
Lašu tirgotāji un patērētāji gaida Eiropas lēmumu
Latvijas iedzīvotāju galdā pēdējos gados aizvien biežāk tiek celts lasis. Tomēr pēdējos mēnešos šī gardā zivs kļuvusi krietni dārgāka, turklāt tam par iemeslu nav tikai inflācija, bet arī dažādu Eiropas uzņēmēju ekonomisko interešu sadursme.Šā gada 6.februārī un 27.aprīlī Eiropas Savienība (ES) ieviesa
speciālu muitas nodevu Norvēģijas rūpnieciski audzētajiem lašiem. Nodevas tarifs
noteikts robežās no 6,8 līdz 24,5 procentiem – jo zemāka ir uzņēmuma tirgotās
produkcijas cena, jo augstāka apmēra nodeva tiek piemērota. Noteikta arī lašu
tirdzniecības minimālā cena – 300 eiru par tonnu. Ja Norvēģijas tirgotāji
lašus tomēr pārdod par zemāku cenu, to pircējam, respektīvi, ES dalībvalsts
importētājuzņēmumam, jāpiemaksā cenas starpība.
Nodevas pamatā ir vēlme aizsargāt ES iekšējo tirgu. Dažu ES valstu lašu
audzēšanas un tirdzniecības uzņēmumi pērn vērsās ar sūdzību Eiropas Komisijā
(EK), norādot, ka viņi cieš zaudējumus Norvēģijas uzņēmumu cenu politikas dēļ.
2004. gada 23. oktobrī EK uzsāka pārbaudi, un norvēģu eksportētāju darbībā tika
konstatētas dempinga pazīmes. Tāpēc tika pieņemts lēmums par importu
ierobežojošajiem pasākumiem. Aprīlī noteiktās nodevas Norvēģijas lašiem
uzskatāmas par pagaidu pasākumu, kas tiek veikts sešus mēnešus. Tas nozīmē, ka
lēmums par pastāvīgu nodevu ieviešanu atkarīgs no EK turpinātās izmeklēšanas
rezultātiem un ES dalībvalstu viedokļa. Vēl šogad ES institūcijām jālemj, vai
ieviešami pastāvīgi ierobežojumi.
Kam izdevīgas nodevas?
Protams, pasākumi, kuru mērķis ir ES iekšējā tirgus aizsardzība
un godīga konkurence, ir arī Latvijas un tās iedzīvotāju – pārtikas
patērētāju – interesēs. Tomēr ir šaubas, vai Norvēģijas lašu importa
ierobežojumi ļauj sasniegt šos mērķus. Latvijas tirgotāji uzskata, ka nodevas
izraisa tieši pretēju efektu, bet to ieviešanas sākotnējie mērķi netiek sasniegti.
Nozīmīgā zivju importētājuzņēmuma SIA “Salas zivis” direktors Aleksandrs Innus
norāda, ka jaunie importa noteikumi ir diskriminējoši un sniedz labumu vienīgi dažiem
Skotijas uzņēmumiem.
Jāņem vērā, ka Norvēģijas audzētāji un tirgotāji piegādā
apmēram 60 procentus ES patērēto lašu, bet viņu galvenie konkurenti ir Skotijas,
Īrijas un Čīles uzņēmumi. Taču, kā uzsver A.Innus, nedz Latvijas tirgotājiem, nedz
patērētājiem Skotijas lašu iepirkšana nav izdevīga. Pirmkārt, šīs zivis
sadārdzina loģistikas ceļš, kas ir krietni garāks nekā Norvēģijas lašiem – no
Skotijas zivis ceļo vairākas dienas, turpretim Norvēģijas laši Latviju sasniedz
apmēram 18 stundu laikā. Tāpēc īsāks ir Skotijas lašu uzglabāšanas un
realizācijas termiņš. Šo iemeslu dēļ arī nākas apšaubīt, vai nodevas tiešām
spēs pozitīvi ietekmēt Skotijas lašu audzētāju produkcijas realizācijas apjomus.
Ņemot vērā Norvēģijas lašu mākslīgi noteikto sadārdzinājumu, reāla šķiet
iespēja, ka turpmāk ES tirgū dominēt varēs Čīles eksportētāji. Taču šī
Latīņamerikas valsts eksportē saldētus lašus, turpretim Skotijas un Norvēģijas
uzņēmumu tirgū piedāvātie laši ir atdzesēti un to uzturvērtība ir augstāka.
Tātad Latvijas tirgotāji tiek konfrontēti ar alternatīvu: iepirkt lētākas, bet
zemākas vērtības zivis vai vērtīgākas, toties dārgākas. Ja šādu izvēli nediktē
tirgus, bet administratīvi noteikti ierobežojumi, nodevas nevar uzskatīt par
lietderīgām un tirgus ekonomikas principiem atbilstošām.
Lasi pērk mazāk
Skotijas lašu audzētāju un tirgotāju ieguvums pēc nodevu
ieviešanas šķiet problemātisks, bet Latvijas patērētāji noteikti uzskatāmi par
zaudētājiem. Kā zināms, kopš šā gada februāra aizliegta Baltijas jūrā zvejoto
lašu tirdzniecība, jo tajos konstatēts paaugstināts dioksīna līmenis. Mūsu valstī
lašu rūpnieciska audzēšana netiek praktizēta, tāpēc zivs cienītāji var
iegādāties vienīgi importa produktu. Taču tas kļūst aizvien dārgāks, jo
Norvēģijas lašu daudzums ES tirgū samazinājies, bet Skotijas uzņēmumi radušos robu
nespēj aizpildīt.
Tirdzniecības uzņēmuma “VP Market” preses sekretārs Ivars
Andiņš norāda, ka pirms diviem gadiem uzņēmuma veikalos “Maxima” un
“Saulīte” atdzesētā laša cena bijusi no 1,49 Ls līdz 1,79 Ls, bet tagad
tā jau pārsniegusi 3 latu robežu. Dati arī liecina, ka laša realizācijas apjomi
“VP Market” tirdzniecības tīklā samazinājušies par 35 procentiem.
Tomēr laikā, kad Latvijas Ekonomikas ministrija apsver iespēju samazināt pievienotās
vērtības nodokļa likmi pārtikas precēm, nebūtu loģiski atbalstīt politiku, kuras
dēļ tiek paaugstināta laša cena, uzskata I.Andiņš. Viņš arī norāda – šobrīd
ES izliekas neredzam, ka trešās valsts uzņēmumi spēj ražot un piedāvāt lētāku un
labāku produkciju nekā dalībvalstu audzētāji un tirgotāji.
Savukārt A.Innus pauž pārliecību – ja nodevas tiks atceltas, laša cena Latvijas
tirgū samazināsies. Viņš arī norāda: paredzams, ka pret pastāvīgu antidempinga
pasākumu ieviešanu balsos gan Lietuva, gan Igaunija, gan arī vairākas “vecās”
dalībvalstis, piemēram, Francija.
Ministrijas pozīcija nav mainījusies
6. jūnijā “Salas zivis” vērsās ar atklātu vēstuli pie
ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa, aicinot aizstāvēt Latvijas patērētāju
intereses un neatbalstīt antidempinga pasākumus. Šajā pašā dienā tika izplatīts
arī Ekonomikas ministrijas (EM) paziņojums, kurā paskaidrota Latvijas valsts pozīcija.
EM atgādina, ka konsultācijās par EK priekšlikumu ieviest nodevas Latvija balsojusi
pret šādiem pasākumiem. Latvijas pārstāvji norādījuši, ka antidempinga nodevas
uzskatāmas par neproporcionālām attiecībā pret Norvēģijas lašu patērētāju
interesēm, tāpēc būtu lietderīgi meklēt visām ieinteresētajām pusēm izdevīgu
kompromisu. EM paziņojumā arī uzsvērts: “Šobrīd Latvijas pozīcija nav
mainījusies.” Tas nozīmē – Latvijas iedzīvotāji var cerēt, ka iecienītā zivs
tomēr nebūs ierindojama ekskluzīvās pārtikas kategorijā.
Vēl nav zināms, kad ES institūcijas šajā jautājumā pieņems
galīgo lēmumu – tas varētu notikt šā gada rudenī, kad beigsies pagaidu pasākumu
darbības termiņš.
Juris Bārtulis, “LV”
Autora foto