Uzturoties valstsvizītē Itālijā 2005.gada 27.–30.jūnijā

Tiekoties ar Itālijas premjerministru 28.jūnijā

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikšanās reizē Foto: EPA/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Romā tikās ar Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni. Sarunā abas puses daudz uzmanības veltīja jautājumiem par vienotas Eiropas nākotni, Latvijas un Itālijas ekonomisko sadarbību un starptautiskajām aktualitātēm. Tikšanās laikā Silvio Berluskoni atzinīgi novērtēja jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pragmatisko attieksmi sarunās par ES finanšu nākotni, atzīmējot, ka šobrīd situāciju Eiropā saistībā ar Eiropas konstitucionālā līguma nākotni un finanšu perspektīvu nedrīkst dramatizēt, jo šis ir jautājums, kas pragmatiski jārisina visām dalībvalstīm. Runājot par Eiropas ekonomikas attīstību, prezidente sacīja, ka Latvija savā nostājā pievienojas Itālijas un Lielbritānijas pozīcijai, ka Eiropai vairāk uzmanības jāvelta izglītībai, it īpaši augstākajai izglītībai, dažādu prasmju apgūšanai, kas veicinās preču ražošanas pievienoto vērtību, kā arī augstajām tehnoloģijām. Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropai ir iespējas panākt jaunu attīstības lēcienu savā izaugsmē, taču, lai to sasniegtu, dalībvalstīm ir ļoti rūpīgi un stratēģiski pareizi jāīsteno reformas, lai panāktu Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķi ES kļūt par vienu no viskonkurētspējīgākiem reģioniem pasaulē. Runājot par Eiropas nākotni, Silvio Berluskoni un Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka ES ir jāapvieno visi pūliņi vienotai politiskai pārstāvniecībai pasaulē. “Ir jābūt vienai Eiropas balsij, kas izsaka ES politiku,” atzīmēja tikšanās dalībnieki.
Silvio Berluskoni arī pievērsa uzmanību tam, ka Eiropai vairāk uzmanības jāpievērš kopējo aizsardzības spēku veidošanai, lai pienāktu mieru un stabilitāti Eiropā un tās kaimiņos.
Tikšanās laikā tika daudz runāts par to, kā Eiropas pilsoņi šobrīd uztver Eiropas ideju kopumā, kas ir par cēloni negatīvajam noskaņojumam dažādās ES dalībvalstīs. Itālijas premjerministrs un Latvijas prezidente pārrunāja veidus, kā Eiropas Savienībai uzlabot komunikāciju ar tās pilsoņiem, kā arī vienkāršot birokrātiskos tekstus un skaidrot tos iedzīvotājiem.
Drošības aspektā atzinīgi novērtēts arī fakts, ka attiecības orientētas uz to, ka šo attiecību ietvaros bijis iespējams panākt mieru un stabilitāti Eiropā pēc Otrā pasaules kara. Eiropa ir atbildīga par šīs misijas turpināšanu.
Pārrunājot Latvijas un Itālijas ekonomiskās attiecības, Silvio Berluskoni norādīja, ka tās varētu būt vēl aktīvākas. Latvijas prezidente ielūdza Itālijas premjeru apmeklēt Latviju, lai viņš varētu pats pārliecināties par investīcijām draudzīgu klimatu un sadarbības projektu iespējām Latvijā.

Nolasot lekciju Itālijas Ārpolitikas institūtā 28.jūnijā:

Dāmas un kungi!
Esmu priecīga par iespēju būt kopā ar jums un dalīties pārdomās par Eiropas tālākvirzību. Šodien mēs neapšaubāmi esam sarežģītā situācijā. Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē ir radījuši stāvokli, kuru daudzi sauc par krīzi. Un šo krīzi vēl vairāk padziļinājuši pēdējās Eiropadomes rezultāti jeb, pareizāk sakot, rezultātu trūkums, proti, nespēja vienoties par finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.
Ir ārkārtīgi svarīgi, kā Eiropas Savienība reaģēs uz šo krīzes situāciju.
Skaidrs ir viens – šī krīze nekādā ziņā nedrīkstētu mums likt ļauties populistiskām debatēm, kas apšauba paša Eiropas integrācijas procesa būtību kopumā.
Jo Eiropas integrācijas procesam kā tādam nav pieņemamas alternatīvas, to uzskatāmi ir pierādījusi mūsu kontinenta traģēdiju pārpilnā vēsture. Eiropas integrācija ir devusi eiropiešiem vairāk nekā pusgadsimtu miera, drošības un stabilitātes. Un tas ir vēl līdz šim nebijis sasniegums mūsu kontinenta vēsturē, kura nozīme nav pārvērtējama.
Pārejošas grūtības nekādā ziņā nedrīkstētu aizēnot vai pat likt aizmirst šo faktu.
Totalitārisma un komunisma sabrukums Viduseiropā un Austrumeiropā, neatkarību un pilnīgu politisku suverenitāti atguvušo šā reģiona valstu pūliņi un panākumi, radikāli pārkārtojot savas ekonomikas, atjaunojot demokrātiju un tiesiskumu savās valstīs, darīja iespējamu vēsturisko Eiropas Savienības paplašināšanos, mūsu kontinentam pārvarot pusgadsimtu ilgušo piespiedu sašķeltību. Arī tas ir bezprecedenta vēsturisks sasniegums.
Mums Latvijā vēl labā atmiņā ir daudz kas no tā, ko daudzi Rietumeiropā jau paspējuši aizmirst: karš un tam sekojoša pusgadsimtu ilga okupācija, totalitārisms, brīvības un demokrātijas trūkums, cenzūra un pulcēšanās liegums. Tādēļ mums ir īpaši svarīgas vērtības, kas ir pamatā Eiropas Savienībai. Mēs ļoti labi saprotam, ko nozīmē šīs vērtības, mums tas bija liegts veselus 50 gadus. Mēs pārāk labi zinām, kas ir iespējamā alternatīva eiropeiskai attīstībai.
Tieši tādēļ mēs esam dziļi pārliecināti, ka nākotne ir vienotā Eiropā, tādā Eiropā, kura ir daudz vairāk nekā tikai kopējs tirgus. Šodien, kad daudziem šķiet, ka Eiropa atkal ir attīstības krustcelēs, ir svarīgi atcerēties, ka Eiropas Savienībai no pašiem tās pirmsākumiem ir piemitusi apziņa, ka tā nav tikai saimnieciska, politiska un tiesiska kopiena, bet gan vērtību kopiena.
Jau pirmajā Eiropas integratīvajā līgumā, ar kuru 1951.gada 18.aprīlī tika nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, dalībvalstis apstiprināja savu apņēmību “to substitute for age old rivalries the merging of their essential interests; to create, by establishing an economic community, the basis for a broader and deeper community among peoples long divided by bloody conflicts; and to lay the foundations for institutions which will give direction to a destiny henceforward shared”.
Jaunās Eiropas konstitūcijas 1.pants satur izvērstu atsauci uz vērtībām, kuras ir kopējas Eiropas Savienības dalībvalstīm: Respekts pret cilvēka cieņu, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiska valsts un cilvēktiesību un pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošana. Dalībvalstu sabiedrības raksturo plurālisms, nediskriminācija, tolerance, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu vienlīdzība.
Kopējas vērtības vienmēr bijušas Eiropas integrācijas procesa panākumu pamatā.
Eiropas konstitūcija ir nopietns mēģinājums dot pamatu integrētai Eiropai, vienlaikus mēģinot Eiropas institūcijas veidot tā, lai tās ES darītu efektīvu, rīcībspējīgu un vienotu.
Eiropa ir izvirzījusi sev ambiciozus ārpolitiskus un iekšējās attīstības mērķus. Šādu mērķu vēlamību, šķiet, nenoliedz neviens. Bet, lai tos sasniegtu, nepieciešama gan vairota ārpolitiska rīcībspēja, gan arī lielāka iekšējā caurskatāmība un institūciju darbības efektivitāte. Šādu attīstības perspektīvu dotu konstitūcija. Eiropas konstitūcija iezīmētu būtisku progresu vairākos nozīmīgos jautājumos, kuri līdz šim tika uzlūkoti par problemātiskiem. Tā nosaka daudz skaidrāku kompetenču sadali, paredz Eiropai kopēju ārlietu ministru un diplomātisku dienestu, lielāku iesaisti Eiropas procesos iegūst nacionālie parlamenti.
Tas viss ļautu rast efektīvākas atbildes uz tādām visu eiropiešu kopējām bažām kā terorisms, nelegāla imigrācija, cilvēku tirdzniecība, organizētā noziedzība, narkotikas un apkārtējās vides piesārņojums, globālas dabas katastrofas. Šīs atbildes rodamas, vienīgi darbojoties kopā kā ES iekšienē, tā arī aktīvi iesaistot mūsu partnerus. Nevienu no šīm problēmām neviena valsts, lai cik liela un dižena tā arī būtu, nevar atrisināt vienatnē.
Tas nozīmē, ka nav iespējams balsot par Eiropu un pret konstitūciju. Taču tieši šādai ilūzijai ļāvušies daudzi no tiem, kas balsojuši un aģitējuši par “nē”. Ir svarīgi saprast, ka Eiropu nevar vainot visās lietās, kas neizdodas. Taču balsojumi rāda, ka diemžēl tas ir noticis. Referendumu balsojumos īpaši satraucoši ir tas, ka ar “nē” balsojis liels skaits jaunu vēlētāju, kas ir pirmo reizi Eiropas vēsturē. Tas ir skumji, jo jaunie vēlētāji līdz šim vienmēr bija iestājušies par integrāciju, par atvērtību un modernizāciju.
Katrā ziņā tas pierāda, ka ir ļoti svarīgi turpināt skaidrot Eiropas projektu visplašākā iespējamā vēsturiskā un nākotnes perspektīvā.
Neapšaubāmi, konstitūcijas ratifikācija ir ikvienas dalībvalsts suverēns lēmums. Šajā kontekstā Eiropadomes pieņemtais lēmums ieturēt gadu ilgu pauzi, cerams, ļaus rast vispareizākos risinājumus, vienlaikus dodot iespēju labāk izskaidrot Eiropas pilsoņiem, ko īsti nozīmē Eiropas konstitūcija un kāda ir tās loma Eiropas nākotnei.
Ir ļoti svarīgi, ka desmit no 25 dalībvalstīm konstitūciju ir ratificējušas, tai skaitā Latvija un Itālija, turklāt abas ar lielu balsu vairākumu. Arī to nekādā ziņā nedrīkstētu ignorēt. Par pozitīvu signālu šajā visnotaļ skumjajā kontekstā būtu varējusi kļūt vienošanās par finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam. Pēdējās Eiropadomes laikā diemžēl to panākt neizdevās, kaut arī kompromiss bija ļoti tuvu.
Taču ES ne reizi vien ir pierādījusi savu spēju efektīvi pārvarēt krīzes, un mēs esam pārliecināti, ka arī šoreiz tas notiks tieši tāpat. Ļoti svarīgi ir arī, lai īslaicīgas neveiksmes neapturētu jau uzsāktus procesus. Katrā ziņā, mūsuprāt, nedrīkstētu pārskatīt jau panāktas vienošanās attiecībā uz integrācijas procesu paplašināšanos. Tāpat, ņemot vērā ilglaicīgu attīstības stratēģiju, nebūtu tālredzīgi liegt eirointegrācijas perspektīvu valstīm, kuras ir pielikušas ne mazumu pūliņu, reformējot savas ekonomikas, veidojot demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības lielā mērā šīs eirointegrācijas perspektīvas vārdā. Nākotnes perspektīvu zaudējuma sekas varētu būt ārkārtīgi nevēlamas un tālejošas. Nerunājot par to, ka tā, bez šaubām, būtu liela vēsturiska netaisnība.
Ir apritējis gads kopš vēsturiskās Eiropas Savienības paplašināšanās.
Baltijas jūras piekraste ir reģions, kur pozitīvās izmaiņas ir redzamas visuzskatāmāk. Baltijas jūras telpa ir kļuvusi par reģionu ar vienu no visstraujākajiem saimnieciskās izaugsmes tempiem. Jaunās dalībvalstis ļoti īsā laikā ir guvušas ievērojamus sasniegumus savā saimnieciskajā un sociālajā attīstībā.
Taču vēl ir garš ceļš ejams, jo jaunās dalībvalstis vairākos aspektos krietni atpaliek no vecajām dalībvalstīm. Viens no lielākajiem nākamo gadu izaicinājumiem ES ir novērst lielās atšķirības, kādas šobrīd ir starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. ES rīcībā ir nenoliedzami iedarbīgi mehānismi, lai novērstu reģionālās atšķirības, kas jau ir pierādījuši savu efektivitāti, rosinot ekonomiskās aktivitātes un paaugstinot dzīves standartu kādreiz jaunajās dalībvalstīs – tādās kā Portugāle, Īrija, Spānija un Grieķija.
Par Latvijas situāciju šai svarīgajā kontekstā varu droši apgalvot, ka mūsu tautai ir augsta motivācija un augsti darba ētikas standarti, kuri pēdējos gados ir devuši teicamus rezultātus gan demokrātisko institūciju nostiprināšanā, gan augstu ekonomiskās attīstības tempu izpausmē.
Mūsu attīstība līdz šim nav bijusi balstīta uz no Eiropas saņemamiem strukturālajiem fondiem. Mēs darījām paši, mēs reformējām, modernizējām. Trīs pēdējo gadu laikā mūsu vidējais ekonomiskās izaugsmes temps ir sasniedzis aptuveni 7,5% gadā. Pagājušajā gadā tas sasniedza 8,5 %. Tas apliecina gan mūsu stingros nodomus, gan arī reālas iespējas panākt attīstītākās ES valstis un paveikt to iespējami īsā laikā.
Neraugoties uz grūtībām, mēs optimistiski raugāmies nākotnē. Jo esam pārliecināti – ar Eiropas vēsturisko apvienošanos, pārvarot tās mākslīgo sašķeltību, sapnis par vienotu Eiropu spēs rast savu piepildījumu. Mēs esam gatavi nākt ar savu pienesumu un savu ieguldījumu, lai kopā ar Itāliju un visiem citiem mūsu partneriem celtu un veidotu Eiropu kā mūsu kopīgās mājas.

Tiekoties ar Itālijas Senāta prezidentu 27.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 27.jūnijā, Romā valstsvizītes ietvaros tikās ar Itālijas Senāta prezidentu Marčello Peru. Sarunā prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) līdz ar pēdējo paplašināšanos ir uzsākusi strauju, dinamisku attīstību un šobrīd nedrīkst pieļaut, ka šis process tiktu apstādināts. Senāta prezidents atzinīgi novērtēja jauno ES dalībvalstu aktīvo iesaisti Eiropas jautājumā un to stingro nostāju dažādos ārpolitikas jautājumos. Runājot par Eiropas konstitucionālā līguma un paplašināšanas turpmākām perspektīvām, prezidente uzsvēra, ka Eiropas mērogā ir jāsadzird arī tās balsis, kas atbalstīja konstitucionālo līgumu. Arī šīs balsis pauž noteiktu viedokli, un arī tās turpmākajās diskusijās par Eiropas nākotni, ES pārvaldes instrumentiem un finansēm ir jāņem vērā.
Abas puses uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir nopietni jāpievēršas ekonomisko reformu risināšanai. Vaira Vīķe-Freiberga un Marčello Pera uzskata, ka šīs ekonomiskās reformas ir jāveic, lai Eiropas ekonomika attīstītos progresīvi un varētu reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem, kā arī spētu konkurēt ar citiem pasaules ekonomikas centriem. Tāpēc ir svarīgi ekonomikas reformu pamatos likt nepieciešamību stiprināt izglītību, mūsdienu tehnoloģijas un preces ar pievienoto vērtību. Tikšanās laikā pārrunāti arī iemesli, kas radījuši vairāku Eiropas valstu iedzīvotājos šaubas par to, kāda ir Eiropas nākotne, kādas būs tās robežas un pārvaldes saistība ar iedzīvotājiem. Prezidente uzsvēra, ka tā ir bīstama situācija Eiropā, ja dalībvalstis visas problēmas uzvels tikai Eiropas Savienībai.
Senāta prezidents vēlējās dzirdēt prezidentes skatījumu uz ANO reformām un starptautisko situāciju pasaulē drošības jautājumos. Prezidente atzīmēja, ka šobrīd starp vairumu ANO dalībvalstu veidojas izpratne un vienošanās par ANO reformu īstenošanu, kā arī par to, ka reformas nepieciešams veikt iespējami saskatāmā nākotnē. Tomēr joprojām jūtīgs ir ANO Drošības padomes reformas jautājums.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 28.jūnijā, godinot itāļu varoņus un varoņu garu, noliekot vainagu pie Tēvzemes Altāra (Altare della Patria) Venēcijas laukumā Romā Foto: EPA/A.F.I.

Tiekoties ar Itālijas parlamenta apakšpalātas vadītāju 28.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Romā tikās arī ar Itālijas parlamenta apakšpalātas vadītāju Pjēro Kazīni. Tikšanās laikā abas puses uzsvēra Eiropas iedzīvotāju noskaņojumu un nepieciešamību gan analizēt sabiedriskos viedokļus, gan arī pieņemt adekvātus politiskos lēmumus, kas pašreizējā ES pārdomu brīdī neveicinātu krīzi, bet gan Eiropas Savienības iespējas panākt tālāku izaugsmi un vienoties par finanšu perspektīvu, Eiropas nākotnes robežām un citiem būtiskiem jautājumiem. P.Kazīni pauda gandarījumu par parlamentārās sadraudzības saitēm starp Latvijas un Itālijas parlamentiem.

Tiekoties ar Latvijas goda konsuliem Itālijā 28.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien Romā valstsvizītes ietvaros tikās ar Latvijas goda konsuliem Itālijā. Tikšanās laikā Latvijas vēstnieks Itālijā Jānis Lūsis sacīja, ka goda konsuli ir liels atspaids Latvijas vēstniecībai, jo palīdz veidot ekonomiskos un kultūras kontaktus starp Itālijas reģioniem un Latviju – tās uzņēmējiem, māksliniekiem u.c. Latvijas prezidente uzsvēra, ka vienmēr ar gandarījumu tiekas ar Latvijas goda konsuliem ārvalstīs, augstu novērtējot viņu sabiedriskā kārtā veiktos pienākumus saišu dibināšanai ar Latviju. Latviju Itālijā pārstāv septiņi goda konsuli dažādos Itālijas reģionos un pilsētās.
Sarunā prezidente runāja arī par Latvijas ekonomisko situāciju, perspektīvām un tādiem biznesa projektiem, kas ir vērsti uz Latvijas iekļaušanu kopējā Eiropas transporta un infrastruktūras apritē, kā arī saistīti ar savstarpējo kultūras projektu apmaiņu.

Uzrunājot Itālijas un Latvijas biznesa foruma dalībniekus Tirdzniecības, rūpniecības, daiļamatniecības un lauksaimniecības kamerā 28.jūnijā:

Godātais Romas Tirdzniecības kameras prezident! Godātais Romas industriālistu apvienības prezident! Godātais PROMEX prezident! Ekselences! Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku sveicu Itālijas un Latvijas biznesa foruma dalībniekus, kas šodien kuplā skaitā pulcējušies Romā – vienā no vēsturiskākajām, skaistākajām un vadošajām Eiropas pilsētām. Par to liecina arī šī modernā konferenču zāle, kas saplūst vienotā ansamblī ar unikālo pilsētas pirmsākumos būvēto Adriāno templi. Savukārt par Latvijas un Itālijas savstarpējās ekonomiskās un biznesa sadarbības interešu pieaugumu skaidri liecina ievērojamais šeit sanākušo foruma dalībnieku skaits.
Es vēlētos izteikt pateicību un atzinīgi novērtēt Romas Tirdzniecības kameras, Romas Rūpniecības apvienības, PROMEX, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī citu institūciju ieguldījumu, organizējot šo biznesa forumu un nodrošinot biznesa kontaktu veidošanos starp abu valstu uzņēmējiem. Es īpaši priecājos tikties ar visu to institūciju pārstāvjiem un uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi iegūt vairāk informācijas par ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju.

Dāmas un kungi!

Pagājis nedaudz vairāk nekā gads, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Pirmo reizi vēsturē Latvija un Itālija, atrodoties dažādos Eiropas reģionos, ir vienotas kopīgā brīvu un demokrātisku Eiropas valstu saimē. Es vēlētos atgādināt, ka Itālija bija viena no pirmajām valstīm, kas Latvijā 1991.gadā atvēra savu vēstniecību. 90.gadu sākumā Latvijā parādījās pirmie Itālijas investori un ekonomiskās sadarbības partneri. Kopš 90.gadu vidus starp abām valstīm notikusi aktīva sadarbība dažādu institūciju, līgumu un darba grupu ietvaros, kā rezultātā īstenoti vairāki veiksmīgi sadarbības projekti.
Esmu pārliecināta, ka Latvija un Itālija kā pilntiesīgas ES un NATO dalībvalstis izveidos jaunas partnerattiecības un intensificēs jau esošo sadarbību dažādās nozarēs un līmeņos. Mūsu valstu uzņēmējiem un investoriem tagad radušās jaunas sadarbības izdevības ES kopējā tirgus ietvaros, kā arī iespējas izmantot ES fondu atbalstu.
Mūsdienās aizvien lielāka nozīme uzņēmuma veiksmīgai pastāvēšanai ir tā spējai darboties starptautiskajos tirgos. Tādēļ Latvija varētu kļūt par ideālu vietu tiem Itālijas uzņēmējiem, kas vēlētos darboties Baltijas jūras reģionā, kā arī NVS valstīs. Savukārt itāļu uzņēmēji varētu dalīties ar Latvijas uzņēmējiem savā biznesa pieredzē un sakaros Vidusjūras reģionā.
Latvijas galvenā priekšrocība ir atrašanās vieta starp Austrumeiropu un Rietumeiropu – Baltijas jūras reģiona pašā centrā. Baltijas jūra, kas, līdzīgi kā Vidusjūra, gadsimtiem kalpojusi par starptautisku tirdzniecības ceļu, šodien piedāvā plašākas iespējas nekā jebkad agrāk. Latvija tradicionāli bijusi nozīmīgs Austrumu–Rietumu preču un pakalpojumu tirdzniecības ceļš. Latvijas trīs lielākajās neaizsalstošajās ostās ir efektīva un moderna infrastruktūra, kas ļauj īstenot visdažādākos kravu pārvadājumus. Latvijas transporta sistēma ir funkcionāli savienota gan ar Eiropas, gan ar NVS ceļu tīklu, kā arī ar Latvijas ostām, nodrošinot īsāko savienojumu starp ES un NVS valstīm.
Šobrīd Latvija ir visstraujākās izaugsmes valsts Eiropas Savienībā. 2004.gadā Latvijas IKP pieauga par 8,5%, bet pēdējos trijos gados mūsu IKP izaugsmes rādītāji bijuši vidēji 7,5% gadā. Latvijas straujā izaugsme notikusi stabilas makroekonomiskās un fiskālās vides apstākļos.
Tikai pirms 15 gadiem Latvijas ekonomika bija cieši saistīta ar bijušās Padomju Savienības plānveida saimniekošanas sistēmu. 1991.gadā, kad Latvija atguva neatkarību, mēs pārmantojām plānveida ekonomiku, ko iepriekš vadīja Maskava, un mūsu galvenie tirdzniecības partneri bija Krievija un NVS valstis. Pēdējo 15 gadu reformas ir palīdzējušas izveidot konsolidētu privāto sektoru un nodrošināt labvēlīgus apstākļus Latvijas veiksmīgai un stabilai makroekonomiskai attīstībai. Šodien 75% no mūsu kopprodukta saražo privātais sektors, kas nodarbina 74% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Aptuveni 80% no mūsu ārējās tirdzniecības notiek ar ES valstīm. Itālija ir mūsu divpadsmitais lielākais tirdzniecības partneris.
Vislabāk ekonomiskās attīstības potenciālu raksturo investīciju pieaugums. No 1996.gada līdz 2004.gadam investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā gadā vidēji pieauga par 17 procentiem, un šajā ziņā Latvija ir līdere starp jaunajām ES dalībvalstīm. Vadošās starptautiskās aģentūras ir piešķīrušas Latvijai prestižos “A” pakāpes kredītreitingus.
Latvijas valdība aktīvi darbojas, lai veicinātu Latvijas svarīgāko tautsaimniecības nozaru attīstību un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Sākot ar 2004.gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samazināts no 19% līdz 15%. Kopumā Latvijā ir otrā zemākā nodokļu nasta ES, t.i., 29% no mūsu IKP. Nodokļu līmeņa samazinājuma mērķis ir palielināt mūsu valsts konkurētspēju un piesaistīt ārvalstu investorus.
Latvijas finanšu sektors ir starp stabilākajiem Austrumu un Centrālajā Eiropā. Nozīmīgs faktors šīs nozares attīstībā ir vietējās ekspertīzes veiksmīgs savienojums ar ārvalstu investoru finansēm un know–how. Tādas respektablas ārvalstu bankas kā Skandinavske Enskilda Banken, MeritaNordBanken, Norddeutsche Landesbank un citas veicina Latvijas finanšu pakalpojumu nozares attīstību, kas kopumā nodrošina vairāk nekā 5% Latvijas IKP.
Latvija plāno kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās un monetārās savienības dalībnieci 2008.gadā. Ņemot vērā eiras zonas lielumu un nozīmīgumu pārējai Eiropai, ikkatru valsti šajā kontinentā un ārpus tā ietekmē vienotā valūta. Eiras ieviešana Latvijai nozīmēs papildu stimulu tirdzniecības un investīciju veicināšanai ar mūsu svarīgākajiem partneriem, un tas palielinās mūsu biznesa vides stabilitāti un prognozējamību.
Latvijas galvaspilsēta Rīga ir lielākā pilsēta trijās Baltijas valstīs. Rīgai ir nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par nozīmīgu Ziemeļeiropas biznesa, finanšu, konferenču un transporta centru. Rīga ir arī Eiropas jūgendstila galvaspilsēta un viena no zaļākajām pilsētām reģionā. Kā liecina statistika, ik gadu aizvien vairāk itāļu apmeklē Latviju – 2003.gadā Itālija bija devītajā vietā pēc iebraukušo tūristu skaita. Kā pārliecinājāmies lidojumā uz Itāliju, tad Rīga no Romas ir tikai triju stundu brauciena attālumā, un kopš šā gada marta starp Rīgu un Romu ir tiešais avioreiss. Mēs ceram, ka šīs vizītes rezultātā palielināsies to Itālijas ceļotāju skaits, kuri brauks uz Latviju darījumu nolūkos, kā arī iepazīt mūsu skaisto valsti.

Dāmas un kungi!

Latvija un Itālija atrodas dažādos Eiropas reģionos, un ir labi saprotams, ka katra valsts pirmām kārtām mēģina attīstīt ekonomisko sadarbību ar savām tuvākajām kaimiņvalstīm. Tomēr esmu pārliecināta, ka ekonomiskās sadarbības paplašināšanai starp mūsu valstīm ir labas perspektīvas.
Pašreizējie tirdzniecības un investīciju darījumu apjomi starp abām mūsu valstīm pagaidām vēl ir samērā nelieli, lai gan no 1999.gada līdz 2004.gadam Latvijas eksports uz Itāliju un Itālijas eksports uz Latviju abos gadījumos ir palielinājies aptuveni divas reizes, Itālijas importam Latvijā vairākkārt pārsniedzot Latvijas eksportu uz Itāliju. Tirdznieciskajos darījumos starp mūsu valstīm vērojamas pozitīvas tendences, kas liecina par attīstības potenciālu. Mūsu valstī Itālijas preces, it īpaši pārtika un modes izstrādājumi, ir labi atpazītas un iecienītas. Itālijas investīcijas Latvijā izvietotas galvenokārt nekustamajos īpašumos, tirdzniecībā un loģistikas pakalpojumos. Mēs ceram, ka nākotnē uzņēmēju delegāciju apmaiņa starp abām valstīm būs vēl aktīvāka un paplašinās ekonomisko sadarbību dažādu nozaru ietvaros.
Par abu valstu savstarpējās intereses palielināšanos liecina arī nesen Rīgā izdotā pirmā itāliešu–latviešu un latviešu–itāliešu kabatas vārdnīca, kas sagatavota sadarbībā starp Rīgas Tehnisko universitāti un PROMEX un tiks oficiāli atvērta šīs vizītes laikā.
Latvijas uzņēmēju delegācijā mani šajā vizītē pavada uzņēmēji, kas ir īpaši ieinteresēti sadarboties dažādu kopīgu projektu īstenošanā un jaunu partnerattiecību veidošanā ar itāļu uzņēmumiem. Mūsu biznesa delegācijā uz Itāliju piedalās solīdi Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv šādas nozares: finanšu pakalpojumi, enerģētika, dzelzceļš, ostas, autobusu pārvadājumi, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas, tekstils un mode, tūrisms, metālapstrāde un mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, izglītība, biznesa konsultācijas un citas nozares. Latvijas uzņēmēji šajā vizītē vairāku biznesa forumu ietvaros tiekas ar Itālijas uzņēmumiem Romā un Neapolē.

Dāmas un kungi!

Esmu pārliecināta, ka Latvija var būt daudzsološa, stabila un uzticama biznesa partnere Itālijai. Ceru, ka tikšanās starp abu valstu uzņēmējiem šīs Latvijas oficiālās vizītes laikā Itālijā palīdzēs nodibināt jaunus kontaktus, vienoties par perspektīvajiem darījumiem un dos veiksmīgus rezultātus nākotnei.
Vislabākie novēlējumi jums visiem!