
Olafs Brūvers Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Diāna Šmite Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Iepazīstinot ar VCB ikgada darba ziņojumu un izvērtējot biroja veikumu desmit gadu darbības šķērsgriezumā, O.Brūvers lielāko gandarījumu pauž par to, ka birojs sevi apliecinājis kā cilvēktiesību eksperts. Pašlaik VCB padomu lūdz dažādas valsts un pašvaldības institūcijas. “Esam kļuvuši par institūciju, kuru respektē,” rezumē VCB direktors.
Problēmas nomaina problēmas
Gadu gaitā mainījusies izskatāmo sūdzību tematika un dinamika.
Sākotnēji viena no raksturīgākajām sūdzību grupām bija par to, ka netiek
nodrošināta savlaicīga un taisnīga tiesa, piemēram, ilgi jāgaida līdz spriedumam.
Tagad tādu ir mazāk. Pēdējos gados, piemēram, samazinājušās arī ar migrācijas
jautājumiem saistītas sūdzības – par vīzām, uzturēšanās atļaujām,
militārpersonu izbraukšanas vai izraidīšanas un tamlīdzīgiem jautājumiem. VCB savas
darbības pirmajos gados saņēma daudz šādu sūdzību. “Tie bija ļoti grūti laiki.
Tagad situācija kļūst arvien sakārtotāka,” uzskata O.Brūvers.
Sūdzību tematika un dinamika desmit gados īpaši nav mainījusies
vienā cilvēktiesību laukā – sociālajās un ekonomiskajās tiesībās. Pabalsti,
pensijas, invaliditātes jautājumi, tiesības uz mājokli, sociālās palīdzības
sniegšana pašvaldībās u.tml. – tas viss jau gadiem ilgi ir VCB darba
dienaskārtībā. Pēdējos gados gan to skaits lēnām sācis sarukt. Šīs sūdzību
grupas iemesliem pamatā ir trūkums un nabadzība.
Trūkuma dēļ tiek pārkāptas arī tiesības uz taisnīgu tiesu. “Satversme garantē
ikvienam cilvēkam taisnīgu un savlaicīgu tiesu. Bet, ja cilvēkam, kādi birojā pēc
palīdzības ierodas diendienā, nav piecu latu nodevai?” retoriski vaicā VCB
direktors, uzsverot, ka bezmaksas juridisko palīdzību līdz šim saņēmis salīdzinoši
retais. Turklāt, piemēram, valsts norīkotie advokāti bieži uz tiesu neierodas vai
arī nodarbojas ar viņus vairāk interesējošām lietām tā vietā, lai aizstāvētu
savu aizstāvamo.
Kā vēl vienu sāpju bērnu cilvēktiesību eksperti min medicīnisko aprūpi
ieslodzījuma vietās. Kopumā cietumos ir veikti būtiski uzlabojumi, bet medicīniskā
aprūpe joprojām ir pamatīgs klupšanas akmens. Par to arī liecina fakts, ka
ieslodzītie vairs tik daudz nesūdzas par apstākļiem cietumos, bet gan par medicīnisko
aprūpi. Te gan pie vainas nav cilvēktiesību izpratnes problēma, bet ierobežotās
finanses. Nav naudas, lai Centrālcietuma slimnīcu uzlabotu vismaz atbilstoši
minimālajiem cilvēktiesību standartiem.
Kopumā no slēgta tipa iestādēm, arī psihiatriskām slimnīcām, sūdzību kļūst
arvien vairāk. To speciālisti skaidro ar pieaugošo izglītotības līmeni par
cilvēktiesībām.
Sevi piesaka vārda brīvība un diskriminācija
Pērnais gads jūtamas korekcijas biroja darba laukā nav viesis.
Kopumā saņemtas 1376 rakstveida sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību
pārkāpumiem. To skaits ir nedaudz sarucis salīdzinājumā ar situāciju pirms gada.
Būtiski samazinājies atteikto rakstveida sūdzību skaits. Kā secināts VCB 2004.gada
ziņojumā, iedzīvotāji arvien labāk apzinās to, kādi jautājumi ir biroja
kompetencē, tādēļ mazāk tādu pieteikumu, kam jāatsaka.
Pērn, tāpat kā gadu iepriekš, iedzīvotāji VCB visbiežāk
vērsās saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem par tiesībām uz humānu apiešanos un
cieņas respektēšanu (pārsvarā slēgta tipa iestādēs), kā arī tiesībām uz
taisnīgu tiesu, teic direktora vietniece Diāna Šmite. Tikai pēc tam ir sociālo un
ekonomisko tiesību jautājumi, kas līdz 2003.gadam bija izteiktākā sūdzību grupa.
Speciālistiem ir savs izskaidrojums, kādēļ tā. Iedzīvotāji arvien labāk apzinās,
ka birojs nevar ietekmēt valsts sociālo un ekonomisko attīstību, no kuras tieši
atkarīga dzīves apstākļu uzlabošanās.
Aizvadītais gads apliecinājis, ka birojam arvien biežāk jārisina ar vārda un
izteiksmes brīvību, kā arī diskrimināciju saistītās problēmas. Un tās jau vairs
nav zemā dzīves līmeņa radītas.
VCB ziņojums tiek gatavots katru gadu. Tajā iekļauta informācija par darbinieku
paveikto cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanā Latvijā un sniegta analīze par
aktuālākajām cilvēktiesību problēmām valstī, ar kurām ikdienā saskaras daudzi
valsts iedzīvotāji. Spriežot pēc saņemtajām sūdzībām, pērn tās bija personas
tiesības uz mājokli, sociālo drošību, humānu apiešanos un cieņas respektēšanu,
kā arī uz taisnīgu tiesu.
Pārskats izdots 1000 eksemplāros un tiks nosūtīts Saeimas deputātiem, kā arī valsts
institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas ikdienas darbā saskaras ar cilvēktiesību jautājumiem.
Uzziņai
• No 2004.gada izskatītajām rakstveida sūdzībām ir atrisinātas
250, ar ieteikumu izbeigtas 995, bet kā nepamatotas atteiktas 108.
• Darbinieki snieguši 3716 mutvārdu konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību
pārkāpumiem. Visvairāk konsultāciju sniegts par personas tiesībām uz mājokli (820),
tiesībām uz sociālo drošību (514), par problēmām saistībā ar personas tiesisko
statusu (284), par personas tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu
iespējamiem pārkāpumiem sniegtas 262 konsultācijas, bet par personas tiesībām uz
īpašumu – 210.
Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv