Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” raksta, ka starp baltiešiem un krieviem joprojām ir papilnam konfliktu – strīds par robežlīgumiem, par apmācību skolās, krievvalodīgās minoritātes lomu un jaunāko laiku vēstures skaidrojumu. Un, it kā ar to vēl nepietiktu, pēdējā laikā attiecības tiek pakļautas arvien jauniem pārbaudījumiem – ieplānotās gāzes vada būves pāri Baltijas jūrai un Kēnigsbergas dibināšanas 750.gadadienas svinību dēļ. Jaunums esot tas, ka tagad baltiešu dusmas vērsušās arī pret Berlīni. Pirmo reizi vācu politikai asus vārdus adresējot tās galvaspilsētas, kas jūtas cieši saistītas ar Vāciju kā vēstures, tā kultūras ziņā. Kopš Baltijas valstis sasniegušas galvenos ārpolitiskos mērķus un iestājušās ES un NATO, pieaugusi to pašapziņa. Tām vairs nesot jācīnās par Rietumu labvēlību. Tagad tās meklējot jaunas alianses, kur labāk aizstāvēt savas intereses un kur tām būtu ietekme.

•

Intervijā vācu “Berlin vis-a-vis” Latvijas vēstnieks Vācijas Federatīvajā republikā Mārtiņš Virsis izsakās par stāvokli Latvijā starpkaru laikā, kā arī par pārmaiņām pirmajā gadā pēc Latvijas iestāšanās ES un latviešu attieksmi pret ES konstitūciju. Virsis atgādina, ka Latvijas jaunāko laiku vēsturē notikušas trīs revolūcijas, divi pasaules kari un četras okupācijas. Taču tas viss esot veicinājis nacionālās sajūtas nostiprināšanos. Viņš arī paskaidro, kāpēc tikai latviešu valodai ir piešķirts valsts valodas statuss. Tāpat vēstnieks atspēko pārmetumus, ka Latvijā tiekot godināti esesieši, sakot, ka 16.marts nav ar likumu noteikta svinamā diena. Latviešiem tā esot bijusi traģiska diena, jo 16. martā pēc Hitlera pavēles esot izveidota tā saucamā “brīvprātīgā” latviešu SS vienība. Tā pārsvarā esot bijusi piespiedu mobilizācija, turklāt pretrunā ar Hāgas konvenciju. Tāpēc Hitlers šo mobilizāciju esot realizējis brīvprātības aizsegā. “Pēc tam nāca padomju režīms un tāpat mobilizēja,” saka Virsis.

•

Krievijā iznākošais “Moscow Times”, aplūkojot sarežģījumus starp Krieviju un Baltijas valstīm, raksta, ka drūmās atmiņas par represijām, kas dokumentētas muzejos gan Igaunijā, gan Latvijā, vēl joprojām “rūdzina” attiecības starp Baltijas valstīm un Krieviju, kas atsakās uzņemties atbildību par padomju laikā notikušajiem noziegumiem. Krievijas nostāja esot, ka Sarkanā armija atbrīvoja Baltijas valstis no nacistiem. Maskava apsūdzot Igauniju un Latviju diskriminācijā pret lielo krieviski runājošo minoritāti. Taču, kā publikācijā norāda Igaunijas parlamenta ārlietu komitejas pārstāvis Marko Mihelsons, “Krievija šobrīd lielā mērā ir pati savas vēstures ķīlniece, un tas to attur skatīties nākotnē”.

•

Krievu “Vremya.ru” rakstā “Bušs bojā gaisu” vēsta, ka ASV daudz svarīgāka esot sava ekonomiskā situācija, nevis Kioto protokols. Džordžs Bušs atteikšoties parakstīt šo vai jebkuru citu līdzīgu dokumentu, ja vien tas grautu ASV ekonomiku. Bušs iesakot radīt jaunas tehnoloģijas. ASV tām atvēlot 20 miljardus dolāru gadā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem