Sagatavo patstāvīgai dzīvei

Sabiedrības attieksme un valsts politika mainās. Bērniem jāaug ģimenēs, jāļauj apmeklēt skolu, nodrošinot speciālo apmācību un, tiem pieaugot, jādod iespēja uzsākt patstāvīgu dzīvi. Svarīgi ir visi posmi. Taču ļoti būtiski ir jau no paša sākuma ģimenei, kurā kādam no tās locekļiem ir garīgās attīstības traucējumi, sniegt atbalstu, lai tā neizšķirtos par tuvinieku ievietošanu sociālās aprūpes institūcijā. B.Grāve uzskata, ka tur indivīds nonāk izolācijā no sabiedrības un regresē. Viņasprāt, ja tiks pilnveidota sociālās aprūpes sistēma, mazāk cilvēku atstums to ģimenes. Pieaugošais šādu gadījumu skaits ir signāls, ka steidzami jāpaplašina sociālo pakalpojumu klāsts, spriež B.Grāve.
Latgales priekšpilsētas “Rūpju bērna” dibinātajam pakalpojumu sniedzējam “Ģimenes atbalsta centram” šobrīd ir trīs dienas aprūpes centri. Pavisam Latvijā to ir ap divdesmit.
Rietumvalstu pieredze pierādījusi, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem var dzīvot neatkarīgi. Dienas aprūpes centros jauniešiem māca ikdienā noderīgas iemaņas, tā ir arī iespēja saturīgi pavadīt laiku. Loģisks turpinājums iepriekšminētajam sociālajam pakalpojumam būtu iespēja pastāvīgi dzīvot grupu mājā.

Pilotprojekts lolots gadiem

Līdz šim Latvijā šādas iespējas nebija. Pirms vairākiem gadiem izlolotais grupu mājas izmēģinājumprojekts beidzot ir īstenots – bijušajā bērnudārzā Putnu ielā 6, Rīgā, jau pāris mēnešus dzīvo četrpadsmit cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem. Ēka, kurai dots skaists nosaukums “Mēness māja”, oficiāli atklāta vakar.
“Ar šo piemēru gribam apliecināt, ka šāds sociālais pakalpojums ir vajadzīgs visā Latvijā,” teic B.Grāve. Pilotprojektu iecerēts, lai normalizētu dzīvi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, pilnveidotu viņu dzīves kvalitāti un aprūpes sistēmu.
Lai šī māja taptu, daudz palīdzējušas dažādas ārvalstu organizācijas un nenovērtējamu finansiālu un intelektuālu atbalstu projektam sniegusi Rīgas pašvaldība un arī vairāku valstu vēstniecības. Ēkas renovācijai ar materiāliem un finansējumu nākuši talkā arī dažādi Latvijas uzņēmumi.
Pirmo iemītnieku vecuma amplitūda ir plaša – no 18 līdz gandrīz 40 gadu vecumam.
Tā kā starp iemītniekiem ir arī cilvēki ar kustību traucējumiem, ierīkots pacēlājs, lai būtu ērti pārvietoties ratiņkrēslā. Katram ir sava istabiņa un sanitārais mezgls, virtuve un atpūtas telpas kopējas. Kopā ar iemītniekiem vienmēr būs arī kāds sociālais darbinieks, kas palīdzēs tikt galā ar ikdienas vajadzībām.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv