– pieteica Latvijas Republikas pasta nozares pamatnostādņu 2005. – 2009.gadam īstenošanas programmu, lai noteiktu pamatuzdevumus un konkrētus pasākumus liberalizēta pasta pakalpojumu tirgus izveidei un pasta sektora efektīvai attīstībai.
Programmas ietvaros paredzēts pilnveidot pasta nozares normatīvo bāzi, tai skaitā – izstrādāt jaunu Pasta likumu; nodrošināt vispārējo pasta pakalpojumu tarifu veidošanas principu piemērošanu, kā arī nodrošināt pakalpojumu sniegšanu visā Latvijas teritorijā atbilstoši kvalitātes un tehniskajiem standartiem un attīstīt jaunus pakalpojumus – līdz 2006.gada beigām paredzēts ieviest Universālo pasta nodaļas informācijas sistēmu.
Tāpat programmas projektā paredzēts izvērtēt pasta pakalpojumu kompensācijas fonda vai cita finansēšanas mehānisma nepieciešamību, noteikts uzdevums izstrādāt vispārējo pasta pakalpojumu finansēšanas koncepciju.
Satiksmes ministrija norāda, ka, īstenojot programmu, pakāpeniski tiks liberalizēts pasta pakalpojumu tirgus, mazinot “Latvijas pasta” monopoltiesības. Tiks nodrošināts pasta nodaļu pārklājums Latvijas teritorijā, paredzot vismaz 1 nodaļu uz 20 000 iedzīvotājiem vai 1 nodaļu mazākās pašvaldībās. Tāpat tiks optimizēti pārrobežu pasta sūtījumu piegādes termiņi.
Programmas projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Tieslietu ministrija

– pieteica grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, paredzot aizliegt sapulču, gājienu un piketu rīkošanu tuvāk par 50 metriem no ieslodzījuma vietas.
Tieslietu ministrija norāda, ka sapulces, gājieni vai piketi ieslodzījuma vietu tuvumā var paralizēt apsardzes darbu un sekmēt ieslodzīto personu bēgšanu, jo ir aizliegts lietot šaujamieroci vietās, kur tā lietošanas dēļ var ciest citas personas. Tāpat pastāv bažas, ka, maskējoties ar miermīlīgu sapulci, gājienu vai piketu, personas var mēģināt nelikumīgi iekļūt ieslodzījuma vietā.
Tāpēc izstrādāti likuma grozījumu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un kārtību ieslodzījuma vietās.
Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju;

– pieteica noteikumu projektu “Valsts nozīmes pasākumu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā noteikšanas, norises nodrošināšanas un finansēšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā Aglonas svētvietā plānotie pasākumi tiek noteikti par valsts nozīmes pasākumiem. Proti, ik gadus līdz 1.martam Katoļu baznīca informēs Tieslietu ministriju par plānotajiem nozīmīgākajiem pasākumiem un šo pasākumu izmaksām. Ministrija šo informāciju izvērtēs un sniegs priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts nozīmes pasākuma statusa piešķiršanu.
Ministru kabineta noteikto valsts nozīmes pasākumu koordinēšanu nodrošinās rīcības komiteja, kurā ietilps pārstāvji no Aizsardzības, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Satiksmes, Tieslietu un Veselības ministrijas, kā arī Preiļu rajona padomes, Aglonas pagasta padomes un Katoļu baznīcas.
Projekts paredz, ka priekšlikumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts nozīmes pasākumu nodrošināšanai Aglonā tiks iesniegti Finanšu ministrijā un pēc pamatotības izvērtējuma tiks iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Vides ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju;

– pieteica grozījumus Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumos, iestrādājot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto ar 2007.gadu pāriet uz vienotu nodokļa bāzi – kadastrālo vērtību visiem ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem.
Grozījumi nemaina ēku kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus, bet tikai pilnveido ēku kadastrālās vērtības noteikšanas bāzi un ēku kadastrālās vērtības aprēķinu.
Noteikumu projektā paredzēts atteikties no ēku datu aktualitātes termiņa un noteikt, ka ēkas dati kadastrālās vērtēšanas vajadzībām ir aktuāli līdz nākamajai tehniskajai inventarizācijai. Paredzēts iekļaut kadastrālās vērtības aprēķina algoritmā koeficientu, kas koriģē kadastrālo vērtību atkarībā no ēkas apjoma. Tāpat iekļauts kadastrālās vērtības aprēķina algoritmā koeficients, kas koriģē kadastrālo vērtību atkarībā no ēkai reģistrētiem lietošanas ierobežojumiem.
Noteikumu grozījumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi;

– pieteica likumprojektu “Ģeodēzijas un kartogrāfijas likums”, kas noteiks tiesisko reglamentāciju ģeodēzijas un kartogrāfijas nozares darbībai.
Likumprojekts paredz standartizētu ģeodēzisko un kartogrāfisko datu ieguvi un ģeotelpiskās jeb Zemes virsmas un tās apvalka datu informācijas sistēmas izveidi, kas tiks lietota valsts drošības, aizsardzības, tautsaimniecības un citām vajadzībām. Šobrīd Latvijā nav noteikti vienoti principi šādu informācijas sistēmu izveidē un informācijas apritē, kas apgrūtina datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmējdarbības attīstību.
Tieslietu ministrija norāda, ka likumprojekts regulē valsts nozīmes datu sagatavošanu. Pārējās un atvasinātās informācijas sagatavošana tiek nodota brīvā tirgū, lai nodrošinātu brīvu konkurenci un līdz ar to arī optimālas izmaksas.
Projektā paredzēts, ka Latvijā ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību varēs veikt sertificētas personas. Kvalifikācijas sertifikātus izsniegs Latvijas nacionālais akreditācijas birojs. Noteikti arī gadījumi sertifikātu anulēšanai.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju;

– pieteica grozījumus Komerclikumā, paredzot papildu parakstu apliecināšanas tiesības zvērinātiem notāriem arī komercreģistra iestādei – Uzņēmumu reģistram.
Grozījumi paredz, ka Uzņēmumu reģistra zvērinātiem notāriem būs parakstu apliecināšanas tiesības, ja nepieciešams apliecināt parakstus individuālajam komersantam un dibinātājam, uz reģistrācijas pieteikuma reģistrējot individuālo komersantu vai kapitālsabiedrību ar vienu dibinātāju (komercreģistra iestādē netiks apliecināti paraksti minēto personu pilnvarotiem pārstāvjiem), kā arī valdes locekļiem, likvidatoriem, prokūristiem. Tādējādi tiks atvieglotas reģistrācijas procedūras mazo komersantu un kapitālsabiedrību valdes locekļu, komercsabiedrību likvidatoru un komersantu prokūristu reģistrācijai.
Papildus atsevišķi grozījumi paredz racionalizēt ziņu iesniegšanu komercreģistra iestādei. Piemēram, Komerclikuma 9.panta grozījumos ir paredzēts, ka likumā noteikto personu apliecināti parakstu paraugi atkārtoti nav jāiesniedz, komercreģistra iestādē attiecīgajā reģistrācijas lietā jau atrodas šo personu apliecināti parakstu paraugi.
Tāpat grozījumos iestrādāts, ka nav vairs jāiesniedz atsevišķi valdes paziņojums par juridisko adresi, jo attiecīgās ziņas ir jānorāda arī reģistrācijas pieteikumā, kā arī katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli ir jāiesniedz tikai tad, ja attiecīgais valdes loceklis jau nav parakstījis reģistrācijas pieteikumu.
Grozījumi paredz racionalizēt parakstu paraugu iesniegšanu, ja persona vienlaikus ir gan kapitālsabiedrības dibinātājs, gan valdes loceklis vai pārstāvēt tiesīgais personālsabiedrības biedrs. Ja personai kā dibinātājam vai personālsabiedrības biedram ir apliecināts paraksts uz pieteikuma, tad atsevišķi paraksta paraugs nav jāiesniedz. Iestrādāti labojumi arī par citu ziņu papildu nepieprasīšanu, ja tās jau ir citu iestāžu rīcībā.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Zemkopības ministrija

– pieteica rīkojuma projektu “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006.–2010.gadam”, kas nosaka koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam.
Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts meža dienesta aprēķiniem un ekspertu darba grupas ieteikumiem. Koku ciršanas apjoms nav rēķināts platībām, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides un dabas aizsardzību aizliegta galvenā cirte. Platības, kurās pēc 2005.gada janvāra vējgāzes izņemti apliecinājumi koku ciršanai galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, datu bāzē ieskaitītas kā izcirtumi.
Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.