• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Māte valsts". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.2000., Nr. 331/333 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11011

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No alfas līdz omegai

Vēl šajā numurā

22.09.2000., Nr. 331/333

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Māte valsts"

"Die Zeit"

— 2000.09. Nr.37

Kremlis ņem ekonomiku savā kontrolē. Vladimirs Putins dod rīkojumu par lielāku brīvību – un pastiprina kontroli.

Pēc lielā ugunsgrēka Maskavas televīzijas tornī Vladimirs Putins attēloja drūmu Krievijas infrastruktūru ainu. Prezidents atzina, ka tagad acu priekšā grūst tas, kas kādreiz ir bijis lielas padomju inženieru mākslas lepnums. "Tāpēc mums, lai gūtu panākumus ekonomikā, visos virzienos jāstrādā pēc sistēmas." Viņa runu daudzi palaida garām melno televīzijas ekrānu dēļ. Taču tauta arī tāpat vien domā, ka viņš Kremlī smagi strādā.

 

"Izcili", Gerhards Šrēders uzsauca Krievijas premjeram

Jau vairākas nedēļas viņš gatavojās lielajam lēcienam. Un prezidentam izdevās nokavēto nodokļu reformu pirmo daļu izdabūt cauri abām parlamenta palātām. Rudenī notiks nodokļu reformu otrā kārta, kas paredz apgrozījuma nodokli pazemināt no 4% līdz 1%, turklāt uzņēmumi varēs norakstīt lielākus izdevumus.

Rietumu uzņēmēji Maskavā slavē vīru Kremlī. Turklāt Vācijas uzņēmējiem ir izdevies pārliecināt arī kanclera dienestu, kas sākumā vilcinājās. Pasaules ekonomikas galotņu sanāksmē Okinavā Gerhards Šrēders Krievijas prezidentam uzsauca: "Izcili!", un apsolīja jaunu Hermes kredītlīniju miljarda marku apmērā. Vienkāršie skaitļi šķiet labi: valdība paredz, ka šogad ekonomikas attīstība sasniegs 5,5%. Privātais pieprasījums pēc rubļa devalvācijas 1998. gadā gandrīz nav palielinājies, taču augstās naftas cenas pilda valsts un enerģijas koncernu kases. Rietumu eksportētāji cer, ka simpātiski smaidošais Putins ieviesīs kārtību, lai dotu pretsparu haosam, mafijai un visiem Eirāzijas neliešiem.

Par "kārtību" runā arī Krievijas ekonomisti, kuri domā, ka viņu valsts Borisa Jeļcina laikā esot cietusi neveiksmi pārdozētās individuālās brīvības dēļ. Viņi par savu uzskata Ķīnas recepti, bet kā piedevas iesaka šķipsniņu Pinočeta. Taču vai Krievijā zem neliberālas valsts jumta var uzplaukt liberāla ekonomika?

Vladimirs Putins sevi uzskata par progresīvu, taču arī ziemeļkorejieti Kimu Dzoniļu viņš sauc par "absolūti modernu vīru". Tātad — kas, pēc Putina domām, ir "moderns" fasons? Mācītais jurists un profesionālais valsts sargātājs par ekonomiku spriež pie sava rakstāmgalda. Putins saka, ka tad, ja valsts sabruks, ekonomika nespēs uzplaukt. Un pretēji: ja valsts būs spēcīga, arī ekonomika piedzīvos augšupeju. No šī vienādojuma izriet putinisma principi: "Valsts kā visu pārmaiņu motors" un "likuma diktatūra".

Lai apturētu valsts "decentralizāciju", Putins 89 reģionus ir sadalījis starp septiņiem prezidiālajiem uzraugiem. Līdz šim patvarīgie reģionālie kņazi ar egoistiskiem rīkojumiem kavēja tirdzniecību un investīciju ienākšanu Krievijā. Tagad Putins var atlaist jebkuru gubernatoru, kuru tiesa apsūdz likumu pārkāpšanā. Nodokļu reforma jūtami samazina reģionu daļu no valsts ienākumiem. Bagātajām provincēm ieņēmumi vispirms ir jāiemaksā valsts kasē, lai pēc tam daļu no tiem saņemtu atpakaļ kā federālo žēlastības dāvanu. Tas nostiprina "varas vertikāli", kuras galotnē atrodas Putins.

Prezidents ar ķirurga skatienu nosaka institūciju vājās vietas. Tomēr līdz šim viņš ir izvairījies no amputācijas. Augusta beigās Finansu ministrija tika papildināta vēl ar 3000 ierēdņu. Aiz tā slēpjas sistēma. Valsts nespēju tikt galā ar uzdevumiem Putins izlīdzina ar vēl lielāku valsts klātbūtni. Viņš pret aparātu sūta aparatčikus. Pret korupciju dibina antikorupcijas komitejas. Reālisti pašreizējo Krievijas valsts darbinieku skaitu vērtē ap 15 miljoniem. Šis milzīgā apjoma "pārmaiņu motors", lai netraucētu ekonomiku, prasa pastāvīgu eļļošanu.

Antikorupcijas komiteja ziņo, ka Krievija korupcijas dēļ ik gadu zaudē apmēram 15 līdz 20 miljardu dolāru. Ierēdņi ar 300 DM lielu algu mēnesī bieži vien pieņem lēmumus par darījumiem vairāku miljonu vērtībā. Maza uzmanība amerikāņu valūtā pieder pie labā toņa. No ekonomikas pārraudzības dzīvo visas ierēdņu brigādes. Mazos un vidējos uzņēmumus noslogo ne mazāk kā 15 organizācijas: aroduzraudzība, milicija, arhitektūras pieminekļu uzraudzība, pensiju fonds, ugunsdzēsēju policija, veselības aizsardzības dienests utt.

"Puse mana laika aiziet diskusijām ar ierēdņiem," saka kāds uzņēmējs. Ugunsdzēsības inspektoram ir tiesības viņu apmeklēt 12 reižu gadā. "Tātad es viņam maksāju 100 dolāru, pēc tam viņš ierodas vēlreiz, lai saņemtu naudu." Nodokļu iznspektors izmaksā dārgāk: viņam uzņēmējs četras reizes gadā apmaksā luksusa atvaļinājumu. Putinam būs grūti to pārsolīt. Preizdents maldās – un kopā ar viņu daudzi Rietumos, kuri dzied dziesmu par "varas vakuumu". Krievijas valsts nav "vāja". Tā ir trekna, spēcīga un visur klātesoša. Tās intervence balstās uz likuma.

 

Likums var skart katru. Taču tas neskar visus

To, ko nozīmē likuma diktatūra, šovasar valsts vara demonstrēja izraudzītiem krievu finansu magnātiem. Šie valstij tuvu stāvošie uzņēmēji par pāris rubļiem Padomju savienības drupās sarausa veselas impērijas. Šodien viņi ne no kā nebaidās vairāk kā no atmiņām un nodokļu policijas. Pēdējā nesen ķērās klāt vairākiem lieluzņēmējiem. Kamēr Kremļa draugi cieta no šķietamiem uzbrukumiem, citi atradās uzbrukumu centrā. Starp viņiem arī Vladimirs Gusinskis. Putins asi kritizēja viņa masu medijus.

Taču pēc tam notika pārsteidzošs pagrieziens. Gusinskim atļāva doties pie ģimenes uz Spāniju, un žurnālisti zaudēja savu aizstāvi. Pie prezidenta uz sanāksmi ieradās industrijas kapteiņi. Nepatīkamās nodokļu pārbaudes uz laiku tika pārtrauktas.

Tāda ir "likuma diktatūra". Tā var skart katru, bet ne visus. Tā nāk negaidīta un sparīgi, taču to ar norādi no augšas var maigi amortizēt.

Patvaļu piekopt ir viegli: daudzās pilsētās tiesneši baidās no valdības, nevis otrādi. Spēles telpu paver arī Krievijas uzņēmējdarbības likumdošana. Daudzi noteikumi ir formulēti neprecīzi. Tie likuma skaidrošanu uzticīgi nodod tiesību sargājošo orgānu rokās. Gadījumā, ja tiek pieņemts kāds nepāprotams likums, tūlīt atrodas kāds cits, kas ir ar to pretrunā.

Finansu magnāts Boriss Berezovskis saka, ka Krievijā nav iespējams nopelnīt naudu, nepārkāpjot likumu. Viņam piekrīt 74% krievu. Tāpēc krievus neuztrauc tas, kas uztrauc vāciešus: nodokļu reforma. Turklāt Putina jaunveidojums ir daudz revolucionārāks nekā Gerharda Šrēdera. Ar stingri noteiktu ienākuma nodokli 13% apmērā visiem Putins vilina krievus precīzi uzrādīt savas algas. Viņš to redz kā daļu no reformām, kuru uzdevums ir lielākas caurskatāmības un godīguma radīšana. Tūlīt pēc likuma pieņemšanas vicepremjers Iļja Kļebanovs godīgi atzinās, ka zemais ienākumu nodoklis esot "provizorisks". Lieks paskaidrojums. Neviens neko citu jau arī nedomāja.

Daudziem krieviem šizofrēnija ir tā, ka viņi principā neuzticas valstij, taču tai pašā laikā prasa, lai tā viņu vietā kārtotu lietas. Tāpēc arī masas balsoja par Vladimiru Putinu. Viņš apmierina šķietami reliģiozo vajadzību pēc augstākās instances, kurai padotie nodod visas kompetences. Krievijas birokrātija kopā ar krievu vairākumu noraida to, kas citur šķiet neapturams: valsts aiziešanu no daudzām dzīves jomām. Viņi sabiedrības globālajai individualizācijai pretī liek savas tradīcijas.

Krievijas priekšstatos par paradīzi uz Zemes indivīdam nav nekādas atbildības.

Tas ir traģiski vidusslānim. Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina laikā daudzi mācījās novērtēt individuālo brīvību. Viņi kļuva par tirgotājiem, vidējiem uzņēmējiem, datoru speciālistiem un mazu uzņēmumu darbiniekiem. Šodien no šī darba Krievijā dzīvo tieši 20 miljoni cilvēku. No valsts viņi nevēlas neko citu kā vienīgi slodzes samazināšanu.

Putina koncepcijā šie indivīdi atrodas tālu aiz valsts un lieluzņēmējiem. Putina industrijas politika kalpo klasiskajām Krievijas nozarēm: bruņojuma koncerniem, smagajai industrijai un izejvielu milžiem. Daudzi no šiem uzņēmumiem joprojām atrodas valsts kontrolē, tie maksā vairumu nodokļu. Tiem, pretēji vidusslānim, ir iespēja vērsties tieši pie Putina, kad tie jūt, ka likuma diktatūra tiem dara pāri. Šo privilēģiju viņi dala ar lielajiem Rietumu investoriem.

Kad Maskavas televīzijas tornī izcēlās ugunsgrēks, lai pārcirstu kabeli strāvas pārtraukšanai bija nepieciešama Putina pavēle. Putins pavēlēja: strāvu izslēgt. Taču trīs stundās uguns īssavienojumu dēļ jau bija tālu izplatījusies.

Mihaels Tumans

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!