ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības turpmāko finansēšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.06.2005., Nr. 92 https://www.vestnesis.lv/ta/id/110147
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Eiropas Savienības turpmāko
finansēšanu
Eiropas Komisija apsveic Eiropas Parlamenta 8.
jūnija ziņojumu par finanšu plānu 2007.–2013. gadam. Apstiprinot Eiropas Parlamenta
deputāta Reimera Bēges ziņojumu, Eiropas Parlaments ir paudis atbildīgu attieksmi pret
Eiropas Savienības (ES) finansēm. Ziņojums tiks ņemts par pamatu Eiropas Parlamenta
nostājai drīzajās sarunās par Institūciju nolīgumu, kuras risināsies ES trīs
galveno institūciju starpā un kurās tiks galīgi noteikti finansējuma apmēri.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Eiropas Parlaments ir uzņēmies līdera lomu un izrādījis dziļu izpratni, pirmajā vietā ierindojot ES politiskās vajadzības. Mēs respektējam Parlamenta locekļu veikumu šajā jomā un ar gandarījumu piezīmējam, ka viņi atbalsta tāda paša mēroga budžetu, kādu piedāvājusi Eiropas Komisija. Lai gan mēs neesam vienisprātis visos sīkumos, vērojama ievērojama saskaņa ar novērtējumu, ko politiskajām vajadzībām devusi Eiropas Komisija. Ceru, ka dalībvalstis spēs sekot šim paraugam un līdzsvaros resursus un prasības, nevis uzliks patvaļīgus ierobežojumus. Skaidrs, ka sarunu nobeiguma fāzē šim ziņojumam ir liela nozīme. Šajā sakarā man jāuzsver, ka vienošanās par finansiālo plānu ir būtiski svarīga Eiropas Savienības sekmīgai funkcionēšanai.”
Eiropas Parlaments ir piedāvājis nelielus grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā. Kopējo izdevumu summai saistību daļā būtu jāatbilst 1,18 % no ES-27 nacionālā kopienākuma, nevis 1,21 %, kas minēti Eiropas Komisijas priekšlikumā. Eiropas Parlamenta locekļi ir centušies dot priekšroku dažām jomām – pilsonībai, brīvībai, drošībai, tiesiskumam un ES ārējām attiecībām. Ir samazināti konkurencei un izaugsmei atvēlamie līdzekļi, lai gan tās ir vienas no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Eiropas Parlaments ir uzņēmies līdera lomu un izrādījis dziļu izpratni, pirmajā vietā ierindojot ES politiskās vajadzības. Mēs respektējam Parlamenta locekļu veikumu šajā jomā un ar gandarījumu piezīmējam, ka viņi atbalsta tāda paša mēroga budžetu, kādu piedāvājusi Eiropas Komisija. Lai gan mēs neesam vienisprātis visos sīkumos, vērojama ievērojama saskaņa ar novērtējumu, ko politiskajām vajadzībām devusi Eiropas Komisija. Ceru, ka dalībvalstis spēs sekot šim paraugam un līdzsvaros resursus un prasības, nevis uzliks patvaļīgus ierobežojumus. Skaidrs, ka sarunu nobeiguma fāzē šim ziņojumam ir liela nozīme. Šajā sakarā man jāuzsver, ka vienošanās par finansiālo plānu ir būtiski svarīga Eiropas Savienības sekmīgai funkcionēšanai.”
Eiropas Parlaments ir piedāvājis nelielus grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā. Kopējo izdevumu summai saistību daļā būtu jāatbilst 1,18 % no ES-27 nacionālā kopienākuma, nevis 1,21 %, kas minēti Eiropas Komisijas priekšlikumā. Eiropas Parlamenta locekļi ir centušies dot priekšroku dažām jomām – pilsonībai, brīvībai, drošībai, tiesiskumam un ES ārējām attiecībām. Ir samazināti konkurencei un izaugsmei atvēlamie līdzekļi, lai gan tās ir vienas no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm.