Palielinās finansējumu invalīdu rehabilitācijai

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 13.jūnijā, akceptēja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem. Galvenais mērķis – uzlabot rehabilitācijas iespējas, iespēju robežās palīdzot cilvēkam nekļūt par invalīdu. Ja tas nav iespējams pilnībā, jādara viss, lai darbspējīgs invalīds iekļautos darba tirgū. Pamatnostādnes arī paredz atteikšanos no trešās invaliditātes grupas (cilvēki ar dzirdes traucējumiem, vieglām vispārējām saslimšanām).

Valstī šobrīd ir aptuveni 120 tūkstoši invalīdu, un tas ir ļoti daudz Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Labklājības ministre Dagnija Staķe žurnālistiem norādīja, ka mūsu valstī šobrīd ir aptuveni 120 tūkstoši invalīdu, un tas ir ļoti daudz. Latvija nevar atļauties tik daudz invalīdu, tādēļ turpmāk jādomā par finansējuma palielināšanu rehabilitācijas pasākumiem, kas veicinātu cilvēku atgriešanos normālā dzīvē. Ministre uzsvēra, ka koncepcija neparedz atņemt invaliditāti tiem cilvēkiem, kam tā jau piešķirta. Tomēr nākotnē iecerēts pievērst lielāku uzmanību pasākumiem, kas palīdzētu atgriezties normālā dzīvē cilvēkiem, kuri guvuši traumas, bet tās netraucē viņiem strādāt. Apsvērtas iespējas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem piešķirt daļu finansējuma invalīdu pēctraumas rehabilitācijas pasākumiem, kā arī darba vietu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām subsidēšanai.
LM izstrādātais invaliditātes politikas dokuments paredz atstāt tikai divas invaliditātes grupas, par pamatkritēriju nosakot cilvēka darbspēju zaudējumu procentos – no 50% līdz 100%. Nedzirdīgajiem plānots invaliditāti noteikt no 45% darbspēju zaudējuma.
Izstrādātās politikas stratēģija vērsta uz to, lai novērstu cilvēka nonākšanu invalīda statusā, kā arī lai sekmētu invalīdu iekļaušanu sabiedrībā, palīdzot nodrošināt viņiem darba iespējas. Pamatnostādnes paredz arī pilnveidot medicīnisko rehabilitāciju, kā arī izveidot rehabilitācijas sistēmu pašvaldībās. Šim nolūkam jāizstrādā atsevišķs rehabilitācijas likums, norāda dokumenta autori.
Pamatnostādnes arī paredz noteikt nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuros vismaz puse darbinieku ir invalīdi, kā arī divkāršot neapliekamo minimumu strādājošajiem invalīdiem. Pamatnostādņu autori uzskata, ka jāizstrādā īpašs invalīdu nodarbinātības likums. Iecerēts arī noteikt īpašu tiesisko statusu cilvēkiem ar draudošu invaliditāti un atbalstīt viņu ārstēšanos un rehabilitāciju. LM uzsver, ka jauninājumi invaliditātes noteikšanā neskars esošos invalīdus un attieksies tikai uz tiem cilvēkiem, kuriem invaliditāti pirmoreiz noteiks pēc jaunās sistēmas stāšanās spēkā. Pamatnostādņu īstenošanai nākamgad vien būtu nepieciešami gandrīz 6,5 miljoni latu, bet aiznākamgad – vairāk nekā 10 miljoni latu.
Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” prezidents Ivars Balodis, kurš arī piedalījās pamatnostādņu izstrādē, tapušo dokumentu vērtē atzinīgi. Taču viņš “Latvijas Vēstnesim” īpaši uzsvēra, ka aizvien jāattīsta alternatīvie pakalpojumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un jānodrošina reāls finansējuma pieaugums rehabilitācijai. Atteikšanos no trešās invaliditātes I.Balodis vērtē kā konceptuāli pareizu, ja vien šiem cilvēkiem tiks nodrošinātas darba iespējas. “Apeirons” solīja rūpīgi sekot līdzi pamatnostādņu ieviešanai, raugoties, lai invalīdi patiešām saņem visu, ko paredz izstrādātais dokuments.

“LV” informācija