ES finanšu perspektīva ir daudzgadu izdevumu plāns, kas finansiālā veidā izsaka ES politikas prioritātes. Tā ir vienošanās starp dažādām ES institūcijām par galvenajām prioritātēm un izdevumu griestiem konkrētā laika periodā. Ikgadējā ES budžeta summas katrā pozīcijā nedrīkst pārsniegt šos finanšu perspektīvā noteiktos izdevumu griestus.
Finanšu perspektīvas pieņemšana nozīmē, ka ES izdevumi būs paredzamāki, tātad būs atvieglota ikgadējā budžeta pieņemšana un vairākus gadus ilgstošu projektu un programmu izdevumu plānošana. Tomēr saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputāta Valda Dombrovska teikto finanšu perspektīvas pieņemšana nav obligāta – ES ikgadējo budžetu apstiprināšana ir iespējama arī bez finanšu perspektīvas ilgākam laikposmam, taču tas nozīmē apgrūtinātu izdevumu plānošanu un vienošanos par to lielumu. Tātad finanšu perspektīvas pieņemšana sniedz lielāku noteiktību gan ES institūcijām, gan dalībvalstīm, gan citām ieinteresētajām pusēm, tajā skaitā reģioniem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lauksaimniekiem u.c.

Kādas ir līdzšinējo finanšu plānu prioritātes

Pirmais finanšu plāns aptvēra 1988.–1992.gada periodu un koncentrējās uz iekšējā tirgus izveidi un kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Šajā laikā strukturālo fondu apjoms dubultojās.
1993.–1999.gada finanšu plānā tika akcentēta kopējās lauksaimniecības politikas reforma, ieviešot tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kā arī radīts kohēzijas fonds, no kura atbalstu saņem valstis, kurās labklājība ir zem noteiktā līmeņa.
Pašreizējie ES izdevumi tiek lēsti saskaņā ar apstiprināto 2000.–2006.gada finanšu plānu, kura galvenā prioritāte bija Savienības paplašināšanās.

Ko piedāvā jaunais finanšu plāns?

Komisijas ierosinātajā finanšu perspektīvā 2007.–2013.gadam galvenā prioritāte ir padarīt ES par konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītu ekonomiku, kurā norisinās ilgtspējīga izaugsme. Nozīmīga ir arī ES dabas resursu, lauksaimniecības, zvejniecības un vides saglabāšana, kā arī laba pārvaldība. Viens no plāna mērķiem ir turpināt jauno dalībvalstu integrāciju Savienībā un uzņemt Bulgāriju un Rumāniju, attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un nostiprināt ES kā globālā partnera lomu pasaulē.
Procentuāli lielākā naudas daļa tiktu veltīta dabas resursu saglabāšanai un pārvaldībai, kohēzijai, izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī konkurētspējas palielināšanai. Ievērojamākais finansējuma pieaugums laikā starp 2006. un 2013.gadu paredzams ES konkurētspējas palielināšanai.

Cik daudz dot naudas?

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi noteikt maksājumu griestus 1,14 procentu apmērā no ES nacionālā ienākuma (NKI), bet sešas ES galvenās donorvalstis vēlas šos griestus samazināt līdz vienam procentam. Naudas izteiksmē atšķirība starp šiem diviem piedāvājumiem ir vairāk nekā 100 miljardi eiru. Pašreizējais Luksemburgas prezidentūras piedāvājums ir maksājumu griestus noteikt kompromisa līmenī – 1,06 procenti no ES NKI, kas ir 871 miljards eiru.
Jāuzsver, ka šie piedāvājumi ir maksimālās saistības, kam dalībvalstis piekritušas. Reālie maksājumi no ES ikgada budžetiem vienmēr ir zemāki. Piemēram, finanšu plānā noteiktie maksājumu griesti 2005.gadam ir 1,08 procenti no ES NKI, bet pieņemtajā šā gada budžetā – viens procents.
Atšķirības starp maksimālajām saistībām un budžeta maksājumiem tiek skaidrotas ar to, ka ne visi maksājumi notiek konkrētajā gadā. Daudzi projekti ilgst vairākus gadus, tāpēc ne visi maksājumi tiek saņemti konkrētā gada laikā, bet arī vēlāk projektu īstenošanas gaitā. Reālie maksājumi mēdz aizkavēties un aizņem vairāk laika, bet maksimālās saistības pieaug, tāpēc aizvien palielinās atšķirība starp maksimālo saistību summu un reālo maksājumu summu.

Vai saglabāt Lielbritānijai atlaidi?

Kā atzīst ES līderi, nopietnākās problēmas tuvāko dienu sarunās varētu sagādāt vienošanās par to, vai saglabāt Lielbritānijai līdz šim piešķirto atlaidi. Atlaides mehānisms tika izveidots 1984.gadā, kad Lielbritānijas labklājība, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija zem vidējā ES līmeņa. Kopš 1985.gada Lielbritānija saņēmusi atlaidi, kuras vidējais apjoms laikā starp 1997. un 2003.gadu bija vidēji 4,6 miljardi eiru gadā. Šī summa bija jāsedz citām dalībvalstīm. Tā kā atlaides lielums tiek aprēķināts proporcionāli maksājumiem, tā pieaug tad, kad pieaug maksājumi. Rezultātā Lielbritānija maksā tikai vienu trešdaļu no papildu izdevumiem, piemēram, par paplašināšanos.
Tā kā Lielbritānija šobrīd ir viena no pārtikušākajām ES dalībvalstīm, citas iebilst pret tai piešķirto atlaidi. Šā iemesla dēļ EK ierosinājusi izveidot vispārēju atlaižu mehānismu, kas labos nelīdzsvarotību starp neto maksātājiem un neto saņēmējiem. Mehānisms sāks darboties, ja neto maksājumi pārsniegs 0,35 procentus no valsts NKI – 66 procenti no šiem maksājumiem tiks atlīdzināti. Tomēr kopējās atlaides nedrīkstēs pārsniegt 7,5 miljardus eiru gadā.
Gaidāms, ka Lielbritānija varētu nepiekrist atlaižu kārtības maiņai. Tas nozīmē, ka finanšu perspektīva netiks apstiprināta, jo tai vajadzīga vienbalsīga piekrišana.

Kas notiks, ja nepieņems?

Pašreizējais finanšu plāns beigsies 2006.gada beigās. Līdz ar to izbeigsies finansējums vairākumam īstenoto programmu. Lai tās turpinātu darboties vai lai sāktu jaunas programmas, jau laikus ir jāapstiprina finanšu plāns. EK brīdina, ka, lai sagatavotu juridisko pamatu vairākgadu programmām dažādās jomās, nepieciešami 12 līdz 18 mēneši. Lai programmu darbība neapstātos, finanšu perspektīva jāapstiprina pēc iespējas drīzāk. Pretējā gadījumā aizkavēsies naudas nokļūšana līdz ES iedzīvotājiem. Ja dalībvalstis vispār nespēs vienoties par finanšu plānu, tām būs apgrūtināta vienošanās par ikgadējiem budžetiem, un visticamāk, netiks ņemtas vērā jaunās prioritātes un vajadzības.

Ieva Ušča
(Pēc EK materiāliem)