"Slovākija grib iestāties 2004. gadā"

Slovākijas vicepremjers Hamziks cer, ka pirmajā ES paplašināšanas raundā būs iekļautas astoņas kandidātvalstis. To vidū noteikti ir jābūt Višegradas valstīm, pie kurām līdz ar Slovākiju pieder arī Čehija, Polija un Ungārija, saka Hamziks, kas piektdien kopā ar ES komisāru Ginteru Ferhoigenu sastādīja iestāšanās sarunu starpbilanci. Agrākais reālais pirmā ES paplašināšanas raunda termiņš esot 2004. gada sākums. Sarunā Hamziks šo datumu nosauca par "orientējošu". "Mums mazāk ir jādiskutē par termiņiem, bet vairāk jārūpējas par iespējami labāku sagatavošanos."

Lielu izpratni Hamziks izrādīja par Vācijas un Austrijas bailēm no neapturamās darba ņēmēju ieplūšanas valstī no Viduseiropas un Austrumeiropas. Un, lai gan tomēr "tik dramatiski" neizskatās, Slovākijai neesot principiālu iebildumu pret pārejas termiņu brīvai darba ņēmēju pārceļošanai. Hamziks teica, ka vislabāk būtu šo problēmu noskaidrot sarunās ar Vāciju un Austriju.

Slovākija pieder pie tām sešām kandidātvalstīm, kuras sarunas par iestāšanos ar ES sāka pēc galotņu sanāksmes Helsinkos 1999. gada decembrī. Sākumā Komisija valstij neizsniedza gatavības apliecību. Tikai pēc prezidenta Mečiara izbalsošanas Slovākijai izdevās pievienoties kaimiņvalstīm. Hamziks ir pārliecināts, ka vēl pirms gada beigām tiks atvērtas nākamās astoņas sarunu sadaļas.

Līdz ar to Slovākija būtu līdzīgā stāvoklī kā Čehija. Līdz 2001. gada beigām Slovākija būšot tik tālu, ka varēšot runāt par tēmām kopumā. Galvenokārt pēdējos mēnešos liels progress esot panākts ekonomikas politikā. Slovākija mierīgi izturoties pret 8. novembrī gaidāmo Komisijas "progresa ziņojumu". Paredzams, ka valsts banku privatizācija tiks pabeigta 2001. gada pirmajā pusgadā, tāpat uz pareizā ceļa esot arī telekomunikāciju liberalizācija un tēraudrūpniecības privatizācija.

"Tas, ka mēs nepiederējām pie pirmās kandidātvalstu grupas, ekonomiski bija liels apgrūtinājums," teica vicepremjers. Daudzi ārvalstu investori pēc ES 1997. gada lēmuma vispirms sākt sarunas ar Poliju, Čehiju, Slovēniju, Igauniju, Ungāriju un Kipru labprātāk koncentrējās uz kaimiņvalstīm, jo tām bija labākas izredzes drīz iestāties Eiropas Savienībā. Hamziks teica, ka "jaunā konstitūcija nospraudīs ceļu uz ES un NATO". Apspriešana parlamentā dēļ Mečiara vēlmes sarīkot referendumu par pirmstermiņa vēlēšanām esot nonākusi strupceļā, jo ir atkarīga no opozīcijas. Taču pēc referenduma, kam Hamziks neparedz gandrīz nekādus panākumus, pēc iespējas ātrāk notiks balsošana par otro un trešo lasījumu.

Par iestāšanos ES kā iedzīvotāju, tā partiju vidū valda konsenss. Visas aptaujas rāda, ka 70% iedzīvotāju atbalsta iestāšanos ES. Ferhoigena interviju, par kuru notiek tik daudz strīdu, Hamziks vērtē kā impulsu debatēm par iestāšanos šodienas piecpadsmit valstu Savienībā. ES jau pirms desmit gadiem ir atzinusi savu atbildību par politisko un ekonomisko stabilitāti kontinentā; tagad esot pienācis īstais laiks šajā ceļā ņemt līdzi arī iedzīvotājus.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.09.16./17.