Ar kopīgiem mērķiem un vērtībām

Vakar, 21. septembrī, noslēdzās Valsts prezidentes valsts vizīte Norvēģijā

Norvēģijas karaļa Haralda V sniegtajās vakariņās 2000. gada 20. septembrī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Norvēģijas karalis Haralds V ( priekšplānā ), Norvēģijas karaliene Sonja un Imants Freiberga kungs

Vakar ar Latvijas vēstnieka rīkotu pieņemšanu Bergenē beidzās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Norvēģijā.

Flestlandes lidostā augsto viešņu sagaidīja Viņu majestātes karalis Haralds V un karaliene Sonja, kā arī reģiona direktore Anna Kjāra Songstada, apgabala gubernators Sveins Alsakers un Bergenes mērs Ingmārs Līness.

No lidostas Valsts prezidente devās uz izcilā norvēģu komponista Edvarda Grīga muzejmāju Troldhaugenā, kur viņu sagaidīja muzeja padomes priekšsēdētājs Tors Teige un muzeja direktors Erlings Dāls. Par godu augstajai viešņai muzejā notika koncerts.

Pēc saviļņojošā Troldhaugenas apmeklējuma Vaira Vīķe–Freiberga ieradās Bergenes Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, kur pirmais viņu sveica studentu koris. Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga Bergenes studentiem nolasīja lekciju par Latvijas politisko un ekonomisko attīstību. ( Skat. 2.lpp .) Valsts prezidentes klātbūtnē diviem Baltijas valstu studentiem — Aleksandram Jakubaņecam no Latvijas un Rutai Žilavičutei no Lietuvas tika pasniegtas prestižās Eives Vilemsena fonda stipendijas. Dienas vidū vēsturiskajā Hākonshalles cietoksnī notika valsts pusdienas, kurās Latvijas Valsts prezidenti uzrunāja Norvēģijas premjerministrs Jans Stoltenbergs. Vaira Vīķe–Freiberga teica atbildes runu ( skat. zemāk ).

Plašāku Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes vērojumu un iespaidu apkopojumu "LV" speciālkorespondenta tekstos un fotogrāfijās, kā arī atziņas preses konferencēs un intervijas ar Latvijas oficiālās delegācijas locekļiem un Norvēģijas diplomātiem "Latvijas Vēstneša" redakcija gatavo turpmākajiem laikraksta laidieniem.

Jānis Ūdris, "LV" speciālkorespondents Valsts prezidentes vizītē Norvēģijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Norvēģijas premjerministra Jana Stoltenberga rīkotajās brokastīs Bergenē 2000.gada 21.septembrī

Jūsu majestātes!

Premjerministra kungs! Mēra kungs!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Es esmu ļoti pateicīga par iespēju ierasties vizītē Norvēģijā un sevišķi Bergenes pilsētā, kurai ir sen izveidojušās vēsturiskas saites ar mūsu galvaspilsētu Rīgu. Jau XIII gadsimtā gan Rīga, gan Bergene kļuva par nozīmīgām Hanzas savienības ostas pilsētām un tirdzniecības centriem. Un tāpēc tā nebūs nejaušība, ka daži pagātnes skati, kas redzami izstādē "Rīga laika spogulī" Hordalandas Starptautiskajā mākslas galerijā, jums liksies pazīstami. Tie liecina, ka mūsu kultūrvēsturiskajā pagātnē ir daudz kopīga.

Es esmu īpaši pagodināta uzrunāt jūs lielā Hakonšalenas cietokšņa zālēs, kas ir viens no visskaistākajiem norvēģu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļiem. Gadsimtu gaitā šis lielais cietoksnis ir cietis no kara sekām un ticis nopostīts. Taču līdzīgi fēniksam, kas paceļas no iznīcības pelniem, Hakonšalenas cietoksnis ir atjaunots tā agrākajā krāšņumā un ir kā dzīvs simbols norvēģu tautas sīkstumam un nesalaužamajam garam, saduroties ar lielām grūtībām.

Latvijas galvaspilsētas centrā ir celtne, kurai ir bijis tāds pats liktenis kā Hakonšalenas cietoksnim. Tas ir XIV gadsimtā celtais Melngalvju nams Vecrīgā, kas smagi cieta no bombardēšanas Otrā pasaules kara laikā, bet padomju okupācijas laikā tika noslaucīts no zemes virsas. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tas ķieģeli pa ķieģelim tika uzcelts no jauna un pirms nepilna gada atvēra durvis publikai. Tas ir tikai viens piemērs tam, kā latvieši atjauno savu valsti, darot to soli pa solim kopš sava valstiskuma atgūšanas pirms desmit gadiem.

Es gribu izmantot šo izdevību un parādīt īpašu cieņu Norvēģijas tautai par stingro atbalstu Latvijai tās centienos iegūt neatkarību. Es īpaši gribētu atsaukt atmiņā Norvēģijas parlamentāriešu grupas nozīmīgo vizīti Rīgā tieši pirms desmit gadiem, 1990.gada septembrī. Šī vizīte piedāvāja solidaritāti un deva uzmundrinājumu mūsu tautai tik grūtajā laikā un skaidri apliecināja Norvēģijas atbalstu mūsu cīņā par neatkarību.

Norvēģija ir nepārtraukti atbalstījusi Latviju gan tās centienos atjaunot plaukstošu un stabilu valsti, gan ārpolitikā.

Latvija ir noteikusi savu kursu un apņēmusies kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Latvija ir uzņēmusies saistības sasniegt nepieciešamo gatavības līmeni dalībai NATO līdz nākamajai NATO sanāksmei un gaida lēmumu, kas iekļaus Baltijas valstis nākamajā NATO paplašināšanās kārtā.

Latvijas pakāpeniskās integrācijas eiroatlantiskajās institūcijās veiksmīgais process ir izveidojis labu pamatu dinamiskai ekonomiskās sadarbības attīstībai starp mūsu abām valstīm. Norvēģija jau ir to desmit valstu starpā, kas izdarījušas vislielākos ieguldījumus Latvijā. Bet vēl ir interesantas iespējas, kā palielināt tirdzniecības un investīciju apjomu starp mūsu valstīm. Uzņēmēju delegācijas klātbūtne Jūsu majestātes vizītes laikā Latvijā un manas tagadējās vizītes laikā Norvēģijā liecina par to, cik lielu nozīmi mēs piešķiram ekonomiskajai sadarbībai, kas ir viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm.

Mūsu divpusējā sadarbība jau ir plaša un ietver sevī visdažādākās aktivitātes. Es gribētu minēt tikai dažus visveiksmīgākos kopējos projektus, kas ar Norvēģijas palīdzību paātrināja reformu procesus Latvijā, — Vidzemes augstskola Valmierā, Lauku attīstības studiju un pētniecības centrs Jelgavā un Ziemeļu–Baltijas cietumu projekts. Norvēģijas palīdzība Latvijas valsts valodas mācīšanas programmas īstenošanā arī bija ļoti nozīmīga, un tā sekmēja šī fundamentāli svarīgā mūsu integrācijas politikas aspekta risināšanu.

Latvijai un Norvēģijai ir daudz kopīgu mērķu un interešu, un mūsu vislielākā vēlme, pēc kuras mēs vadāmies, ir sasniegt ilglaicīgu drošību, stabilitāti un labklājību visā Eiropas kontinentā. Un tieši šī uzskatu, principu un vērtību kopība dod stingru pamatu ciešai sadarbībai starp Latviju un Norvēģiju, starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Latvieši izjūt lielu tuvību ar Norvēģijas tautu, kas arī dzīvoja zem svešu spēku varas un kas demonstrēja lielu spēku un drosmi, lai pretotos vardarbīgajai okupācijai Otrā pasaules kara laikā. Mēs apbrīnojam jūsu tautas enerģiju un izturību pēc šī kara, kad jūs no pašiem pamatiem atjaunojāt savu valsti. Mēs raugāmies uz jūsu nemitīgajiem sasniegumiem kā uz pozitīvu piemēru laikā, kad mēs arī atjaunojam savu valsti. Es gribētu pacelt šo glāzi uz jūsu veselību, uz Norvēģijas tautu un uz to, lai vienmēr paplašinās sadarbība un draudzība starp mūsu valstīm.

"Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Foto: epa/A.F.I.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Norvēģijas karalis Haralds V Oslo 2000. gada 20. septembrī

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Norvēģijas premjerministrs Jans Stoltenbergs 2000. gada 20. septembrī