Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 16. jūnija Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2005., Nr. 104 (3262) https://www.vestnesis.lv/ta/id/111962-valsts-un-pasvaldibu-ipasuma-privatizacijas-un-privatizacijas-sertifikatu-izmantosanas-pabeigsanas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrijas lēmums Nr.256

Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai "Hokeja klubs RĪTAUSMA"

Vēl šajā numurā

06.07.2005., Nr. 104 (3262)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 16.06.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni

(1)Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, lietoti likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē.

(2)Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu, lietoti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma izpratnē.

(3)Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu, lietoti likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” izpratnē.

(4)Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē zemes reformas pabeigšanu pilsētās un lauku apvidos, lietoti likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” izpratnē.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas pabeigšanu valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā, atsavināšanā un izpirkšanā.

3.pants. Likuma darbības jomas

(1) Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jomā likums nosaka:

1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt privatizācijas ierosinājumu;

2) privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas un reģistrācijas kārtību;

3) kārtību, kādā pieņemams lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai;

4) apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtību un privatizācijas nosacījumus;

5) kārtību, kādā privatizējams apbūvēts zemesgabals, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos;

6) norēķinu kārtību;

7) kārtību, kādā pieņemams lēmums par privatizācijas izbeigšanu;

8) turpmāko rīcību ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām;

9) turpmāko rīcību ar valsts vai pašvaldību īpašuma objektiem, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem;

10) rīcību ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem.

(2) Valstij vai pašvaldībai piederoša zemesgabala atsavināšanas jomā likums nosaka:

1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu, lai kā maksāšanas līdzekli par atsavināmo apbūvētu zemesgabalu varētu izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus;

2) atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas un reģistrācijas kārtību;

3) kārtību, kādā pieņemams lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai;

4) apbūvēta zemesgabala atsavināšanas kārtību un atsavināšanas nosacījumus;

5) norēķinu kārtību;

6) rīcību ar neapbūvētiem zemesgabaliem.

(3) Zemes reformas pabeigšanas jomā likums nosaka:

1) termiņu, līdz kuram persona var iesniegt pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku apvidus zemes izpirkšanas ierosinājumu;

2) lietošanā piešķirtās pilsētu zemes un lauku apvidus zemes izpirkšanas reģistra veidošanas kārtību;

3) turpmāko rīcību ar attiecīgajā reģistrā neiekļauto vai reģistrā iekļauto, bet neizpirkto pilsētas un lauku apvidus zemi.

(4)Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas jomā likums nosaka:

1) kārtību, kādā izbeidzama privatizācijas sertifikātu piešķiršana un dzēšana;

2) privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumus.

4.pants. Tiesiskais regulējums

(1)Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai un privatizē saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2)Valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu nodod atsavināšanai un atsavina saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3)Lietošanā esošās pilsētu zemes un lauku apvidus zemes izpirkšana notiek likumos “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” paredzētajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana notiek likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” paredzētajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

II nodaļa

Valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas pabeigšana

5.pants. Privatizācijas ierosinājumu iesniegšana un reģistrācija

(1)Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam (turpmāk — pabeigšanas datums).

(2)Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga iesniegt:

1) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

2) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, nav nostiprinātas zemesgrāmatā likumos noteikto ierobežojumu dēļ, bet kura ieguvusi tiesības uz šīm ēkām (būvēm) privatizācijas rezultātā.

(3)Visus valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas ierosinājumu reģistrā (turpmāk — Privatizācijas reģistrs).

(4)Privatizācijas reģistru izveido un uztur privatizāciju veicošās institūcijas.

(5)Privatizācijas ierosinājumus to iesniegšanas secībā Privatizācijas reģistrā reģistrē šo ierosinājumu saņemšanas dienā.

(6)Privatizācijas reģistrā ierosinājumu iesniegšanas secībā reģistrē arī visus tos valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumus, kurus privatizāciju veicošā institūcija ir saņēmusi pirms šā likuma spēkā stāšanās un par kuros minētajiem objektiem vai zemesgabaliem nav noslēgts pirkuma līgums.

(7)Pašvaldības pēc pabeigšanas datuma reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņas par saņemtajiem pašvaldības īpašuma objektu un apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas ierosinājumiem, lēmumiem par šo objektu un zemesgabalu nodošanu privatizācijai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo privatizācijas sertifikātu daudzumu.

(8)Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

(9)Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Lēmums par valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai zemesgabala nodošanu privatizācijai

(1)Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk— Privatizācijas aģentūra) likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta trešajā daļā un 66.panta pirmajā daļā noteikto Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objekta, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta, kā arī neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.

(2)Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minēto lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņem­šanas dienas.

(3)Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(4)Tās valsts kapitālsabiedrības vai kapitāldaļas (akcijas), kuru privatizācijā nevar izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka Ministru kabinets.

(5)Tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

(6)Tikai pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma objekta un pašvaldībai piederoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

(7)Ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu vai 35.panta pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības, Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) nav tiesīga attiecīgo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu nodot atsavināšanai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

(8)Līdz 2007.gada 28.februārim Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) ir tiesīga pati nodot privatizācijai valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī tādu neapbūvētu zemesgabalu, kas tiek privatizēts ar ieguldīšanas metodi (šā likuma 12.panta otrā daļa).

(9)Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) nav tiesīga nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu un neapbūvētu zemesgabalu (šā likuma 12.panta pirmā daļa), par kuru līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums.

7.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai

(1)Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem Privatizācijas aģentūra ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

(2)Privatizācijas aģentūra nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.

(3)Pēc tam, kad saņemts Privatizācijas aģentūras lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas uzsākšanu, valsts institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, nodod to Privatizācijas aģentūrai likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 67.pantā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(4)Lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

(5)Ministru kabinets šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par:

1) šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai;

2) valstij piekrītoša pašvaldības valdījumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai.

8.pants. Apbūvēta zemesgabala cena

(1)Apbūvēta zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(2)Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem, zemesgabalu pirkuma cenu, nomas maksu un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju (kas aktualizēta atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam) attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai.

(3)Ja Valsts zemes dienesta noteiktā apbūvēta zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, privatizāciju veicošās institūcijas noteiktā apbūvēta zemesgabala cena ir vienāda ar zemes kadastrālo vērtību.

9.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtība

(1)Apbūvētam zemesgabalam, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (5.panta otrās daļas 1.punkts), privatizāciju veicošā institūcija privatizācijas noteikumus neizstrādā.

(2)Privatizāciju veicošā institūcija nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, privatizācijas paziņojumu, kurā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra numuru (apzīmējumu);

2) zemesgabala kopējo platību;

3) zemesgabala cenu;

4) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas;

5) iesniegtos prasījumus attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu;

6) zemesgabala pirkuma maksas samaksas nosacījumus;

7) nododamās tiesības un pienākumus;

8) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz privatizāciju veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(3)Privatizācijas paziņojumā privatizāciju veicošā institūcija lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, rakstveidā:

1) atbildēt, vai tā vēlas privatizēt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem;

2) norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu, ja šī persona samaksas termiņu nav norādījusi jau iepriekš.

(4)Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav sniegusi privatizāciju veicošajai institūcijai atbildi uz šā panta trešajā daļā minētajiem jautājumiem, privatizāciju veicošā institūcija izstrādā zemesgabala pirkuma līguma projektu par pārdošanu uz nomaksu piecos gados.

(5)Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir apliecinājusi vēlmi privatizēt zemesgabalu, vai pēc šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa beigām privatizāciju veicošā institūcija piedāvā personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē nosūtot šai personai līguma projektu vai nododot to pret parakstu.

(6)Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, atbildi dod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas, iesniedzot privatizāciju veicošajai institūcijai paziņojumā pieprasītos dokumentus un ziņas.

(7)Ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem šā likuma 8.pantā paredzētajā kārtībā noteikto zemesgabala vērtību.

10.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācija, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos

(1)Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju.

(2)Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošā ēka (būve) kļūst par kopīpašumu, kopīpašniekam piekrītošā zemesgabala domājamā daļa tiek privatizēta, ja kopīpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. Lēmumu par zemesgabala privatizācijas turpināšanu atbilstoši kopīpašniekam piederošās ēkas (būves) domājamai daļai pieņem privatizāciju veicošā institūcija.

(3)Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošās ēkas (būves) tiek sadalītas kā patstāvīgi īpašuma objekti, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par zemesgabala sadalīšanu patstāvīgos īpašuma objektos, ja zemesgabalu ir iespējams reāli sadalīt.

(4)Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, apmaksā zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam. Personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, ir solidāri atbildīgas par zemesgabala sadalīšanas rezultātā radušos izdevumu apmaksu.

(5)Privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par šā panta trešajā daļā minētā jaunizveidotā zemesgabala privatizāciju tikai tajā gadījumā, ja:

1) tās ēkas (būves) īpašnieks, kura atrodas uz jaunizveidotā zemesgabala, iesniedz lūgumu turpināt tā zemesgabala privatizāciju, uz kuru šim īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības;

2) apmaksāti šā panta ceturtajā daļā minētie zemesgabala sadalīšanas izdevumi.

11.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā privatizācijas procesā

(1)Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves).

(2)Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.

(3)Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

12.pants. Neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas nosacījumi

(1)Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar pārdošanas metodi, piemēro privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē, nepiemērojot pretendentu atlasi, un zemesgabala izsoles sākumcena ir tā parastā vērtība (saskaņā ar Civillikuma 871.pantu), kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

(2)Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, šis zemesgabals tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā par tā parasto vērtību saskaņā ar Komerclikuma 154.panta trešo daļu.

(3)Lēmumu par neapbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.

(4)Lēmumu par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

13.pants. Norēķini par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu

(1)Maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

(2)Noslēdzot pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir 12 procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un latu daļas, samaksu veicot latos.

14.pants. Lēmums par privatizācijas izbeigšanu

(1)Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra priekšlikuma var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala (šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punkts) un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:

1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju;

2) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju;

3) apstiprinātais valsts īpašuma objekta, kā arī šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvētā zemesgabala vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu.

(2)Pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:

1) pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju;

2) pašvaldības neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju;

3) apstiprinātais pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu.

(3)Privatizācijas aģentūra var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala (šā likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts) privatizācijas izbeigšanu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu.

15.pants. Turpmākā rīcība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļām vai kapitālsabiedrībām

(1)Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavinātas likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

(2)Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, var kļūt par pilnībā privātu kapitālsabiedrību vai privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu tikai likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

(3)Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējamas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, bet var tikt atsavinātas likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteiktajā kārtībā.

16.pants. Turpmākā rīcība ar citiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem

(1)Valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu.

(2)Valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai pēc pabeigšanas datuma saskaņā ar šā likuma 14.pantu ir izbeigta privatizācija, vai kurus Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

17.pants. Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem

(1)Valsts akciju sabiedrību “Latv­energo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

(2)Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100procenti kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.

(3)Lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās valsts akciju sabiedrības izšķirošās ietekmes (Koncernu likuma izpratnē) izbeigšanu citās sabiedrībās pieņem Ministru kabinets.

III nodaļa

Īpašuma kompensācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu izmantošanas izbeigšana apbūvētu zemesgabalu atsavināšanā un rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem

18.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma iesniegšana un reģistrēšana

(1)Par valsts vai pašvaldības zemesgabalu, uz kura esošās citai personai piederošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.pantu un Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu atsavināšanas ierosinājumu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” un pašvaldībai (turpmāk — atsavināšanu veicošā institūcija) iesniedz tās ēkas (būves) īpašnieks, kura ēka (būve) atrodas uz šā zemesgabala (turpmāk — atsavināms apbūvēts zemesgabals).

(2)Atsavināšanas ierosinājumu, kas iesniegts līdz pabeigšanas datumam, atsavināšanu veicošā institūcija reģistrē šīs institūcijas atsavināšanas ierosinājumu reģistrā (turpmāk — Atsavināšanas reģistrs).

(3)Atsavināšanas ierosinājumus to iesniegšanas secībā Atsavināšanas reģistrā reģistrē šo ierosinājumu saņemšanas dienā.

(4)Atsavināšanas reģistrā ierosinājumu iesniegšanas secībā reģistrē arī visus tos valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalu atsavināšanas ierosinājumus, kurus atsavināšanu veicošā institūcija ir saņēmusi pirms šā likuma spēkā stāšanās un par kuros minētajiem zemesgabaliem nav noslēgts pirkuma līgums.

(5)Pašvaldības pēc pabeigšanas datuma reizi ceturksnī iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņas par atsavināmiem apbūvētiem pašvaldības zemesgabaliem, saņemtajiem atsavināšanas ierosinājumiem, lēmumiem par šo zemesgabalu nodošanu atsavināšanai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu.

(6)Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.

(7)Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai

(1)Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

(2)Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.

(3)Lēmumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

(4)Pašvaldības dome (padome) nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu, ka zemesgabals saglabājams pašvaldības īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Pašvaldības domes (padomes) lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.

20.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas pamatnosacījumi

(1) Apbūvētu zemesgabalu pārdod par cenu, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

(2)Apbūvētam zemesgabalam atsavināšanu veicošā institūcija atsavināšanas noteikumus neizstrādā.

(3)Atsavināšanu veicošā institūcija nosūta personai, kurai ir apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu, kurā norāda:

1) zemesgabala adresi un kadastra numuru (apzīmējumu);

2) zemesgabala kopējo platību;

3) zemesgabala cenu;

4) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas;

5) iesniegtos prasījumus attiecībā uz atsavināmo zemesgabalu;

6) zemesgabala pirkuma maksas samaksas nosacījumus;

7) nododamās tiesības un pienākumus;

8) dokumentus un ziņas, kas jāiesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.

(4)Atsavināšanas paziņojumā atsavināšanu veicošā institūcija lūdz personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, rakstveidā:

1) atbildēt, vai tā vēlas pirkt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem;

2) norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu.

(5)Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no atsavināšanas paziņojuma saņemšanas dienas nav sniegusi atsavināšanu veicošajai institūcijai atbildi uz šā panta ceturtajā daļā minētajiem jautājumiem, atsavināšanu veicošā institūcija izstrādā zemesgabala pirkuma līguma projektu par pārdošanu uz nomaksu piecos gados.

(6)Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, apliecinājusi vēlmi pirkt zemesgabalu, vai pēc šā panta piektajā daļā minētā termiņa beigām atsavināšanu veicošā institūcija piedāvā personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē šai personai nosūtot līguma projektu vai nododot to pret parakstu.

(7)Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, atbildi dod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas, iesniedzot atsavināšanu veicošajai institūcijai paziņojumā pieprasītos dokumentus un ziņas.

(8)Noslēdzot atsavināma zemesgabala pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir 12 procenti gadā no vēl nesamaksātās īpašuma kompensācijas sertifikātu un latu daļas, samaksu veicot latos.

(9)Ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek atsavināts citām personām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem šā likuma 8.pantā paredzētajā kārtībā noteikto zemesgabala vērtību.

(10)Atsavināšanu veicošā institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiek izbeigta apbūvēta zemesgabala atsavināšana, izmantojot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, un ka tā turpmāka atsavināšana var notikt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos, ja:

1) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas ir sniegusi atbildi, ka ar piedāvātajiem nosacījumiem nevēlas iegūt savā īpašumā attiecīgo valsts vai pašvaldības zemesgabalu, uz kura atrodas tai piederošās ēkas (būves);

2) persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu.

21.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsavināšanas procesā

(1)Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves).

(2)Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.

(3)Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

22.pants. Rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem

(1)Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt atsavināti Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā vai iznomāti. Valstij vai pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali var tikt iznomāti ar apbūves tiesībām, ievērojot šā panta noteikumus.

(2)Lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). Ja tiek iznomāts valstij vai pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, ēkas (būves) īpašniekam nav tiesību prasīt attiecīgā zemesgabala nodošanu privatizācijai vai atsavināšanai. Zemesgabala nomas līguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par 12 gadiem.

(3)Neapbūvētu zemesgabalu ar apbūves tiesībām pašvaldība drīkst iznomāt tikai tajā gadījumā, ja pašvaldības īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

(4)Valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomas (bez apbūves tiesībām vai ar apbūves tiesībām) maksas aprēķināšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

IV nodaļa

Lauku un pilsētas zemes izpirkšanas kārtība, reģistri un rīcība ar neizpirkto zemi

23.pants. Lauku zemes izpirkšanas kārtība un reģistrs

(1) Lauku apvidus zemes pastāvīgie lietotāji līdz pabeigšanas datumam iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai zemes izpirkšanas pieprasījumus. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa pārbauda zemes pieprasītāja tiesības iegūt zemi īpašumā un divu nedēļu laikā paziņo viņam par tiesībām zemi izpirkt vai par atteikumu iegūt zemi īpašumā. Ja zemes pieprasītājam ir tiesības zemi izpirkt, Valsts zemes dienests iekļauj šo zemes izpirkšanas pieprasījumu tā izveidotajā Lauku zemes izpirkšanas reģistrā. Šajā reģistrā reģistrētie zemes pieprasītāji līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Valsts zemes dienesta attiecīgajai reģionālajai nodaļai Valsts nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrētu zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas (32.pants).

(2) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpau­žamas trešajai personai.

(3)Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

24.pants. Pilsētas zemes izpirkšanas kārtība un reģistrs

(1) Pašvaldība līdz pabeigšanas datumam izveido Pilsētas zemes izpirkšanas reģistru, kurā iekļauj visus pilsētas zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi attiecībā uz zemi, kura jau iegūta īpašumā par maksu. Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētie dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārzu lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārzu ierīkošanai ar apbūves tiesībām (pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas atzinumu par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu), līdz 2008.gada 1.septembrim iesniedz Valsts zemes dienesta attiecīgajai reģionālajai nodaļai Valsts nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrētu zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas (32.pants).

(2)Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot tās ziņas, kuras saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpau­žamas trešajai personai.

(3)Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Rīcība ar neizpirkto lauku apvidus zemi

(1)Juridiskajām personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, vai fiziskajām personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, ja:

1) zemes pastāvīgais lietotājs līdz pabeigšanas datumam nav iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu vai tas nav iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā;

2) līdz 2008.gada 1.septembrim zemes pieprasītājs nav iesniedzis Valsts zemes dienesta attiecīgajai reģionālajai nodaļai Valsts nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrētu zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas (32.pants).

(2) Zemes pastāvīgais lietotājs, kuram zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas pirmtiesības uz viņa lietošanā bijušo zemi, kura atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā, bet gadījumā, ja valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, — attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības tiesiskajā valdījumā. Zemes nomas līguma termiņš ir ne mazāks kā 10 gadi, ja vien zemes nomnieks nevēlas noslēgt nomas līgumu uz īsāku termiņu. Zemes nomas līgums tiek pagarināts uz nākamajiem termiņiem, ja to vēlas zemes nomnieks. Zemes nomniekam ir tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā.

(3) Ja zemes pastāvīgais lietotājs nevēlas slēgt zemes nomas līgumu uz visu viņa lietošanā bijušo zemi vai daļu no šīs zemes, zemes īpašniekam ir tiesības šo zemi iznomāt vai atsavināt, ievērojot šā likuma 22.panta noteikumus, izņemot gadījumu:

1) ja uz šo zemi likumā noteiktajā termiņā bija pieteicies bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks, kurš par šo zemi nav saņēmis kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā un kurš līdz pabeigšanas datumam rakstveidā apliecinājis vēlmi atjaunot īpašuma tiesības uz attiecīgo zemi;

2) kas minēts šā panta ceturtajā daļā.

(4) Par zemi, kas nepieciešama zemes lietotājam viņam piederošo ēku (būvju) uzturēšanai, noslēdzams zemes nomas līgums, un ēku (būvju) īpašnieks to turpmāk var atsavināt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, bet tā nav atsavināma vai iznomājama citai personai.

(5) Zemes nomas maksa maksājama no dienas, kad zemes lietotājs ieguvis zemes nomas pirmtiesības.

(6) Zemes lietotājs nomas maksu maksā par visu lietošanā piešķirto zemi, ja viņš līdz zemes pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanās dienai:

1) nav noslēdzis zemes nomas līgumu par nomas tiesībām uz daļu no viņa lietošanā bijušās zemes;

2) rakstveidā nav atteicies no zemes lietošanas tiesībām.

(7) Ministru kabinets apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu un nosaka zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, par pamatu ņemot lauku apvidus zemes kadastrālo vērtību.

26.pants. Rīcība ar neizpirkto pilsētas zemi

(1) Dzīvojamās ēkas īpašniekiem vai augļu dārzu lietotājiem, kuriem zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, zemes lietošanas tiesības izbeidzas, ja:

1) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā nav iekļauts pilsētas zemes komisijas atzinums par attiecīgā zemes lietotāja tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu;

2) līdz 2008.gada 1.septembrim dzīvojamās ēkas īpašnieks vai augļu dārza lietotājs, kuram zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, nav iesniedzis Valsts zemes dienesta attiecīgajai reģionālajai nodaļai Valsts nekustamā īpašuma kadastra reģistrā reģistrētu zemes robežu plānu vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas (32.pants).

(2) Zemes lietotājs, kuram zemes lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas tiesību uz viņa lietošanā bijušo zemi, kura atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā, bet gadījumā, ja valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, — attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības tiesiskajā valdījumā. Par šo zemi noslēdzams zemes nomas līgums, un dzīvojamās ēkas īpašnieks vai augļu dārza lietotājs, kuram zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, to turpmāk var atsavināt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, bet tā nav atsavināma vai iznomājama citai personai. Zemes nomniekam ir tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā.

(3) Zemes nomas maksa maksājama no dienas, kad zemes lietotājs ieguvis zemes nomas tiesības.

(4) Ministru kabinets apstiprina pilsētu zemes nomas tipveida līgumu un nosaka zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, par pamatu ņemot šā likuma 8.pantā noteikto kārtību zemes vērtības noteikšanai.

V nodaļa

Kārtība, kādā izbeidzama privatizācijas sertifikātu piešķiršana un dzēšana

27.pants. Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas izbeigšana

(1) Pieteikumus par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”, kā arī attiecīgos īpašuma un mantošanas tiesības apstiprinošos dokumentus persona var iesniegt attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām līdz 2006.gada 28.aprīlim, izņemot personas, kuras politiski represētās personas statusu ieguvušas pēc šā datuma.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētais termiņš neattiecas uz privatizācijas sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un darbībām, kurām saskaņā ar citiem likumiem termiņi ir noilguši pirms 2006.gada 28.aprīļa.

(3)Valsts vai pašvaldību institūcijas visus pieteikumus par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” izskata un attiecīgos lēmumus pieņem divu mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam.

(4) Persona saskaņā ar likuma “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” 9.1pantu var iesniegt tiesā prasību par kompensācijas piešķiršanu līdz 2006.gada 28.februārim, ja nav iestājies Civillikumā noteiktais prasības noilguma termiņš.

(5)Līdz 2005.gada 30.septembrim piešķirtos privatizācijas sertifikātus likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” noteiktajā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamie dokumenti iesniegti attiecīgajai kredītiestādei līdz 2006.gada 31.martam. Pēc 2005.gada 30.septembra piešķirtos privatizācijas sertifikātus ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja šo sertifikātu saņēmējs sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu ir iesniedzis attiecīgajai kredītiestādei konta atvēršanai vai papildus piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamos dokumentus.

28.pants. Privatizācijas sertifikātu dzēšana, saņemot samaksu naudā

(1)Tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus likumos noteiktajos gadījumos, saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja persona:

1) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi līdz 2005.gada 30.septembrim, bet līdz 2006.gada 29.septembrim nav veikusi Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un nav paziņojusi bankas kontu, kurā ieskaitāma nauda;

2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav veikusi Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un nav paziņojusi bankas kontu, kurā ieskaitāma nauda.

(2) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama likuma “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu” izpildē, kā arī attiecībā uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 12.pantā minētajām politiski represētajām personām.

29.pants. Privatizācijas sertifikātu atpakaļpārskaitīšanas izbeigšana

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas pabeigšanu, privatizāciju veicošā institūcija nav tiesīga veikt darbības, kuru rezultātā privatizācijas sertifikāti tiek pārskaitīti atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašuma ieguvējam. Atsavināšanas gadījumā īpašuma kompensācijas sertifikāti netiek pārskaitīti atpakaļ pēc pirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes.

VI nodaļa

Privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumi

30.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par privatizējamo zemesgabalu

(1)Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu atsevišķu apbūvētu zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošu zemi, kuras privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts privatizāciju veicošajā institūcijā līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir ne mazāka par 80 procentiem, bet zemesgabalam, kas atrodas īpaši atbalstāmajās teritorijās, — ne mazāka par 90 procentiem no zemesgabala pārdošanas cenas.

(2)Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu atsevišķu apbūvētu zemesgabalu, kura privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts privatizāciju veicošajā institūcijā no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa no zemesgabala pārdošanas cenas ir šāda:

1) Rīgā un Jūrmalā — 40 procenti;

2) Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī un Rīgas rajona pilsētās — 50 procenti;

3) citās pilsētās un lauku apvidos — 80 procenti.

(3) Zemesgabala pircējs ir tiesīgs īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu samaksāt latos, bet likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 31.panta septītajā un astotajā daļā un likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 63.panta sestajā daļā minētajos gadījumos — latos maksājamo daļu samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos.

31.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par atsavināmo zemesgabalu

(1) Atsavinot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošu zemi, kuras atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts atsavināšanu veicošajā institūcijā līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti no zemesgabala pārdošanas cenas.

(2) Atsavinot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu, kura atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts atsavināšanu veicošajā institūcijā no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa no zemesgabala pārdošanas cenas ir šāda:

1) Rīgā un Jūrmalā — 40 procenti;

2) Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī un Rīgas rajona pilsētās — 50 procenti;

3) citās pilsētās un lauku apvidos — 80 procenti.

(3) Zemesgabala pircējs ir tiesīgs īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu samaksāt latos, bet likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 31.panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos — latos maksājamo daļu samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos.

32.pants. Norēķini par izpērkamo zemi

(1) Persona, kas ir tiesīga saskaņā ar šo likumu, likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumu “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” iegūt zemi īpašumā, ir tiesīga kā maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus šajā likumā un zemes reformas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona, izpērkot lauku apvidus zemi vai pilsētas zemi, ir tiesīga pirms zemesgabala izpirkšanas līguma slēgšanas veikt priekšapmaksu privatizācijas sertifikātos atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai (turpmāk — priekšapmaksa).

(3) Ja dienā, kad pieņemts lēmums par zemes nodošanu īpašumā par maksu, tā zemesgabala kadastrālā vērtība, par kuru veikta priekšapmaksa, zemes masveida kadastrālo vērtēšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir mainījusies un no jauna noteiktā zemesgabala kadastrālā vērtība ir mazāka par kadastrālo vērtību, par kuru veikta priekšapmaksa, vērtības starpība privatizācijas sertifikātos tiek pārskaitīta atpakaļ.

(4)Ja dienā, kad pieņemts lēmums par zemes nodošanu īpašumā par maksu, tā zemesgabala kadastrālā vērtība, par kuru veikta priekšapmaksa, zemes masveida kadastrālo vērtēšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir mainījusies un no jauna noteiktā zemesgabala kadastrālā vērtība ir lielāka par kadastrālo vērtību, par kuru veikta priekšapmaksa, personai jāsamaksā vērtības starpība privatizācijas sertifikātos vai naudā.

(5)Pēc tās personas rakstveida pieprasījuma, kurai ir izpirkuma tiesības, attiecīgās pilsētas (novada) dome par pilsētas zemi vai Valsts zemes dienests par lauku apvidus zemi izsniedz izziņu, kurā norāda:

1) ziņas par zemesgabalu, kura izpirkuma tiesības ir personai;

2) zemesgabala kadastrālo vērtību;

3) konta numuru, kurā pārskaitāmi privatizācijas sertifikāti.

(6)Veicot priekšapmaksu, privatizācijas sertifikātu pārveduma uzdevumā jābūt norādei par priekšapmaksu.

(7) Priekšapmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

33.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršana

Ja apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums ir reģistrēts Privatizācijas reģistrā vai atsavināšanas ierosinājums — Atsavināšanas reģistrā, vai pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas
pieprasījums — Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, vai pilsētas zemes komisijas atzinums par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu — Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā, zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu.

34.pants. Privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā

(1)Lai veicinātu privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijā, atsavināšanā un zemes reformas īstenošanā, atbilstoši normatīvajiem aktiem un noslēgtajiem pirkuma līgumiem īpašuma kompensācijas sertifikātos veicamos maksājumus par zemi, izņemot zemi Rīgā un Jūrmalā, šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā personai ir tiesības veikt privatizācijas sertifikātos.

(2)Ja neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par 3 procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurā nosaka datumu, ar kuru persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

(3)Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par privatizācijas sertifikātu, to skaitā īpašuma kompensācijas sertifikātu, pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

(4)Veicot darījumu, kurā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti, maksājuma uzdevumā norāda īpašuma kompensācijas sertifikātu skaitu, kuru vietā tiek pārskaitīti privatizācijas sertifikāti.

Pārejas noteikumi

1.Šā likuma 8.panta noteikumi par cenas noteikšanas kārtību un 13.panta otrās daļas noteikums par procentu piemērošanu atliktā maksājuma (nomaksas) gadījumā nav piemērojams, ja iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

1)valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz Privatizācijas aģentūrai apliecinājumu, ka piekrīt privatizēt valsts īpašuma objektu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;

2)paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publicēts likumā noteiktajā kārtībā un privatizācijas subjekts privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz Privatizācijas aģentūrai apliecinājumu, ka vēlas privatizēt objektu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;

3)piedāvājums noslēgt privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta pirkuma līgumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīts personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pašvaldībai apliecinājumu, ka piekrīt noslēgt šo līgumu ar nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā;

4)līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu;

5)līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un privatizācijas subjekts šajā paziņojumā noteiktajā termiņā iesniedz Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai apliecinājumu, ka vēlas privatizēt zemesgabalu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;

6)privatizējamā apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala privatizācijas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai privatizācijas noteikumos pieprasītos dokumentus un ziņas.

2.Šā likuma 8.panta noteikumi par cenas noteikšanas kārtību un 20.panta astotās daļas noteikums par procentu piemērošanu atliktā maksājuma (nomaksas) gadījumā nav piemērojams, ja apbūvēta zemesgabala atsavināšanas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona atsavināšanas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka piekrīt pirkt apbūvēto zemesgabalu saskaņā ar šiem atsavināšanas noteikumiem.

3.Līdz pabeigšanas datumam nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt attiecīgi privatizāciju veicošajai institūcijai vai atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu vai atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai un kura:

1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi;

2) nomas līgums ir nostiprināts ze­mesgrāmatā;

3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.

4.Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala.

5.Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kas nosaka šā likuma:

1) 5.panta devītajā daļā minētā Privatizācijas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;

2)18.panta septītajā daļā minētā Atsavināšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;

3)23.panta trešajā daļā minētā Lauku zemes izpirkšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;

4)24.panta trešajā daļā minētā Pilsētu zemes izpirkšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas.

6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 32.panta septītajā daļā minētās priekšapmaksas kārtību, kā arī kārtību, kādā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmo daļu un 24.panta pirmo daļu iesniedzams apliecinājums par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas.

7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izanalizē situāciju, kāda ir sertifikātu izmantošanā, un situāciju attiecībā uz pastāvīgajā lietošanā nodotajām, bet neiemērītajām zemēm un sniedz par to ziņojumu Saeimai.

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām.

9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kuros paredz:

1) kārtību, kādā aprēķināma šā likuma 9.panta septītajā daļā un 20.panta devītajā daļā minētā apbūvēta zemesgabala nomas maksa;

2) kārtību, kādā aprēķināma šā likuma 22.panta ceturtajā daļā minētā neapbūvēta zemesgabala nomas maksa;

3) šā likuma 25.panta septītajā daļā minētās neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu;

4) šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētās neizpirktās pilsētas zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī apstiprina pilsētas zemes nomas tipveida līgumu.

10. Šā likuma 6.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, skaitāms nevis no ierosinājuma iesniegšanas dienas, bet no dienas, kad attiecīgais privatizācijas ierosinājums reģistrēts Privatizācijas reģistrā.

11. Šā likuma 19.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš par tiem atsavināšanas ierosinājumiem, kuri saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, skaitāms nevis no ierosinājuma iesniegšanas dienas, bet no dienas, kad attiecīgais atsavināšanas ierosinājums reģistrēts Atsavināšanas reģistrā.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 6.jūlijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!