Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 436 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2005., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/111334

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.437

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.292 "Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām"

Vēl šajā numurā

29.06.2005., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 436

Pieņemts: 21.06.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.436

Rīgā 2005.gada 21.jūnijā (prot. Nr.36 37.§)

Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1.punktu

 

I. Vispārīgais jautājums

1.Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku apritei starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — dalībvalstis), kā arī to importam no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk — trešās valstis), ja uz dzīvniekiem nav attiecināmi normatīvie akti, kuri nosaka:

1.1.veterinārās prasības govju un cūku apritei;

1.2.veterinārās prasības zirgu apritei un importam no trešajām valstīm;

1.3.mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtību;

1.4.veterinārās prasības zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīv­nieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū;

1.5.veterinārās prasības aitu un kazu apritei;

1.6.veterinārās prasības govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm.

II. Veterinārās prasības dzīvnieku apritei starp dalībvalstīm

2.Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests) ierobežo vai aizliedz tirdzniecību ar Latvijas teritorijā ievestiem dzīvniekiem un organizē veterinārmedicīnas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos aizsardzības pasākumus, ja, ievedot dzīvniekus Latvijā, netiek ievērotas šo noteikumu prasības.

3.Novietnes ir reģistrētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.

4.Oficiālais veterinārārsts (dienesta pilnvarots veterinārārsts) (turpmāk— veterinārārsts) regulāri izmeklē novietnē esošos dzīvniekus, iesniedz dienestā informāciju par dzīvnieku saslimstību ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām reģistrējamām infekcijas slimībām un novērtē Eiropas Savienības tirgum paredzēto dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām.

5.Uz citu dalībvalsti drīkst izvest dzīvniekus, ja tie ir reģistrēti un identificēti un ir no novietnes, kurā ievēro šādas prasības:

5.1.tirdzniecībai izmanto dzīvniekus, kuriem nav konstatētas saslimšanai raksturīgas klīniskās pazīmes;

5.2.dzīvnieki ir ievesti no novietnēm vai apgabaliem, kuriem dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ nav noteikts aizliegums vai ierobežojums;

5.3.viennadžiem, pārnadžiem, ūdelēm, lapsām, suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem no novietnes, kā arī dzīvniekiem no atzītas novietnes (dienesta atzīta, noteiktā ģeogrāfiskā rajonā izvietota novietne, kurā komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem tur vai audzē vienas vai vairāku sugu dzīvniekus izstādēm, sabiedrības izglītošanai, sugu saglabāšanai, zinātniskiem pētījumiem un dzīvnieku pavairošanai zinātniskās pētniecības darbam), bitēm (bišu saimēm vai bišu mātēm un bitēm — pavadonēm) — veterinārārsts, papagaiļu dzimtas putniem — veterinārārsts vai par izcelsmes novietni atbildīgais dienesta pilnvarotais veterinārārsts, pārējiem dzīvniekiem — novietnes īpašnieks pirms dzīvnieka iekraušanas izvešanai no novietnes aizpilda, paraksta un izsniedz šā­dus pavaddokumentus:

5.3.1.viennadžiem, pārnadžiem, ūdelēm, lapsām, suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem no novietnes — veterināro (veselības) sertifikātu (2.pielikums);

5.3.2.bitēm (bišu saimēm vai bišu mātēm un bitēm — pavadonēm)— veterināro (veselības) sertifikātu (3.pielikums);

5.3.3.dzīvniekiem no atzītas novietnes — veterināro (veselības) sertifikātu (4.pielikums);

5.3.4.pārējiem dzīvniekiem — komercdokumentu;

5.4.dzīvniekiem nodrošina normatīvajos aktos noteiktās labturības prasības.

6.Izvedot dzīvniekus uz citu dalībvalsti, papildus šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām ievēro šādas prasības:

6.1.suņi, kaķi un baltie seski atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, 5. un 16.pantā noteiktajām prasībām;

6.2.pērtiķu kārtas dzīvnieki (zemākie un augstākie pērtiķi) ir no atzītas novietnes, un tos ved uz atzītu novietni, izņemot šo noteikumu 35. un 36.punktā minēto gadījumu;

6.3.viennadži un pārnadži:

6.3.1.nav paredzēti nokaušanai saskaņā ar infekcijas slimības apkaro­šanas programmu;

6.3.2.nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu;

6.3.3.atbilst normatīvajos aktos par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību noteiktajām prasībām attiecībā uz mutes un nagu sērgu;

6.3.4.atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei, attiecībā uz mutes un nagu sērgu;

6.3.5.pirms iekraušanas izvešanai uz citu dalībvalsti vismaz 30dienas vai kopš dzimšanas uzturas vienā novietnē;

6.4.putni:

6.4.1.ir no novietnes, kurā 30dienu laikā pirms izvešanas klīniskos izmeklējumos nav konstatēta putnu gripa;

6.4.2.ir no novietnes vai apgabala, kurā klīniskos izmeklējumos nav konstatēta Ņūkāslas slimība un noteikti ierobežojumi;

6.4.3.nav no novietnes un nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kurā iepriekšējo divu mēnešu laikā klīniskos izmeklējumos konstatēta hlamidioze (Chlamydia psittaci) (papagaiļu dzimtas putni);

6.5.mājas bites (Apis melifera) ir no apgabala, kurā 30dienu laikā pirms izvešanas klīniskos izmeklējumos nav konstatēta Amerikas peru puve;

6.6.ūdeles un lapsas nav no novietnes un nav bijušas kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kurā iepriekšējo sešu mēnešu laikā klīniskos izmeklējumos konstatēta trakumsērga vai bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu, ja nav veikta dzīvnieku sistemātiska vakcinācija pret trakumsērgu;

6.7.zaķveidīgo kārtas dzīvnieki:

6.7.1.nav no novietnes un nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kurā iepriek­šējā mēneša laikā klīniskos izmeklējumos konstatēta trakumsērga vai bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu;

6.7.2.nav no novietnes, kurā dzīvniekiem konstatēta saslimšana ar miksomatozei raksturīgām klīniskām pazīmēm.

7.Izvedot dzīvniekus uz citu dalībvalsti, papildus šo noteikumu 5.punktā un 6.3.apakš­punktā minētajām prasībām ievēro šādas prasības:

7.1.atgremotāji dzīvnieki:

7.1.1.ir no ganāmpulka, kas atzīts par brīvu no tuberkulozes un brucelozes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, vai novietnes, kurā 42dienu laikā pirms izvešanas klīniskos izmeklējumos nav konstatēta bruceloze un tuberkuloze, dzīvnieki 30dienas pirms iekraušanas izvešanai no novietnes ir tuberkulinizēti un pārbaudīti, lai ar laboratoriskām diagnostikas metodēm noteiktu brucelozes antivielu klātbūtni. Dzīvniekus drīkst izvest, ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi;

7.1.2.atbilst veterinārajām prasībām, kādas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei (vēršu apakšdzimtas dzīvnieki);

7.1.3.atbilst veterinārajām prasībām, kādas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei (kazu apakšdzimtas dzīvnieki);

7.2.cūku dzimtas dzīvnieki:

7.2.1.ir no novietnes, kas atzīta par nosacīti no brucelozes brīvu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, vai 30dienas pirms iekraušanas izvešanai no novietnes ar laboratoriskām diagnostikas metodēm ir pārbaudīti, lai noteiktu brucelozes antivielu klātbūtni. Dzīvniekus drīkst izvest, ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi;

7.2.2.nav no apgabala, kurā klīniskos izmeklējumos konstatēts cūku Āfrikas mēris un noteikts aizliegums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par cūku Āfrikas mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;

7.2.3.nav no novietnes, kurā klīniskos izmeklējumos konstatēts cūku klasiskais mēris un noteikti ierobežojumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;

7.2.4.atbilst nosacījumiem, kādus paredz normatīvie akti par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei.

8.Ja klīniskos izmeklējumos mājas bitēm konstatēta Amerikas peru puve, dienests nosaka 30dienu aizliegumu triju kilometru rādiusā ap inficēto mājas bišu sai­mi. Aizlieguma periods sākas dienā, kurā konstatēts pēdējais saslimšanas gadījums ar Amerikas peru puvi un veikti šādi drošības pasākumi:

8.1.klīniski izmeklētas mājas bišu sai­mes triju kilometru rādiusā ap inficēto mājas bišu saimi;

8.2.inficētās mājas bišu saimes sadedzinātas vai izārstētas.

III. Veterinārās prasības dzīvnieku ievešanai Latvijā no trešajām valstīm

9.Latvijā drīkst ievest dzīvniekus no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas iekļauta Eiropas Komisijas sastādītā to valstu vai valstu daļu sarakstā, no kurām atļauts dzīvnieku eksports uz Eiropas Savienību, un tie atbilst šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām.

10.Pirms dzīvnieku ievešanas Latvijā ir ievērotas šādas prasības:

10.1.dzīvniekiem veikta veterinārā kontrole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm;

10.2.dzīvnieki pārvadāti atbilstoši normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā noteiktajām labturības prasībām.

11.Kaķus, suņus un baltos seskus Latvijā ieved, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, III nodaļas prasības.

IV. Prasības pavaddokumentiem

12.Veterināro (veselības) sertifikātu aizpilda veterinārārsts 24stundu laikā pēc veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo izmeklējumu veikšanas. Veterinārais (veselības) sertifikāts:

12.1.apliecina dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām;

12.2.apliecina, ka dzīvnieki ir veseli un tos var vest uz paredzēto galamērķa vietu;

12.3.ir derīgs 10dienas.

13.Veterinārārsts, kurš aizpilda veterināro (veselības) sertifikātu, sertifikāta izsniegšanas dienā dzīvnieku kustību reģistrē datorizētā sistēmā, kas savieno valstu veterinārās iestādes (ANIMO sistēma).

14.Dzīvniekiem izsniegts komercdokuments apliecina, ka:

14.1.dzīvnieki atbilst šo noteikumu prasībām;

14.2.dzīvnieki ir no novietnes, kurai nav noteikts ierobežojums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ.

15.Veterinārā (veselības) sertifikāta oriģinālu vai komercdokumentu ved kopā ar dzīvniekiem līdz to galamērķa vietai.

16.Dzīvnieku saņēmējs komercdokumentu vai veterinārā (veselības) sertifikāta oriģinālu vai tā kopiju glabā vismaz trīs gadus.

17.Ja dzīvnieku Latvijā ieved no citas dalībvalsts caur trešo valsti, dienests pieprasa uzrādīt aizpildītu veterināro (veselības) sertifikātu vai komercdokumentu, kurš apliecina dzīvnieka atbilstību šo noteikumu prasībām.

V. Prasības atzītai novietnei

18.Dienests atzīst novietni, ja:

18.1.dienestā ir iesniegti klīnisko un laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kas apliecina, ka novietnē esošajiem dzīvniekiem pēdējo triju gadu laikā nav konstatēta saslimšana ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām. Mazāk nekā pirms trim gadiem izveidota novietne iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka novietnē dzīvnieki ievesti no atzītas novietnes;

18.2.tā atbilst šīs nodaļas prasībām.

19.Atzīta novietne ir norobežota un izo­lēta no apkārtējās vides vai tajā izvietotie dzīvnieki ir izolēti un nerada draudus dzīvnieku veselības stāvoklim novietnes tuvumā esošajos lauksaimniecības uzņēmumos.

20.Atzītā novietnē ir aprīkojums dzīvnieku sagūstīšanai, kā arī telpas dzīvnieku izvietošanai, izolēšanai un turēšanai karantīnā.

21.Atzītai novietnei ir noslēgts līgums par veterinārārsta pakalpojumu saņemšanu. Veterinārārsts nodrošina:

21.1.atzītā novietnē turēto dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām;

21.2.normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku labturības prasību ievērošanu;

21.3.normatīvajos aktos par eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtību noteiktās prasības, ja atzītā novietnē tur vai audzē eksperimentiem paredzētus dzīvniekus.

22.Atzītai novietnei ir noslēgts līgums ar kompetentu laboratoriju (laboratorija, kurai ir tiesības veikt dzīvnieku patolog­anatomisko izmeklēšanu) par atzītā novietnē nobeigušos dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu, ja atzītā novietnē nav piemērotu telpu šādu izmeklējumu veikšanai. Atzītā novietnē nobeigušos dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu šīs novietnes telpās drīkst veikt kompetenta persona (persona, kurai ir tiesības veikt dzīvnieku patolog­anatomisko izmeklēšanu) veterinār­ārsta uzraudzībā.

23.Atzītai novietnei ir noslēgts līgums par slimības dēļ nobeigušos vai eitanazēto dzīvnieku iznīcināšanu.

24.Atzītā novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti, lai noteiktu šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības, un iegūti negatīvi rezultāti.

25.Atzīta novietne uztur dzīvnieku reģistru. Reģistrā norāda:

25.1.dzīvnieku skaitu katrā sugā, vecumu, dzimumu, sugu un sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam). Bitēm norāda saimju skaitu, sugu un sūtījuma identifikāciju;

25.2.ievesto dzīvnieku izcelsmes vietu, skaitu, vecumu, dzimumu, sugu un sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam). Bitēm norāda izcelsmes vietu, ievesto saimju skaitu, sugu un sūtījuma identifikāciju;

25.3.izvesto dzīvnieku skaitu, vecumu, dzimumu, sugu, sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam) un galamērķa vietu. Bitēm norāda izvesto saimju skaitu, sugu, sūtījuma identifikāciju un galamērķa vietu;

25.4.dzīvnieku saslimšanas un to ārstēšanas gaitu;

25.5.karantīnā ievietoto vai izolēto dzīvnieku novērošanas rezultātus.

26.Atzīta novietne saglabā dzīvnieku asins paraugu analīžu vai citu veidu diagnosticējošu izmeklējumu rezultātus un nobeigušos dzīvnieku (arī nedzīvi dzimušu dzīvnieku) patologanatomisko sekciju rezultātus.

27.Šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto informāciju atzīta novietne glabā vismaz 10gadu pēc tās atzīšanas.

28.Dienests kontrolē atzītas novietnes atbilstību šo noteikumu prasībām un veic šādus pasākumus:

28.1.vismaz reizi gadā novērtē atzītai novietnei piederošās telpas;

28.2.pārbauda veterinārārsta darbību.

29.Lēmumu par novietnes atzīšanu dienests atceļ, ja konstatē, ka:

29.1.atzītā novietne neatbilst šīs nodaļas prasībām;

29.2.atzītā novietnē turētiem dzīvniekiem klīniskos izmeklējumos konstatēta saslimšana ar kādu šo noteikumu 1.pielikumā minēto slimību.

30.Šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētajā gadījumā dienests aizliedz ievest dzīvniekus atzītā novietnē un izvest dzīvniekus no atzītas novietnes vai aizliedz tirdzniecību ar atsevišķas kategorijas dzīvniekiem, ņemot vērā konkrēto slimību un slimības pārnešanas risku.

31.Šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētajā gadījumā lēmumu par novietnes atzīšanu dienests atjauno, ja:

31.1.atkārtoti veiktie klīniskie izmeklējumi neapstiprina dzīvnieku saslimšanu ar kādu šo noteikumu 1.pielikumā minēto slimību;

31.2.atkārtotos klīniskos izmeklējumos konstatētā slimība apkarota, infekcijas avots iznīcināts, telpas dezinficētas un novietne atbilst šīs nodaļas prasībām.

32.Dienests informāciju par katru novietnes atzīšanas atcelšanu, anulēšanu vai atjaunošanu nosūta Eiropas Komisijai.

VI. Dzīvnieku ievešanas kārtība atzītā novietnē

33.Atzītā novietnē drīkst ievest dzīvniekus no atzītas novietnes, izņemot šo noteikumu 34., 35. un 36.punktā noteikto gadījumu.

34.Dzīvniekus no novietnes, kura neatbilst šo noteikumu Vnodaļas prasībām, atzītā novietnē ieved dienesta uzraudzībā, ievērojot drošības pasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos.

35.Ja atzīta novietne iegādājas dzīvniekus no novietnes, kas nav atzīta, ievēro šādus drošības pasākumus:

35.1.dzīvniekus ieved dienesta uzraudzībā, ievērojot drošības pasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos. Pirms pievienošanas kolekcijai dzīvniekus vismaz 30dienas tur karantīnā veterinārārsta uzraudzībā. Kolekcijai pievieno dzīvniekus, kuriem karantīnas laikā netiek konstatētas šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības;

35.2.pērtiķu kārtas dzīvniekus (zemākos un augstākos pērtiķus) tur karantīnā, ievērojot prasības, kādas noteiktas Starp­tautiskā epizootiju biroja Starptautiskā veselības kodeksa 2.10.1.nodaļā un 3.5.1.pielikumā (elektroniski pieejami Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā).

36.Atzīta novietne drīkst iegādāties privātpersonai piederošus pērtiķu kārtas dzīvniekus (zemākos un augstākos pērtiķus), ja ir saņemta dienesta atļauja.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti direktīvas 90/425/EEK A(I)pieli­kumā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 30.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.436

Reģistrējamas infekcijas slimības

Nr. p.k.

Infekcijas slimība

Dzīvnieku kārta, dzimta, ģints vai suga, kurai raksturīga saslimšana

1.

Zirgu Āfrikas mēris

Zirgu dzimta (Equidae)

2.

Cūku Āfrikas mēris

Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae)

3.

Putnu gripa

Putnu klase (Aves)

4.

Amerikas peru puve

Medusbišu ģints (Apis)

5.

Sibīrijas mēris

Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), ziloņu dzimta (Elephantidae), zirgu dzimta un nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae)

6.

Aitu katarālais drudzis (Bluetongue)

Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotodae)

7.

Bruceloze (Brucella abortus un Brucella melitensis)

Antilopju dzimta, vēršu dzimta, kamieļu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, nīlzirgu dzimta un pundurbriežu dzimta (Tragulidae)

8.

Bruceloze (Brucella ovis)

Kamieļu dzimta, pundurbriežu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, vēršu dzimta, antilopju dzimta

9.

Bruceloze (Brucella suis)

Briežu dzimta, zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus), cūku dzimta, pekaru dzimta

10.

Klasiskais cūku mēris

Cūku dzimta un pekaru dzimta

11.

Kontagiozā govju pleiropneimonija

Vēršu apakšdzimta (Bovines) (ieskaitot zebras, bifeļus, bizonus un jakus)

12.

Ebola

Pērtiķu kārta (izņemot cilvēku ģints primātus) (Non – human primates)

13.

Mutes un nagu sērga

Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un Āzijas zilonis

14.

Infekciozā hematopoētiskā nekroze

Lašu dzimta (Salmonidae)

15.

Nodulārais dermatīts

Vēršu dzimta un žirafu dzimta

16.

Pērtiķu bakas

Grauzēju kārta (Rodentia) un pērtiķu kārta (izņemot cilvēku ģints primātus)

17.

Tuberkuloze (Mycobacterium bovis)

Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta, vēršu dzimta, kamieļu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, pundurbriežu dzimta)

18.

Ņūkāslas slimība

Putnu klase

19.

Mazo atgremotāju mēris

Vēršu dzimta un cūku dzimta

20.

Cūku enzootiskais encefalomielīts (Tešenas slimība)

Cūku dzimta

21.

Psitakoze

Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)

22.

Trakumsērga

Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera)

23.

Rifta ielejas drudzis

Vēršu dzimta, kamieļu dzimta, degunradžu dzimta

24.

Govju mēris

Pārnadžu kārta

25.

Mazo stropu vabolīte (Aethina tumida)

Medusbišu ģints un kameņu ģints (Bombus)

26.

Aitu un kazu bakas

Vēršu dzimta

27.

Cūku vezikulārā slimība

Cūku dzimta un pekaru dzimta

28.

Tropipelapsoze (Tropilaelaps spp.)

Medusbišu ģints

29.

Vezikulārais stomatīts

Pārnadžu kārta un zirgu dzimta

30.

Transmisīvā sūkļveida encefalopātija

Vēršu dzimta, briežu dzimta, kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae)

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.436

01.PNG (53516 bytes)

02.PNG (80774 bytes)

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.436

03.PNG (56966 bytes)

04.PNG (58357 bytes)

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.436

05.PNG (53090 bytes)

06.PNG (70643 bytes)

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!