Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 2. jūnija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

B.Cilevičs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien Saeimas sēde bija diezgan vētraina, bet es nekomentēšu jautājumus, kas bija saistīti ar personālijām. Manā skatījumā visbūtiskākais lēmums, ko Saeima šodien pieņēma, bija balsojums par Eiropas konstitucionālo līgumu. Saeima šodien patiešām parādīja, ka mums ir konsekventa nostāja un ka mēs nemainām savu pozīciju atkarībā no tā, kā Francijas vai Holandes vēlētāji kārto attiecības ar savām valdībām. Komentētāji apgalvo, ka negatīvs balsojums dažās Eiropas Savienības valstīs faktiski nebija balsojums pret konstitūciju kā tādu – tas nebija balsojums pret Eiropas Savienību, bet gan pret šīsdienas politiskajiem līderiem. Tā ir ļoti nopietna problēma, bet es uzskatu, ka nekādā gadījumā mums nevajag raustīties, taisīt histēriju un pēdējā brīdī mainīt savu pozīciju, populistiski mēģinot izmantot vēlētāju noskaņojuma izmaiņas. Taču daži kolēģi gan no kreisajām, gan arī labējām frakcijām tieši tā arī šodien rīkojās. Manā skatījumā tas ir ļoti nožēlojami, jo, manuprāt, Latvija pieņēma pareizu lēmumu, nevis uzvēla atbildību ierindas pilsoņiem, kuriem patiešām nav viegli tikt skaidrībā par Eiropas konstitucionālā līguma tekstu. Ievēlētie deputāti bija spiesti uzņemties atbildību šajā jautājumā. Tas, manuprāt, ir ļoti pareizi, ka Saeimas vairākums neizvairījās no šīs atbildības. Mēs vienkārši parādījām, ka esam gatavi Eiropas integrācijai visaugstākajā līmenī.
Skaidrs, ka konstitūcija nestāsies spēkā tā, kā tas bija domāts iepriekš, – pirms referenduma Francijā. Bet mēs tomēr parādījām savu nostāju. Un tas, par ko runā komentētāji un politologi, proti, par daudzām atrunām, tagad acīmredzot būs jāatzīst oficiāli – eirozonā būs vairākas grupas, kā tas jau ir šobrīd, kurā tagad ir tikai 12 no 25 ES valstīm, dažas tajā stāsies, bet dažas nemaz to negrib. Šengenas zonā arī ir tikai 12 valstis. Vairākas valstis negrib piedalīties integrācijā tādā līmenī. Bet mēs parādījām, ka Latvija ir gatava Eiropas integrācijai visaugstākajā līmenī. Tāpēc es domāju, ka tas mums dod patiešām ļoti labas iespējas aizstāvēt Latvijas cilvēku intereses, un es ceru, ka arī turpmāk Saeimas vairākums izvairīsies no kārdinājumiem izmantot populistiskus lozungus, lai vāktu punktus, bet gan ļoti konsekventi strādās iepriekš izvirzītajā virzienā un veicinās Eiropas integrāciju arī turpmāk.

L.Mūrniece
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien svarīgākais balsojums bija par Eiropas Savienības konstitūciju, bet partijas “Jaunais laiks” frakcijai ļoti svarīgi bija tas, ka Saeimas vairākums šodien atbalstīja grozījumu Satversmē nodošanu izskatīšanai komisijās, ko izstrādāja frakcija “Jaunais laiks” un citi labējo partiju politiķi. Līdz šim Satversmes 30.pantā bija noteikts, ka deputātu pie kriminālās un administratīvās atbildības var saukt tikai un vienīgi ar Saeimas lēmumu. Mūsu piedāvātajā variantā 30.panta redakcija paredzēs to, ka nepieciešamība pēc Saeimas lēmuma saglabāsies tikai attiecībā uz kriminālatbildību. Galvenais mērķis šim Satversmes grozījumam bija tāds, ka jebkurš deputāts tieši tāpat kā jebkurš cilvēks Latvijā, tiekot pieķerts administratīvā pārkāpumā, šo sodu par administratīvo pārkāpumu maksātu uz vietas, nevis kā tas ir bijis dažos gadījumos, Satversmes aizsegā izvairoties no administratīvās atbildības. Arī Lietuvā un Igaunijā ir līdzīga prakse. Administratīvos sodus deputāti maksā tieši tāpat kā visi pārējie tajā brīdī, kad sods ir jāmaksā, neprasot parlamenta atļauju. Līdz šim Satversmes labojumam, kas ir nepieciešams, mēs esam gājuši ilgu ceļu – gada garumā ir notikušas debates par to, vai deputātam būtu saglabājama administratīvā imunitāte vai ne. Šobrīd es patiešām varu izteikt gandarījumu un pateicību tiem deputātiem, kas balsoja par, jo jau rudenī mēs varēsim atbalstīt Satversmes grozījumus un mainīt pastāvošo kārtību, vienlaikus paredzot arī Saeimas Kārtības rullī iespēju, ka deputāta pārkāpumi tomēr tiks publiskoti, lai sabiedrība zinātu par šiem administratīvajiem sodiem un nevarētu pārmest, ka mēs esam “piesegušies” ar Satversmi vai Saeimas Kārtības rulli, kaut kādā veidā nostādot sevi privileģētākā stāvoklī par citiem Latvijas iedzīvotājiem.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Savas frakcijas vārdā es tomēr vēlētos vēlreiz atgriezties pie vissvarīgākā šīsdienas sēdes jautājuma – Eiropas konstitūcijas pieņemšanas. Mēs apzināmies, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā, un to arī respektējam. Taču mums nav pieņemams šī svarīgā dokumenta pieņemšanas veids. Mūsuprāt, ja esam reiz jau teikuši “a” (runa ir par referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā), tad bija jāpasaka arī “b”. Proti, jāļauj vēlreiz mūsu tautai izteikt savu viedokli par Eiropas kopējo konstitūciju, jo pēc tās stāšanās spēkā visa mūsu tauta dzīvos pēc šīs konstitūcijas, jo tā būs augstāka par mūsu pašmāju likumiem – arī par Satversmi. Konstitūcijas apstiprināšana Saeimā, mūsuprāt, nav demokrātiska procedūra. Tas kārtējo reizi pierāda, ka mūsu politiķi izvairās un neuzskata par lietderīgu ieklausīties tautas balsī. Ja konstitūcijas teksts nav izskaidrots mūsu iedzīvotājiem un neviens no valdības pat nav mēģinājis to darīt, kas tā par demokrātiju, ja valdība baidās no saviem tautiešiem. Mūsu frakcija pirms šīsdienas sēdes iesniedza priekšlikumu grozīt darba kārtību, izslēdzot no tās jautājumu par Eiropas konstitūciju. Taču valdošās partijas neatbalstīja mūsu priekšlikumu. Pateicoties mūsu kolēģiem no Tautas saskaņas partijas, konstitūcija tika apstiprināta. Mūsuprāt, tas ir nožēlojami, jo nebija nekādas nepieciešamības tādā steigā to pieņemt, jo pēc tās principiem dzīvos ne tikai mūsu valdība un valdošās partijas, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Es arī gribu visus apsveikt ar šajā saulainajā dienā izdarīto vēsturisko izvēli, ratificējot galīgajā lasījumā Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu. Latvijas Pirmā partija balsoja par, kaut arī mūsu partija nav apmierināta ar situāciju, ka konstitūcijā joprojām ir stilistiskas un gramatiskas kļūdas, ko nāksies novērst pēc dokumenta pieņemšanas Saeimā, kā arī ar to, ka, neraugoties uz diskusijām, šīs konstitūcijas preambulā jeb ievadtekstā netika atstāta atsauce uz kristietību.
Mēs uzskatām, ka Latvija, referendumā balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, ir paudusi savu gribu iekļauties eiropiešu saimē. Līdz ar to balsojums par Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu ir pats par sevi saprotams. Un ar to mēs arī parādām savu “jā” Eiropas Savienībai.
Vēl uzsvēršu, ka pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas, ko atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienība, šodien deputāti izskatīšanai komisijās nodeva grozījumus likumos, kas paredz bargākus sodus par braukšanu dzērumā vai bez autovadītāja tiesībām, to skaitā par automašīnas aizturēšanu līdz soda naudas nomaksai. Tādi grozījumi ir arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ceļu policistam tiesības konfiscēt transporta līdzekli un noteikt piespiedu darbu, ja vadītājs atradies pie stūres alkohola reibumā vai bez transporta līdzekļa vadīšanas atļaujas. Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā ir sagatavojušas mūsu pakļautībā esošās Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija. Latvijas Pirmās partijas deputāti tikās ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Ceļu policijas biroja vadību, kas apliecināja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija un Ceļu policija atbalsta šos grozījumus, kas palīdzēs cīnīties pret šoferiem, kuri apzināti sēžas pie stūres dzērumā un brauc bez tiesībām. Pagājušajā gadā vien alkohola reibumā esošu autovadītāju vainas dēļ dzīvību ir zaudējuši 113, bet ievainoti 940 cilvēki. Nedrīkst likuma pārkāpēju tiesības uz visatļautību vērtēt augstāk par citu satiksmes dalībnieku tiesībām dzīvot un netikt sakropļotiem dzērāju izraisītās avārijās.
Tāpat Latvijas Pirmā partija ar patiesu gandarījumu atbalstīja Tautas partijas sagatavoto grozījumu likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas paredz dubultot azartspēļu nodokļus, nodošanu izskatīšanai komisijās. Likumprojekts paredz pakāpeniski palielināt nodokļu un nodevu likmes izlozēm un azartspēlēm laikā no 2005.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 1.janvārim. Vēl arī atgādināšu, ka Latvijas Pirmās partijas deputāti pagājušajā nedēļā iesniedza grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, piedāvājot likumā iestrādāt normu, kas aizliedz organizēt un rīkot izlozes un azartspēles ēkās, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no izglītības iestādēm un baznīcām. Mēs aicinām ja ne gluži aizliegt, tad vismaz krasi ierobežot šīs spēles, tāpēc atbalstīsim visus koalīcijas partneru priekšlikumus par šā biznesa ierobežošanu.

V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):

Šodien svarīgākā ārpolitiskā ziņa gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā ir tā, ka ar Latvijas Republikas ārlietu ministra Arta Pabrika piedalīšanos plenārsēdē Latvijas Republikas Saeima ar 71 balsi par ratificēja Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Šis ir svarīgs lēmums, jo mēs turpinām iesākto, ieņemot vadošu lomu Eiropas Savienības turpmākajā attīstībā un tās veidošanā.
Es gribu uzsvērt, ka par konstitucionālo līgumu Latvijā ir bijušas diskusijas jau kopš 2002.gada, kas notikušas darba grupā tās izstrādāšanas laikā Eiropas Savienības Konventā pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Arī Saeimā līgums ir skatīts vairākās komisijās, ieskaitot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, Juridisko komisiju, Eiropas lietu komisiju un Ārlietu komisiju.
Bažas varētu būt par to, kāpēc Francija un Nīderlande noraidīja šo konstitucionālo līgumu, bet tas nebija pēc būtības. Referendumiem bieži vien ir bīstamība, jo sabiedrībā tiek diskutēts pavisam citādi. Negatīvie balsojumi Francijā un Nīderlandē bija saistīti ar sabiedrības attieksmi pret valdošo koalīciju un bažām par Eiropas Savienības paplašināšanu līdz Turcijas robežām; arī par imigrāciju, bet ne par konstitūcijas būtību. Mēs atbalstām Eiropas Savienības konstitūciju pēc būtības, jo mēs esam par stabilu Eiropas Savienību un tās eventuālu paplašināšanos. Eiropas Savienībai ir vajadzīga pozitīva ziņa. Un mēs Latvijas Republikas Saeimā bijām tie, kas, ratificējot konvenciju pēc neveiksmēm Francijā un Nīderlandē, dodam zaļo gaismu citām Eiropas Savienības dalībvalstīm sekot mūsu piemēram. Šis ir uzticības balsojums Eiropas Savienības idejai un tās tālākai attīstībai. Manuprāt, šis ir Latvijas ārpolitikas veiksmes stāsts.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Vakar mūsu frakcija apsprieda jautājumu par Eiropas konstitucionālā līguma ratifikāciju Saeimā. Mēs secinājām, ka atbilstoši mūsu partijas nostājai Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija tāda paliek neatkarīgi no tā, kā tiek virzīts jaunais konstitucionālais līgums, par ko gan daudziem iedzīvotājiem ir visai mazs priekšstats. Mēs pārliecinājāmies par to, ka pat valstī, kas ir viena no Eiropas līderēm, un Širaks vienmēr ir pamudinājis citus mācīties no viņiem, un pat valstī, kuras bijušais prezidents Žiskārs d` Estēns vadīja šī līguma sagatavošanu Konventā vairāk nekā gadu, viņi nespēja pārliecināt savu tautu nobalsot par. Kaut gan tur laikam bija citi apsvērumi, kam nebija saistība ar šo līgumu, bet gan ar simpātijām un antipātijām pret savas valsts valdību. Līdz ar to tā ir jauna situācija, kurā viena no Eiropas sešām dibinātājvalstīm, kas ir arī viena no lielākajām valstīm, kā arī lielākā maksātāja Eiropas budžetā, ir nobalsojusi pret. Savu pret ir izteikusi arī Nīderlande.
Mēs atgādinām arī to, ka ir iebildumi pret līguma nekvalitatīvo sagatavošanu no valodnieku un juristu puses. Ļoti žēl, ka Eiropas Savienība nav pieaicinājusi Latvijas labākos speciālistus, kuri šo līguma sagatavošanu latviešu valodā būtu veikuši kvalitatīvāk. Tāpēc mēs neredzam iemeslus šobrīd steigties, kamēr nav pilnīga skaidrība, kāda būs Eiropas valstu vadītāju nostāja jūnija vidū gaidāmajā Eiropas Padomes sēdē. Skaidrs ir viens – vienprātības šobrīd nav, bet šo līgumu var ratificēt tikai ar vienprātību. Tātad, kādā veidā tiks panākts, ka Francija vai Nīderlande piekāpsies rīkot atkārtotu balsošanu, kas droši vien nemaz nebūs ārkārtīgi viegli, zinot to, cik franči ir pašapzinīga tauta un lielā valstī atkārtotu balsojumu sarīkot īsā laikā nemaz nav tik viegli; kādā veidā Francija un droši vien arī citas Eiropas valstis piedāvās risinājumus, ko mainīt šajā līgumā, atlikt to vai modificēt. Tāpēc es domāju, ka Latvijai nebūtu divas reizes jābalso par vienu un to pašu lietu, bet nedaudz jāpagaida, turklāt šī gaidīšana nāktu tikai par labu arī tam, lai Latvijas valdība kopīgi ar Eiropas institūcijām atrisinātu jautājumu, kādā veidā normāli izlabot šo līgumu pareizā latviešu valodā. Tas ir tas, ko mēs vēlējāmies panākt. Diemžēl mūsu priekšlikums par jautājuma atlikšanu un izslēgšanu no darba kārtības netika atbalstīts. Balsošanā mēs nepiedalījāmies, bet nebalsojām arī pret, kā te apgalvo viens otrs valdošās koalīcijas pārstāvis. Mēs, protams, neesam pret šo līgumu.
Pie šī dokumenta gatavošanas piedalījās arī mūsu pārstāvji. Tajā ir daudzas labas lietas un droši vien ir arī viens otrs trūkums, ko diemžēl saistībā ar valstu pārstāvniecību Eiropas Komisijā nav izdevies atrisināt pietiekami labvēlīgi mazajām valstīm.
Runājot par citām lietām, jāatzīmē, ka mēs atkārtoti iesniedzām grozījumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas pagarināšanu. Bet tie netika atbalstīti. Tomēr pozitīvi ir tas, ka Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi līdzīgu priekšlikumu, un mēs, protams, to ar prieku atbalstīsim.
Šodien izskatīšanai komisijās tika nodots grozījums Krimināllikumā, kas paredz stingrāk sodīt tos, kuri gada laikā vairākas reizes ir pārkāpuši noteikumus par sabiedrisko pasākumu rīkošanu un organizēšanu.

L.Ozoliņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Runāšu par grozījumiem Satversmē. Frakcijas “Jaunais laiks” deputāte skaidroja, ka tagad deputātus varēšot sodīt bez Saeimas atļaujas. Tātad viņi uzskata, ka Saeimas atļauja nav jādod. Man gan jāsaka, ka tās partijas biedrs Edgars Jaunups šad un tad ātri brauc un pēc tam mēs esam devuši atļauju viņa sodīšanai. Manuprāt, Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Ērika Zundas, Augusta Brigmaņa un Māra Grīnblata sagatavotie priekšlikumi tomēr neļaus sabiedrībai īsti uzzināt šos deputātus pārkāpējus. Es uzskatu, ka šī prakse nav pareiza – deputāti tomēr apzinās, ka viņi atrodas visas sabiedrības priekšā, atzīst savu pāridarījumu, šad tad pat atvainojas, un viņus tomēr vienmēr izdod sodīšanai. Šī norma būtu jāsaglabā. Ja šis jaunais priekšlikums tiks akceptēts komisijās un pieņemts Saeimā, tad būs iespēja izvairīties no publiskas pārkāpuma apspriešanas.
Runājot par Eiropas konstitucionālo līgumu, varu teikt tikai to, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu vakar bija aicinājis valstis atturēties no tā ratifikācijas un jautājuma tālākas risināšanas. Saeimai bija iespēja divas nedēļas vēl pārdomāt, jo mēs to nepieņēmām iepriekšējā Saeimas sēdē pirms pāris nedēļām steidzamības kārtā. Tāpēc mierīgā gaisotnē to varēja izdarīt šodien, pilnīgi apzinoties, ka mums nav citas izejas. Ir taču paruna: – no vilka bēgsi, lācim uzskriesi. Lielā kaimiņvalsts pašlaik pauž nedraudzību, piedāvādama maltu zābaku omleti un beigta ēzeļa ausis. Es domāju, ka mēs tomēr šodien rīkojāmies pareizi, atbalstot Eiropas konstitūciju.
Šodien bija diezgan asas debates, kas brīžiem robežojās ar personīgiem apvainojumiem un neslavas celšanu saistībā ar Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Aleksandra Kiršteina atsaukšanu. Tad, kad komisijā neizdevās panākt balsu vairākumu, Tautas partija ierosināja Aleksandru Kiršteinu atsaukt no komisijas, kas arī nav īsti likumīgi. Tomēr balsojums notika, pirms kura gan runāja arī Jaunupa kungs, apvainojot Aleksandru Kiršteinu pat antisemītismā. Es domāju, ka Kiršteina kungam vajadzētu rosināt lietu par neslavas celšanu, jo Ārlietu komisija nesaskata nekādas antisemītisma pazīmes Kiršteina kunga paziņojumos. Tā kā balsojums bija slēgts, deputāti nobalsoja pret Kiršteina kunga atsaukšanu no šīs komisijas. Sekosim tālākiem notikumiem, kas arī droši vien būs raibi un trauksmaini.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Runājot par šodien izskatītajiem likumprojektiem, vēlos pievērst uzmanību likumprojektam “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Mēs neatbalstījām šī dokumenta ratificēšanu, jo uzskatām, ka ar tā ratificēšanu apstiprinām to, ka piekrītam turpmākai Eiropas konstitūcijas pieņemšanai esošajā veidā ar šobrīd tajā esošajām kļūdām. Bet mēs taču nedrīkstam izskatīties kā ne visai gudri un sevi necienoši cilvēki Eiropas Savienības acīs! Jāpārņem pieredze no attīstītajām valstīm – no Francijas un Nīderlandes, jo nedrīkst steigties lokomotīvei pa priekšu un iztapt Eiropai visādos veidos. Paskatieties, kāda attieksme pret šo līgumu un pašu konstitūciju ir tajās Eiropas valstīs, kurās valdībai rūp tautas intereses! Tur rīko referendumu, lai uzzinātu tautas viedokli par šī dokumenta ratificēšanu. Bet mūsu valdošie, lai sagaidītu Eiropas labpatiku, gatavi ne tikai to pieņemt, netaujājot tautai, bet pieņemt ar vairāk nekā 400 gramatiskajām kļūdām. Kauns! Ir nopietni jāaizdomājas par ievēlētajām partijām, īpaši par tām, kas ir valdošajā koalīcijā, un par to darbību! Spriežot par viņu darbību Eiropā, izveidojas arī viedoklis par valsts tautu. Ja jūs negribat neko mainīt, lai Eiropa cienītu mūsu valsti, tad jūs varat atstāt tā, kā ir tagad. Bet, ja jums rūp savas valsts liktenis un tas, kā citas valstis uz mums skatās, tad jums jābalso par tiem cilvēkiem, kuriem arī ir kauns par procesiem, kas pēdējā laikā notiek mūsu valstī. Mums jāsaglabā pašcieņa. Šī konstitūcija ir vajadzīga Eiropas un Latvijas valdošajiem, bet tautai tā nav vajadzīga. Katrai valstij jau ir savs pamatlikums – konstitūcija. Un ar to ir jādzīvo katrai Eiropas valstij. Skatoties, cik steidzīgi mēs gribam dzīvot ar Eiropas konstitūciju, man rodas iespaids, ka mēs gribam atgriezt nesen aizgājušo pagātni. Tolaik arī tika apvienotas dažādas valstis ar kopīgo pamatlikumu – PSRS Konstitūciju.
Redzams, ka mēs strauji gribam atgriezties atpakaļ, bet jau zem cita jumta. Tāpēc ir jautājums – vai mūsu valsts nevar pastāvēt neatkarīgi? Lai tauta risina, kā tai ir labāk!

Saeimas preses dienests