants)

10

Tiesības griezties tiesā, kas lemj par aizturēšanas un apcietinājuma likumību un pamatotību (5.4.pants)

9

Tiesības tikties un sazināties ar ģimeni, tiesības uz korespondenci (8.pants)

9

Procesuālās tiesības (nodrošināt tulkus, pieaicināt lieciniekus) (6.3.pants)

5

Nevainīguma prezumpcijas ievērošana (6.2.pants)

2

Reliģijas brīvība (9.pants)

2

Tabula Nr.6

Sūdzības civillietās:

Skaits

Tiesības uz īpašumu — nekustamo, pensiju, vērtspapīriem (1.protokola 1.pants)

6

Tiesas procesa ilgums (6.1.pants)

3

Tiesvedības procedurāli pārkāpumi (termiņu ievērošana, pārsūdzības forma un kārtība) (6.1.pants)

3

Vārda brīvība (10.pants)

3

Diskriminācijas aizliegums (14.pants)

3

Tiesu objektivitāte (6.1.pants)

2

Tabula Nr.7

Sūdzības administratīvajās lietās:

Skaits

Tiesības uz ģimenes un privāto dzīvi (8.pants)

13

Diskriminācijas aizliegums
(14.pants)

5

Aizturēšana saistībā ar izraidīšanu no valsts (5.1.pants)

3

Procesuālās tiesības (6.3.pants)

3

Tiesības uz efektīvu aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)

3

Tiesības uz brīvām vēlēšanām (1.protokola 3.pants)

3

Brīva pieeja tiesai un taisnīgs process (6.1.pants)

2

Uzturēšanas apstākļi aizturēšanas vietās (3.pants)

2

10. Pašreiz no visām saņemtajām sūdzībām:

a) Mierizlīgums noslēgts vienā lietā — “Kulakova pret Latviju”. 2004.gadā netika noslēgts neviens mierizlīgums. 2005.gada aprīlī Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejā, kas ir spriedumu izpildes uzraudzības institūcija, tika pieņemta galīgā rezolūcija par sprieduma izpildi lietā.

b) Spriedums taisīts sešās lietās, kurās Tiesa konstatējusi sūdzību iesniegušo personu cilvēktiesību pārkāpumus. No šīm lietām 2004.gadā tika pasludināti trīs spriedumi:

• 2004.gada 2.decembrī tika pasludināts spriedums lietā “Farbtuhs pret Latviju”. Tiesa atzina, ka soda izciešanas apstākļi cietumā nebija adekvāti, ņemot vērā M.Farbtuha vecumu, veselības stāvokli, specifiskās vajadzības, tie bija cilvēka cieņu pazemojoši, un līdz ar to šajā gadījumā ir noticis Konvencijas 3.panta pārkāpums. Tiesa piesprieda izmaksāt iesniedzējam kompensāciju 5000 EUR apmērā morālā kaitējuma atlīdzināšanai un 1000 EUR apmērā tiesāšanās izdevumu atlīdzībai. Iesniedzējs spriedumu ir pārsūdzējis Tiesas Lielajā palātā, lēmums par tā pieņemšanu izskatīšanai vai noraidīšanu vēl nav pieņemts.

• 2004.gada 17.jūnijā Tiesas 1.palāta atzina Konvencijas 1.protokola 3.panta un Konvencijas 11.panta pārkāpumu lietā “Ždanoka pret Latviju”. Tiesa piesprieda samaksāt par labu T.Ždanokai 2236,50 latus materiālo zaudējumu atlīdzībai, 10000 eiro morālā kaitējuma atlīdzībai un 10000 eiro tiesāšanās izdevumiem. Valdība nolēma spriedumu pārsūdzēt un iesniedza Tiesā lūgumu par lietas nodošanu izskatīšanai Lielajā palātā. Lūgums tika pamatots ar to, ka spriedums ir iezīmējis jaunu virzienu Konvencijas 1.protokola 3.panta interpretācijā un Tiesa nebija pietiekami izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežošanas vajadzību pēcokupācijas un totalitāra režīma nomaiņas sabiedrībā. 2004.gada 10.novembrī Tiesa apmierināja valdības lūgumu un nodeva lietu izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Tiesas Lielās palātas noklausīšanās sēde lietā notika 2005.gada 1.jūnijā. Tiesas Pirmās palātas sprieduma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 15.jūlijā.

• 2004.gada 27.maijā Tiesa pasludināja spriedumu lietā “Vides aizsardzības klubs pret Latviju”. Tiesa atzina, ka šajā lietā notikusi iejaukšanās vārda brīvībā un ka tai bija likumīgs mērķis — aizsargāt citu personu reputāciju un tiesības. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka uzliktais ierobežojums nebija samērīgs ar sasniedzamo mērķi, tādēļ piesprieda izmaksāt kompensāciju 3000 EUR apmērā morālā kaitējuma atlīdzībai un 1000 EUR tiesāšanās izdevumu atlīdzībai. 2004.gada 6.augustā Tiesas piespriestā kompensācija tika pārskaitīta VAK, un 2004.gada 8.septembrī par sprieduma izpildi tika informēts Tiesas spriedumu izpildītāju departaments. Tiesas sprieduma tulkojums tika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 22.jūlijā. Šobrīd jautājums tiek skatīts Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejā.3

• Lietā “Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju” 2004.gadā Pārstāve turpināja darbu pie Tiesas sprieduma izpildes. Jāatgādina, ka šajā lietā pastāv domstarpības starp Latvijas valdību un sūdzības iesniedzējiem par to, kāds statuss būtu piešķirams Tatjanai un Karīnai Sļivenko, pamatojoties uz Tiesas spriedumu. Sļivenko pārstāvji uzskata, ka Tiesas spriedums paredz arī pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu un dzīvokļa piešķiršanu prasītājām. Līdz 2004.gada februāra beigām notika konsultācijas ar ekspertiem un tika izstrādāta valdības pozīcija, kura tika apstiprināta MK sēdē 2004.gada 16.martā.2 Pozīcijā tika noraidīta sūdzības iesniedzēju prasība par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un dzīvokļa piešķiršanu Latvijā, tā vietā piedāvājot sūdzības iesniedzējām vairākkārtējās ilgtermiņa vīzas, lai uzturētu kontaktus Latvijā. Tā kā Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai3 ir tiesības ieteikt valdībām veidu, kā vislabāk varētu izpildīt Tiesas spriedumu, rezultātā tika panākta vienošanās, ka vislabākais risinājums statusa jautājumam būtu atjaunot tiesvedību Latvijas Augstākajā tiesā. Ar MK 2004.gada 6.jūlija sēdes protokollēmumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika uzdots sagatavot un iesniegt piekritīgajā tiesā pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Lieta tika pieņemta izskatīšanai administratīvajā tiesā 2004.gada 10.augustā, un šobrīd ir noslēgusies lietas izskatīšana pirmajā instancē. 2005.gada 26.maijā Administratīvā rajona tiesa izskaidros 2004.gada 24.decembrī pieņemto spriedumu, lai Sļivenko pārstāvjiem tiktu nodrošināta iespēja efektīvi piedalīties procesā un iesniegt apelāciju. Informāciju par sprieduma izpildi Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejai pārstāve sniedza 2004.gada 13.janvārī, 22.martā, 17.septembrī, 2005.gada 5.aprīlī. Nākamā sēde, kurā tiks skatīta sprieduma izpildes gaita, plānota 2005.gada 6.–7.jūnijā.

• 2004.gadā turpinājās Tiesas 2002.gada 28.novembra sprieduma izpilde lietā “Aleksandrs Lavents pret Latviju”. Par šī sprieduma izpildei pieņemtiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija informēja Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteju 2004.gada 4.februārī, 16.martā un 17.septembrī un 2005.gada 5.aprīlī.

c) Pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa ir atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai 12 lietas. No šīm lietām 2004.gadā Tiesa noraidījusi 4 lietas:

• 2004.gada 29.janvārī Tiesa pieņēma lēmumu noraidīt Aleksandra Kolosovska sūdzības pret Latviju par Konvencijas 8. un 12.panta pārkāpumiem. Tiesa konstatēja, ka uz A.Kolosovski ir attiecināms 1994.gada Krievijas–Latvijas līgums par militārpersonu izvešanu, jo A.Kolosovskis brīvprātīgi kļuva par Krievijas Federācijas bruņoto spēku locekli gandrīz divus gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad abu valstu statuss starptautiskajās tiesībās neradīja nekādas šaubas. Turklāt Tiesa norādīja, ka militārpersonu un viņu ģimeņu izvešanu var uzskatīt par līdzīgu pārcelšanai uz citu dienesta vietu. Izvērtējot A.Kolosovska ģimenes saites Latvijā, Tiesa uzskatīja, ka attiecības ar iesniedzēja tēvu, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā, nepieder pie nukleārās ģimenes. Papildus Tiesa neatklāja apstākļus, kas norādītu, ka Latvija būtu vienīgā vieta, kur iesniedzējs, sieviete, ar kuru viņš izveidojis kopdzīvi, un viņa meita varētu veidot normālu ģimenes dzīvi. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 25.martā.

• Savukārt 2004.gada 25.martā Tiesa noraidīja A.Ivanova sūdzību pret Latviju par Konvencijas 8.panta iespējamo pārkāpumu. Noraidot A.Ivanova sūdzību, Tiesa atzina, ka Latvijas iestāžu pieņemtajā lēmumā ievērots taisnīgs līdzsvars starp valsts tiesībām aizsargāt savas nacionālās drošības intereses un Konvencijas 8.pantā garantētajām A.Ivanova tiesībām uz privāto dzīvi. Pieņemot šo lēmumu, Tiesa balstījās uz lietās “Sļivenko un citi pret Latviju” un “Kolosovskis pret Latviju” izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz 1994.gada Latvijas–Krievijas līguma par Krievijas bruņoto spēku izvešanu piemērošanu atbilstoši Konvencijai. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 18.maijā.

• 2004.gada 7.decembrī Tiesa pieņēma lēmumus par sūdzību noraidīšanu lietās “Men­tzen pret Latviju’’ un “Kuharec pret Latviju”. Tiesas palāta 7 tiesnešu sastāvā vienbalsīgi atzinusi, ka iesniedzēju sūdzības par Konvencijas 8.panta iespējamo pārkāpumu abās lietās ir noraidāmas kā neatbilstošas tālākai izskatīšanai pēc būtības. Tiesa atzina, ka personvārda atveide latviešu valodā personu apliecinošos dokumentos ir uzskatāma par iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Tomēr izvērtējot, vai šāda iejaukšanās bija attaisnojama, Tiesa norādīja, ka Latvijas valsts iestādes nav pārkāpušas tām piešķirto rīcības brīvību personvārdu atveidē, turklāt valsts tiesas atrodas labākā pozīcijā par starptautisko tiesu, lai lemtu par iejaukšanos tik īpašā un jūtīgā jomā. Lēmuma “Mentzen pret Latviju” tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 6.aprīlī, savukārt lēmuma lietā “Kuharec pret Latviju” tulkojums publicēts 2005.gada 7.aprīlī.

d) No Tiesas saraksta svītrotas 2 lietas, no tām 2004.gadā — viena:

• 21.oktobrī Tiesa pieņēma lēmumu svītrot no tiesā izskatāmo lietu saraksta sūdzību “Krupšs pret Latviju” jo sūdzības iesniedzējs 2003.gadā ir miris. Saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.daļas (c) apakšpunktu Tiesa uzskatīja, ka iesnieguma turpmāka izskatīšana iesniedzēja nāves dēļ nav attaisnojama. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 24.februārī.

e) Pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības 10 lietas. No šīm lietām 2004.gadā pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa pieņēmusi lēmumu par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības sekojošās 5 lietās:

• 2004.gada 6.maijā Tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu “Svipsta pret Latviju” par iespējamiem Konvencijas 5.1 panta (c) apakšpunkta, 5.3.panta, 5.4.panta un 6.1.panta pārkāpumiem. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 15.jūlijā.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu “Kaftailova pret Latviju” par iespējamo Konvencijas 8.panta pārkāpumu. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 1.martā.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu “Kornakovs pret Latviju” par iespējamiem Konvencijas 5.1.panta (c) apakšpunkta, 5.3.panta, 6.1.panta, 8.panta un 34.panta pārkāpumiem. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 24.februārī.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu “Moisejevs pret Latviju “ par iespējamiem Konvencijas 3.panta, 5.1.panta c apakšpunkta, 5.3.panta, 6.1.panta, 8.panta saistībā ar 13.panta un 34.panta pārkāpumiem. Lēmuma tulkojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 24.februārī.

• 2004.gada 21.oktobrī Tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības lietu “Jurjevs pret Latviju” par iespējamiem Konvencijas 5.1.panta (c) apakšpunkta un 5.4.panta pārkāpumiem.

f) Divās lietās valdība ir iesaistījusies tiesas procesā kā trešā puse. No tām 2004.gada 8.martā valdība nolēma iesaistīties trešās puses statusā lietā “Baklanovs pret Krieviju”, jo sūdzības iesniedzējs ir Latvijas pilsonis. Valdības komentāri lietā nosūtīti 2004.gada 5.aprīlī. Savukārt lietā “Agrotehserviss pret Latviju” Tiesa 2004.gada 19.oktobrī pieņēma lēmumu par sūdzības daļēju pieņemšanu tālākai izskatīšanai pēc būtības. Savukārt pret Latviju skatāmajās lietās “Sisojevi pret Latviju”, “Sļivenko pret Latviju”, “Vikulovi pret Latviju” un “Kolosovskis pret Latviju” kā trešā puse ir iesaistījusies Krievija.

g) Attiecībā uz atlikušo 31 sūdzību Tiesai vēl ir jālemj, vai tās ir pieņemamas izskatīšanai pēc būtības vai noraidāmas.

11. Bez jau iepriekš minētajām lietām 2004.gadā MK pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs (Birojs) sniedza valdības komentārus par sūdzību pieņemamību izskatīšanai pēc būtības šādās lietās: “Diena un Ozoliņš pret Latviju”, “Vikulovi pret Latviju”, “Ādamsons pret Latviju”, “Baklanovs pret Krieviju”, “I.Dmitrijevs pret Latviju” un “Korizno pret Latviju”.

12. Papildkomentāri tika sniegti lietās: “Fjodorova pret Latviju”, “Korizno pret Latviju”, “Ždanoka pret Latviju”, “Svipsta pret Latviju”, “Zaicevs pret Latviju”, “Krupšs pret Latviju” un “Kadiķis pret Latviju”.

13. Papildus valdība komentēja trīs sūdzības iesniedzēju Tiesai adresētus lūgumus par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu, kā arī nozīmēja ad hoc tiesnešus 16 izskatāmajās lietās, tā kā darbu Tiesā 2004.gada maijā atstāja no Latvijas ievēlētais tiesnesis E.Levits.

III. MINISTRU KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA ANO SPECIĀLO PROCEDŪRU IETVAROS

14. Pārstāvot Ministru kabineta intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:

a. seko ANO speciālajās procedūrās iesniegtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem pret Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes uz jebkuriem citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c. sagatavo un iesniedz valdībai ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta izskatīšanai pēc būtības un kad lietā pieņemts valdībai nelabvēlīgs lēmums;

d. nodrošina ANO cilvēktiesību institūciju pieņemto secinājumu tulkošanu un publicēšanu; iesaka veicamos individuālos un vispārējos pasākumus šo secinājumu izpildei.

15. No visām ANO speciālajām procedūrām Latvija līdz šim ir atzinusi par saistošu tikai ANO Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt indivīdu iesniegtās sūdzības pret Latviju par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk — Pakts) iespējamiem pārkāpumiem. Līdz šim ANO Cilvēktiesību komiteja ir izskatījusi divas sūdzības pret Latviju. 2004.gada maijā ANO Cilvēktiesību komitejā tika iesniegti valdības komentāri par L.Ļitvinas iesniegto sūdzību.

16. Papildus kopš 2001.gada Birojs sagatavo un sniedz informāciju ANO Darba grupai pret patvaļīgu aizturēšanu. 2004.gada nogalē šī darba grupa Latvijas valdības komentāriem nosūtīja V.Maliginas sūdzību par iespējamo pārkāpumu saistībā ar patvaļīgu aizturēšanu. Valdības komentāri par šo lietu iesniegti 2005.gada 4.maijā.

17. ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra biroja ietvaros darbojas arī speciālie ziņotāji, kuri var komunicēt valdībām sūdzības speciālo procedūru ietvaros.

IV. NACIONĀLO ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA UN IESNIEGŠANA STARPTAUTISKAJĀS CILVĒKTIESĪBU INSTITŪCIJĀS

18. Pārstāvis ir atbildīgs par sekojošu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu cilvēktiesību jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās: 1949.gada Konvenciju par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses, 1965.gada Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1966.gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966.gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979.gada Sieviešu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1984.gada Spīdzināšanas novēršanas konvenciju un 1989.gada Bērna tiesību konvenciju.

a) Nacionālo ziņojumu par konvenciju izpildi sagatavošana

19. 2004.gada 11.maijā valdībā tika apstiprināts Latvijas kārtējais ziņojums par ANO 1989.gada Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā laika posmā no 2001.gada līdz 2004.gada 1.martam. Ziņojums tika sagatavots sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un tas tika nosūtīts iesniegšanai ANO 2004.gada 12.augustā. Šī ziņojuma aizstāvēšana tiek plānota uz 2006.gada pavasari.

20. Ar 2004.gada 8.decembra MK rīkojumu Nr.966 tika izveidota darba grupa, kas iztrādā kārtējo Latvijas ziņojumu par Spīdzināšanas novēršanas konvencijas izpildi. Šobrīd tiek apkopota atbildīgo institūciju iesniegtā informācija un tuvākajā laikā ziņojums tiks virzīts apstiprināšanai valdībā.

b) Sagatavoto nacionālo ziņojumu aizstāvēšana ANO institūcijās

• 2004.gadā notika 2003.gadā iesniegtā ziņojuma par ANO Konvencijas par sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijā laika posmā līdz 2002.gada 1.janvārim aizstāvēšana ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 31.sesijā, kas notika 13.–19. jūlijā Ņujorkā. Pirms ziņojuma noklausīšanās Latvija iesniedza Komitejai papildu informāciju par progresu Konvencijas izpildē laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2004.gada jūlijam. Latvijas delegāciju vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ina Druviete. Komitejas eksperti uzdeva vairāk nekā simts jautājumus par dažādām Konvencijā noregulētajām sfērām. Īpašu uzmanību Komitejas eksperti pievērsa jautājumiem par sieviešu diskriminācijas izskaušanu dažādos valsts pārvaldes līmeņos, līdztiesības veicināšanu privātajā sektorā, sociālajām garantijām, efektīviem tiesību aizsardzības mehānismiem, stereotipu izskaušanu, veselību, kā arī vardarbības ģimenē un cilvēku tirdzniecības izskaušanu. Arī Komitejas publicētajos ieteikumos pēc ziņojuma aizstāvēšanas Latvija tiek mudināta vairāk uzmanības un pūļu veltīt praktiskai rekomendāciju īstenošanai, izglītojošam un informatīvam darbam. Par ziņojuma aizstāvēšanas gaitu, sniegtajām rekomendācijām Pārstāve sniedza ziņojumu valdībai 2005.gada 11.janvārī, rekomendāciju tulkojums ir izplatīts atbildīgajām institūcijām, kā arī publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 23.februārī. Birojs sagatavoja pārskatu par Konvencijas pantos ietvertajiem standartiem, kas pirms papildinformācijas sagatavošanas tika nosūtīts atbildīgajām institūcijām, kā arī publicēts Biroja interneta mājas lapā.

c) Papildu informācijas un papildziņojumu sniegšana

• Sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām tika izstrādāta ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas pieprasītā papildinformācija, kas tika iesniegta ANO 2004.gada novembrī. Papildinformācijā tika sniegti statistikas dati par personām, kas gaida izraidīšanu, uzskaitīti valdības veiktie pasākumi cietumu pārapdzīvotības mazināšanai, sniegta informācija par gadījumiem saistībā ar vardarbību no policijas darbinieku puses un to izmeklēšanas rezultātiem. Atbildot uz komitejas lūgumu, tika sniegta informācija par alternatīvajā ziņojumā minētajām personām.

• Sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām tika sagatavots arī ANO Cilvēktiesību komitejas pieprasītais papildziņojums, kas tika iesniegts Komitejai 2004.gada 15.novembrī. Papildziņojumā tika sniegta informācija par gada laikā veiktajiem grozījumiem tiesību aktos naturalizācijas procedūras atvieglošanai, kā arī sniegti dati par naturalizācijas tempu straujo pieaugumu, norādīti galvenie iemesli un cēloņi, kādēļ cilvēki izvēlas naturalizēties vai uzskata naturalizāciju par nevajadzīgu, kā arī uzskaitīti pasākumi, kurus valsts veikusi naturalizācijas veicināšanai. Tika atspoguļoti arī valsts veiktie pasākumi bērnu pilsonības iegūšanas procedūras atvieglošanai un izglītības reformas gaita.

d) Atbildīgo ANO komiteju secinājumu ieviešana

• Turpinājās darbs pie ANO Cilvēktiesību komitejas (Komiteja) ieteikumu izpildes un ieviešanas par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi. Komitejas ieteikumu tulkojums tika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 4.jūnijā. Tāpat tika turpināts darbs pie MK 2004.gada 18.marta sēdes protokola Nr.14 12.paragrafa minēto uzdevumu izpildes, veidojot darba grupas, kas nodarbotos ar Komitejas ieteikumu īstenošanu, izvērtējot Latvijas tiesību aktu atbilstību uzņemtajām starptautiskajām saistībām un piedāvājot iespējamos risinājumu variantus.

• 2004.gadā tika turpināts darbs pie ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas secinājumu izpildes un ieviešanas. Tika pabeigts darbs pie komitejas secinājumu tulkošanas, un tās tika izplatītas gan atbildīgajām institūcijām, gan publicētas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2004.gada 15.jūnijā. Biroja sagatavotā komitejas secinājumu analīze, apkopojot starptautiskos standartus, tika izplatīta atbildīgajām institūcijām pirms papildinformācijas gatavošanas, kā arī publicēta Biroja interneta mājas lapā.

V. CITI DARBI

21. 2004.gada laikā Birojs iesaistījās atsevišķu tiesību aktu analīzes procesā, analizējot atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Tika sniegti atzinumi par MK noteikumu projektiem par notiesāto darba samaksu un nepilsoņu statusa noteikšanas kārtību, kā arī atzinumi par tiesu iekārtas likuma projektu un likumprojektu paketi, ko izstrādājis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts saistībā ar diskriminācijas novēršanu.

22. 2004.gada 19.aprīlī Ministru kabineta komitejas sēdē tika noraidīts Biroja izstrādātais likumprojekts par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā.

23. Tika sagatavots pārskats par Latvijas Republikas oficiāli pausto viedokli starptautiskajās organizācijās par Latvijas nepilsoņu statusu.

24. 2004.gadā notika vairākas diskusijas ar tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem par Tiesā iesniegtajām sūdzībām pret Latviju un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

25. Birojs regulāri informē sabiedrību par savu darbu un tā rezultātiem, sniedzot intervijas masu medijos un komentējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtos lēmumus lietās pret Latviju.

26. 2004.gadā Pārstāve piedalījās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14.protokola izstrādē, kas ļaus uz ilgstošu laiku uzlabot sūdzību izskatīšanas efektivitāti Tiesā. Konvencijas 14.protokols tika atvērts parakstīšanai 2004.gada 13.maijā, Latvija to parakstīja tajā pašā dienā, šobrīd ir uzsākta diskusija par protokola ratificēšanu.

27. 2004.gadā Eiropas Padomes Koordinācijas darba grupa cilvēktiesību jautājumos (CDDH), kuras ietvaros darbojas Pārstāve, nominēja viņu dalībai citas Eiropas Padomes darba grupas — Ekspertu Komitejas par teritoriālā patvēruma, bēgļu un bezvalstnieku juridiskajiem aspektiem (CAHAR) izveidotajā darba grupā, kas izstrādāja vadlīnijas izraidīšanas procedūrām. Vadlīnijas tika pieņemtas Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2005.gada 11.maija sesijā.

28. 2004.gada nogalē Biroja darbinieki piedalījās Eiropas Padomes darba grupas cilvēktiesību aizsardzības un terorisma jautājumos sanāksmēs. Šī ekspertu darba grupa tika izveidota ar mērķi izstrādāt jaunas vadlīnijas par cilvēktiesībām un cīņu pret terorismu.

29. 2004.gada 18.oktobrī Pārstāve piedalījās Eiropas Padomes un Norvēģijas Ārlietu ministrijas rīkotajā seminārā par Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas reformu.

30. 2004.gadā Biroja vadītāja piedalījās ANO Cilvēktiesību komitejas 60.sesijā Ženēvā un starptautiskā konferencē “Pamattiesības plurālistiskā sabiedrībā” Hāgā.

31. Pārstāve piedalījās arī atlases komisijā, kas izvērtēja kandidatūras Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesim no Latvijas.

32. Bez tam 2004.gada laikā birojā stažējās septiņi studenti, kas kopā ar Biroja darbiniekiem sagatavoja:

• pārskatu par 1979.gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu pantiem,

• papildinformāciju par ANO 1979.gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi pirms ziņojuma noklausīšanās ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā,

• ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas rekomendāciju par Latvijas iesniegto ziņojumu analīzi, pievienojot starp­tautiskos standartus spīdzināšanas izskaušanas jomā,

• ziņojumu par ANO 1989.gada Konvencijas par bērna tiesībām izpildi apstiprināšanai valdībā,

• ANO 1984.gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu izturēšanos kārtējā izpildes ziņojuma projektu,

• pētījumus par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu saistībā ar 8.pantu attiecībā uz pacientu tiesību aizsardzību un 1.protokola 1.pantu saistībā ar uzņēmējdarbību.

1 Iesniegums ir dokuments, kuru iesniedzējs nosūta Tiesai (šajā pārskatā minēts arī kā lieta), savukārt iesniegumā iesniedzējs var iekļaut vairākas sūdzības, tādēļ sūdzību skaits pārsniedz iesniegumu skaitu.

2 LR MK 2004.gada 16.marta sēdes protokols Nr.13, 33.§.

3 Eiropas Padomes Ministru komiteja ir Tiesas spriedumu izpildes uzraudzības institūcija.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!