Rīgas Fondu birža apkalpos valsts iekšējo aizņēmumu

Šā gada 31.maijā Ministru kabinets Rīgas Fondu biržu (RFB) apstiprināja par Valsts kases (VK) finanšu aģentu valsts izlaisto vērtspapīru sākotnējai izvietošanai. Turpmāk, saskaņā ar Finanšu ministrijas un RFB līgumu, biržā tiks pielietoti visi trīs noteikumos paredzētie vērtspapīru izvietošanas paņēmieni – konkurējošā daudzcenu izsole, fiksētās likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole un tiešā pārdošana. Pirmā izsole ieplānota jau 6.jūlijā. Līdz ar to Latvijas kapitāla tirgus kopumā ieies kvalitatīvi jaunā pakāpē.

Irēna Krūmane, VK pārvaldniece, finanšu aģenta nomaiņu pamatoja ar to, ka tas bija pretrunā ar Latvijas Bankas pamatfunkciju un ka Eiropas Savienībā tā neesot pieņemts, jo Centrālajai bankai tad nāktos ieviest maksu par pakalpojumiem norēķinos ar vērtspapīriem.
RFB izraudzīšanai par labu bija tas, ka kopš 1999.gada izveidojusies veiksmīga sadarbība ar VK, interešu konflikta neiespējamība, kā arī tika piedāvātas valstij pieņemamas vērtspapīru apkalpošanas izmaksas un tādējādi paveras iespēja paplašināt potenciālo investoru loku. RFB nodrošinās izsoļu procesa uzticamību, atklātību un modernus risinājumus pilnībā elektroniskā režīmā ar sistēmu “SAXESS”. Šādi strādājot arī Zviedrijā un Norvēģijā. Agrāk nekonkurējošā izsole notika Centrālajā depozitārijā, tagad visi darījumi pāries uz RFB, bet pagaidām turpināsies otrreizējā tirgus vērtspapīru izsoles Latvijas Bankā.
Daiga Auziņa–Melalksne, RFB valdes priekšsēdētāja, pavēstīja, ka līdz šim RFB notikušas 34 vērtspapīru izsoles, pēc tām piesaistīti apmēram 32 miljoni latu. Kā RFB priekšrocības D.Auziņa–Melalksne uzsvēra ērtumu, elastīgumu, atbilstību pasaules standartiem, turklāt brokeri varēs strādāt ierastajā vidē, kur saslēdzas astoņas Baltijas un Ziemeļvalstu biržas (OMX Exchanges). RFB neatstums arī tos valsts vērtspapīru pircējus, kas nav 17 biržas biedru vidū (9 no tiem ir Latvijas komercbankas), tāpat perspektīvā tiks atvieglota jaunu biedru uzņemšana. (Ne–biedru apjomi valsts vērtspapīru darījumos līdz šim bijuši ap 5 procentiem no visa apgrozījuma jeb aptuveni 5 līdz 10 miljoni latu gadā – red.)
Jāpiebilst, ka ne–biedriem būs jāizmanto biedru starpniecība.
“LV” ieinteresējās, kāpēc Valsts kasei pastāv nepieciešamība aizņemties miljonus latu valsts vajadzībām, ja valsts budžeta ienākumi līdz pat oktobrim ir vairāk nekā labi. Uz to saņēma Jāņa Pones, VK Finanšu resursu pārvaldes direktora, atbildi, ka tam par iemeslu ir valsts iestāžu sniegtās neprecīzās prognozes par paredzamajiem izdevumiem gada nogalē, nepilnības ar finanšu disciplīnu, jo valsts vērtspapīri nav tik likvīdi, lai decembrī tos uzreiz realizētu par 100 – 120 miljoniem latu. Tādēļ VK ierastā prakse ir šos līdzekļus akumulēt pamazām, vērtspapīrus izvietojot pa porcijām.
Šobrīd, pēc I.Krūmanes ziņām, iekšējā tirgū apgrozībā ir valsts vērtspapīri par 411,5 miljoniem latu ar tendenci šim skaitlim katru gadu palielināties par 100 līdz 200 miljoniem (2005.gadā – 145 milj. LVL). Galvenās investoru grupas ir vietējās komercbankas, investīciju un pensiju fondi, arī apdrošināšanas sabiedrības, jo tik īsā laika periodā nebija iespējams piesaistīt ārzemju investorus. Indars Aščuks, RFB valdes priekšsēdētāja vietnieks, izteica prognozi, ka vērtspapīru izsolēm dalībnieku netrūks, kaut gan valdības emitētās eiroobligācijas investoru acīs ir pievilcīgākas un ar augstāku likviditāti.