Vai Kioto protokols glābs pasauli?

Pēdējā gadsimta laikā Zemes virsmas temperatūra palielinājusies par aptuveni 0,6 grādiem pēc Celsija, notiek Arktikas ledāju kušana un pasauli biežāk piemeklē ekstrēmas dabas parādības – plūdi, sausums, vētras. Viens no katastrofu iemesliem ir siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu koncentrācijas pieaugums atmosfērā, kā rezultātā rodas klimata izmaiņas. Kioto protokola mērķis ir samazināt šo gāzu emisiju apjomus, tomēr nav skaidrs, vai pasaule to spēs izdarīt un vai tas sniegs vēlamos rezultātus.

Atšķirīgas prasības katrai valstij

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencija “Par klimata pārmaiņām” tika pieņemta 1992.gadā, bet spēkā stājās divus gadus vēlāk. Konvencijā noteiktās saistības ir ļoti vispārīgas, bet siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas stabilizēšanas mērķis valstīm nav saistošs. Tāpēc 1997.gadā ANO dalībvalstis pieņēma protokolu, kas pievienots konvencijai un nosaka konkrētus un juridiski saistošus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanas mērķus. Kopumā rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2012.gadam savas emisijas jāsamazina par 5,2 procentiem salīdzinājumā ar 1990.gada izmešu līmeni.
Pieļaujamais emisiju apjoms dažādās valstīs ir atšķirīgs. Piemēram, Kanādai emisijas jāsamazina par 6 procentiem, Krievijai un Jaunzēlandei jāpaliek 1990.gada līmenī, bet Islandē pieļaujams emisiju pieaugums par 10 procentiem.
Kopējais 15 Eiropas Savienības (ES) veco dalībvalstu mērķis ir samazināt emisijas par astoņiem procentiem zem 1990.gada līmeņa, bet konkrētais pieļaujamais izmešu apjoms katrā valstī ievērojami atšķiras. Bagātākajām ES dalībvalstīm, piemēram, Dānijai un Vācijai, emisijas jāsamazina līdz 21 procentam salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Turpretī Portugālē un Grieķijā pieļaujamās emisijas ir 25–27 procenti virs 1990.gada līmeņa. Jaunajās dalībvalstīs noteiktās izmešu robežas ir sešu līdz astoņu procentu samazinājums.

Eiropa emisiju samazināšanu sāk ar direktīvu

Realitātē ES vien 2000.gadā izdevās sasniegt sev uzstādīto mērķi – samazināt kopējos izmešus par 3,3 procentiem zem 1990.gada līmeņa. Tas galvenokārt notika, pateicoties ievērojamam emisiju samazinājumam Vācijā. Turpmākajos gados emisiju apjoms atkal pieauga. Apzinoties potenciālās problēmas Kioto mērķu sasniegšanā, ES tika izstrādāta direktīva, kas veicinātu emisiju tirdzniecību jau pirms Kioto protokola stāšanās spēkā.
Direktīva (2003/87/EK) tika apstiprināta ES Parlamentā 2003.gadā un šogad stājās spēkā jau paplašinātajā Eiropā. Direktīva nosaka tikai vienas siltumnīcas efekta veicinošās gāzes – oglekļa dioksīda – emisiju limitus energoietilpīgajās nozarēs (transporta sektors nav iekļauts). Uzņēmumiem, kuri strādā ar noteiktu jaudu, aprēķināts pieļaujamais emisiju apjoms, ar kādu uzņēmums var turpināt darboties, un izsniegts atbilstošs kvotu daudzums. Ja uzņēmums uzlabo energoefektivitāti vai pāriet uz videi draudzīgāku kurināmo, tā emisijas samazinās, tāpēc daļa kvotu netiek izmantotas. Šīs kvotas ir iespējams pārdot ES tirgū.

Latvijas uzņēmumi sāk emisiju tirdzniecību

Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Vides ministrijas Klimata un atjaunojamās enerģijas departamenta Klimata politikas nodaļas vadītāja Linda Leja, Latvijā aptuveni puse uzņēmumu, kam izsniegtas emisijas kvotas, interesējās par iespējām samazināt izmešu daudzumu un pārdot atlikušās kvotas. Kvotas ir izsniegtas 95 iekārtām, bet iespējama arī brīvprātīga iesaistīšanās.
Pašreizējā kvotu pārdošanas cena ir astoņas eiras par tonnu oglekļa dioksīda. Šī cena ir divas reizes augstāka par sākotnējo, un tā turpina mainīties atkarībā no emisiju tirgus svārstībām.
L.Leja gan norādīja, ka uzņēmumiem pašiem ir jāmeklē brokeri vai emisiju pircēji, arī galīgā pārdošanas cena var būt atkarīga no uzņēmuma lieluma. Lai veicinātu Latvijas uzņēmēju iesaistīšanos, Vides ministrija tiekas ar to pārstāvjiem un informē par iespējām samazināt izmešu apjomu, uzlabojot tehnoloģijas. Ieguldījumi var atmaksāties, kad uzņēmums pārdos neizmantotās kvotas, uzskata L.Leja.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvija tālu priekšā

Ar ES direktīvu agrāk ieviestā starptautiskā emisiju tirdzniecība ir tikai viens no Kioto protokolā piedāvātajiem emisiju samazināšanas mehānismiem. Kioto protokols nosaka vēl divus citus mehānismus: kopīgi īstenojamie projekti un tīras attīstības mehānisms. Visi šie mehānismi ir balstīti uz kopējo principu – valstis, kuras nespēj samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, var izmantot citu valstu emisijas atļaujas, tās nopērkot vai veicot investīcijas šajā valstī.
Kioto mehānisms ir pamatots pārliecībā, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija ir globāla problēma, tāpēc ir jānosaka kopējais emisiju apjoms pasaulē (pagaidām tikai rūpnieciski attīstītajās valstīs) – nav svarīgi, kā tas tiek sadalīts valstu starpā.
Kā liecina Vides ministrijas izstrādātā “Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.–2010.gadam”, Latvijai nebūs nekādu problēmu ar Kioto mērķu sasniegšanu. 90.gados, kad tika slēgta liela daļa rūpniecības uzņēmumu, kas bija nozīmīgākie piesārņotāji, Latvijā radīto izmešu apjoms krasi samazinājās. Šobrīd Latvijā tiek emitēts aptuveni divas reizes mazāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nekā 1990.gadā. Rūpniecības attīstība un transporta izmešu pieaugums turpmākajos gados palielinās Latvijā radīto piesārņojumu, tomēr tas joprojām tālu atpaliks no 1990.gada līmeņa. Vides ministrija paredz, ka 2012.gadā Latvijas emisijas būs par 45 procentiem mazāk nekā 1990.gadā. Tādējādi Latvija uzskatāma par priekšzīmīgu valsti Kioto protokolā noteikto mērķu sasniegšanā. Tiesa, šajā gadījumā Latvijai vairāk palīdzējusi straujā ražošanas uzņēmumu samazināšanās 1990.gados.

Emisiju samazināšanas pasākumi

Kaut gan Latvijā Kioto mērķus, visticamāk, sasniegtu, pat neko nedarot, tiek īstenoti pasākumi kopējā izmešu apjoma samazināšanai. Kā norādīja L.Leja, šobrīd visvairāk (75 procenti no kopējā apjoma) piesārņojuma ir saistībā ar enerģētiku, tajā skaitā enerģijas ražošanā, būvniecībā, rūpniecībā un transportā, tāpēc būtu vairāk jākoncentrējas uz izmešu mazināšanu tieši šajā laukā.
Vides ministrija atzīst, ka viena no šobrīd galvenajām problēmām Latvijā ir pārāk zemais siltumnīcas efekta gāzu samazinošo tehnoloģiju pielietošanas līmenis, tajā skaitā atjaunojamo resursu un biodegvielas lietošana, bet energoefektivitāte ir divas līdz piecas reizes zemāka nekā Rietumeiropā. Pasākumi, kas tiks veikti Kioto mērķu sasniegšanai, būs veltīti tieši šo problēmu izskaušanai, kā arī videi draudzīga transporta, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas metožu pilnveidošanai. Lielākā daļa no šiem pasākumiem jau ir integrēti Latvijas tiesību aktos, tātad to īstenošana ir sākta.

Pasaule nespēj vienoties

Citur tik veiksmīga Kioto protokola īstenošana gan nenotiek. Pasaules lielākā piesārņotāja ASV izlēma Kioto protokolu neratificēt, argumentējot, ka tas ir ekonomiski neizdevīgi. Lielās valstis – Ķīna, Indija, Brazīlija, kurās šobrīd strauji pieaug rūpniecības tempi, savukārt atsakās pievienoties protokolam, jo neuzskata, ka būtu atbildīgas par globālo klimata izmaiņu rašanos.
Viena no galvenajām problēmām, ar kurām jāsaskaras tiem, kas cenšas aktīvi cīnīties ar klimata izmaiņām, ir zinātniskā nenoteiktība. Zinātniskie pētījumi nespēj tieši un pārliecinoši atbildēt uz daudziem ar klimata izmaiņām saistītiem jautājumiem. Piemēram, joprojām nav neapstrīdami pierādīts, ka klimata izmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēka darbība, nevis zemeslodes cikliskās temperatūras izmaiņas. Šo nenoteiktību izmanto tie, kas nevēlas samazināt radītās emisijas.

Klimata izmaiņu sekas ir neskaidras

Cits nozīmīgs jautājums: kādas sekas radīs klimata izmaiņas? Zinātniskie pētījumi norāda uz tendencēm, bet nesniedz neapgāžamus pierādījumus. Tāpēc ir iezīmēti iespējamie scenāriji, bet nav pilnīgi skaidrs, pie kā novedīs klimata izmaiņas.
Skaidrs ir tas, ka no jūras līmeņa paaugstināšanās vispirms cietīs piejūras valstis, īpaši Āzijā un Āfrikā. Šīs valstis ļoti minimāli piedalījušās siltumnīcas gāzu radīšanā. Tas skaidrojams ne tikai ar valstu atrašanos tropiskajā un subtropiskajā joslā, bet arī ar valstu vājo infrastruktūru un tāpēc mazāku spēju strauji pielāgoties izmaiņām. Pārējai pasaulei, visticamāk, būs jāuzņem miljoniem tā saukto vides bēgļu.
Samazinoties zemes platībai, saruks arī pasaules pārtikas krājumi. Siltumnīcas efekta pastiprināšanās dēļ lielas zemes platības var kļūt neapdzīvojamas, bet citās ievērojami mainīties klimats, augu un dzīvnieku valsts. Iespējams, ka Eiropā sāks izplatīties jaunas slimības, ko pārnēsā grauzēji un kukaiņi.

Kioto protokols – labāk nekā nekas

Latvijā līdz šim nav veikti vispārēji pētījumi par to, kādas sekas radīs klimata izmaiņas, norāda L.Leja, bet tie būtu nepieciešami, lai uzzinātu, kuri reģioni un sektori varētu ciest visvairāk. Ar izmaiņām būs neizbēgami jāsaskaras, jo pasaules temperatūra turpina paaugstināties un nākamo simt gadu laikā pieaugs par 1,4 līdz 5,8 grādiem pēc Celsija. Zināms arī, ka klimata izmaiņas dažādās zemeslodes vietās būs ļoti atšķirīgas. Tiek uzskatīts, ka Kioto protokola īstenošana temperatūras paaugstināšanos ietekmētu pavisam nedaudz. Nosacījumu īstenošanas gadījumā temperatūras kāpumu varētu mazināt tikai par 0,1 grādu pēc Celsija.
L.Leja informēja, ka 2007.gadā sāksies protokola papildinājumu vai jauna protokola izstrāde, kuram, cerams, pievienosies ASV un lielās attīstības valstis. Tikai tādā gadījumā izdosies efektīvāk bremzēt klimata izmaiņas.
Skaidrs ir tas, ka Kioto protokols nespēs glābt pasauli, bet tas var būt pirmais solis, lai radītu mehānismu, kas nākotnē spēs darīt vairāk globālo klimata izmaiņu piebremzēšanu. Līdz tam pasaulei ir jābūt gatavai stāties pretī šo izmaiņu radītajām sekām.

Ieva Ušča