ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties valstsvizītē Itālijā 27.-30. jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.2005., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/111640
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Uzturoties valstsvizītē Itālijā
27.–30. jūnijā
Apmeklējot Vatikānu un tiekoties ar pāvestu
Benediktu XVI, 30.jūnijā
Neapoles municipalitātes vadītāja atzīmēja, kā Latvijas un pārējo jauno Eiropas dalībvalstu iestāšanās ES viņu aizkustinājis un gandarījis. “Es pati pagājušā gada 1.maijā atrados Briselē, un tas bija milzīgs prieka brīdis un aizkustinājums, redzot, kā tiek uzvilkti jauno dalībvalstu karogi,” sacīja R.Jervolīno.
Pārrunājot šābrīža jūtīgo Eiropas situāciju saistībā ar Eiropas konstitucionālo līgumu un finanšu perspektīvu, abas puses bija vienisprātis, ka jāmeklē jauni risinājumi vai vienošanās starp dalībvalstīm, lai mazinātu iedzīvotāju bažas par to, kas šobrīd notiek Eiropā, kā arī sniegtu Eiropas iedzīvotājiem jaunu Eiropas nākotnes perspektīvu.
R.Jervolīne pauda pārliecību, ka šīs vīzītes laikā un pēc tās tiks atrasti jauni ceļi ciešākai sadarbībai starp Latviju un Neapoli un ka šī vīzīte ir tikai sākums veselai kopīgu projektu un pasākumu virknei.
Atvadoties no Neapoles, Valsts prezidente tikās arī ar Kampānijas reģiona prezidentu Antonio Basolīno, atzīmējot, ka Eiropas iedzīvotāji ir kaimiņi cits citam, jo kontakti un dažādie sadarbības tīkli veidojas aizvien plašāk un dziļāk. Prezidente arī sacīja, ka Kampānijas reģions ir bagāts ar milzīgu kultūrvēsturisko mantojumu, par kuru jau tiek mācīts visās pasaules skolās. Viens no spilgtākajiem Kampānijas kultūras vēstures pieminekļiem ir Pompeja. Abas puses pauda cerību, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un šīm divpusējām vīzītēm aktīvāki kļūs arī abu valstu iedzīvotāju kontakti, kā arī palielināsies tūristu plūsma.
 Vakar, 30.jūnijā, Vatikānā Viņa Svētība pāvests Benedikts XVI pieņēma Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu Foto: EPA/A.F.I. |
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien apmeklēja Vatikānu
un tikās ar pāvestu Benediktu XVI.
Sarunā ar Valsts prezidenti pāvests vēlēja Latvijai izaugsmi, uzplaukumu un Dieva
svētību. Pēc pāvesta sacītā, Latvija ir ļoti daudz panākusi neilgajā laikā pēc
savas brīvības un neatkarības atgūšanas.
Sarunā ar pāvestu prezidente runāja par bīskapa Sloskāna beatifikācijas gaitu.
Pāvests atbildēja, ka viņš cer uz to, ka šī beatifikācija varētu virzīties uz
priekšu pietiekami ātri.
Tikšanās laikā, kas noritēja pāvesta bibliotēkā, Benedikts XVI ar Vairu
Vīķi-Freibergu apspriedās par aktuālajiem Eiropas jautājumiem. Prezidente un pāvests
bija vienisprātis, ka krīzes situācijai, kas izveidojusies pēc Francijas un
Nīderlandes negatīvā balsojuma par ES konstitucionālo līgumu, pamatā nav balsojums
pret Eiropu, bet drīzāk pret dažādiem citiem, vairumā gadījumu arī nacionāliem,
jautājumiem. Pāvests izteica cerību, ka ar paļāvību un uzticību ideāliem, kas
likti Eiropas pamatā, Eiropa pārvarēs šo krīzi.
Pāvests Benedikts XVI sacīja prezidentei, ka ir iepazinies ar vēstuli, ko Vaira
Vīķe-Freiberga šā gada sākumā nosūtīja iepriek-šējam pāvestam Jānim Pāvilam
II, rakstot par Baltijas valstu likteni pēc Otrā pasaules kara. Pāvests atzinīgi
novērtēja Valsts prezidentes lēmumu apmeklēt Maskavu 9.maijā, kā arī sacīja, ka
dziļi izprot to skaidrojumu, ko prezidente savā vēstulē sniedza par Otrā pasaules
kara sekām Eiropā.
Vaira Vīķe-Freiberga Vatikānā tikās arī ar Vatikāna valsts sekretāru Andželo
Sodāno, pārrunājot dažādus ar katoļticību saistītos jautājumus Baltijas valstīs.
Vatikāna valsts sekretārs dalījās pārdomās ar prezidenti par vēstures notikumiem,
kas saistīti ar konkordātu, un atzīmēja katoļticības vietu šobrīd Baltijas
valstīs un īpaši Latvijā.
Neapoles municipalitātes vadītāja atzīmēja, kā Latvijas un pārējo jauno Eiropas dalībvalstu iestāšanās ES viņu aizkustinājis un gandarījis. “Es pati pagājušā gada 1.maijā atrados Briselē, un tas bija milzīgs prieka brīdis un aizkustinājums, redzot, kā tiek uzvilkti jauno dalībvalstu karogi,” sacīja R.Jervolīno.
Pārrunājot šābrīža jūtīgo Eiropas situāciju saistībā ar Eiropas konstitucionālo līgumu un finanšu perspektīvu, abas puses bija vienisprātis, ka jāmeklē jauni risinājumi vai vienošanās starp dalībvalstīm, lai mazinātu iedzīvotāju bažas par to, kas šobrīd notiek Eiropā, kā arī sniegtu Eiropas iedzīvotājiem jaunu Eiropas nākotnes perspektīvu.
R.Jervolīne pauda pārliecību, ka šīs vīzītes laikā un pēc tās tiks atrasti jauni ceļi ciešākai sadarbībai starp Latviju un Neapoli un ka šī vīzīte ir tikai sākums veselai kopīgu projektu un pasākumu virknei.
Atvadoties no Neapoles, Valsts prezidente tikās arī ar Kampānijas reģiona prezidentu Antonio Basolīno, atzīmējot, ka Eiropas iedzīvotāji ir kaimiņi cits citam, jo kontakti un dažādie sadarbības tīkli veidojas aizvien plašāk un dziļāk. Prezidente arī sacīja, ka Kampānijas reģions ir bagāts ar milzīgu kultūrvēsturisko mantojumu, par kuru jau tiek mācīts visās pasaules skolās. Viens no spilgtākajiem Kampānijas kultūras vēstures pieminekļiem ir Pompeja. Abas puses pauda cerību, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un šīm divpusējām vīzītēm aktīvāki kļūs arī abu valstu iedzīvotāju kontakti, kā arī palielināsies tūristu plūsma.
Valsts prezidenta preses dienests
Apmeklējot NATO spēku bāzi Neapolē 29. jūnijā
 |
NATO spēku bāzes Neapolē
komandieris admirālis Harijs Ulrihs un Valsts prezidente |