Ministru kabineta rīkojums Nr.388

Rīgā 2005.gada 15.jūnijā (prot. Nr.34 41.§)

Par koncepciju “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā”

1.Atbalstīt koncepcijas “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā” (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2.Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īste­nošanā.

3.Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē šādus likumprojektus:

3.1.par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pār­valdes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu;

3.2.par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pār­valdes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro atbildību;

3.3.par grozījumiem Valsts civildienesta likumā;

3.4.par grozījumiem Militārā dienesta likumā;

3.5.par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amat­personu darbībā”;

3.6.par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

3.7.par grozījumiem likumā “Par policiju”;

3.8.par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā;

3.9.par grozījumiem Robežsardzes likumā.

4.Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2005.gada 1.oktob­rim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē likumprojektu par grozī­ju­miem Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

(Ministru kabineta

2005.gada 15.jūnija rīkojums Nr.388)

Koncepcijas “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā” kopsavilkums

Pašlaik būtiskākā problēma, kas pazemina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba efektivitāti, kavē funkciju un uzdevumu izpildi un veicina personālsastāva mainību, ir atšķirīgie dienesta gaitas nosacījumi amatpersonām, kuras ieņem amatus dažādās iestādēs.

Dienesta gaitu šobrīd reglamentē vairāki normatīvie akti, kas daļēji dublē viens otru, turklāt atsevišķos gadījumos paredz atšķirīgu regulējumu.

Laikā, kad stājās spēkā Valsts civildienesta likums, amatpersonām tika piešķirts specializētā valsts civildienesta ierēdņu statuss. Iekļaujot minētās amatpersonas valsts civildienesta sistēmā, netika pilnīgi izvērtēta šo amatpersonu funkciju atbilstība ierēdņu funkcijām, kā arī īpašā nozīme sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

Piemērojot Valsts civildienesta likumu amatpersonām, kas vienlaikus ir arī specializētā valsts civildienesta ierēdņi, nācās saskarties ar dažādām normatīvo aktu interpretācijas problēmām, jo lielākā daļa likuma normu uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem attiecas tiktāl, ciktāl to nenosaka speciālie likumi.

Ņemot vērā to, ka kārtība, kādā amatpersonas saucamas pie disciplinārās atbildības, jāsaskaņo ar Administratīvā procesa likumu, un tā jānosaka īpašā likumā, nepieciešams izstrādāt likumprojektu par amatpersonu disciplināro atbildību.

Turklāt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevumi un darba režīms ievērojami atšķiras no vispārējā civildienesta iestāžu darbības. Minēto iestāžu amatpersonu darbībai raksturīga paaugstināta atbildība, arī paaugstinātas prasības pret dienesta disciplīnas ievērošanu, darbs bīstamos apstākļos un paaugstināta riska situācijās.

Iepazīstoties ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestāžu praksi disciplināratbildības jomā, konstatēts, ka attiecīgajās ārvalstu (Lietuva, Somija, Igaunija) iestādēs darbojas speciālie normatīvie akti.

Kopumā jāsecina, ka optimālai situācijas uzlabošanai precīzi jānosaka vienota Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēs strādājošo darbinieku dienesta gaitas un disciplinārās atbildības sistēma speciālo likumu līmenī.

Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija piedāvā šādu problēmas risinājumu — virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro atbildību, kā arī ar minētajiem projektiem saistītos likumprojektus par grozījumiem citos normatīvajos aktos, vienlaikus paredzot, ka attiecīgie darbinieki tiek izslēgti no valsts civildienesta.

Problēmas risinājums finansiāli neietekmē valsts budžetu.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons