Lašu tirgotāji un patērētāji gaida Eiropas lēmumu

Šā gada 6.februārī un 27.aprīlī Eiropas Savienība (ES) ieviesa speciālu muitas nodevu Norvēģijas rūpnieciski audzētajiem lašiem. Nodevas tarifs noteikts robežās no 6,8 līdz 24,5 procentiem – jo zemāka ir uzņēmuma tirgotās produkcijas cena, jo augstāka apmēra nodeva tiek piemērota. Noteikta arī lašu tirdzniecības minimālā cena – 300 eiru par tonnu. Ja Norvēģijas tirgotāji lašus tomēr pārdod par zemāku cenu, to pircējam, respektīvi, ES dalībvalsts importētājuzņēmumam, jāpiemaksā cenas starpība.
Nodevas pamatā ir vēlme aizsargāt ES iekšējo tirgu. Dažu ES valstu lašu audzēšanas un tirdzniecības uzņēmumi pērn vērsās ar sūdzību Eiropas Komisijā (EK), norādot, ka viņi cieš zaudējumus Norvēģijas uzņēmumu cenu politikas dēļ. 2004. gada 23. oktobrī EK uzsāka pārbaudi, un norvēģu eksportētāju darbībā tika konstatētas dempinga pazīmes. Tāpēc tika pieņemts lēmums par importu ierobežojošajiem pasākumiem. Aprīlī noteiktās nodevas Norvēģijas lašiem uzskatāmas par pagaidu pasākumu, kas tiek veikts sešus mēnešus. Tas nozīmē, ka lēmums par pastāvīgu nodevu ieviešanu atkarīgs no EK turpinātās izmeklēšanas rezultātiem un ES dalībvalstu viedokļa. Vēl šogad ES institūcijām jālemj, vai ieviešami pastāvīgi ierobežojumi.

Kam izdevīgas nodevas?

Protams, pasākumi, kuru mērķis ir ES iekšējā tirgus aizsardzība un godīga konkurence, ir arī Latvijas un tās iedzīvotāju – pārtikas patērētāju – interesēs. Tomēr ir šaubas, vai Norvēģijas lašu importa ierobežojumi ļauj sasniegt šos mērķus. Latvijas tirgotāji uzskata, ka nodevas izraisa tieši pretēju efektu, bet to ieviešanas sākotnējie mērķi netiek sasniegti. Nozīmīgā zivju importētājuzņēmuma SIA “Salas zivis” direktors Aleksandrs Innus norāda, ka jaunie importa noteikumi ir diskriminējoši un sniedz labumu vienīgi dažiem Skotijas uzņēmumiem.
Jāņem vērā, ka Norvēģijas audzētāji un tirgotāji piegādā apmēram 60 procentus ES patērēto lašu, bet viņu galvenie konkurenti ir Skotijas, Īrijas un Čīles uzņēmumi. Taču, kā uzsver A.Innus, nedz Latvijas tirgotājiem, nedz patērētājiem Skotijas lašu iepirkšana nav izdevīga. Pirmkārt, šīs zivis sadārdzina loģistikas ceļš, kas ir krietni garāks nekā Norvēģijas lašiem – no Skotijas zivis ceļo vairākas dienas, turpretim Norvēģijas laši Latviju sasniedz apmēram 18 stundu laikā. Tāpēc īsāks ir Skotijas lašu uzglabāšanas un realizācijas termiņš. Šo iemeslu dēļ arī nākas apšaubīt, vai nodevas tiešām spēs pozitīvi ietekmēt Skotijas lašu audzētāju produkcijas realizācijas apjomus. Ņemot vērā Norvēģijas lašu mākslīgi noteikto sadārdzinājumu, reāla šķiet iespēja, ka turpmāk ES tirgū dominēt varēs Čīles eksportētāji. Taču šī Latīņamerikas valsts eksportē saldētus lašus, turpretim Skotijas un Norvēģijas uzņēmumu tirgū piedāvātie laši ir atdzesēti un to uzturvērtība ir augstāka. Tātad Latvijas tirgotāji tiek konfrontēti ar alternatīvu: iepirkt lētākas, bet zemākas vērtības zivis vai vērtīgākas, toties dārgākas. Ja šādu izvēli nediktē tirgus, bet administratīvi noteikti ierobežojumi, nodevas nevar uzskatīt par lietderīgām un tirgus ekonomikas principiem atbilstošām.

Lasi pērk mazāk

Skotijas lašu audzētāju un tirgotāju ieguvums pēc nodevu ieviešanas šķiet problemātisks, bet Latvijas patērētāji noteikti uzskatāmi par zaudētājiem. Kā zināms, kopš šā gada februāra aizliegta Baltijas jūrā zvejoto lašu tirdzniecība, jo tajos konstatēts paaugstināts dioksīna līmenis. Mūsu valstī lašu rūpnieciska audzēšana netiek praktizēta, tāpēc zivs cienītāji var iegādāties vienīgi importa produktu. Taču tas kļūst aizvien dārgāks, jo Norvēģijas lašu daudzums ES tirgū samazinājies, bet Skotijas uzņēmumi radušos robu nespēj aizpildīt.
Tirdzniecības uzņēmuma “VP Market” preses sekretārs Ivars Andiņš norāda, ka pirms diviem gadiem uzņēmuma veikalos “Maxima” un “Saulīte” atdzesētā laša cena bijusi no 1,49 Ls līdz 1,79 Ls, bet tagad tā jau pārsniegusi 3 latu robežu. Dati arī liecina, ka laša realizācijas apjomi “VP Market” tirdzniecības tīklā samazinājušies par 35 procentiem.
Tomēr laikā, kad Latvijas Ekonomikas ministrija apsver iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas precēm, nebūtu loģiski atbalstīt politiku, kuras dēļ tiek paaugstināta laša cena, uzskata I.Andiņš. Viņš arī norāda – šobrīd ES izliekas neredzam, ka trešās valsts uzņēmumi spēj ražot un piedāvāt lētāku un labāku produkciju nekā dalībvalstu audzētāji un tirgotāji.
Savukārt A.Innus pauž pārliecību – ja nodevas tiks atceltas, laša cena Latvijas tirgū samazināsies. Viņš arī norāda: paredzams, ka pret pastāvīgu antidempinga pasākumu ieviešanu balsos gan Lietuva, gan Igaunija, gan arī vairākas “vecās” dalībvalstis, piemēram, Francija.

Ministrijas pozīcija nav mainījusies

6. jūnijā “Salas zivis” vērsās ar atklātu vēstuli pie ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa, aicinot aizstāvēt Latvijas patērētāju intereses un neatbalstīt antidempinga pasākumus. Šajā pašā dienā tika izplatīts arī Ekonomikas ministrijas (EM) paziņojums, kurā paskaidrota Latvijas valsts pozīcija. EM atgādina, ka konsultācijās par EK priekšlikumu ieviest nodevas Latvija balsojusi pret šādiem pasākumiem. Latvijas pārstāvji norādījuši, ka antidempinga nodevas uzskatāmas par neproporcionālām attiecībā pret Norvēģijas lašu patērētāju interesēm, tāpēc būtu lietderīgi meklēt visām ieinteresētajām pusēm izdevīgu kompromisu. EM paziņojumā arī uzsvērts: “Šobrīd Latvijas pozīcija nav mainījusies.” Tas nozīmē – Latvijas iedzīvotāji var cerēt, ka iecienītā zivs tomēr nebūs ierindojama ekskluzīvās pārtikas kategorijā.
Vēl nav zināms, kad ES institūcijas šajā jautājumā pieņems galīgo lēmumu – tas varētu notikt šā gada rudenī, kad beigsies pagaidu pasākumu darbības termiņš.

Autora foto