Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11

Rīgā 2005.gada 30.maijā

Grozījumi Satiksmes ministrijas 2003.gada 25.augusta noteikumos Nr.19 “Latvijas jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 26. panta otro daļu

Izdarīt Satiksmes ministrijas 2003. gada 25. augusta noteikumos Nr.19 “Latvijas jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas noteikumi” šādus grozījumus:

1. Svītrot noteikumu 3. punktā vārdus “bezpeļņas organizācijas”.

2. Izteikt noteikumu VI nodaļas 3. apakš­nodaļu šādā redakcijā:

“3. Ārvalstī izdota kompetences sertifikāta atzīšana

3.1. Vispārīgie jautājumi

51. Kuģa kapteinim vai virsniekam, kuram ir derīgs ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts kompetences sertifikāts un tā apstiprinājums, Jūrnieku reģistrs izsniedz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu (7. pielikums). Atzīti tiek tikai Konvencijas dalībvalstī izsniegti kompetences sertifikāti.

51.¹ Atbilstoši Konvencijas I/10 noteikuma prasībām, ārvalstī izsniegts kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājums citas ārvalsts izsniegtam kompetences sertifikātam nav pamats šā sertifikāta atzīšanai Latvijas Republikā.

51.² Nepieciešamības gadījumā Jūrnieku reģistrs var atļaut jūrniekam, kam ir ārvalstīs izsniegti attiecīgie kvalifikācijas dokumenti un kurš ir iesniedzis šo noteikumu 52. punktā norādītos dokumentus atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai Jūrnieku reģistrā, ieņemt amatu uz Latvijas karoga kuģa uz laiku līdz trim mēnešiem, izņemot radio sakaru speciālistus, kam šādu atļauju var izsniegt tikai Radiosakaru Reglamentā paredzētajos gadījumos. Tādā gadījumā dokumentu pieņēmējs jūrniekam izsniedz izziņu par attiecīgu dokumentu pieņemšanu (8.pielikums).

52. Ārvalsts izsniegta kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma saņemšanai Jūrnieku reģistrā iesniedz:

52.1. iesniegumu;

52.2. attiecīgā kompetences sertifikāta un tā apstiprinājuma kopijas;

52.3. medicīnas sertifikāta kopiju.

52.¹ Ārvalstīs sertificēti kapteiņi, vecākie stūrmaņi, vecākie mehāniķi, kā arī otrie mehāniķi (kuģa mehāniķis, pēc amata nākošais aiz vecākā mehāniķa), kuri pretendē uz kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājuma saņemšanu, apliecina zināšanas par Latvijas Republikas tiesību normām jūrniecības nozarē.

53. Satiksmes ministrija informē Konvencijas dalībvalstis, kuras kompetences sertifikātu Latvijas Republikā var atzīt, par būtiskām izmaiņām jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā.

3.2. Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu kompetences sertifikātu atzīšana

54. Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta kuģa kapteiņa, virsnieka un radiooperatora kompetences sertifikāta atzīšanu veic atbilstoši Konvencijas I/10 noteikumam un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

54.¹ Jūrnieku reģistrs var izdot sertifikāta apstiprinājumu Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu iekšējo ūdensceļu kuģošanas sertifikātam pēc tā autentiskuma pārbaudes. Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu kuģu personāla sertificēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

3.3. Valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, izdotu kompetences sertifikātu atzīšana

55. Valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ir Konvencijas dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts) kapteinim, virs­niekam un radiooperatoram izsniegtu kompetences sertifikātu atzīst, ievērojot Konvencijas I/10 noteikumu un šo noteikumu prasības.

55.¹ Jūrnieku reģistrs izsniedz atzīšanas apstiprinājumu trešās valsts izsniegtam kompetences sertifikātam, ja Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru šo valsti ir atzinusi un tā iekļauta atzīto trešo valstu sarakstā, kuru publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

56. Ja plāno atzīt trešās valsts, kura vēl nav atzīta atbilstoši šo noteikumu 55.¹ punktam, izsniegtu kompetences sertifikātu, Satiksmes ministrija iesniedz Eiropas Komisijai pieprasījumu par šīs trešās valsts atzīšanu. Ja Eiropas Komisija trīs mēnešu laikā nepieņem lēmumu par šīs trešās valsts atzīšanu, Satiksmes ministrija ir tiesīga vienpusēji atzīt trešās valsts izsniegtos kompetences sertifikātus līdz brīdim, kad Eiropas Komisijas lēmums ir pieņemts.

57. Satiksmes ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju par atbilstoši šo noteikumu 55.¹ punktam atzīto trešo valsti, kas neievēro Konvencijas prasības, un informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, ja plāno atsaukt trešās valsts izsniegta kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu.

58. Satiksmes ministrija ir tiesīga papildus novērtēt trešās valsts konkrētas izglītības mācību iestādes, atbilstoši Kodeksa A-I/6 daļas noteikumiem.”

3. Izteikt noteikumu 103. punktu šādā redakcijā:

“103. Ro–ro pasažieru kuģa jūrniekiem pirms pienākumu pildīšanas uzsākšanas sekmīgi jānokārto apmācības kursus, atbilstoši amatam, pienākumiem un atbildībai:

103.1. kapteiņi, virsnieki un tie kuģa apkalpes locekļi, kuri nozīmēti palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, iziet nekontrolējama pasažieru pūļa vadības apmācību, atbilstoši Kodeksa A-V/2 daļas 1. punktam;

103.2. kapteiņi, virsnieki un apkalpes locekļi, kam ir specifiski pienākumi un atbildība uz ro-ro pasažieru kuģiem, iziet ro-ro pasažieru kuģu iepazīšanas apmācību, atbilstoši Kodeksa A-V/2 daļas 2. punktam;

103.3. personāls, kas apkalpo pasažierus kuģu pasažieru telpās, iziet papildus drošības apmācību, atbilstoši Kodeksa A-V/2 daļas 3.punktam;

103.4. kapteiņi, vecākie stūrmaņi, vecākie un otrie mehāniķi un tie apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru uzkāpšanu uz kuģa un izkāpšanu, par kravas iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu vai par kuģa korpusa hermetizāciju, iziet apmācību pasažieru, kravas drošībā un kuģa korpusa ūdensnecaurlaidības kontrolē, atbilstoši Kodeksa A-V/2 daļas 4.punktam;

103.5. Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru drošību avārijas situācijās, iziet cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadīšanas kursus, atbilstoši Kodeksa A-V/2 daļas 5.punktam.”

4. Izteikt noteikumu 105. punktu šādā redakcijā:

“105. Pasažieru kuģu (kuģi, kuri nav paredzēti vairāk kā divpadsmit pasažieru pārvadāšanai komercdarbības nolūkā), kas neatbilst ro–ro pasažieru kuģiem, jūrnieki iziet atbilstošus apmācības kursus:

105.1. apkalpes locekļi, kuri nozīmēti palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, iziet nekontrolējama pasažieru pūļa vadības apmācību, atbilstoši Kodeksa A-V/3 daļas 1.punktam;

105.2. kapteiņi, virsnieki un apkalpes locekļi, kam ir specifiski pienākumi un atbildība uz pasažieru kuģiem, iziet sagatavošanu, atbilstoši Kodeksa A-V/3 daļas 2.punktam;

105.3. personāls, kas apkalpo pasažierus kuģu pasažieru telpās, iziet papildus drošības apmācību, atbilstoši Kodeksa A-V/3 daļas 3.punktam;

105.4. kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi un tie apkalpes locekļi, kuri ir tieši atbildīgi par pasažieru uzkāpšanu uz kuģa un izkāpšanu, iziet apmācību pasažieru drošībā, atbilstoši Kodeksa A-V/3 daļas 4. punktam;

105.5. kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un apkalpes locekļi, kuri ir atbildīgi par pasažieru drošību avārijas situācijās, iziet cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadīšanas kursus, atbilstoši Kodeksa A-V/3 daļas 5.punktam.”

5. Papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 2005. gada 8. marta direktīvas 2005/23/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra direktīvas 2003/103/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni.”

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš