Šodien bija ļoti daudz svarīgu jautājumu, piemēram, par sabiedriskajām raidorganizācijām. Pašlaik sabiedrībā ļoti plaši par šo jautājumu diskutē gan ar masu medijiem, gan ar politiķiem. Es domāju, ļoti labi, ka šodien to skatīja pirmajā lasījumā un tagad ir iespējams šo diskusiju vēl paplašināt jau uz juridiskās bāzes – ieteikt savus priekšlikumus un izveidot šo likumu tādu, kas apmierinātu gan sabiedrību, gan raidorganizācijas, gan masu medijus, kas nodarbojas ar šo jautājumu, gan arī sabiedrību kopumā.
Otrs, svarīgākais jautājums mums, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai, kas šodien tika izskatīts, ir saistīts ar priekšlaicīgu pensionēšanos. Par šo jautājumu mēs esam ļoti ilgi un plaši diskutējuši mūsu frakcijā kopā ar labklājības ministri D.Staķes kundzi, kura ir Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve. Tajā ir pozitīvi momenti un arī, teiksim, nedaudz problemātiski jautājumi.
Pozitīvais ir tas, ka daudzi cilvēki ir rakstījuši un lūguši iespēju pagarināt priekšlaicīgo pensionēšanos. Mēs esam ļoti priecīgi, ka šis dokuments ir saskaņots ar mūsu kolēģiem koalīcijā un arī opozīcija ir akceptējusi šo dokumentu, un ka šī pensionēšanās iespēja tiek pagarināta līdz 2008.gadam. Ir arī lūgums, lai šis likums uzreiz stātos spēkā. Pozitīvais moments, ka mēs dodam iespēju cilvēkiem izvēlēties – viņš var priekšlaicīgi pensionēties, ja nespēs atrast darbu. Tā zināmā veidā tomēr ir garantija. Otrs jautājums, ka Labklājības ministrija nopietni strādā pie subsidētām darba vietām. Tātad cilvēki, kam rodas otra iespēja, var pagarināt un neņemt priekšlaicīgo pensionēšanos, bet strādāt pilnu laika posmu. Līdz ar to viņi saņemtu lielāku pensiju. Bet šis pārejas periods ir nepieciešams, un mēs, no Zaļo un Zemnieku frakcijas, pilnībā atbalstījām šo projektu. Mēs esam priecīgi, ka šis dokuments ir pieņemts, un ceram, ka ekonomiskais stāvoklis pēc 2008.gada tomēr uzlabosies un cilvēki vēlēsies strādāt pilnu laika periodu un priekšlaicīgi neies pensionēties. Tā ir drošības sajūta cilvēkiem, ka viņiem ir iespējams veikt šo priekšlaicīgo pensionēšanos.

Šodien arī mēs atbalstījām grozījumus pensiju likumā par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām, pagarinot pensionēšanās iespēju līdz 2008.gada 1.jūlijam, kad saskaņā ar likumu sievietes mūsu valstī sasniegs noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus.
“Jaunais laiks” par šo priekšlikumu ir vairākkārt debatējis arī savās frakcijas sēdēs un to ir atbalstījis, uzskatot, ka tās ir cilvēka tiesības pēc tik grūta un sarežģīta darba mūža, kāds tas mūsu valstī ir bijis sievietei, aiziet pelnītā atpūtā agrāk un saņemt pensiju.
Sociālo un darba lietu komisijā atbalstot šo priekšlikumu, mēs Labklājības ministrijai norādījām, ka ir obligāti jāskaidro priekšlaicīgās pensionēšanās sekas, ka aprēķinātā pensija būs kopumā mazāka, jo nostrādātais laiks būs mazāks, un saskaņā ar likumu tiks izmaksāti 80% no aprēķinātās vecuma pensijas.
Turklāt mēs ceram, ka trīs gadu laikā Labklājības ministrijai būs izveidojusies sistēma subsidēto darba vietu izveidošanai pirmspensijas vecuma sievietēm, ko paredz Eiropas Savienības sociālais fonds. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve mums vēl pagaidām nespēja nosaukt konkrētu rezultātu šajā jomā.
Runājot par grozījumiem Pensiju likumā, jāatzīmē, ka Saeimā gaida visu šo grozījumu paketi, kur paredzētas arī sengaidītās piemaksas par nostrādātajiem gadiem līdz 1996.gadam un citi būtiski priekšlikumi.
Atgādināšu, ka atvērt pensiju likumu, lai novērstu trūkumus Latvijas pensiju sistēmā, bija “Jaunā laika” un Einara Repšes vadītās valdības iniciatīva. Diemžēl Labklājības ministrija šo svarīgo pensiju likuma grozījumu paketi gatavojas uz Saeimu virzīt tikai vēlā rudenī kopā ar 2006.gada budžeta projektu.
“Jaunais laiks” uzskata, ka tas nav atbalstāmi. Šī pensiju likuma grozījumu pakete ir jāskata līdz ar Saeimas darba atsākšanos septembrī, ko atbalsta arī Latvijas Pensionāru federācija, lai šo likumprojektu varētu pietiekami izdebatēt sabiedrībā.
Nodalot šo likumprojektu no budžeta paketes, stabilāka būs arī gada galvenā likumprojekta – 2006.gada budžeta – apspriešanas gaita.
Uzskatām, ka esošā koalīcija ir pietiekami stabila un stipra, lai atbalstītu racionālos priekšlikumus pensiju likumā un noraidītu neracionālos.
“Jaunais laiks” savu viedokli jau ir paudis publiski un vēlreiz centīsies pārliecināt koalīcijas partnerus.
Visbeidzot – politiskie reitingi liecina, ka “Jaunais laiks” joprojām ir vislielākā un visvairāk atbalstītā partija sabiedrībā. Mūsu reitings ir 16,9%, un tas maijā ir pat nedaudz palielinājies. Paldies jums par to, un, jūtot jūsu atbalstu, mēs joprojām esam stipri.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma nelielus grozījumus pensiju likumā, kas uz trim gadiem pagarina iespēju priekšlaicīgai pensionēšanai. Par to ir diskutēts arī jau vairākās iepriekšējās sēdēs, un mūsu frakcija iesniedza pēc būtības tieši tādu pašu priekšlikumu trīs reizes. Kā mēs konstatējām, nevis priekšlikums nebija īstais, bet iesniedzēji nebija īstie, un nevarēja būt tā, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iniciatore šādai visumā vajadzīgai lietai, uz ko aicināja daudzas pensionāru un citas sabiedriskās organizācijas.
Esam priecīgi, ka lēmums ir pieņemts, un droši vien laikus stāsies spēkā līdz 1.jūlijam.
Saeima izskatīja un otrajā lasījumā bez garām debatēm atbalstīja likumprojektu “Par dzīvokļa īpašuma tiesību piešķiršanu Andrejam Eglītim”. Pirmajā lasījumā tika izteiktas dažas kritiskas piezīmes par projekta juridisko formu. Tagad tā ir pieslīpēta, un uzskatām, ka nav nekādu šķēršļu, lai nākamo divu nedēļu laikā šis likums tiktu pieņemts.
Mazliet atšķirīgs ir mūsu uzskats par grozījumiem likumā “Par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, kas saistīts ar ļoti būtisku un sabiedrībai nozīmīgu lietu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Tomēr valsts lietotie līdzekļi, tajā skaitā tādi formulējumi kā bijušie īpašnieki, tūlītēja īpašumu ierakstīšana uz valsts vārda zemesgrāmatā, liecina, ka šajā gadījumā valdība diemžēl nav ieklausījusies daudzu juristu teiktajā un mazliet ir pārliekusi, kā saka, nūju uz otru pusi, stipri vien ignorējot Satversmē garantētās īpašnieku tiesības. Droši vien jārēķinās ar to, ka pēc šī likuma būs protesti tiesā vai Satversmes tiesā.
Šīs lietas varēja izdarīt arī juridiski korektāk un radīt mazāk problēmas svarīgaju projektam.
Turklāt ar lielu balsu vairākumu tika noraidīti kārtējie kreiso deputātu mēģinājumi grozīt pašvaldību vēlēšanu likumu, paredzot tajā tiesības nepilsoņiem vēlēt, kas ir pretrunā Satversmei. Ja jau kādam ir vēlme šīs lietas revidēt, tad būtu jāatrod Saeimā divas trešdaļas deputātu, kas ir gatavi grozīt Satversmi. Tomēr mēs paredzam, ka vismaz tuvāko 100 gadu laikā Saeimā tādu deputātu nebūs, kas gribētu šādus grozījumus izdarīt.

Šodien Saeima pieņēma vairākus svarīgus lēmumus, tomēr man gribētos parunāt par ko citu. Šodien mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniedza grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ar domu, lai novērstu nejēdzību, kas tika pieņemta vēl 1991.gadā. Šis likums par presi nosaka, ka aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefona sarunas un citu ziņojumu saturu bez adresāta vai autora piekrišanas. Saskaņā ar likumu tiek sodīta arī masu informācijas līdzekļu izmantošana, kas iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē. Tāpat aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli un tā tālāk.
Mēs uzskatām, ka šī norma jau ir novecojusi, ka tomēr vajadzētu grozīt šo likumu ar domu, ka tas attiecas uz pilsoņiem, kas bija 1991.gadā, gan arī uz mūsu tagadējiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Līdz ar to mūsu frakcija piedāvāja nomainīt šo terminu “pilsoņi” ar “personu”, lai attiecinātu to uz visām personām, kas dzīvo šeit, Latvijā. Satversmes 95.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu, bet 96.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tādējādi garantējot pamattiesību ievērošanu katrai personai neatkarīgi no pilsonības. Bet Saeimas vairākums noraidīja mūsu grozījumus šim likumam.
Nākamais likums, kuram es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Jā, tiešām mūsu frakcijas deputāti šodien kārtējo reizi piedāvāja grozīt šo likumu, lai mūsu nepilsoņiem piešķirtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šodien mēs paudām savu viedokli, ka tas attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem pavisam nesen mēs piešķīrām tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, grozot mūsu konstitūciju. Satversmi raksta deputāti, līdz ar to mums ir visas tiesības to grozīt.
Šodien vairākkārt tika pieminēts Igaunijas piemērs, kur parlaments pieņēma šādus grozījumus, piešķirot tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Līdz ar to mēs arī piedāvājām mūsu labējam vairākumam grozīt šo likumu un piešķirt nepilsoņiem, kas dzīvo šeit vairākus gadus, tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Latvijas Pirmās partijas frakcija konstruktīvi piedalījās plenārsēdē un mēģināja organizēt savu darbu kopējā Saeimas darbā.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, kas paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanas termiņu uz trim gadiem. Pirmā partija atbalstīja šo ieceri, jo uzskata, ka tā ir laba iespēja daudziem pirmspensijas vecuma cilvēkiem dažādu apstākļu dēļ, piemēram, ja viņi nevar turpināt strādāt, tomēr iztikt no tā, kas viņiem tiešām pienākas par nostrādātiem darba gadiem un par saviem nomaksātajiem nodokļiem.
Pirms likumu grozījām, veicām būtiskus aprēķinus, lai pārliecinātos, ka šie grozījumi neradīs nestabilu situāciju budžetā.
Protams, mēs arī turpināsim strādāt pie tā, lai tiktu realizēta iecere, kura tika iesniegta grozījumos pensiju likumā, kas šobrīd vēl ir Ministru kabinetā, – par to, ka katram pensionāram pienākas arī piemaksa par tiem darba gadiem, kas nostrādāti līdz 1996.gadam. Jo mēs ļoti labi saprotam, ka šie darba gadi šiem cilvēkiem nav pietiekami kompensēti.
Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja arī grozījumus tabakas realizācijas un reklāmas likumā, kas liegtu cigaretes popularizēt internetā un drukātajos medijos. Latvijas Pirmā partija balsoja par šo likumprojektu, jo smēķēšana kaitē Latvijas ekonomikai – mirst strādājoši cilvēki. Pērn pirmajā pusgadā smēķēšanas izraisīto slimību dēļ vien ir iztērēti 12 miljoni latu. Īpaši satraucoša ir augstā ikdienas smēķētāju proporcija jauniešu vidū. 2003.gadā veiktie pētījumi liecina, ka 34% skolēnu smēķē. Latvijas Pirmā partija arī atbalstīja šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu, lai noteikumi stātos spēkā pēc iespējas drīz.
Lai Saeima paspētu pieņemt līdz Jāņiem, Latvijas Pirmās partijas deputāti kopā ar koalīcijas partneriem atkārtoti iesniedza Saeimā Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz, ka par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē varēs piemērot transportlīdzekļu konfiskāciju. Tiek pastiprināti soda piemērošanas vispārīgie principi un palielināti sodi, un papildināts kodekss ar atbildību par pieļaušanu vadīt transportu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Ceļu policija atbalsta šos grozījumus, un tas viņiem ļoti palīdzēs turpmākajā darbā, lai nepieļautu to, ka satiksmes dalībnieks atļaujas traumēt citus satiksmes dalībniekus.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu. Pateicoties mūsu partijas deputāta frakcijas vadītāja Jāņa Šmita iniciatīvai, likumā tika noteikts, ka Doma baznīca un klostera ansamblis ir nacionālās nozīmes svētvieta. Tas, protams, dos daudz labāku ieskatu par to, kā Rīgas Doms ir izmantojams, apsaimniekojams un uzturams.

Pirmkārt, Tautas partija vēlas atgādināt gan saviem vēlētājiem, gan arī pārējiem pilsoņiem Latvijā, ka konsekventi iestājas par tām vērtībām, par kurām tā vienmēr ir iestājusies, proti, par vēlēšanu sistēmā iekļauto pilsoņu vēlēšanu tiesību nemainīšanu, ko paredz Satversme. Tas ir likumprojekts, kas tika iesniegts šodien Saeimā un par kuru balsoja arī Tautas partija, lai neatbalstītu vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Mūsu valstī ir radīti visi apstākļi, lai cilvēks, kurš vēlas kļūt par Latvijas pilsoni un iemantot politiskās tiesības piedalīties vēlēšanās, to varētu izdarīt. Šāds priekšlikums nekad netiks atbalstīts no Tautas partijas puses.
Par valsts pensijām. Kolēģi no citām frakcijām un partijām jau minēja, ka tas ir lēmums par labu sociālo problēmu risināšanai tiem cilvēkiem, kuri ir pirmspensionēšanās vecumā. Es tikai varētu piebilst, ka šobrīd no valsts budžeta tas prasīs apmēram vienu miljonu latu šos trīs gadus, uz kuriem ir pagarināts termiņš, kad varēs pensijā aiziet pirms laika. Tas nav īpaši liels naudas apjoms, un sociālais budžets šobrīd ir pietiekami labā administratīvā un finansiālā stāvoklī, lai varētu šo slodzi izturēt. Turklāt šīs subsidētās darbavietas ir jau divu gadu plāns, projekts Latvijā, kas labi realizējas. Tā ir zināmā mērā palīdzība tiem cilvēkiem, kuri vēlas nokļūt līdz saviem pensijas gadiem. Tas apjoms, ja kāds vēl nezina, ir minimālā alga – 80 lati, kas šobrīd noteikta valstī, kurus maksā valsts no sava budžeta. Darba devējs maksā tikai sociālā nodokļa apjomu. Un tādā veidā cilvēks turpina atrasties darba tirgū, lai arī varbūt ar mazāku algu.
Par tabakas grozījumiem. Tautas partija atkal konsekventi iestājās par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanas precizējumiem reklāmās, un mēs arī turpināsim sniegt priekšlikumus, kas šo vidi vairāk atveseļos gan pašu smēķētāju labā, gan viņu bērnu labā, gan arī to cilvēku labā, kuri nesmēķē, bet dzīvo šajā telpā, kas viņiem rada veselības pasliktinājumus.
Un visbeidzot par Radio un televīzijas likumu un Sabiedrisko raidorganizāciju likumu. 1995.gadā pieņemts iepriekšējais likums, kurš šobrīd ir spēkā, un Tautas partija uzskata, ka nepieciešams jauns tiesiskais regulējums, jo ir mainījusies situācija nozares attīstībā. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savā uzņēmuma formā, kādā viņa darbojas, vairs neatbilst Latvijas likumdošanai, Komerclikuma normām, un laika gaitā radusies nepieciešamība privāto raidorganizāciju darbību noteikt atsevišķā likumā, bet sabiedrisko raidorganizāciju darbību – savā atsevišķā likumā. Iesniegtie likumprojekti tieši to arī nosaka un paredz.
Pieņemot abus likumus, privāto darbības principu noteiks Radio un televīzijas likums un to darbību uzraudzīs un piemēros sankcijas par likuma pārkāpumiem Kultūras ministrijas pārziņā esošs departaments. Tie nebūs politiķi, bet ierēdņi, kuri darbosies, lai varētu lietot kritērijus atbilstoši likuma normām. Sods būs jāpārskata, tam ir jābūt lielākam, un arī licenču maksai, kuras izsniegs šis pats departaments, ir jābūt krietni lielākām. Arī tas būs jāpārskata, lai varētu saņemt raidīšanai frekvences.
Nepieciešams ir arī jauns Sabiedrisko raidorganizāciju likums, jo jāprecizē valsts budžeta dotāciju apjoms un piešķiršanas kārtība iespējama ilgākā stratēģijā, ne tikai vienam gadam uz priekšu, lai varētu attīstīt gan tehnoloģijas, gan arī konkurētspējīgas algas tiem cilvēkiem, kas strādā sabiedriskajā radio un televīzijā.
Reklāmas iespējas tiks saglabātas arī sabiedriskajā radio un televīzijā. Privāto prasības, ka reklāmas tirgus tiktu atstāts tikai privātajām raidorganizācijām, nav korekta prasība, jo pasaulē prakse liecina par to, ka arī sabiedriskajām organizācijām kā papildu finansējuma avots, lai būtu šo raidorganizāciju maksimāla neatkarība, tiek saglabāts arī reklāmas finansējums. Abonentmaksas šajā likumprojektā nav paredzētas, un to mēs arī nekādā gadījumā neatbalstītu.

Vispirms gribētu jūs informēt, ka 1.jūnijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa nolēma ierosināt lietu par Saeimas vēlēšanu likuma un Pilsētas domes, novadu domes un pagastu padomes vēlēšanu likuma pantu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pēc 8.Saeimas divdesmit deputātu pieteikuma.
Pieteikuma būtība ir noņemt aizliegumu kandidēt un tikt ievēlētām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes darba kolektīvos, apvienotajā padomē, kara un darba veterānu organizācijās, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, kuras ir bijušās PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu Valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Cerēsim, ka tiesas lēmums apmierinās mūsu vēlētājus.
Šodien Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā no izskatāmajiem likumprojektiem mēs gribētu pievērst uzmanību likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Mēs atbalstījām šo likumprojektu, kas pagarina līdz 2008.gada 1.janvārim personām, kurām apdrošināšanas stāžs nav bijis mazāks par 30 gadiem, tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaikus.
Diemžēl atkal valdošā koalīcija domā nevis par tautu, bet diezin par ko. Rodas iespaids, ka mūsu valsts politika ir tāda, lai samazinātu vecu cilvēku skaitu un lai to vietā valstī pieaicinātu jaunus cilvēkus no citām valstīm. Es ļoti šaubos, vai šie cilvēki būs no attīstītajām Eiropas valstīm un labvēlīgi noskaņoti pret valsti.
Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka nevajadzētu pieņemt tādu pensijas vecumu. Šobrīd mums nepastāvētu tādas problēmas, ka mums steidzami jāgroza likumi. Mēs iestāsimies turpmāk par esošā pensijas vecuma samazināšanu, jo šobrīd cilvēkiem ir reāla iespēja nenodzīvot līdz pensijai un nokļūt kapsētā taisni no darba vietas.
Es vēlētos arī dažus vārdus teikt par grozījumiem likumā “Par tabakas izstrādājumu realizāciju, reklāmas un lietošanas ierobežojumiem”. Grozījumi paredz, ka no 31.jūlija netiks atļauts reklamēt tabakas izstrādājumus presē un citos drukātajos izdevumos. Tabakas izstrādājumu reklāma preses un citos drukātajos izdevumos būs atļauta tikai izdevumos, kas paredzēti vienīgi tabakas tirdzniecības profesionāļiem.
Radioraidījumus tiks aizliegts sponsorēt komersantiem, kuru galvenā joma ir tabakas izstrādājumu ražošana un pārdošana. Tabakas ražotājiem tiks aizliegts arī sponsorēt pasākumus vai darbības, kas norisinās vairākās dalībvalstīs, vai kādā citādā veidā ir tabakas ietekme.
Ņemot vērā to, ka no 1.jūlija spēkā stājušies smēķēšanas ierobežojumi, rodas iespaids, ka visas problēmas valstī un tautas veselībā ir tabakas dēļ un tāpēc tā jāizslēdz vai jāslēdz pilnībā. Tabakas reklāmas un smēķēšanas dēļ tika paaugstinātas cenas medicīniskajiem pakalpojumiem, īpaši ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšanai.
Man liekas, ka valsts ne visai pareizi rūpējas par Latvijas tautas veselību, padarot gandrīz par neiespējamu lielākajai iedzīvotāju daļai medicīniskās palīdzības saņemšanu. No otras puses, tiek pieņemti tādi drakoniski aizliegumi.
Ja mēs gribam uzlabot veselības aprūpes sistēmu valstī un padarīt labāku tautas veselību, tad mums jāsāk ar tabaku. Ja mēs šajos jautājumos skatāmies uz Eiropas valstīm, tad mums vispirms jāpaskatās, kāda ir Eiropas valstu veselības aprūpes sistēma un iedzīvotāju dzīves līmenis.
Mūsu frakcijas deputāti atbalsta veselīgu dzīvesveidu un uzskata, ka jaunajai paaudzei jābūt veselīgai, bet aizliegumiem arī jābūt samērīgiem. Pieņemot likumus, mums jābūt prātīgiem. Mēs uzskatām, ka nevajag aizliegt tabakas reklāmu pilnībā, bet, ja to ierobežo, tad lai tā nebūtu pieejama bērniem, bet pieaugušajiem dotu iespēju pašiem izvēlēties.

Man kā ārstam un Sociālo un darba lietu komisijas loceklim gribētos pievērst uzmanību diviem jautājumiem, kas bija šodien izskatīti Saeimā.
Viens no tiem – “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kura būtība ir izmainīt atsevišķu pantu, ka minimālo algu medicīnā strādājošajiem darbiniekiem nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to mēs gribam, lai būtu zināmi spēles noteikumi. Tad, kad darbinieks zinās, cik lielu algu viņš saņems atbilstoši ieņemamajam amatam, gadījumā, ja būs izmainīta minimālā alga, līdz ar to palielināsies darbinieku alga.
Mēs ceram uz to, ka, protams, turpināsies medicīnisko darbinieku algu pilnveidošana, bet nebūs steiga, jo viss tas būs risināms pie “apaļā galda” kopā ar Veselības ministrijas darbiniekiem un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.
Otrs jautājums, kuram es gribu pievērst uzmanību, ir “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Un jūs tikko dzirdējāt no koalīcijas pārstāvjiem, kā viņi slavē sevi, ka viņi atbalstīja, ka tagad būs iespēja priekšlaicīgi aiziet pensijā un saņemt veciem cilvēkiem samazinātu pensiju, bet tomēr tā ir viena no izejām, ņemot vērā, ka depresīvajos rajonos, kur nav darba un cilvēkam, kam pāri 60 gadiem, ar viņa veselības stāvokli ir ļoti grūti atrast sev pirmspensijas vecumā darbu.
Un šis likums, es domāju, bija pieņemts, nevis pateicoties labējām koalīcijas partijām, bet pateicoties Brīvo arodbiedrību apvienībai, kas kopā ar masu mediju līdzekļiem sagatavoja akciju. Un arī Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem un Labklājības ministrijai arī rakstīja parasti pensionāri un mēģināja skaidrot to, ko mēs – Tautas saskaņas partija – gadu atpakaļ iesniedzām kā normālu priekšlikumu, lai, zinot to, ka no 2005.gada 1.jūlija vairs nebūs iespēja priekšlaicīgi aiziet pensijā, mēs jau pievērsām uzmanību, lai tad, kad koalīcija gatavos budžetu, tā varētu izdarīt atbilstošus grozījumus un ņemt to vērā.
Diemžēl, kā parasti, neskatoties uz to, ka tas ir normāls priekšlikums, bet tas ir no opozīcijas, pagājušajā gadā tas bija noraidīts, bet tagad steidzamības kārtā tomēr valdošā koalīcija to pieņēma, un paldies viņiem par sapratni. Es ceru uz to, ka tā nebūs pēdējā mūsu uzvara, tā kā bija černobiliešiem, kad mums izdevās arī palielināt viņiem pabalstu.