Uzturoties vizītē Minhenē

9.jūnijā uzstājoties ar goda viešņas runu Minhenes 4.ekonomikas sammitā, kas veltīts Lisabonas stratēģijas procesa izvērtējumam, Valsts prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) ir saskārusies ar krīzi. ES nav varējusi nonākt tik tālu, lai pusceļā uz izvirzīto mērķi – kļūt par dinamiskākās izaugsmes ekonomiku pasaulē 2010.gadā – jau būtu veikusi visus obligātos priekšnoteikumus, jo reformu īstenošana daudzās ES dalībvalstīs ir bijusi drīzāk nosacīta un rezultāti nedod gandarījumu.
Lai ES būtu konkurētspējīga iepretim citiem pasaules reģioniem, ir nepieciešams nemitīgs un pieaugošs ieguldījums pētniecībā, izglītībā un tehnoloģijās, sacīja prezidente. Pēc viņas vārdiem, pašu Eiropas iedzīvotāju vidū pieaug neapmierinātība ar ekonomiskās izaugsmes lēno tempu, bezdarbu un citām problēmām, kuru cēlonis bieži ir pārāk augstais sociālais nodrošinājums, kas uzņēmējus veicina meklēt darbaspēku citās pasaules valstīs. “Tomēr katrai krīzei ir divi interpretācijas veidi. Viens ir “briesmas”, otrs – “iespēja”. Man šķiet, ka mums ir nepieciešamas debates par to, kas īsti Eiropas Savienība ir un par ko tā iestājas, lai mēs varētu virzīties uz priekšu un krīzi pārvērst iespējā.”
Prezidente akcentēja, ka ES ir jātiek skaidrībā ar paradoksu, ka ES nozīmīgie sasniegumi ir padarījuši eiropiešus par savu sasniegumu upuriem, uzsverot, ka Eiropai ir pienācis laiks izstrādāt jaunu savstarpēju vienošanos par Eiropas Savienības nākotni un pārvaldi, un padarīt šīs idejas saprotamākas un pieejamākas tās pilsoņiem. Pirmo reizi, norādīja V.Vīķe-Freiberga, eiropiešiem ir iespēja veidot vienotu kontinentu, kas nebūtu balstīts uz spēku vai bruņotu sacensību, bet gan uz pašu cilvēku brīvu gribu.
Valsts prezidente gan brīdināja, ka Eiropas Savienība nekādā gadījumā nedrīkst noslēgties slēgtā klubā, bet gan tās veiksmīgu attīstību nodrošina atvērtība pret visām valstīm Eiropā, kas vēlas aizsargāt demokrātijas vērtības, tāpēc ES nedrīkst taupīt centienus Eiropas Kaimiņu iniciatīvā. “To darot, ES atbalstīs pilsonisku sabiedrību stiprināšanos, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, nevalstiskās organizācijas un cilvēktiesību cīnītājus, piemēram, tādās valstīs kā Ukrainā, Gruzijā vai Baltkrievijā, kas ir pēdējā autoritārā diktatūra Eiropā.” Viņa aicināja eiropiešus, kas šobrīd bauda brīvības un demokrātijas vērtības, būt par “cerības bāku tiem cilvēkiem daudzās citās pasaules valstīs, kur šīs vērtības joprojām ir tikai sapnis”.
Prezidente pauda ticību eiropeisko vērtību nākotnei un neatgriezeniskumam: “Esmu pārliecināta, ka Francijas, Nīderlandes un Eiropas iedzīvotāji kopumā nav atteikušies no Eiropas ideāliem, kas veido Eiropas Savienības pamatu. Viņi nav atteikušies no plurālisma, iecietības, taisnīguma, solidaritātes, nediskriminācijas un dzimumlīdztiesības. Viņi nav atteikušies no redzējuma par pastāvīgu izaugsmi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, cenu stabilitāti, bezdarba izskaušanu un cieņu pret apkārtējo vidi, kas ir iekļauts Eiropas konstitūcijā un kas veido daļu no Lisabonas stratēģijas. Viņi nav atteikušies no brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas ievērošanas, tāpat kā no brīva un taisnīga tirgus.”
Noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība ANO dibināšanas 60.gadskārtā valstīm vienoties par ANO reformu īstenošanu, atrodot nepieciešamo kompromisu par spīti dažiem jūtīgiem jautājumiem.
Minhenes ekonomikas sammits uz diskusiju par Eiropai būtiskiem jautājumiem katru gadu pulcina zinātniekus, lēmumu pieņēmējus politikā, rūpniecībā un finanšu jomā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 10.jūnijā Minhenē tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komisijas vadītāju Elmāru Broku. V.Vīke-Freiberga apsveica EP klajā laisto deklarāciju par Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienu, kurā atzīmēts, ka daļai Eiropas pēc nacisma sagrāves nebija iespējas baudīt brīvību. E.Broks sacīja prezidentei, ka Eiropas Parlamentam bija jāpauž skaidra un nepārprotama nostāju šajā vēstures izpratnes jautājumā, kas ir tik būtisks jaunās vienotās Eiropas nākotnei, kurā ES apvieno suverēnas valstis.
Abas puses apspriedās par Eiropas konstitucionālā līguma nākotni, esot vienisprātis, ka ir jāanalizē iemesli un jārod vienošanās par tālāko līgumā pausto ideju gaitu.
Liela uzmanība tika pievērsta Eiropas konkurētspējas jautājumiem, atzīmējot Eiropas vērtību nozīmi, padziļinātu sarunu ar eiropiešiem par nākotni un elastību globālajā situācijā kā būtiskus elementus konkurētspējas nodrošināšanā. Prezidente arī uzsvēra, ka daudz pūļu jāveltī, lai ES principi par brīvu darbaspēka un pakalpojumu kustību iemiesotos dalībvalstu praksē. Atzinīgi tika vērtēta prezidentes runa Minhenes 4.ekonomikas sammitā, kurā plašāk tika pausta Latvijas nostāja attiecībā uz Eiropas nākotni.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 10.jūnijā Minhenē tikās ar Bavārijas federālās zemes Ministru prezidentu Edmundu Štoiberu, lai pārrunātu Latvijas un Bavārijas federālās zemes divpusējo sadarbību, kā arī Eiropas aktuālākos jautājumus. Abas puses pauda gandarījumu, ka kopš Valsts prezidentes valstsvizītes Vācijā, kuras laikā viņa apmeklēja arī Bavārijas zemi, sadarbība starp Latviju un šo zemi paplašinājusies dažādās jomās. Bavārijas Ministru prezidents arī augstu novērtēja Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi, kas ļāvusi Latvijai īsā laikā pārvarēt daudzas reformas un panākt attīstību dažādās dzīves sfērās.
Liela uzmanība sarunā pievērsta Eiropas vēstures un nākotnes jautājumiem. E.Štoibers atzinīgi novērtēja Valsts prezidentes lēmumu 9.maijā apmeklēt Maskavu, kā arī atzīmēja, ka Ribentropa–Molotova pakts ir sadalījis Eiropu un Latvijai pēc Otrā pasaules kara nebija iespēju būt brīvai valstij.
Pārrunājot aktuālos notikumus Eiropā, abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešams analizēt noskaņojumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī meklēt jaunus veidus, kā valstīm vienoties par ES attīstības jautājumiem, kā arī rast jaunu emocionālo piesaisti Eiropas idejai iedzīvotāju vidū. Sarunas partneri bija vienisprātis par to, ka gaidāmajai ES galotņu sanāksmei 15. un 16.jūnijā Briselē ir jāsniedz redzējums par to, kādu risinājumu rast Eiropas konstitucionālā līguma nākotnei. Prezidente uzsvēra, ka jaunās ES valstis un to iedzīvotāji ir partneri pārējām ES valstīm, nevis konkurence globālajā pasaulē, kur pastāv daudz lielāka sacensība starp Eiropu un citiem pasaules reģioniem. Pēc prezidentes teiktā, viens no Eiropas spēka punktiem ir atbalstīt tās valstis ES tuvumā, kas tiecas uz demokrātisku attīstību, uz tām vērtībām, kas ir ES pamatā. Šo valstu skaitā ir Gruzija, Moldova, Ukraina un citas.

Valsts prezidenta preses dienests