Par valsts atbalsta politikas reformu pieciem gadiem izaugsmes, darba vietu izveides un kohēzijas veicināšanai

Eiropas Komisijas nupat pieņemtajā Valsts atbalsta rīcības plānā ir izklāstīti pamatprincipi visaptverošai valsts atbalsta noteikumu un procedūru reformai nākamajiem pieciem gadiem. Eiropas Komisija jo īpaši paredzējusi izmantot Eiropas Kopienas līguma noteikumus par valsts atbalstu, lai sekmētu dalībvalstu ieguldījumu Lisabonas stratēģijā, koncentrējot atbalstu uz Eiropas Savienības (ES) rūpniecības konkurētspējas uzlabošanu un pastāvīgu darba vietu izveidi (vairāk atbalsta pētniecībai un attīstībai, jauninājumiem un riska kapitālam maziem uzņēmumiem), sociālās un reģionālās kohēzijas nodrošināšanu un komunālo pakalpojumu uzlabošanu. Eiropas Komisijas mērķis ir arī procedūru racionalizācija un vienkāršošana, lai noteikumi kļūtu skaidrāki un samazinātos paziņotā atbalsta apjoms, kā arī lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu. Interesenti tiek aicināti iesniegt atsauksmes attiecībā uz rīcības plānu līdz 15.septembrim; pēc šā datuma tiks sniegti sīki izstrādāti reformas priekšlikumi.
Konkurences komisāre Nēlī Krusa komentēja: “Rīcības plānā izklāstīto valsts atbalsta reformu mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm skaidru, visaptverošu un prognozējamu satvaru, lai tās varētu sniegt valsts atbalstu, kas sekmē kohēziju, konkurētspēju un augstu sadzīves pakalpojumu kvalitātes līmeni. Bet pirms konkrētu priekšlikumu sniegšanas es vēlos redzēt rezultātus pēc uzņēmējdarbības, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvju plašajām pārrunām.”
Valsts atbalsta rīcības plāna pamatā ir šādi elementi:
– valsts atbalsts, kas ir mazāk destruktīvs, bet kura mērķi ir labāk izstrādāti, atbilstīgi Padomes atkārtotajām deklarācijām, lai valsts nauda tiktu efektīvi izmantota Eiropas Savienības iedzīvotāju labā, uzlabojot ekonomikas efektivitāti, panākot lielāku izaugsmi un pastāvīgas darba vietas, sociālo un reģionālo kohēziju, uzlabojot vispārējas ekonomiskās intereses pakalpojumus, ilgtspējīgu attīstību un kultūras daudzveidību;
– pilnveidotāka saimnieciskā pieeja, lai mazāk destruktīvu atbalstu varētu vieglāk un ātrāk apstiprināt, jo īpaši gadījumos, kad no finanšu tirgiem nauda nav tik vienkārši pieejama, un lai Eiropas Komisija koncentrētu savus resursus gadījumiem, kad iespējami nopietnāki konkurences un tirdzniecības traucējumi;
– vienkāršākas un efektīvākas procedūras, noteikumu labāka piemērošana, augstāks paredzamības līmenis un labāka pārredzamība. Piemēram, pašlaik dalībvalstīm ir jāziņo Eiropas Komisijai par valsts subsīdiju lielāko daļu, ko tās vēlas sniegt. Eiropas Komisija ierosina attiecībā uz vairākiem pasākumiem noteikt atbrīvojumu no šā paziņošanas pienākuma un vienkāršot procedūras;
– dalīta atbildība starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm: Eiropas Komisija nevar uzlabot valsts atbalsta noteikumus un praksi bez efektīva dalībvalstu atbalsta un to stingras apņemšanās veikt savu paziņošanas pienākumu attiecībā uz jebkuru paredzēto atbalstu un pienācīgi īstenot noteikumus.