Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut.Nr.74 — dok.nr.2245

Par Latvijas Bankas 15 474 latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai

 

Sniedzam Jums šādas atbildes uz jautājumiem par bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" sanācijā ieguldītajiem līdzekļiem.

1. Vai par minēto summu iegādātās akcijas joprojām ir Latvijas Bankas vai tās izveidotā meitasuzņēmuma rīcībā?

Latvijas Bankas bezpeļņas organizācijas SIA "Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra" īpašumā bijušās akcijas saskaņā ar 2000.gada 18.maijā noslēgto akciju pirkuma un pārdevuma līgumu tika pārdotas vienai no lielākajām Vācijas bankām "Norddeutsche Landesbank Girozentrale" (NORD/LB). Tādējādi ne Latvijas Bankas, ne tās meitasuzņēmuma rīcībā šobrīd nav nevienas bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" (tagad — a/s "Pirmā Latvijas Komercbanka") akcijas.

2. Ja šīs akcijas vai to daļa ir pārdotas, lūdzam mūs informēt, kāda bija pārdoto akciju iegādes vērtība un cik par tām faktiski saņemts?

Bankas kapitālā tika ieguldīti 15 474 000 latu, tādējādi pārdoto akciju iegādes vērtība bija 15 474 000 latu. Akciju pirkuma un pārdevuma darījumā Latvijas Bankas bezpeļņas organizācija SIA "Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra" saņēma Ls 2 695 383.

3. Kas bija šo akciju pircēji?

Pircējs tika izvēlēts konkursā, kurā piedalījās trīs pretendenti. Visas Latvijas Bankas bezpeļņas organizācijas SIA "Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra" īpašumā bijušās bankas akcijas tika pārdotas vienam pircējam — NORD/LB.

4. Ja visas akcijas vēl nav pārdotas, lūdzam paskaidrot, ko Latvijas Banka ar tām paredzējusi darīt, kādas ir perspektīvas atgūt bijušās Rīgas Komercbankas sanācijā ieguldītos Latvijas Bankas līdzekļus?

Kā jau minēts atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem, šobrīd ir pārdotas visas bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" (tagad — a/s "Pirmā Latvijas Komercbanka") akcijas un turpmāka sanācijā ieguldīto līdzekļu atgūšana no akciju pārdošanas nav iespējama, tomēr vēlamies pievērst Jūsu uzmanību šādiem apstākļiem.

Atjaunojot bankas darbību, valsts budžets atguva nodokļu maksājumus apmēram 1,5 milj.latu apmērā. Tāpat tika atgūti 345 000 latu pašvaldību naudas līdzekļu. Uzmanība pievēršama tam, ka bankas darbības apturēšanas dienā — 1999.gada 7.martā — Latvijas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kontos atradās 18,5 milj.latu. Lai gan daļēji (6 milj.latu apmērā) minētie līdzekļi tika kapitalizēti bankas sanācijas ietvaros, atgūtie 12,5 milj.latu jau ir devuši un vēl dos pozitīvu efektu attiecībā uz valsts budžetu:

a) nepalielinājās izmaksājamo bezdarbnieku pabalstu un citu sociālo pabalstu apmēri uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iespējamo bankrotu gadījumā sakarā ar naudas līdzekļu zaudēšanu a/s "Rīgas Komercbanka";

b) būtiski nesamazinājās uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) a/s "Rīgas Komercbanka" klientu maksājamo nodokļu masa, kas nenovēršami būtu noticis sakarā ar līdzekļu neatgūšanu no a/s "Rīgas Komercbanka".

Turklāt a/s "Rīgas Komercbanka" darbības atjaunošana apliecināja, ka Latvijas finansu sistēma ir stabila un spējīga pārvarēt ārējos satricinājumus.

Bankas darbības atjaunošana būtiski palielināja noguldītāju uzticību banku sistēmai, jo līdz šim visas apturētās bankas tika slēgtas un valstī nebija veiksmīgas bankas sanācijas precedenta. To apstiprina banku sistēmas piesaistīto noguldījumu straujais pieaugums laika posmā pēc bankas darbības atjaunošanas, īpaši termiņnoguldījumu pieaugums. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums 2000.gada astoņos mēnešos palielinājies par 25%, t.sk.termiņnoguldījumu atlikums — par 39,5% (1999.gada atbilstošajā periodā kopējais noguldījumu atlikums nemainījās, bet termiņnoguldījumu — pat samazinājās). Būtiski augusi Latvijas banku veiktā līdzekļu piesaiste no ārvalstīm, kas nepārprotami liecina arī par ārvalstu ieguldītāju uzticības atjaunošanos Latvijas banku sektoram pēc Krievijas krīzes radītajiem satricinājumiem.

Pieaugusī ilgtermiņa resursu piesaiste pozitīvi iespaidojusi ilgtermiņa kreditēšanu, nodrošinot ilgtermiņa kredītu apjoma strauju pieaugumu un vienlaikus būtisku procentu likmju samazinājumu. 1999.gada 1.pusgadā kredītu vidējās svērtās procentu likmes bija 14—18%, bet šobrīd — 10—13%. Sarucis arī valsts vērtspapīru ienesīguma līmenis (no 6–10% 1999.gada 1.pusgadā līdz 3—6% tagad), kas ļāvis samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Bankas darbības atjaunošana ļāva izvairīties no naudas piedāvājuma samazināšanas (par vairāk nekā 30 milj.latu jeb 3,5% no kopapjoma), tāpēc ātrāk tika pārvarēts Krievijas krīzes negatīvais iespaids.

Patiesā cieņā —

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

2000.gada 19.septembrī Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītājs J.Placis

Ministrs

G.Bērziņš

Uz jaut. Nr. 75–dok. Nr. 2248

Par valdības 1 miljona latu ieguldījumu Rīgas Komercbankas sanācijai

Finansu ministrija ir izskatījusi Jūsu 2000. gada 13. septembrī iesniegto deputātu jautājumu Nr. 75 par bijušās Rīgas Komercbankas sanāciju un sniedz šādas atbildes.

1. No kādiem līdzekļiem tika piešķirta minētā summa?

Akciju sabiedrības "Rīgas Komercbanka" sanācijai kopsummā tika piešķirts 1 miljons LVL — kapitalizējot Zviedrijas valdības dāvinājuma līdzekļus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fondam (11 608 553 Zviedrijas kronas, 22 681 ASV dolārs — ekvivalents 843 280 lati) un trūkstošo summu — 156 720 LVL — piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 10. augusta protokollēmuma "Par akciju sabiedrības "Rīgas Komercbanka" sanāciju" 1. punktu (prot. Nr. 40, 25.§).

2. Vai par šo summu iegādātās bankas akcijas joprojām ir valdības rīcībā?

Saskaņā ar 2000. gada 18. maijā noslēgto akciju pirkuma un pārdevuma līgumu valdībai bija jāpārdod visas tai piederošās akcijas bankas stratēģiskajam investoram "Norddeutsche Landesbank Girozentrale", ko tā arī veica. Līdz ar to valdības rīcībā vairs nav nevienas bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" akcijas.

3. Ja valstij piederošās akcijas vai to daļa ir pārdotas, tad lūdzam mūs informēt, kāda bija pārdoto akciju iegādes vērtība un faktiskā pārdošanas cena?

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 10. augusta protokollēmuma "Par akciju sabiedrības "Rīgas Komercbanka" sanāciju" 1. punktu (prot. Nr. 40, 25.§) valdība bankas kapitālā ieguldīja 1 000 000 latu, tādējādi bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" pārdoto akciju iegādes vērtība bija 1 miljons latu. Pamatojoties uz noslēgto akciju pirkuma un pārdevuma līgumu, 2000. gada 6. jūnijā "Norddeutsche Landesbank Girozentrale" par valdībai piederošajām akcijām samaksāja 174 187,88 LVL. Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 8. decembra rīkojumu Nr. 573 "Par akciju sabiedrības "Pirmā Latvijas Komercbanka" valsts akcijām" Latvijas Bankai bija tiesības atsavināt valstij piederošās bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" akcijas.

4. Kas bija šo akciju pircējs?

Akcijas iegādājās bankas stratēģiskais investors "Norddeutsche Landesbank Girozentrale", kas tika izvēlēts konkursā, kurā piedalījās trīs pretendenti.

5. Ja visas akcijas vēl nav pārdotas, tad lūdzam paskaidrot, ko valdība ar tām paredzējusi darīt, kādas ir perspektīvas atgūt bijušās Rīgas Komercbankas akcijās ieguldītos valsts līdzekļus?

Saskaņā ar akciju sabiedrības "Rīgas Komercbanka" sanācijas līgumiem un akciju pirkuma un pārdevuma līgumu valdība pārdeva visas tai piederošās akcijas. Akciju pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 10. augusta protokollēmuma "Par akciju sabiedrības "Rīgas Komercbanka" sanāciju" 3. punktu (prot. Nr. 40, 25.§) tika ieskaitīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fondā (kas ir Skrundas radiolokācijas stacijas apkārtnes vides rehabilitācijas un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fonda tiesību un saistību pārņēmējs). Ņemot vērā to, ka valdība ir pārdevusi visas tai piederējušās bijušās a/s "Rīgas Komercbanka" akcijas, nav iespējams atgūt pārējos bankas sanācijā ieguldītos līdzekļus.

2000. gada 19. septembrī Finansu ministrs G.Bērziņš