Trešdien, 1.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un frakciju pārstāvji tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, problēmām un nākotnes perspektīvām.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja par paveikto likumdošanas jomā Saeimā kopš iestāšanās ES un NATO, īpaši uzsverot Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas izveidošanu, kurā tiek skatīti jautājumi par mūsu valsts nākotnes perspektīvām. Vakar apakškomisijas sēdē deputāti vienojās par Latvijas izaugsmes modeļa projekta izveidošanu, nosprausto mērķu sasniegšanai nosakot, ka cilvēks ir pirmajā vietā, sacīja I.Ūdre. Viņa arī nosauca dažas no izvirzītajām prioritātēm modeļa īstenošanai, piemēram, izglītības sistēmas un demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī pieminēja darbu pie Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda izveidošanas.
ĀIPL valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa sniedza ziņojumu par ārvalstu investoru skatījumu par ekonomiskās attīstības vīziju Latvijā, uzsverot vīzijas definēšanas nepieciešamību ilgtermiņa periodam un valsts prioritāšu noteikšanu, lai sekmētu attīstības stabilitāti un investīciju piesaisti un maksimāli izmantotu resursus. Vērtējot pašreizējo situāciju Latvijā, valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka “esošās stratēģijas ir ļoti plašas, taču nav definētas prioritātes; valsts nevar izvērsties visās jomās”. Kā vienas no konkurētspējas priekšrocībām viņa minēja: attīstītu informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektoru, stratēģisku ģeogrāfisko atrašanās vietu, intelektuālo potenciālu, stabilas bankas, spēcīgu finanšu sektoru un relatīvi zemas izmaksas. Tika apskatīti arī ārvalstu investoru ieteikumi Latvijas tautsaimniecības attīstības vīzijas nostiprināšanai, uzsverot cilvēkresursu nozīmi.
Sarunas gaitā puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar kvalificētu darbinieku IT jomā piesaistīšanu no citām valstīm un vīzu piešķiršanas atvieglojumiem, ofšora darījumiem un naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, kaimiņvalstu attiecību veidošanu.
Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka cilvēkresursi Latvijā ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām, kā arī atzina, ka šādas tikšanās būtu nepieciešams organizēt biežāk.